Jaunā Gaita nr. 126, 1979

 

KOMMENTĀRI • PIEZĪMES • AKTUĀLITĀTES • REPLIKAS • ĪSRECENZIJAS

 

JAUNO RAKSTNIEKU UN MŪZIĶU RĪTS

 Jauno rakstnieku un mūziķu rīts bija pēdējais sarīkojums Jaunatnes dziesmu svētkos Montreālā. Zāle pilna draugu un paziņu. Visi šie tālbraucēji cits citu pazīst. Klausītāji dzīvo līdz priekšnesumiem. Nav anonimitātes, kas personīgos pārdzīvojumus palīdz pārveidot mākslas darbā visai cilvēcei. Dzejā pieminēto personu var turpat zālē apskatīt. Bodlērs varēja savu mīļāko aprakstīt vaļsirdīgi, jo viņa neprata lasīt un par dzeju neinteresējās. Tāpēc ir īpaši apbrīnojama to jauniešu uzdrīkstēšanās, kas latviešu vidē, kā uz delnas apskatāmi, iedrošinās dzejot.


Trīs jaungaitnieces Montreālas jauno rakstnieku rītā. No kreisās: Māra Gulēna, Ilze Miezīte, Ināra Ciedriņa. (Agrumu Pētera uzņēmums)

Reglaments esam mēs paši.

Visu glābējs ir humors. Trāpītas mūsdienu temas, piem., lielā bijība pret gudrību. Māra Gulēna zobgalīgi ieteic gudrajam iekāpt peļķē un izkāpt ārā sausām kājām. Sarma Muižniece „šokē”, saredzot cilvēces spoguli pakaļās. Viņas aprakstītā diēta gan stipri atšķiŗas no Straumēnos vai Mērnieku laikos aprakstītās ēšanas. Šī atšķirība arī parāda, kādā mērā jaunie latvieši ir ieauguši savā dzimtajā vidē. Arī dzeja jaunajiem saldējuma ēdējiem ir daudz vieglāka un priecīgāka nekā senākajiem putras strēbējiem.

Ilze Miezīte ir viena no jaunākajām un arī nopietnākajām balsīm viņu vidū ar pārdomām par Latviju un pati savām šaubām.

Pa starpu dzejai dziesmas un instrumentālā mūzika, komponēta gan šeit, gan Latvijā. Viscaur liriskajā noskaņā labi iederējās programmā nepieminētais Juris Broks duetos ar Anitu Kuprisu. Nobeigumā bija solo deja.

Vienīga jaunā dzejniece, kas lietoja atskaņas, bija Aija Auziņa. Viņa nobeidza savu lasījumu ar ļoti emocionālu kāpinājumu. Beigusi Toronto latviešu tautas augstskolas ģimnāziju un bijusi ģimnazijas žurnālīša Sīkumi redaktore, viņa ir tiešs piemērs izglītības nozīmei, veidojot un virzot jaunu talantu.

Ja šim rītam būtu vajadzīgs nosaukums, to varētu dot Mārtiņa Granta burvju maisījums, kur bija drusku no visa kā. Rita Rumpētere savā dzejā ļoti apzinīgi veido noskaņas, īpaši veikli rīkojoties ar krāsām. Kalpojot otrai mūzai, Rita arī zīmē illustrācijas bērnu žurnālam Mazputniņš. Jānis Imants Sedliņš kavējās bērnības atmiņās par Jāņiem Ņudžerzijā. Jaunības atmiņās kavējās vēl gluži jaunā Anita Dzirne, tīri zēniskā biedriskumā uzrunādama savus laika biedrus.

Vienīgā erotiskas dzejas pārstāve − Ināra Ciedriņa savus darbus bija uzticējusi nolasīt rīta vadītājai Baņutai Rubesai. Šis bija viens no Baņutas rātnākajiem pasākumiem svētkos. Par otru − Varoņdarbiem − vēl tagad turpinās polemika presē un sēdēs. Nākotne tomēr rādās gaiša. Saldējuma ēdējiem liekas dabiski un saprotami, ka reglaments esam mēs paši.

Anita Liepiņa

 

KRIŠJĀŅA BARONA PRĒMIJA SPODRIM KLAUVERTAM


Spodris Klauverts, JG teātŗa nodaļas redaktors.

V. Motmillera uzņēmums

PBLA Kultūras fonda Kr. Barona prēmija 1979. g. piešķirta JG redaktoram Spodrim Klauvertam par ilggadēju latviešu kultūras darba veicināšanu Austrālijā.

Spodris Klauverts dzimis Rīgā 1920. gadā. Pēc profesijas ķīmiķis, bet sirds aizvien degusi literatūrai.

1950. gada 22. aprīlī vācu luterāņu mazajā zālītē Spodra Klauverta ierosmē notika
pirmais literārais sarīkojums, ar ko bija likts pamatakmens Austrālijas latviešu kultūras dienām. „Lielais darbs pirmās Kultūras dienas noorganizējot,” raksta
Klauverts (Austrālijas Kultūras dienas 1951.-1970. gadam, izd. Austrālijas latviešu
kultūras fonds, 21. lp.) „prasīja tādu piepūli, kādu neesmu pats jutis vēlākos gados, nedz arī redzējis tādu entuziasmu, ar kādu toreizējie rīkotāji strādāja dienām un naktīm, nepazīstot nogurumu vai nevarēšanu.” No šīm Kultūras dienām Sidnejā, izveidojās gadskārtējās Austrālijas latviešu kultūras dienas, kas šāgada beigās norisināsies 29. reizi.

1951. gadā Spodris Klauverts ir Sidnejas latviešu teātŗa dibinātājos, un literārie sarīkojumi iekļaujas teātŗa darbības jomā, saucas Sidnejas latviešu teātŗa literārā sekcija, ko nepārtraukti vadījis Spodris Klauverts.

1960. gadā viņa ierosmē savu ikgadējo gaitu uzsāka Austrālijas latviešu rakstnieku dienas, bet 1961. gadā Austrālijas latviešu teātŗu festivāls. Sākot ar 1963. gadu Klauverts ierosina gleznu izstāžu rīkošanu, kas saistās gan ar teātŗa izrādi vai literārā vakara sarīkojumu un ilgst pāris nedēļas.

Bez tam Spodris Klauverts ir Sidnejas latviešu teātŗa valdes sekretārs, un viņam vienīgam visā brīvajā pasaulē ir kartotēka par sava ansambļa aktieŗiem un to darbību. Arī literāro vakaru referenti bieži izmanto Spodra Klauverta rūpīgi savāktos materiālus par mūsu rakstniekiem, kas vien tik parādījušies periodikā. Klauverts ir arī vairāku lugu autors, bet pēdējā laikā sācis pievērsties arī skatuves darbu inscenēšanā.

Ņina Luce

 

*

Citas JG redaktoru aktivitātes: Dr. Rolfs Ekmanis saņēmis labas atsauksmes par grāmatu Latvian Literature Under the Soviets 1940-1975 (Nordland Publishing Co.). Astrīde Ivaska domā doties līdz savam vīram Ivaram Ivaskam uz Zviedriju. Abi kā žurnāla World Literature Today darbinieki ielūgti uz Zviedrijas karaļa partiju sakarā ar šāgada Nobela prēmijas piešķiršana Odisejam Elitim. JG zinātņu nozares vadītāja Montreālas universitātes psīcholoģijas profesore Dr. Vaira Freiberga nesen pārbraukusi mājās no Grieķijas. Tur NATO zinātniskās programmas ietvaros „cilvēcīgo faktoru” panelis ievēlējis viņu par priekšsēdi 1980. gadam.
 

 

18. DIVREIZDIVI NOMETNE

LAIKS: no 22.-31. augustam 1980. g.
VIETA: Mišigenas pavalsts vidienē, ASV.

Tuvāka informācija iegūstama no nometnes vadītājas Ilzes Valdmanes (55 Pearl St. N., Hamilton, Ont., CANADA L8R 2Y7. Telefons: (416) 529-9028)

Viena no 6 ievirzēm nometnē būs preses un žurnālistikas ievirze, ko vadīs Laimonis Zandbergs. Šīs ievirzes programmā bez vispārēja teorētiska apskata par preses nozīmi sabiedrībā būs apskats par latviešu presi no tās sākumiem līdz pēdējam laikam. Paredzēti arī praktiski darbi un nometnes avīzes rediģēšana un iespiešana.
 

 

PAR TILTU TAISĪŠANU UN TĀLLĒKŠANU

Apvienotās Nācijas 1979. gadu izsludināja par starptautisko bērna gadu. Latviešiem aizejošais gads savukārt raksturīgs ar jaunu sieviešu aktivitāti (izņemot, varbūt, trimdas politikā). Saulainā dienā Gotlandē Dziesmu dienu atklāšanas koncertā skatītājus un klausītājus apbūra Lilija Zobena-Īsta. Un tā ‘tiltus pār plašu jūŗu’ visu gadu turpināja taisīt jaunas latvietes, jaunatnes organizāciju valžu priekšsēdes, dažādu pasākumu organizētājas, izrāžu un uzvedumu autores.

Arī latviešu sportā šogad vislielāko veiksmi parādījusi sieviete. Tā ir jaunā tāllēcēja Anita Stukāne, kas ceļā uz zelta medaļu olimpiadā šogad pārspējusi visas austrumvācietes un amerikānietes starptautiskās vieglatlētikas sacīkstēs.

ELJA-s 25. kongress par valdes priekšsēdi ievēlējis Lolitu Grasi, bet LNJAK 25. jubilejas kongress − Anitu Mukāni, kādreizējo jaunatnes izdevuma AKKA rakstu redaktori. Ilze Valdmane savukārt uzņēmusies 18. DIVREIZDIVI nometnes vadīšanu 1980. g. augusta beigās Mišigenā. Labu veiksmi!

Lzs

Jaunā Gaita