Jaunā Gaita nr. 309. vasara 2022

 

 

 

Pašlaik esmu LU Ķīmijas fakultātes pirmā kursa students. Iepriekš pabeidzu RTU Inženierzinātņu vidusskolu. Līdz ar to man nav svešas tehniskās jomas, bet ķīmijā interesantākās (gan no cilvēciskā, gan zinātniskā skatpunkta) ir neparedzētas reakcijas, un noderīgakie reaģenti ir tie, kas derīgi dažādos apstākļos, tāpēc kopš vidusskolas man svarīgi bijis orientēties arī literatūrā. Esmu bijis vairākkārtējs „Aicinājuma“ dalībnieks, šogad „Literārās Akadēmijas“ dzejas meistardarbnīcā, tāpat aktīvi (kad citi pienākumi ļauj) piedalos jauno autoru norisēs.

 

 

 

 

 

 

*  *  *

 

Quem mortis timuit gradum,

(..) qui vidit mare turbidum et

in famis scopulos Acroceraunia?

 

Kādu gan nāvi baidījās tas,

(..) kas redzējis vētraino jūru un neslavas

bagātās Akrokeraunijas klintis?

 

/Horatius, Carmina I - 3/

 

 

jūras samežģītajās acīs

stāvi

O vilni vilni vilni

pastāvēšanas šaubīgais pamats

un mainīgais objekts

iegriezta zemeslode kā vilciņš

milētastalesa sapnis

 

sāļūdens skalojies ap iežiem

dolomīts granīts

bazalts

O vilni vilni vilni

alķīmiskā pārvērtība

mana kitabal-asrar

jūras pērkonklusās acis

mans svešinieku balsts

 

tas pats ūdens kas aizskāris ozola kuģus

kas šķīdinājis feniķieša flēba miesu

kas notrulinājis klinšu smailes

lai pēcāk atkal asinātu

uztvērējs ieregulēts maiņfrekvences režīmā

noklausīties

kā atiet bēgums

O vilni vilni vilni

paliec

O klusā molekula

 

 

 

 

*  *  *

 

Lapsa sacīja sievai: Iesim, saberzīsim Urūku zobos

kā purava kātu, valkāsim Kulabu apavus uz kājām!”

Vēl pirms viņi piegāja pilsētai tuvāk par sešsimt tauvām,

iekaucās suņi. – Geme-Tummal! Geme-Tummal!

Dosimies atpakaļ migā, no pilsētas ļauni briesmekļi gaudo!”

/Šumeru paruna/

 

 

tā ir

ne vairāk kā tāda pārejoša krāsa

ar kuru izrotāt decembra vientuļās naktis

vecs audekls ar jaunu eļļas kārtu

 

netuvosimies tuvāk par sešsimt tauvām

lai attiecīgie spēki dara savu darbu

lai paliek jautājums kā cirvis gaisā karādamies

 

 

tā ir

ne vairāk kā tāda atvasaras spazma

provokatīvi sastājušās taktis

tā pati vecā zeme ar jaunu smilšu kārtu

 

tas nav vēl manas bezdarbības pilnais spektrs

pret kuru jācīnās urūkas vaļņiem

geme-tummal lai paliek vieta telpā starp mums

netuvosimies tuvāk par sešsimt tauvām

 

 

 

 

*  *  *

 

zeme kas nepieder nevienam no mums

 

kur paliek tie ziedi kas nepieder plaukstošam laikam

kam atkusnis nedāvā siltuma vilni

no gādīgās zemes tie ņēmuši riekšavām veldzi

pār zemi – to pašu – lai izbirst to putekšņu klāsts

sic floret terra nullius

 

kur paliek tās upes kas neplūst uz jūru

kas negaudo zvaigznēm kā jukušās krāces

zem zemes būs vieta tiem ūdeņiem gana

lai barojas augsne no dūņām un spīts

sic fluit terra nullius

 

kur paliek tie asni kas sasprausti ledainā zemē

no valgajiem stublājiem nodzītā rasa

lai aizslīd aiz apvāršņa malas tas patriektais strauts

no vecajiem sapņiem lai paliek ne vairāk kā vārds

sic vivit terra nullius

 

tā dzīvojam: zem sniegā klātiem sargājošiem jumtiem

starp vienu nodevīgu vasaru un citu

in terra nullius

 

 

 

 

 

 

 

*  *  *

 

relativitāte

 

tēlemah

pieraksti manus stāstus kad tiksimies:

 

nav nekā siltāka par nedzimušu vārdu

vai sīvāka par ēteri kapličas glāzē

vai skaidrāka par bildēm klaidoņa prātā

sārtvaigu klinšu ielejās pazudis zelts

 

arī tiltu balstu māņticīgās rūnas

liek nozaudēts” pirms atrasts”: atbildes uz neuzdoto

saburtojas melnos enkurķēžu posmos

un papeld garām gaidīšanas krasts kā dzīva karpa

ar mēnessbaltām zvīņām

 

te katrs akmens kļūst par klejojošo klinti

es paliku uz vietas kamēr jūra

atnāca man pakaļ: pieraksti manus stāstus mans

pazudušais dēls

 

 

 

 

 

*  *  *

 

gaismas signāli atrod ceļu caur telpu

ūdeņraža mākoņu gans

sapņotājs pienpilnu debesu teļš

mēmais okeāns vēro

kā tavi kuģi lēni slīd gar oriona jostu

 

nav tādas zemes kas ciestu padevīgā mierā

vai tādas saules kas klausītu uz katra vārda

tai jāapliek groži kā savvaļas zirgam

 

tev nebūs pili celt uz vētrā dēdējošiem krastiem:

redzi kā balo aizejošo gadu gaismā

caur zvaigznēm klusējot zīmētais ceļš

 

šis māls tevi atpakaļ sauc

 

 

 

 

*  *  *

 

Refleksijas par selektīvajām tieksmēm

 

Allerdings!” erwiderte Eduard. Es war sogar
ein bezeichnender Ehrentitel der Chemiker,
daß man sie Scheidekünstler nannte.”
Das tut man also nicht mehr,” versetzte Charlotte,
und tut sehr wohl daran. Das Vereinigen
ist eine größere Kunst, ein größeres Verdienst. [..]”

 

Patiešām!” atbildēja Eduards. Tas bija

zīmīgs ķīmiķu goda tituls – tos sauca par

sadalīšanas pratējiem.”
Taču vairs tā nesauc,” atteica Šarlote,

un labi, ka tā. Jo lielāka māksla

un lielāks sasniegums ir vienot.”

 

/J. V. Gēte. Die Wahlverwandtschaften (Selektīvās tieksmes)/

 

 

 

 

 

 

I

Kodolu Overhauzera efekta

spektroskopija ir metode,

ar kuras palīdzību nosaka,

kuri atomi molekulā

atrodas telpiski tuvu.

impulss

ievirza stabilā ostā

potenciāla bedrē palikt ir silti

ārpusē uzslejot tukšuma sienas

 

šķidrums ieņem trauka formu

līdz pārliešanas brīdim

spins pieņem lauka virzienu

uz dažām milisekundēm

 

un kas par to

ka tas ir tikai starpstāvoklis

 

 

 

 

 

 

 

 

            II

Rentgendifraktometrija ir

viena no noderīgākajām

vielas struktūras noteikšanas

metodēm. To stipri apgrūtina

dvīņu kristālu veidošanās –

tie neaug pa vienam, bet simetriski

pret kādu kopīgu skaldni.

 

 

pārakmeņojušās atliekas nestabilas modifikācijas

gabals izgriezts no atlasa kopējās nastas

secīgi augot slāni pa slānim

zeme lai sargā šīs dalītās plaknes

 

lauzti starojuma leņķi

zem trūdiem un virs māla lauskām

kopīga skaldne starp vietu un laiku

pārkārtotas šūnas spoguļattēli

 

lai viņi kārpās apjukuma darvā

sarežģītos spektros un mistiskās mīklās

skaldni pa skaldnei nojauksim ēkas

līdz viņi paši padosies un atstās šo veco

neregulāru formu apsēsto zemi

 

 

 

III

Potenciālās enerģijas virsmas

kontūrkartē var atrast

visus tos punktus,

kas veido reakcijas

izdevīgāko ceļu.

atkārtojot aprēķinu

iegūst

to pašu rezultātu:

 

sistēmu kurā parametri

ir neatkarīgi

viens no otra

 

 

 

 

 

 

*  *  *

 

epilogs

 

zvaigžņota zeme aiz sveša dzīvokļa durvīm:

 

pilsētas izirušais ķermenis

izkaisīts jāņtārpiņu veidā pār tiltiem

sveic manu atgriešanos

 

 

 

 

 

 

 

Jaunā Gaita