Jaunā Gaita nr. 1, 1955. g. rudenī
|
Aivars Ruņģis
DZIESMA PAR NIĶĪGO SKUĶI
Taviem niķiem ir asi jauna vērsēna ragi; tavai dabai ir maza mīļa kaķēna nagi.
Ja tu pasmejies dažkārt, acis tev uzzied kā puķes. Tomēr, cik iespējams, sargos no šīs niķīgās skuķes.
Kādreiz noglaud man galvu tā kā jaunavas svētas; citu ritu jau sirdi dziļas nēsāju rētas.
Ko lai daru ar tevi, skuķi, niķīgo ļoti! Laikam pasaulē smiekli kopā ar asarām doti . . . |