Pēteri es saucu par Vērša veci. Pēteris nekad netika atzinis jauno − padomju iekārtu. Viņš nestājas kolhozā. Un tāpēc viņam nedeva zirgu, ar ko izvagot kartupeļus, savest sienu šķūnī vai izvest no meža malku. Tad Pēteris iemācīja bullim vilkt arklu un ragavas un tā brauca mežā pēc malkas. Pēteris stāstīja, ka Biks (tā sauca vērsi) esot daudzas reizes spēcīgāks par zirgu. Biks bija vairāk nekā 20 gadus vecs. Pēteris teica, ka Biks esot mierīgs. Bet man kājas kļuva stīvas, stāvot metra attālumā no milzīgā vērša. Striķis, aiz kuŗa Pēteris lūdza nedaudz pieturēt Biku, bija pusmetru garš. Pēteris padomju laikos ļoti trūcīgi dzīvoja, jo valsts darbā nebija strādājis. Līdz ar to valsts pabalsts tajos laikos bija tīri simbolisks. Tātad, 90. gados, viņam naudas ziņā iet labāk. Viņš gribēja, lai viņu nofotografē pie pulksteņa, jo tas ir īsts Šveices pulkstenis, piedevām mantots. Viņš nekad nebija precējies. Palaikam jau kāda kundzīte esot bijusi. Bet ne uz ilgu laiku.