Jaunā Gaita nr. 204, marts 1996

 

 

Olafs Stumbrs
(26.2.1931.-18.3.1996.)
 

MOTORLAIVĀ, CEĻĀ NO LIELUPES UZ SLOKU

Tagad, kur beidzot esmu

uzskaņots,

uz manis spēlē:

Lielupe spēlē,

krastmalas niedru starpā viens

virs zilā kreklā

spēlē,
motorlaiva, ar ko
braucu, priežu zaļums kreisajā
krastā, četras akadēmiskās
airētājas, pat
elektrības torņi,
dziesmiņa, ko pats
dudinu, -

viss bez žēlastības,

ar lielu aizrautīgu,

vēlu

mīlestību

uz manis

spēlē -

un pārmaiņus esmu varen

raudulīga priežu koka

vijole, cinisks, resns motorlaivas

kontrabass,

klarnete ar Lielupes niedres

mēli, sienu statiņu pasaules maigākās

bungas, -

esmu orķestris,

spēlētāji

visi ir

viens nežēlīgs, saprotošs, prasīgs

                                mīli!

Nu, mīlu jau,

nežēlo mani.

 

 

 


 

 

Šo dzejoli autors uzrakstījis 1968. g. vasarā,
apmeklējot Latviju. Dzejolis iespiests
Literatūrā
un Mākslā 1968. g. 13. jūlijā un Jaunās Gaitas
70. numurā, 1968. gadā.

 

Jaunā Gaita