Monika Zariņa
ZIEMA
Mana ziema. Mana ziema, mana māja. Dusmīga un stipra. Saulaina un kodīga. Tieša, asa, neglaimojoša. Maiga, mīksta, piekļāvīga. Skaista mana ziema. Savu ziemu gribu tev dot. Neatraidi. Tu baidies sniega un sala. Es zinu. Tu baidies no tiešuma un spēka.
Es zinu. Neatraidi. Man tev ziema ir jādāvina. Nevēlos tev darīt pāri. Tu vairies no ārpasaules aukstuma, bet māja ir silta. Sienas ir biezas, logi cieši. Durvis atveŗamas tikai no iekšpuses. Vari justies drošs un netraucēts. Koki un lauki, kuŗus tu vasarā tik ļoti mīli, paliek pasaulē. Sniegotie kalni un ledainie ceļi tev nav jāstaigā. Tu vari klausīties vēju, sēžot pie kamīna uguns.
Prieks tevi redzēt pie uguns. Siltums iekāpj sejā un atspīd tavās acīs. Tev ir labi, jo zini, kā ārā salst un tu nebūsi bez uguns visu ziemu.
Vējā, krusa, putenis - Bachs, Mocarts, džezs. Bēthovens un Musorgskis. Mūzika pieder pie manas ziemas - ne putnu balsis.
Go, birds of spring: let winter have his fee;
Let a bleake palenesse chalke the doore,
So all within be livelier than before.
Let a bleake palenesse chalke the doore,
So all within be livelier than before.
Herberts un pirmās Elizabetes laika dzeja. Vai tu šodien esi lasījis ko līdzīgu vai labāku? Tu saki jā, varbūt, un tomēr nē. Viss ir vienreizējs, tāpat, kā šī ziema.
Šī ziema. Bez smaržas, bez krāsām, bez putnu balsīm - lai tu nepakļautos un nesāktu to mīlēt - tā stāv tavā priekšā kaila! Tu esi vasaras cilvēks. Karstums, krāsas un smaržas vienmēr būs tava daļa. Mana ziema ir tikai īslaicīga dāvana. Dāvana, kas ir reizē došana un ņemšana.
Piesnidzis pagalms. Bērni smejas un ceļ vīrus. Balsis un sejas - jautras un gaišas.
Tu dzer tēju un sapņo savus vasaras sapņus. Tiem pieder arī bērnība. Vai atceries tās nepiepildāmās vēlēšanās? Vai tu saki, ka šodien tas tā vairs nav? Tas, ko tu jūti šodien, ir tikai tavas domas? Tu esi atkāpies tik tālu. Gribētos teikt, tas tā nav.
Lasi! Stāsti, romāni, noveles, esejas. Dzejas, dzejas, dzejas. Filozofijas, reliģijas -Kristus, Buda, Konfūcijs. Plāto, Aristotelis, Vitgenšteins. Tractatus logicus, Divina Comedia, spāņu, angļu vārdnīca. Pirmā palīdzība, anatomija un fizioloģija, psīchologija. Kā iemācīties braukt ar auto divās nedēļās.
Lasi! Smejies par Ročestera dziesmām mīļākajai. Priecājies par Eliota Prufroku. Daudz, daudz lietām nav nopietnības, bet daudz kas aizsniedzams, aizskaŗams un baudāms kā vīns, cigaretes, kafija, tuvums, miers.
Cigaretes, kafija, cigaretes. Tik daudz ir ko teikt, ko dzirdēt, liekot domu pie domas, jaucot pārliecības un uzskatus, līdz nepaliek nevienas robežas, nevienas atšķirības, tikai domas, tuvums.
Domas! Izteiktas un neizteiktas un nojaustas. Vai tu vēl minēji ziemu? Redzi, cik tā neuzkrītoši tur tevi savā varā. Tu beidzot esi pieņēmis un brīnies, kā tu to varēji. Iespējamības kļūst bezgalīgas.
Šonakt vasara guļ tepat zem sniega. Pagātnes nav un nākotnes nebūs. Ir tikai ziema. Aukstums un siltums. Vējš, sniegs, ledus - uguns, grāmatas, mūzika, domas. Tuvums, tālums, saprašana, šaubas un prieks.
Pavasarī iziesim uz ielām un ceļiem. Mūsu domas kļūs par putekļiem uz mūsu kājām.
Sniegs, sniegs!
Maska vai mirdzums –
gaisma vai prieks?