Jaunā Gaita nr. 246. septembris 2006

 

 

 

IZDZĪTIE, BĒGĻI UN MAINĪGĀS PAAUDZES

Journal of Baltic Studies (JBS) Spring 2006. XXXVII/1. The Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS)

 

Tallinas U. profesors Sāgpaks (Maris Saagpakk) savā archīvu pētījumā vācu valodā pievēršas baltvācu likteņstundai I Pasaules kaŗa sākumā − kad vairumam sabrūk mājīgā un bezrūpīgā dzīve. Daudzos aspektos baltvācu atmiņas sasaucas ar Baltijas valstu pamatiedzīvotāju pieredzi II Pasaules kaŗa laikā. Plimutas U. (U. of Plymouth), Anglijā, mācībspēks Kordells (KarL Cordell) pētījumā par baltvācu un no Vācijas pierobežām aizdzīto vācu aktivitātēm un organizācijām (Landsmannschaften) konstatē, ka tās lēnām samazinās, Arī šajā jomā redzamas paralēles ar bēgļu laikiem Vācijā.

JG lasītājiem pazīstamā atmiņstāstu projekta līdzdirektore Dr. Maija Hinkle [skat. JG241(2005):15] nevainojami labā angļu valodā dod pamatīgu, turpat 20 lpp. gaŗu pārskatu („Latvian-Americans in the Post-Soviet Era: Cultural Factors on Return Migration in Oral History Interviews”) par agrāko bēgļu vērojumiem un ieskatiem pēc atgriešanās Latvijā. Šis raksts, kam pievienota plaša bibliogrāfija, liekas, varētu būt pamats krietnam, jau sen vajadzīgam mājas darbam latviešu vasaras skolās un nometnēs. Upsalas (Uppsala) U. politisko zinātņu profesores Benichas-Bjorkmanes (Li Bennich-Bjorkman) viens no secinājumiem lielajā, rūpīgi paveiktajā pētījumā par igauņu bēgļiem pēc viņu ieceļošanas Kanadā un Zviedrijā − lai arī ainas visumā ir līdzīgas, iedzīvošanās stipri noslēgtajās zviedru sabiedrības struktūrās ir bijusi daudz grūtāka nekā Kanadā, ko raksturo dinamisms un nebaidīšanās no mainīguma. Pasaules uzskatu, personisko vērtību un identitātes raksturu dažādību Zviedrijā un Igaunijā aplūko Tartu U. profesores Veronika Kalmus un Trīne Vihalema (Triin Vhalemm). Izteikta pārliecība, ka igauņu un Igaunijas krievu saliedēšanās vienā nācijā tuvākajā nākotnē nav iespējama, varbūt pēc ilga laika un krietnas piestrādāšanas.

No grāmatu apskatiem vērtīgākais ir Tartu U. politisko zinātņu profesora Vello Pettai pagarais vērtējums par trim, ar nacionālisma jautājumiem saistītām grāmatām [Dovile Bydryte. Taming Nationalism? Political Community Building in the Post-Soviet Baltic States (2005); Dvid J. Galbreath, Nation-Building and Minority Politics in Post-Socialist States, Influences and Identities in Estonia and Latvia (2005); Judith G. Kelley. Ethnic Politics in Europe: The Power of Norms and Incentives (2004)].

Numuru noslēdz gaŗš pārskats par redakcijā saņemtajām grāmatām.

 

Gundars Ķeniņš Kings

 

Dr. Ķeniņš Kings ir emeritēts ekonomikas profesors un dekāns (Pacific Lutheran University). Dzīvo Kalifornijā un katru gadu daudz laika pavada arī Latvijā.

 

Jaunā Gaita