Ilgvars Šteins. Ziņkārība. 30 x 36 cm.
Viens no īpatnējākiem latviešu gleznotājiem trimdas mākslinieku saimē ir Ilgvars Šteins (1925). Lielākā tiesa viņa darbu darināti dažādās grafikas technikās. Pēdējā laikā tie veikti ar izmeklētu krāsu tušām un akvareļa krāsām. Apveltīts ar fantastisku izdomu un ideju bagātību, mākslinieks mūs ieved pasaulē, kur realitāte atkāpusies, lai dotu vietu maģiskajam un absurdajam. Tādēļ pilnīgi droši varam dēvēt Šteinu par izteiktu sirreālistu, pie tam ar pasaules klasi. Latviešu mākslas pasaulē viņam līdzinieku grūti atrast, tāpat kā grūti būtu pasaulē atrast kaut ko tādu, kas līdzinātos Ilgvara izdomātam un uz papīra fiksētam mošķim. Techniski perfekts un idejās nepārspējams, mākslinieks droši un ar gandarījumu var atskatīties uz padarīto. Un tagad pārvarēta arī 80 gadu dzimšanas dienas latiņa. Vērā liekamais notikums ticis attiecīgi atzīmēts mākslinieka pašreizējās mītnes pilsētā Toronto draugu un cienītāju pulkā. Jau no agras bērnības viņam paticis zīmēt. Pirmā skološanās mākslā bijusi pie gleznotāja Leo Svempa. Pēc kaŗošanas un gūsta Šteins nonāk Lībekā (Lūbeck), Ziemeļvācijā, kur satiek un mācās glezniecību pie slavenā Elles ķēķa dvēseles, gleznotāja Fridricha Milta Ņujorkā. Pēc nokļūšanas Kanadā, izšķīries par mākslinieka karjeru, Šteins iestājas Ontario Mākslas koledžā, kuŗu beidz ar uzslavu (1959). Būdams izcils grafiķis, viņš atrod darbu Halifaksas CBC televīzijā. Tur viņš nostrādā līdz 1965. gadam, kad pārceļas uz galvaspilsētu Otavu un strādā par lektoru vizuālo mākslu jomā Otavas Mākslas centrā un paralēli strādā Kanadas Lauksaimniecības ministrijā par ilustratoru. Pēdējā maizes darba vieta, līdz aiziešanai pensijā (1990) − Ziemeļjorkas Izglītības pārvalde Toronto pilsētā. Ilgvars Steins savās mākslinieka gaitās sarīkojis 18 personālizstādes, piedalījies daudzās grupu izstādēs, kā arī bijis rosīgs latviešu trimdas sabiedrības loceklis. Mākslinieks izstādījies arī Latvijā − Reiterna namā, Rīgā (1992), un Latvijas Aizrobežas mākslas muzejā (2001).
Voldemārs Avens
