IMIGRĀCIJA NAV NEKAS LABS

 

Publicists Ilmārs Latkovskis nesen kādu ierakstu savā blogā nobeidza ar vārdiem:

Imigrācija nav nekas labs. Taču šobrīd tā izskatās kā vienīgais līdzeklis, lai salāpītu demogrāfisko situāciju atbilstīgi augšupejošas ekonomikas prasībām. Vai ir citi varianti? Tad par tiem būtu jārunā.

< http://tinyurl.com/latkovskis >

 

Vēlās pensijas un imigrācija – vai tās glābs Eiropu un Latviju? Es gan tā nedomāju. Imigrācija un sirmgalvju nodarbināšana nozīmē darbaspēka ekstensīvu (t.i. kvantitatīvu) izmantošanu pa lēto. Šāda pieeja nodarbinātībai nozīmē arvien lielāku procentu nabagu. Esmu par intensīvu cilvēku nodarbinātību. Par vispusīgi kvalitatīvu sabiedrību, kurā pat katrs cilvēka defekts tiek pārvērsts par efektu. Jā, jā – pat palīgskolās ir atrodami brīnišķīgi talanti – bērni un jaunieši ar mākslinieka dotībām, kam varētu uzticēt brīnišķīgu dizaina priekšmetu ražošanu. Vēl citiem ir spēja iegaumēt veselas lappuses teksta – arī tos cilvēkus nevajadzētu nogrūst vidutējībā, bet atrast piemērotu darbavietu viņu spēju izmantošanai, varbūt kādu kontrolpaneļa uzraudzību, kur viņi uzreiz pamanītu izmaiņas „bildē”. Pati daba jau ir radījusi cilvēkus ar dažādām spējām, kuras sabiedrība noniecina tāpēc vien, ka neprot izmantot. Vai Latvijā būtu milzum daudz cilvēku vajadzīgs elektronikas ražošanai, programmēšanai? Vienīgais nosacījums – kvalitatīva sagatavošana, bet arī tas iespējams bez lieliem cilvēku resursiem. Mūsu senčiem ir bijušas izcilas spējas lietišķajā mākslā, nekur tās nav zudušas, tikai netiek izmantotas. Vai lērums cilvēku būtu vajadzīgs linu audzēšanai, apstrādei, audumu ražošanai? Tur būtu darbs arī ķīmiķiem, zinātniekiem, jo lina audu izcilās īpašības vēl ne tuvu nav izzinātas. Vai šim darbam ir vajadzīgi imigranti?  Latvijā jau tagad ir vairāk nekā 200 tūkstoši „lieko” cilvēku. Uzņēmējiem nevajag gaidīt strādniekus no svešām valstīm, bet gan tieši tagad atlasīt un sagatavot tanīs profesijās, kas tūlīt, tūlīt būs vajadzīgas, tos cilvēkus, kas pašreiz ir bez darba un ar savu pazemojošo stāvokli jau pamazām sākuši aprast. Latvijas cilvēki ir Latvijas galvenā bagātība, un tā ir jāspodrina, nevis jāizposta. Imigrācija pēdējā gadu simtenī mūs skārusi vairāk kā jebkuru citu nāciju; pat ES brīnās, ka Latvijā tieši latviešu valoda tiek diskriminēta. Jaunas „asinis” Latvijā arī turpmāk ienāks, pamatā ar laulībām, bet tam jānotiek pakāpeniski, pamazām integrējoties. Turpretī imigrantu pūļi šeit uzspiedīs savu mentalitāti – mēs taču nevēlamies te kādu Krievijas, Turcijas, Ķīnas vai pat ASV filiāli. Kapu zvani Latvijai skan no pašu latviešu neizdarības, gudrības trūkuma un locīšanās visiem vējiem līdzi.

Ausma Ābele <ausma.abele1@apollo.lv>

 

Ausma, tāda visumā ir Rietumu pasaules tendence. Nav tā, ka tā būtu novērojama tikai Latvijā! Latvija izceļas tikai ar to, ka tās vadoņi kalpo sveša kapitāla peļnas maksimēšanai un neintresējas ne par valsts, ne tautas likteni. Bēdīgākais ir, ka parāk daudzi ārzemēs izglītotie latvieši to atbalsta.

Uģis Bērziņš <ugis.berzins@tele2.se>

 

ASV latvieši, kurus pazīstu personīgi, ir gadu desmitiem ziedojuši enerģiju un līdzekļus, lai veicinātu neatkarīgu, ziedošu Latviju. Varbūt var atrast tādus, kas atbalsta kalpošanu „sveša kapitāla peļņas maksimēšanai un neintresējas ne par valsts, ne tautas likteni”, bet man tādi nav pazīstami.

Vidvuds Beldavs <vidbeldavs@aol.com>

 

Man gan ir pazīstami. Kalpošanai nebūt nav jābūt tiešai... Pienācis beidzamais laiks atkāpties no novecojušām ekonomikas aksiomām un rādītājiem. Jāprasa no baņķieriem personīga atbildība par vieglprātīgām spekulācijām ar ieguldītāju līdzekļiem. Pēdējā laikā ļoti daudz par to diskutēts. Jāsāk atkal ieviest ekonomikā morāli (veclaicīgā stilā), ētiku (kas balstās uz lēmēja atbildību).  Imigrācija neglābs Latviju, bet nodrošinās svešam kapitālam labu peļņu uz Latvijas rēķina!

Uģis

 

Varam jau iet pasaulei pa priekšu un vienā pašā Latvijā minimizēt peļņu, tā radot vistaisnīgāko ekonomiku. Ar likumu noteikt, piem., ka vairāk par 3% pelnīt nedrīkst. Kādas būs sekas? Ārzemju investīciju apsīkums (kuram gan interesē ieguldīt tur, kur peļņa ir administratīvi ierobežota, ja citur ir lielāka brīvība?) un ražošanas rīku novecošana un pieaugoša tehniska atpalicība. Var gadīties arī apgrozāmo līdzekļu trūkums, ja piepeši kādas izejvielas kļūs dārgākas. „Peļņas ierobežojums” ir politiski skaists lozungs, tikai kurš par to beigās samaksās?

Rumpis <rumpis.listes@gmail.com>

 

Rumpi, gluži tā nav. Iekārtu atjaunošanu taču nepieskaita peļņai, bet gan ražošanas izdevumiem, konkrētāk, amortizācijas atskaitījumiem, arī maksu par izejvielām – ražošanas izdevumiem. Peļņa ir tā, no kuras uzņēmējs apmaksā savus dārgos un vēl dārgākos autiņus, naktsklubu apmeklējumus un kazino, vārdu sakot, izšķērdīgo dzīvesveidu. Tā jau ne viena vien sabiedrībā labi pazīstama persona savus viegli gūtos miljonus ir notrallinājusi. Ir jādalās ar visiem, kas to bagātību palīdzējuši radīt, un valsts no tā tikai iegūs.  Citās valstīs izšķērdētāju atvēsina progresīvais nodoklis, tas liek padomāt, vai nav izdevīgāk dalīties arī ar pārējiem, vai ieguldīt attīstībā. Protams, ne visi iet vieglāko ceļu, bet tas atkarīgs vienīgi un tikai no paša sirdsapziņas. Ņemsim varas pārstāvjus, kas paši sev nosaka algu valsts uzņēmumos. Man nav nekas pretī, ka daudz saņem Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, jo Latvenergo patiešām strādā labi. Man nav nekas pretī, ka daudz nopelna inženiertehniskie darbinieki, uz kuru pleciem gulstas smaga atbildība. Bet ja Latvenergo dāsni apdāvina visus savus darbiniekus, nerēķinoties ar valsts vispārējo labklājību un ieguldījumu uzņēmumā, tādējādi ceļot elektrības tarifus, tad tam esmu pret. Par ko lielās algas saņem Finansu ministrija? Vai par to, ka dzīvojam no kredītiem un laižam dibenā tādas spēcīgas valsts nozares kā medicīna un izglītība? Par ko maksā Ekonomikas ministrijai, ja Latvija ir pirmajā vietā ES pēc bezdarbnieku skaita? Vai pasakainās algas pelnījusi Latvijas banka, ja bankas strādājušas tā, ka tagad gandrīz katrs otrais iedzīvotājs ir to vergs līdz mūža galam un vēl bērni un bērnubērni, ja gribēs pārņemt kaut vai kādu vecāku mantojumu? Un neviens nav nopietni centies mazināt tēriņus valsts pārvaldē, viss tikai tā – acu aizmālēšanai: grāba ar labo roku, tagad grābj ar kreiso. Vienīgais, no kā paņem bez domāšanas – no pensionāriem, vienalga, ir tiem iztikšana vai nav, no skolotājiem, policistiem, mediķiem – viņu tak tik daudz, tāpēc žūksnis sanāk redzamāks. Tagad paņems no mājokļiem – tas nekas, ka vairumam tautas pēc komunālo pakalpojumu nomaksas vairs tikai graši paliek pāri, paņems arī tos. Jā gan, kas par to beigās samaksās?

Ausma

Atlasi no sarakstes vēstkopā SVEIKS izdarīja Juris Žagariņš