Velta Kaltiņa

tu esi tiesīga mana tauta

tiesīga uz visu

tas kas ar tevi noticis

tas kas ar tevi par varēm darīts

ne izpērkams vairs ne atgūstams

bet tavs ir tavējais jūras līcis

Daugava tava un Staburags

visiem ūdeņiem atpakaļ lieties

savējos krastos dvēselēs savās

to klinti to asaru klinti svinēt

saspiesties kopā pašiem par klinti

saspiesties kopā un nenorieties

tu esi tiesīga mana tauta

pavēlēt ūdeņiem atpakaļ lieties

*  *  *

skatos vaibstu gravīrās

   it kā bez ādas būtu

   it kā tieši tagad

   redzīgi

               dzirdīgi

   ar saprašanu beidzot

   acis aizlaika pilnas

   spalgajos dziļumos mutuļo

   pār malām lejas

   kādas neizsmeļamas sejas

               pie pašas izejas

*  *  *

apturēt laiku

paturēt zobos to mirkli

to garšu uz mēles

bet ko tu iesāksi

pilnu muti vakardienas

*  *  *

puteklītis luteklītis

man no viņa bail

neiznīdējams un dīks

neizskatās nevarīgs

iekrīt acī

          saceļ traci

esot visa aizsākums

nu bez viņa

              it- ne-kā

pažobelē

          kosmosā

*  *  *

Ogre Gauja Venta Elba

ne ūdens –  

                piena upes

dzimtajā sētā

vienkopus

starp brūnaļām

silti pelēka

               un plata

Elba

izrādās  

       jau izsenis dzīvojam

tādā kā paplašinātā telpā

ar visām četrām debespusēm

vienā elpā

*  *  *

klusībā strostēju sevi

       nevaimanā

tās sakas tu pati sev

labu prātu

ak vai

sakas bez vainas

tikai tas ūdens no akas

tāds kā skurbulī

pilnas plaukstas burbuļu

dziļumā augsta jo augsta debess

vienu vienīgu zvaigzni tur

baidos ka nenotur

*  *  *

es  zinu to briesmu

aiz stūra lūr

es viņu pazīstu

es viņu jaušu

atnāks paslepu

atnāks ar viltu

puspasauli solīs

mūrīti siltu

tik un tā

es viņu nepieļaušu

to zirnekļa tīklu

saraušu

*  *  * 

to Dieva zeķi tu izārdi cilvēk

pasaule saplaisā

                       lauskas un driskas

pasaule nodziest tai feierverkā

ar gaismu maisā vien malēnieši

zemes ēnai apkārt skrien

aizelsušies malēnieši

Buramvārdi

vairogu paceļu

necaursitamu

ne acīm skatāmu

neatvairāmu

     nokaltīs dzelkšņu mēle

     atkritīs paslietā roka

     indes čūska

               sastindzinās

     izlīdzinās

     vērst visu par labu

     vienīgais glābiņš būs

      nesarūs

               nekas te nesarūs

*  *  * 

Uz taviem pīšļiem atnākošie dzīros…

tad sumināti aizgājušie

                        atnākošie – sveikti!

it visi šeitan aizejošie esam

kā karstu ogli pirkstos nesam

te mīļojam

             te sacērtamies

pie viena svētku galda mēs

lai pilnu elpu

                        vārti vaļā

šis mirklis

                   īsmūžīgs

kā kumeļš aizdrasēs

*  *  * 

nu nē

neizkāpa no peļķes

kā amēbas

no dubļu putriņas

Viņš to nepieļāva

nolēma paspēlēties

ar māliem vai

un re kas sanāca

     Ādams un Ieva

viss iespējams

ja padomā labi

tās septiņas dienas

vai septiņas mūžības

varbūt

vēl nevaldāmi

visiem  kontinentiem pāri

         es tevi mīlu

valodu valodās

         un mīlēšu mūžam

                                āmen

*  *  *

kodola serde

kodola kodols

kas tur iekšā

zvērīgi saspiesta viela

melnais caurums

laimes & nelaimes rats

mīlas koncentrāts

pats galina

pats augšāmceļ

*  *  * 

trīsēdami pleci trīs

gurni valšķi gorās

zvārgulīši

               roku dzelži

ellišķīgā aidā!

aidā aidā dzirnu rats

kara rati svaidās

lodes spindz

                lodes nāvē

nepastāvēt

        stāvēt

svilpodama

             čūlodama

asinssviedrus slaucīdama

griežas griežas zemeslode

lindraki pa gaisu