Jaunā Gaita nr. 1, 1955. g. rudenī

 

 

Elfa Taiga

 

 

LEJĀ PIE LIEPAVOTA

 

Skat, kā neviļus sastapāmies

Lejā pie Liepavota.

Jeb vai pats liktens mūs šovakar

Būtu atvedis šeit?

Mēness stari kā zeltaini diegi

Bradā pār avota virsu.

Kaut kur no tumsas reibīgi saldu

Vējš atnes liepas smaržu.

Viss ir tik kluss un daba dus,

Tik zāle mums blakus čukst.

Zem lielās liepas atpūtu baudām --

Skrējienā piekusām mēs.

Cirtaino galvu klēpī tev guldu

Pienenes apkārt zied.

Viegli tu mani uz lūpām tad skūpsti --

Lejā pie Liepavota.

 

Jaunā Gaita