Jaunā Gaita Nr. 14, 1958. gada martā, aprīlī
MŪSU domāšanā par dzimteni viens nozīmīgs faktors bieži piemirsts − − apspiestās Latvijas jaunatne. Kamēr mēs priecājamies par komūnistu neveiksmēm salīdzinājumā ar pēdējo brīvības gadu uzplaukumu, kamēr mēs sapņos vēl arvien ceļam nākotnes Latviju pēc pagātnes plāniem, izaug jauna latviešu paaudze. Mūsu domāšana pārāk sastingusi dažos noteiktos veidolos, kas veidojušies pagātnē: ar apspiestās Latvijas vecāko paaudzi gan mums var būt kopēja valoda, balstoties uz kopējās pagātnes atmiņām, bet daudz grūtāk mums iejusties jaunietī, kas brīvības laikus atceras tikai no nostāstiem. Kāda īsti ir šī jaunatne? Ko viņa īsti domā? Kam tic? To patlaban zinām tikai ļoti neskaidri. Bet atcerēsimies, ka, gadiem paejot, šī jaunatne kļūs arvien nozīmīgāks faktors brīvās nākotnes Latvijas celšanā, un šī jaunatne cels nākotnes Latviju no materiāliem, kādi būs tās rīcībā. Mūsu līdzdalība būs atkarīga no tā, vai mēs spēsim saprast šo jaunatni kāda tā ir, ne − kādu to iedomājamies. Un ja mēs nespēsim saprast un būt iejūtīgi, mēs paliksim šeit vieni − nesaprasti, mazliet jokaini emigranti.
Ir jāpriecājas, ka Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienība šo faktoru pareizi novērtējusi, pievēršot uzmanību apspiestās Latvijas jaunatnei. Šogad oktobŗa sākumā visos pulciņos notiks jaunatnes nedēļa, kuŗas nolūks − iepazīstināt trimdas sabiedrību ar to jauno paaudzi, kas tagad veidojas Latvijā. Nekļūsim sveši... tā skan jaunatnes nedēļas mude.
Nekļūsim sveši... Ir grūti runāt par apspiestās jaunatnes īstajām jūtām. Vēstuļu apmaiņa gan dzīvi norit vecākās paaudzes starpā, bet jaunatnei trūkst kopīgu saišu pagātnē. Bez tam patiesas ziņas par apspiesto Latviju un ļaužu īstajām domām parasti jālasa starp rindām. Retumis arī komūnistu oficiālajā presē starp rindām ieskanas neoficiālas skaņas, vismaz tā mums šķiet. Bet − par dziļākajām dvēseles norisēm un patiesajām jaunās paaudzes domām varam gandrīz vai tikai minēt. Cik pareizs būs šis minējums?
Tāpēc JAUNĀ GAITA priecājas sniegt saviem lasītājiem Tālivalža Medņa stāstu Pirmajā vakarā un Līlijas Zariņas vēstījumu No viena šūpuļa izkāpušie. Abos pavīd dziļākas nianses no apspiestās latviešu jaunatnes domāšanas un parādās arī pa spilgtai Rīgas ainai. Autori zina, par ko viņi stāsta, jo paši tikai neilgu laiku atpakaļ dzīvojuši Rīgā. Būsim viņiem pateicīgi par dzīvo ainu, pārlasīsim divreiz, trīsreiz, ļausim iegulties atmiņā un pārdomās. Būs šis tas, kas mums liksies savāds, bet nenosodīsim to, jo nav mūsu varā neko grozīt. Mēs varam tikai pateikties, ka mums ļauts dzirdēt.
*
Vēl arvien nav norimušas atskaņas no Indianāpoles Latviešu Jaunatnes Organizāciju Padomes reakcijas pret JAUNAS GAITAS 11. burtnīcā ievietoto Ingvara Kalniņa rakstu Domas par valsti. ILJOP apķīlāja Indianāpolē visas JAUNĀS GAITAS 11. burtnīcas un atzina, ka ALJA-s valdei būtu jācenzē JAUNĀ GAITA ievietotie raksti. ALJA-s valde izteica pilnu uzticību JAUNĀS GAITAS redakcijai, aicinot ILJOP raudzīties objektīvāk uz šo un līdzīgiem rakstiem, kas kā polītiski informatīvi raksti arī turpmāk parādīsies Jaunā Gaitā. Starplaikā redakcijai nācies dzirdēt un lasīt laikrakstu ziņojumos, ka Ingvara Kalniņa raksts esot demagoģisks, esot sociālistu propaganda, ka tā ievietošana norādot uz JAUNĀS GAITAS vienpusīgu noslieci. Atļaujam pašiem lasītājiem spriest, vai Ingvara Kalniņa raksts propagandē un kūda, vai arī nosvērti un mierīgi pauž autora uzskatus. Nebūt neidentificējot autora uzskatus ar savējiem, redakcija vērtēja tieši, raksta izpildījumu un atzina to par pieņemamu. Ja salīdzinām šo rakstu ar daudzajiem veco polītiķu savstarpējiem uzbrukumiem, apvainojumiem un nomelnojumiem, tad jāteic, ka Ingvara Kalniņa raksts rāda patīkamu pārmaiņu. JAUNĀS GAITAS redakcija patlaban cenšas dabūt rakstus arī par citiem jaunās paaudzes polītiskiem uzskatiem, kaut arī šis pasākums nav viegls: vai nu jaunās paaudzes polītisku domātāju nav vai arī viņi ir kūtri savu domu izteicēji. Tie paši Indianāpoles jaunieši, kuŗi izteica tik lielu neapmierinātību par Ingvara Kalniņa rakstu, vēl nav atsaukušies uz aicinājumiem savus uzskatus izteikt JAUNAJĀ GAITĀ. Vai šādi uzskati vispār eksistē? Ja nē, kāpēc gan tiem tik skaļas atbalsis visur, bet ne tur, kur skanētu − JAUNAJĀ GAITĀ? Bet varbūt tās tiešām ir tikai atbalsis − no citām balsīm. Kad ALJA-s valdes priekšsēdis Valdis Muižnieks viesojās pie Indianāpoles jauniešiem, daudzi bijuši pārsteigti, uzzinot no viņa par JAUNĀS GAITAS apķīlāšanu un cenzūras pieprasījumu, šī ziņa saskan ar JAUNĀS GAITAS rīcībā esošo informāciju par ILJOP sēdi, kurā minētie atzinumi pieņemti: sēde bijusi sasteigta, vairums sēdes dalībnieku nemaz nav bijuši pazīstami ar Ingvara Kalniņa rakstu, bet paļāvušies uz to, kas viņiem no malas par šo rakstu teikts; gala rezultātā − lielākā daļa sēdes dalībnieku balsojuši par uzskatiem, kas tiem iepotēti. Nav tik svarīgi, no kurienes nāk šie uzskati un skaļās atbalsis. Bet būtu gan svarīgi jaunajai paaudzei apzināties, ka tai drīkst būt arī savas patstāvīgas domas, ka tai drīkst būt drosme šīs domas izteikt − nosvērti, lietišķi, bet tomēr nelokāmi. JAUNĀS GAITAS redakcija vēl Indianāpoles jauniešiem šo drosmi, jo nevar iedomāties, ka jaunā paaudze, demokrātiskā zemē dzīvojot, sirsnīgi vēlētos cīnīties netīriem pagrīdes līdzekļiem pret demokrātijas pamatprincipiem − − vārda brīvību un toleranci.
*
REDAKCIJA ir tiešām priecīgi pārsteigta, ka JAUNĀS GAITAS pastāvēšanas cīņā līdzstrādnieki, saimniecības daļas darbinieki un redaktori nav vieni, bet arī paši lasītāji izrāda sirsnīgas rūpes par JAUNĀS GAITAS nākotni. Pagājušajā burtnīcā jau ziņojām par Filadelfijas Latviešu Jaunatnes Pulciņa labo sirdi. Tagad Gunārs Čače no Ņujorkas, pasūtinot JAUNĀS GAITAS 1958. gada burtnīcas, pievienojis desmit dolāru ziedojumu, lai JAUNĀ GAITA nepaliktu bez bildēm. Sirsnīgs paldies Gunāram.
Ar šo JAUNĀS GAITAS burtnīcu mainās arī JAUNĀS GAITAS saimniecības daļas vadība. Līdzšinējais saimnieks Leonīds Neimanis pēc komerczinātņu fakultātes beigšanas atradis darbu vienā no neskaitāmajām Čikāgas priekšpilsētām. Redakcija sirsnīgi pateicas Leonīdam par pašaizliedzīgi veikto darbu. Saimniecības daļu vadīs redaktors Aivars Ruņģis; adrese paliek līdzšinējā.
Beigās nevaram nepieminēt faktu, ka ar 14. burtnīcu JAUNĀ GAITA sasniegusi zināmu rekordu, par ko atbildīgi mūsu uzticīgie līdzstrādnieki un lasītāji. No abiem JAUNĀS GAITAS priekštečiem Ulubelei bija lemts iznākt septiņas reizes, kamēr Raksti noturējās līdz 13. numuram. Tālākā gaita, tātad, pavisam jauna, un redakcija cer, ka arī šajā jaunajā gaitā JAUNAJAI GAITAI būs tikpat uzticīgs un sirsnīgs sekotāju pulks kā līdz šim.
Vns
