Jaunā Gaita nr. 321. vasara 2025

 

 

 

No lietuviešu valodas atdzejojis

 

Kristaps Vecgrāvis

 

 

Prāns Morkūns (1900-1941)

 − vienīgais lietuviešu dadaists un imažinists, kurš ieņem unikālu vietu lietuviešu literatūras vēsturē. Dzīves laikā publicēti divi dzejoļi, savukārt dzejoļu krājumu deģenerāts dzied beidz kārtot un izdod pēc viņas nāves vien 1993. gadā. Morkūns pirmais lietuviešu literatūrā apzināti nelieto lielos burtus, ievērojamu vietu viņa lirikā ieņem erotiskā dzeja.

 

 

pie velna

 

     palīdīšu zem svārkiem

     iešmaukšu gurniņos

apniksies platoniskums

pie velna

     atklāju izspraukušos

     dujus kuplus pumpurus

apmierināts pēc velna

     taciņu staigule

     mēteli švitina

auļoju pie velna

     aumaļšķērsus

kā viesulis pie velna

     komanda aiztraukt

     sakulsim lai ņirb

velnišķīgi pie velna

     maucīgā mīlestībā trakojošā

     kaislīgā gultiņā čīkstošā

svēti dvēsele klusē

steidzos izbļaut pie velna

     nagi savainoja seju

     saskrāpēja muguru

     kūsīti

negribu vairs bučoties pie velna

un kāpj

           un kāpj

                       un kāpj

meitenei sirdī

un liek

           un liek

                      un liek

mīlēsim

            dzirdi

čibučabu

                gulties

papliķēt

            velnu

 

1928.6.I

 

 

 

 

jauna pazīšanās

 

smails dzelonis slīd uz priekšu

pazīstams siluets

viss iegrimstu

slīd dzelmē

sulīgi

savelku

žaunas

blir vir

tu saraujies

trīseliski berzies

pāri manai sakodītai

pakrūtei

nirstu tavā kamolā

nevaldāmi viļņojoties

vienā acumirklī

sajaucāmies putās

 

1929.10.VII

 

 

 

 

vējadžezs

 

dzīvība skatītāja

dzīvība džezbends

viss ir džezbends

aizsvilināsim mairoņu pēcpuses

iezibsnīsim drūmajiem

uzpūtīsim treknajiem resnkakļiem

jūs blandīti

džeza bandīti

norausim caurainos jumtus

švī-švaukst

dzīvosim debesīs

dziedāsim skaļāk

mjau-mjau

jūsu tūkstošgadīgās sirmes

sārņu kaudzi

pielīdzināsim ar grābekli

čiraukšt

un uzsedlosim kā meičai

padebešupaugš

dzejmēslus

kā izķēzīsim visur

tram-pam-vam

a-ja-vū

romantikas dvēseli velk pa ceļu

visi ceļa suņi to aprej

jums diža nākotne

sadedzināsim sakrunkušo ādu

klapēsim bungas

sitīsim džezbendu

ma ma ma

te te te

šitā nečiepstam

kad rausim no sirds

saule zviegs tempermentīga

džez džez

vējadžezs

iezviedzas

 

1928.I

 

 

 

 

Mīlēsim skaistās

 

mīlēsim skaistās sievietes

visas jomas viņām vēlēsim

nekas cits vairs neapburs

meiteņu kājas apburošas

spīd cauri zīdam kājiņas

mīlēsim skaistās sievietes

ķermenis sasilst apskāvienos

jūtas tur šķiežas

galvu pie krūtīm pieglaudīsim

mīlēsim skaistās sievietes

glāsti bučas skūpsti

sakļausimies kaislāk

sievietes apskāvienu atvars

miesas mums izstaipīs

mīlēsim skaistās sievietes

skurba tvaika mirdzumā

iesim ik vakaru

slepus pa pagalmiem

nemūžam viņas mums neapniks

mīlēsim skaistās sievietes

 

1928

 

 

 

Kristaps Vecgrāvis (1980) ir dzejnieks, atdzejotājs, redaktors. 2005. gadā izdots dzejoļu krājums Kaist ķekarā vīnogas, 2023. gadā – dzejoļu krājums Vaska ezers.

 

 

 


Jaunā Gaita