Jaunā Gaita nr. 255. Decembris 2008

 

Jānis Krēsliņš, vecākais

PAR CESVAINIETI LENCU

Vēstule no Ņujorkas

 


 

Rets Lenca (J.M.R. Lenz) portrets (1777)
no privātkolekcijas Šveicē.

Nedēļā, kad Rīgā svinēja lielos dziesmu un deju svētkus, Ņujorkā, Parka avēnijas armorijā pie 67. ielas, grandiozā inscinējumā uzveda vācu komponista Cimmermana (Bernd Alois Zimmermann, 1918-1970) operu Die Soldaten, kurai Cesvainē dzimušā autora Jakoba Lenca (Jakob Michael Reinhold Lenz, 1715-1792) teksts. Cimmermani uzskata par vienu no nozīmīgākajiem vācu avangardistu komponistiem, kurš savā mūzikā, arī šai operā, izmanto gan 12 toņu kompozīciju, serialisma elementus, gan džeza un viduslaiku mūzikas fragmentus un vēl daudz ko citu. Operas pašreizējā versija sākotnēji uzvesta Vācijā Rūras Triennālē (Ruhr Triennale) Bochumā. Ņujorkas inscinējums [režisors ir anglis Pountnejs (David Pountney) un diriģents amerikānis Slouns (Steven Sloan)], rīkots sadarbībā ar Bochumas mūziķiem. Inscinējumam uzbūvēta speciāla skatuve – šaurs 75 metru garš skrejceļš, kam abās pusēs skatītāji uz sēdekļiem, kas viļņveidīgi slīd visapkārt skatuvei. Lenca lugā/ komēdijā balstītais operas teksts visai brutāli apraksta, kā kāds franču virsnieks-aristokrāts degradē kādu sievieti Flandrijā. Teksts satur arī diskusijas par teoloģiju, politiku un tā laika sabiedriskiem uzskatiem. Tāpat kā amerikāņu masu informācijas avoti pilnīgi ignorēja Latvijas dziesmu un deju svētkus, nekur netika pieminētas Lenca saites ar savu dzimteni.

Andrejs Johansons savā izcilajā monogrāfijā Latvijas kultūras vēsture, 1710-1800 (Stokholmā, 1975) raksta: Bez J.M. Lenca līdz šim nav cita Latvijā dzimuša rakstnieka, kas būtu iekarojis stabilu vietu pasaules literatūras vēsturē. Lencs pēc studijām Tērbatā un Karalaučos devās uz Vāciju, biedrojās ar Gēti (Johann Wolfgang von Goethe, 1749-1832) un daudziem tā laika rakstniekiem un kultūras darbiniekiem. Ar saviem literāriem – tai laikā gan formas, gan satura ziņā visai revolucionāriem – sacerējumiem Lencs kļuva pazīstams kā Sturm und Drang (Vētras un dziņu) literārās kustības galvenais autors. Dzīvodams visai vētrainu un klaidonīgu dzīvi, pēc piemeklētām vājprāta lēkmēm viņš atgriezās dzimtenē, bet drīz devās uz Pēterburgu un Maskavu, kur brīžiem darbojās kā privātsekretārs un skolotājs, piebiedrojās bohēmiešu aprindām, daudz žūpoja un mira ar trieku Maskavā uz ielas.

Par sava dēla dzīves beigu posmu ir skumis Jakoba tēvs Krišjānis Dāvids Lencs (Christian David Lenz, 1720-1798), mācītājs Drustos, Dzērbenē, Cesvainē un Tērbatā un kopš 1779. gada arī Lielvidzemes luterāņu ģenerālsuperintendants Rīgā. Savā Tērbatas laikā Krišjānis Vrēliķa apgādā Rīgā klajā laida (1764) līdz tam lappušu skaita ziņā apjomīgāko latviešu valodas sacerējumu: Sprediķu Grāmata pār tiem Svēdienu un Svētku Evangeliumiem tām Latviešu kristītām Draudzēm (1858 lpp.). Nez vai vecais Lencs savam dēlam teicis līdzīgus vārdus, ko viņš šai grāmatā veltījis latviešu grēciniekiem: Jūs neganti plītnieki un plītnieces, kas jūs krogos un ciemos kā piedzēruši lopi brēcat, rūcat un straipalājat, dažkārt apakš benķes, jeb galda, jeb pašā ceļā piedzēruši guļat, dažkārt ratos jeb ragavās un pārkārdamas galvas gulēdami un aizmiguši ne zinot, vai jūs zemes virsū, voj apakšā esat..., kas jūs tik piedzēruši rikšos pār kokiem un akmiņiem tā braucat, ka jūs ikacumirkli varat kaklu un kaulus nolauzīt un tā pie Vella ellē nobraukt! Esat jūs kristīti cilvēki? (1 632. lpp.). Un ja būtu teicis, dēls laikam nebūtu klausījies tā kā tā.

Tēva mūža darbu, lielo sprediķu grāmatu, arī valodas ziņā ļoti interesanto sacerējumu, neviens šodien, diemžēl, vairs nelasa, bet viņa dēla lugas Die Soldaten operisko versiju grandiozā, ciniskā un izvirtībām pilnā uzvedumā varēja noskatīties un noklausīties pagājušā nedēļā Ņujorkā, laikā kad cesvainieša autora dzimtenē svinēja lielos svētkus.

2008.g. 15. jūlijā

Jaunā Gaita