Jaunā Gaita nr. 221, jūnijs 2000

 

 

 

Tieši grafiķa Jana Šternberga 100. dzimšanas dienā 2000. gada 19. februārī J. Rozentāla muzejā Rīgā atklāja viņa piemiņas izstādi. Mākslinieks dzimis uz aizgājušā gadsimta sliekšņa Liepājā, bet miris 1981. gada jūnijā Kentakijas pavalstī, ASV. Izstādi savam „Žaņonkolim” bija sarūpējusi Ilga Hincenberga galvenokārt ar viņa no Kentakijas pavalsts atvestajiem darbiem. Jānis Šternbergs no 1925. gada līdz izbraukšanai no Latvijas 1944. gadā strādājis Valsts papīra spiestuvē par gravieri. 1932. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas profesora R. Zarriņa grafisko meistardarbnīcu. Vācijā Fišbachas bēgļu nometnē vadījis savu mākslas studiju. 1949. gadā izceļojis uz Ameriku, kur līdz aiziešanai pensijā 1970. gadā mācījis un strādājis grafiskā mākslā Kentakijas Universitātē (University of Kentucky). Šajā savas darbības posmā izkopis novatorisku trīsdimensionālu darbu veidošanu smiltīs, kuŗus pēc tam fotografējis un iespiedis krāsainos serigrafos. Par šiem „smilšu rakstiem” 1977. gadā publicējis grāmatu angļu valodā Images in Sand (The University Press of Kentucky). Rīgas izstādē, vienā no trim telpām, izstādīta bija arī Jāņa Šternberga dzīvesbiedres Ērikas portretu kollekcija. (ib)

 

__________

 

Kanadas Latviešu dziesmu svētku apmeklētāji 1991. gadā atcerēsies komponista, pianista un arī Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas kompozīcijas profesora, Pēteŗa Plakida, vokālo ciklu mecosoprānam un stīgu orķestrim Dziesma vējam un asinīm (ar dzejnieces Astrīdes Ivaskas tekstu). Plakida skaņdarbi pēdējos gados sākuši „iekaŗot Eiropu”. 1996. gadā viņa darbi atskan Anglijā Baltie Arts festivāla ietvaros, bet divus gadus vēlāk Briselē, Antverpenē (Flandrijas valdības konferenču centrā) un arī Parīzē, kur tos atskaņo par pasaules mēroga slavenību kļuvušais KREMERata Baltica mūzikas ansamblis. 1999. gada otrā pusē Rīgas mūziķu Transatlantic Trio, kas cita vidū popularizē izcilākos latviešu skaņražus, atskaņo Plakidi Londonā, Bristolē, arī Daugavas Vanagu Straumēnos. Pēteris Plakidis mūzikas izglītību ieguvis Dārziņa Mūzikas skolā un Latvijas Konservatorijā. Ar cieņu un pateicību viņš piemin savu skolotāju, profesoru Hermani Braunu. (re)

__________

 

Latviešu cilmes kanadiešu vēsturniekam Modrim Ekšteinam piešķirts Kanadas Pirsona Rakstnieku fonda dokumentālās prozas balva (Pearson Writers’ Trust of Canada Non-Fictional Award) 10 000 dolāru apmērā par grāmatu Walking Since Daybreak (Ceļā kopš rītausmas: Stāsts par Austrumeiropu, II Pasaules kaŗu un gadsimta sirdi.) Skat. Jāņa Krēsliņa rakstu JG 219:45-50. (ib)

 

__________

 

Latvijas bass Egils Siliņš 2000. gada marta beigās un aprīļa sākumā uzstājās Ņujorkas Metropolitēna operā, dziedot dona Bazilio lomu Rosīni Sevijas Bārddzinī, kā arī Kolēnu Pučīni Bohēmā. Siliņš ir pirmais latviešu dziedātājs, kam izdevies nokļūt uz „jaunā Meta” skatuves Linkolna Centrā. Vecajā Metropolitēna operas namā savā laikā uzstājās latviešu varoņtenors Kārlis Jēriņš (1876-1947) no Rīgas, starptautiski pazīstams kā Karl Jörn vai Yörn. Četrdesmito gadu sākumā Metā dziedājusi arī Elza Zebranska.

Egils Siliņš jau vairākas sezonas dzied Vīnes operā. Viņš dziedājis Milānas La Skalā un Berlīnes Vācu operā (Deutsche Oper), bet šogad piedalīsies arī Minchenes operfestivālā Bavārijā. 2002. gadā ieplānota Siliņa debija Čikāgas operā ASV. Jau vairākus gadus pasaulslavenais dziedonis piedalās Siguldas Opermūzikas svētkos. (bs)

 

__________

 

Paula Stradiņa balvu par izciliem pētījumiem vēža slimībās 2000. gada janvārī Rīgā saņēma Ņujorkas latviešu zinātnieks un mūziķis Dr. Jānis Kļaviņš. Sava tēva vārdā nosaukto balvu profesoram Kļaviņam pasniegdams, akadēmiķis Jānis Stradiņš teica: „Latvija atdod zināmu parādu izcilam latvietim − cilvēkam, kas augstu turējis un nesis Latvijas vārdu pasaulē.” (bs)

 

__________

 

Trīsdesmitajā Pasaules skolēnu mākslas konkursā, kuŗā ar 4500 zīmējumiem piedalījās bērni no 52 valstīm, Latvijas skolēni ieguvuši 3 zelta un 1 sudraba medaļu. (bs)

 

__________

 

Tulkotāja, dziesmuvariete, rakstnieka Aleksandra Čaka pēdējo gadu līdzgaitniece Milda Grīnfelde 2000. gada februārī saņēmusi piektās pakāpes Triju zvaigžņu ordeni. To pasniedzot, valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteica apbrīnu un atzinību par 90 gadu vecās literātes lielo darbu, tulkojot literatūras dižgaru darbus latviski gan no franču, gan angļu valodām, kā arī par gara spēku, pārciešot izsūtījumu Sibirijā. Kā zinīga nošu lasītāja, Grīnfelde tulkojusi latviski arī dziesmu tekstus. Spožs piemērs tam ir kādreizējā Dziesmuvaras diriģenta Alfrēda Kalniņa kantāte Jūŗa, kam komponists, Ņujorkā uzturēdamies, bija izmantojis vairāku angļu dzejnieku tekstus. (bs)

 

__________

 

Ērika Raistera piemiņas fonds piešķīris 2000. gada balvu rakstniecei Ingrīdai Vīksnai, patlabanējai laikraksta Latvija Amerikā (Toronto) redaktorei. Tuvojoties padomju otrreizējai okupācijai, Vīksna 1945. gada martā pārbēg pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Kopš 1953. gada trimda turpinās Kanadā. Starp Vīksnas galvenajām publikācijām jāmin dzejkrājumi Rūgtais prieks (1943), Es saku paldies (1955), Un gājiens neapstājas (1968), Piecas naktis (1976) un Neviens mūs nedzird (1984), romāni Mums jābrien jūrā (1951) un Nams kalna malā (1993), kā arī īsprozas krājums Dāvana (1953). Rakstniece ir Latviešu Rakstnieku Apvienības (LaRA) un Latvijas PEN biedre, (re)

 

__________

 

No š.g. 10. līdz 30. aprīlim Toronto notika internacionāls teātŗu festivāls. Bija teātŗi no Kanadas, Lielbritānijas, Beļģijas, Francijas, Vācijas, Kubas, Īrijas un Krievijas. Notika piemiņas sarīkojumi un izmēģinājumi plašākiem uzvedumiem. Tādu laboratorijas uzvedumu piedzīvoja jauna opera Oh Pilot. Libretu rakstījusi Baņuta Rubesa, mūziku Niks (Nic) Gotham. Piedalījās četri dziedātāji un pieci mūziķi − vijole, saksofons, klavieres, čells un sitamie instrumenti. Uzvedums ilgst 70 minūtes Darbība četrās ainās norisinās lidmašīnā un lidlaukā un ir komentārs par dzīvi un nāvi mūsdienās. Uz izrādi Niks un Baņuta bija ieradušies no Latvijas, kur viņi šobrīd dzīvo ar saviem diviem bērniem. Jaunajā Rīgas teātrī Baņuta nesen iestudēja Šniclera (Schnitzler) Rondo un Latvijas Nacionālajā Operā viņa iestudē Glika (Glück) Orfejs un Euridike (Orfeo et Euridice). (al)

 

 

Materiālus sagatavoja Ingrīda Bulmane, Rolfs Ekmanis, Biruta Sūrmane un Anita Liepiņa.

 

Jaunā Gaita