Baiba Magdalena Eglīte

 

Nedaudz par Kanādas latviešu mākslinieka

Visvalža Reinholda darbu izstādi Cēsīs

 

Kanādas latvietis Visvaldis Reinholds pieder 1924., 1925. gadā dzimušo mākslinieku paaudzei (Z.Sapietis, G.Roze, V.Avens u.c.), kas latviešu mākslas vēsturē ar platu otu ierakstījuši savu vārdu, kaut arī mūža lielāko daļu nodzīvojuši tālumā. Dzimuši un auguši paši savā brīvā un rosīgā valstī, viņi pusaudžu gados kaldināja lielus nākotnes sapņus. Karš viņu 15gadīgajās biogrāfijās uzcēla īpašu vilšanās un ciešanu robežu, katram piešķirot vīra gaitas. Gatavību riskēt, smagi strādāt, pašam lemt un uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Gleznotājs un metālkalējs Visvaldis Rein­holds (1924.-2005.) dzimis Grobiņā, kuršu ciemā, jūras un mākslas tuvumā. Agri (10 gadu vecumā) zaudējis tēvu, no kura mantojis mākslinieciski jūtīgu pasaules redzējumu un darba mīlestību. 20 gadu vecumā nokļuvis Vācijā „dīpīšu” nometnē, bet 1951. gadā Kanādā, kur laika gaitā izveidojies par lielisku un īpatnēju mākslinieku.

Sākumā jaunajā mītnes zemē strādājis par laboranta asistentu Ontario Universitātes Pataloģiskās ķīmijas katedras laboratorijā. (Tad redz, no kurienes metāls viņa darbos dažkārt uzvedas kā saslimis ar alerģiju, ar izsitumiem un augoņiem!)

Vēlāk iestājies Ontario Mākslas koledžā (1953.-1959.), ko pabeidzot saņēmis Kanādas gubernatora zelta medaļu. 1959. g. iegādājies lielu īpašumu Devil’s Glenā ( līdzīgi kā Zigfrieds Sapietis Skotijā), kur tiešs apkārtējās dabas tuvums ir harmonizējis viņa dabas redzējumu.

Gleznotājs Visvaldis Reinholds ir sabiedrības atzinīgi novērtēts (PBLA balva 1981. g.) dzīves laikā, un arī šodien, daļai darbu atgriežoties Latvijā Pasaules Latviešu Mākslas centra kolekcijā. Vairākus mēnešus jauniegūtā mākslas kolekcija tika eksponēta PLMC galerijā Cēsīs.

Mākslinieks tiek uzskatīts par abstraktekspresionistu, pats viņš savulaik atzinis Marka Rotko ietekmi, bet skatoties ar latviskām acīm, gribas akcentēt Kurzemes ainavas, arheoloģiskā un etnogrāfiskā mantojuma, kā arī laboranta darbā pieredzētā atbalsis viņa gleznās un metālkaluma kompozīcijās.

Kopumā izstāde stāsta par meklējošu, līdzsvarotu personību, spēka un temperamenta pārpilnu, bez agresīvām dusmām, kas bieži izjūtamas šīs pašas paaudzes amerikāņu latviešu mākslā. Var jau saprast... Nokļūt no viena kara otrā (Korejā), kur, gribi vai negribi, arī daudziem latviešiem nācās piedalīties.

Visvalža Reinholda darbus var skatīties vēl un vēl. Un vienmēr ko jaunu pamanīt.

Ekspozīcijā glezniecība un metālmāksla.

Izstāde tapusi pateicoties mākslas darbu ziedojumam, ko PLMC novēlējis Andris Priedītis, Klāva Sīpoliņa vārdā ziedojusi Anda Sīpoliņa, bet Teodora Circeļa un Guntas Douglass vārdā dāvjnājusi Džulija Loka. Īpašs paldies jāsaka arī bijušajam Latvijas vēstniekam Kanādā Kārlim Eihenbaumam.

Skatītāju glezniecība uzrunā ar mirdzošu, drosmīgu kolorītu, daudzveidīgu virsmas vēstījumu, kurā mākslinieks asprātīgi un apbrīnojami niansēti izmanto metāla plāksnes telpiskās kombinācijas ar glezniecības materiāliem un iespējām, metāla virsmas gaismu atstarojošās īpašības, rosinot skatītāja iztēli un fantāziju. Mākslinieks atļaujas pat “uzšķērst” audeklu, lai materiāla rētā atklātos un gleznojumu papildinātu metāla uztvertās gaismas stāsts. Visvaldis Reinholds aicina skatītāju aktīvai iesaistei mākslas darba uztveres procesā, mainot skata punktus, pietuvinoties vai attālinoties no darba, un ļauties atklāsmei. Tad arī abstraktā ainava iegūst kaut ko tik pazīstamu, tik tuvu (sauc to par latviskumu), kad metāla plāksne kļūst par debesīm, jūru vai lāmu jūrmalas smiltīs... Bet citreiz par egļu mežu, kas uztveres procesa laikā pāraug senatnes tēlos un senu rotu motīvos.

Izstādes otra komponente ir metālmākslas darbi, kuros autors apvienojis senkalēja darbnīcas atmosfēru ar savu fantāziju. Iespējams, ar bērnības atmiņām par tēva nodarbošanos. Kalēja darba rīki, to fragmenti, rotu sagataves un metāla atsaukšanās ķīmisko reakciju rezultatā. Metāls uzburbuļo, met pūšļus, izelpo un veido dažādas virsmas spēlītes, bet no tā izaug senas arheoloģiskas un etnogrāfiskas formas, kas piedalās kopējo kompozīciju veidošanā. Un tad šķiet, Kanādā ir ieskanējušās Kurzemes baroka neapvaldītās intonācijas. Ar ritmiskiem uzsvariem, atkārtojumiem un pauzēm, ar  formu barokālu sablīvētību un vēlmi pēc maksimāla dekoratīvisma kompozīcijas siluetā un izmēros, kas pieprasa nopietnu balansu ar eksponējamās sienas laukuma izmēriem. Jāatzīst, ka pamatīgā vizuālā noslogotība ar daudzajiem elementiem prasa no skatītāja diezgan nopietnu iedziļināšanos un arī kultūrvēstures zināšanas. Diemžēl, steigā pretī nākotnei, tās mums pašiem kļūst arvien bālākas.

Bet Kanādā tapušais mākslinieka mūža vēstījums ir par vissvarīgāko. Par neaizmirstamo Piederību. Vietai, Mātes valodai un Tēva dzimtai.

 

 

 

 

 

Mākslas zinātniece Baiba Magdalena Eglīte strādā Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs.