Jaunā Gaita nr. 165, decembris 1987

 

 

 

KĀRĻA IEVIŅA RAKSTI PAR ZVIEDRIJU "JAUNĀKĀS ZIŅĀS" 1930-1940.

Faksimilu krājums. Sakārtojis un komentējis Juris Thars. Stokholmā 1986. 190 lpp.

 

Tuvojoties Kārļa Ieviņa simtgadei, pieaug interese par šo īpatnējo daudzpusīgo personību. Rakstnieks, žurnālists, gleznotājs, vijoļu gatavotājs - daži viņa plašās darbības raksturotāji. Jura Tāra neatlaidība pēdējos 4 gados, apzinot un nofotografējot kādas 350 no Ieviņa 600 gleznām, nodrošinājusi rakstniekam Kārlim Ieviņam vietu arī kā Latvijas un Zviedrijas ainavistam un portretistam. Savācot plašus materiālus K. Ieviņa monogrāfijai, J. Tārs tagad apstājies pie Ieviņa žurnālista devuma, kas savā laikā palīdzējis veidot draudzīgas saites starp Latviju un tās ziemeļu kaimiņiem. Rakstot Stokholmas universitātē studiju darbu (zviedru valodā) par zviedru kultūras, literatūras un sabiedriskās dzīves atspoguļojumu Latvijas presē, Juris Tārs sīki izstudējis galvenokārt Kārļa Ieviņa daudzos avīžu rakstus "Jaunākās Ziņās". Lai dotu iespēju ar šiem rakstiem iepazīties arī citiem kultūrvēsturniekiem, vesels 100 šādu Ieviņa reportāžu no Zviedrijas tagad sakopoti faksimilu krājumā; grāmatas beigās pievienoti vēl 15 citi K. Ieviņa trīsdesmitajos gados "Jaunākās Ziņās" iespiestie raksti par Latvijas apstākļiem. Cik dažādus tematus Ieviņš paguvis aplūkot, to rāda jau J. Tāra sagrupējums 12 tematiskās nodaļās. Tur aplūkotas gan svētku tradicijas Zviedrijā, gan sports un fiziskā kultūra; skola, baznīca, sakaru tīkls; saimnieciskā dzīve un tirdzniecība; lauksaimniecība; sabiedriskā dzīve, drošība, tautas veselība; politika un valsts aizsardzība; vēstures posmi, karaļnams, kultūra un māksla, literatūra, kā arī notikumi citās Skandināvijas zemēs. Nodaļu beigās pievienotie komentāri palīdz lasītājam, kam pasveša Ziemeļeiropa un trīsdesmito gadu notikumi, vieglāk orientēties K. Ieviņa aprakstos.

Viena ceturtā daļa no pēdējo gadu recenzijām ir veltīta Latvijas izdevumiem. Ar visām sagādes grūtībām centīsimies arī turpmāk palikt tuvā saskarē ar literātūru Latvijā. Lieki atgādināt, ka JG šāda kontakta uzturēšanu tradicionāli atzinusi par pašsaprotamu uzdevumu.

Tā kā pirmskara laikraksti pieder pie retiem un grūti sameklējamiem materiāliem, šis faksimilu krājums dod bagātu vielu pētījumiem dažādās ievirzēs. Laikā no 1930.-1940. gadam Latvijas laikrakstos notiek pakāpeniska pāreja no vecās gotiskās rakstības uz jauno, ar latīņu burtiem, pie tam "Jaunākās Ziņās" atspoguļojas arī Latvijas laikā notikušās pareizrakstības maiņas. Mākslas un literatūras laukā sevišķi interesanti var būt toreizējie ziņojumi par latvju mākslas izstādi Stokholmā 1934. gadā, par Zviedrijas teātriem, par zviedru lietišķās mākslas izstādi Rīgā, par Stokholmas operas trupas viesizrādēm Rīgā un par Reitera kora koncertu Stokholmā, par Nobela svētkiem un Nobela prēmijas laureātiem. No Ieviņa rakstiem iegūstam ziņas arī par sāmu (lapu) rakstniecību un par sāmu tradīcijām vispār, kā arī par kultūras un mākslas dzīvi Norvēģijā un Somijā. Ap 1935. gadu, kad Zviedrijā tiek kalts Brīvības pieminekļa tēls, Ieviņš viesojas pie šā tēla varkaļa Mīrsmēdena un dzīvi apraksta darba tapšanu. Jau daudzo avīžrakstu virsraksti vien var modināt gan vecākās, gan jaunākās paaudzes interesi, piem., "Karogotā 'latviešu nedēļa' Stokholmā", "Sirsnīga Latvijas diena Stokholmā", "Pie Hamleta kapa", "Piena karš Ziemeļzviedrijā", "Latvju buras Skandināvijas šķērās", "Svētās Lūcijas vaiņags", "Lieldienas pusnakts saules zemē", "Strēlnieku svētdiena Stokholmā", "Kā Zviedrijā svēta 1. maiju" uc. 1939. gada beigās un 1940. gada sākumā varam pēc rakstiem "Jaunākās Ziņās" izsekot, kā pieaug bažas un nemiers par notikumu attīstību Eiropā, par kara draudiem. Grāmatas pielikuma daļā ietilpinātie 15 avīžraksti, kuros Kārlis Ieviņš aplūko gan Latvijas dabas skaistumu, gan toreizējā dzīvē vērojamās labās un ļaunās puses. Viņš ļauj iejusties 1935. gada dziesmu svētkos ("Rīga bija it kā pieziedējusi pilna ar Latvijas vasaras kuplo puķu plaukumu. Tur netrūka ne lauku magonītes sārtā kvēlojuma, ne rudzu puķes debess ziluma, ne pīpenes mīkstā baltuma. Sirmā Rīga spulgoja, mirdzēja, it kā brīnišķa varavīksna būtu iedegusies debesīs un pārliekusies tai pāri. Patiešām, pa septiņkrāsainiem varavīksnas vārtiem tanī ienāca tautas baltā dvēsele ar savām dziesmām"). Bet ar nožēlu K. Ieviņš piemin arī ģimeņu sairumu bagātajās Zemgales mājās ap 1937. gadu ("Sapulcē atskanēja baigs jautājums: vai Zemgale izmirst? Kāds no vietējiem ārstiem bija savācis statistiskus datus par dzimstību un mirstību apkārtējos pagastos. No desmit pagastiem tikai vienā - Naudītes - laulībā dzimušo bērnu skaits aizpildījis to robu, ko nāve ierāvusi tautas miesā. Pārējos pagastos līdzsvaru starp mirušiem un dzimušiem uzturējuši ārlaulībā radušies bērni. Bet kāds nu ir šo ārlaulībā dzimušo bērnu liktenis?").

Minēto faksimilu krājumu J. Tārs izdevis savā "Artilett" apgādā Stokholmā, bet ļoti nelielā metienā. Cena ir 100 zv kronas (Box 29063, S-10052 Stockholm), un interesentiem ieteicams pasteigties, pirms šis interesantais materiālu publicējums nav jau izpirkts.

 

Velta Rūķe-Draviņa

Jaunā Gaita