DAINA

Jo mazāk mūs paliek,
jo tīrāk skan mūsu daina
(pēdējie latvieši būs koklētāji!),
bet − tā būs mana un tava vaina,
ja viņa apklusīs.

Šodien tā nav vairs varonība
dainu daudzināt, celt,
bet iznest šīs „blēņu dziesmas”
caur bargu kungu melnu riju speltēm,
tā jau ir noturība.

Sprediķu sprediķos lādēta,
pelta pie kauna staba,
viņa, kā tērauds ārdēta,
mūsu vienīgo vairogu veido,.

Valdis Krāslavietis