Linda Treija

 

Gita Šmite. Laimes krekliņā

 

Mākslinieces Gitas Šmites izstādes „Laimes krekliņā” galvenais tēls ir balts, smalks lina krekliņš. Apaļajā telpā pašā vidū, piestiprināts ar tikko manāmām saitēm pie griestiem, tas it kā levitē gaisā. Apkārt šim centram mākslinieces gleznās izkārtojusies ir visa dzīve. Ziedi, trauki uz galda, ozoli, māja, ligzdas un baltie lina krekliņi – tie ir priekšmeti, kas Gitas darbos iegūst simbolisku nozīmi.

Māksliniece par savas izstādes tematisko ideju saka:

„Es biju maza meitene, kad mamma nocēla no skapjaugšas lielo koferi, kurā glabājās manas un brāļa mazās zīdaiņu drēbītes. Mēs kopā tās pārcilājām, līdz mamma īpaši mīļi noglaudīja mazu baltu krekliņu, sacīdama, ka šis ir pirmais krekliņš, kuru viņa man šuvusi. Tas esot Laimes krekliņš un mums būs viņš jāglabā maniem bērniem un mazbērniem. Izstāde ir veltījums maniem vecākiem.”

„Dzimis laimes krekliņā” ir bieži dzirdēts teiciens par cilvēku, kuram dzīvē veicas un laimējas. Vecāku karstākā vēlēšanās visbiežāk ir, lai viņu bērniem būtu laimīgs un veiksmīgs mūžs. Kā viens no laimes simboliem var būt pirmais zīdainīša krekliņš, it sevišķi, ja tas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Šo paaudžu saišu un dzimtas turpinājumu simboliski var saskatīt darbos Laimes krekliņš un Mammu es tevi mīlu!. Baltā lina auduma gleznojumos smalki izgleznotās drēbju krociņas, gandrīz kā cilvēku sejas ar dzīves iezīmētām grumbām, rada vizuāli vieglu un gaisīgu vibrējumu, un arī dziļu emocionālu skanējumu.

Mājas, piederības un laimes tēma apspēlēta vairākās gleznās. Tajās var redzēt, kā pret lillīgi pelēcīgajām debesīm izceļas svēteļa lig­zdas, kas uzcelta elektrības staba pašā galā, siluets, kā mājas vēlā novakarē aicina iekšā ar saviem silti gaišajiem logiem, kā Vaides ozols ar maģiskajiem žuburiem un saknēm dziļi turas savā zemē, kā smalki savīta ligzda simbolizē jauna pavasara sākumu. Līdzsvaroti izkārtoti objekti, gaismēnas saspēle, elegantas līnijas, mājas miers un skaistums jūtams klusajās dabās un ziedu gleznojumos.

Mākslinieces iejūtīgais gleznošanas stils ar smalku zīmējumu, harmonisku kompozīciju un krāsu caurspīdīgajiem lazējumiem pastiprina gleznu emocionālo iespaidu.

Viss – gan izstādes ideja, gan gleznu radītās sajūtas un mākslinieces pašas piedzīvotais, saplūst kopā gaišā un skaistā stāstā par galveno dzīvē – vecākiem, bērniem, māju, zemi, brīvību un laimi.

Izstādē bez Gitas mammas šūtā zīdaiņu krekliņa ir arī vairāki mākslinieces pašas darināti lina bērnu krekliņi. Tie tapuši, esot tuvu blakus mammai, kura tagad prasa lielāku uzmanību un rūpes.

Jāpiemin, ka izstāde bija apskatāma no 8. februāra līdz 30. aprīlim kultūrtelpā OLA Foundation, mākslas galerijā, kas ir jauns un nozīmīgs papildinājums Rīgas mākslas un kultūras dzīvē. Ola Foundation, kuras dibinātāji ir Ilze un Uldis Pīlēni, darbības mērķis ir kļūt par jaunu ideju un sinerģiju telpu Latvijā. Tas aicina caur mākslu, mūziku, diskusijām un citām norisēm izzināt sevi un pasauli.

Par pašas ēkas izskata ideju Ola Foundation mājas lapā <www.olafoundation.lv> var lasīt, ka: „Ar cieņu pret Ķīpsalas apbūves mērogu un dabu pašā tās viducī starp simtgadīgām liepām un kupliem ozoliem padziļinājumā iesēdināta Ola – trīsstāvu betona un stikla ēka, arhitekta Ulda Pīlēna ideju kvintesence. Katram elementam šeit ir gan funkcionāla, gan simboliska nozīme. Būvi apjož sešmetrīgas brīvstāvošas pienstikla plāksnes. No vienas puses tās apēno iekštelpas, no otras – arhitekts tās salīdzina ar mistiskajiem Stounhendžas akmens krāvumiem modernā materiālā un ar čaumalām, kas nolobās: „Ja olu sasit no ārpuses, tās ir vēl nedzimušas dzīvības beigas, bet, ja olu sasit no iekšpuses ar palīdzību no ārpuses, tas ir kā jauna sākums. Tas ir tas, ko mēģinām pateikt gan ar ārējo veidolu, gan ar saturu.”

 

 

 

Gleznotāja, mākslas kritiķe, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) vadītāja Linda Treija ir JG mākslas redaktore.