Rīgas dome gatava arī pieminekļa uzstādīšanai Latvijas jūrniekiem Otrajā pasaules karā

To šodien, svinīgi atklājot piemiņas plāksni jūrniekiem, kuri antihitleriskās koalīcijas militārā transporta flotes sastāvā, peldot zem Latvijas karoga, piedalījās Otrajā pasaules karā, sacīja Rīgas domes vicemērs Sergejs Dolgopolovs.

Rīgā pie bijušās Krišjāņa Valdemāra jūrskolas K.Valdemāra ielā 1a šodien atklātā pagaidu piemiņas plāksne Latvijas jūrniekiem stāvēs līdz rudenim, kad tiks uzstādīta īstā piemiņas plāksne.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītājs pulkvedis Kārlis Krēsliņš piemiņas plāksnes atklāšanā pateicās tiem cilvēkiem, kas atklāja šo vēstures lapaspusi un aicināja radīt arvien jaunus atklājumus un izzināt mūsu valsts vēsturi.

Izdevniecības nama "Petit" prezidents Aleksejs Šeiņins norādīja uz perfekto žurnālistu darbu, kas atklāja šo vēstures faktu, jo "vēsturnieki strādā ar skaitļiem - desmit, tūkstošiem, miljoniem, bet žurnālisti - ar cilvēku likteņiem".

Faktu par Latvijas jūrniekiem, kuri 1940.gadā atteicās pakļauties jaunizveidotajai Padomju Latvijas valdībai un pavēlei doties uz tuvāko padomju ostu, tā vietā Latvijas kuģiem pārejot Latvijas vēstniecības Vašingtonā pakļautībā, saglabājot Latvijas karogu un juridiski paliekot Latvijas suverēnai teritorijai, atklāja laikraksta "Čas" žurnālists Aleksandrs Krasņitskis, kurš pie šī materiāla strādājis gandrīz gadu, apzinot jūrniekus un viņu radiniekus.

Šeiņins informēja, ka patlaban uz redakciju zvana šo jūrnieku bērni, kas arī jau ir gados, un stāsta par toreizējiem notikumiem. Izdevniecības nama pārstāve Regīna Ločmele stāstīja, ka daudzi no šiem jūrniekiem ir apprecējušies un dzīvo Amerikā, un domājams, ka pēc šī vēstures fakta atklājuma, daudzi no viņiem gribēs satikties.

Plāksni atklāt uzticēja Krasņitskim. Kā atzīmēja Ločmele, "reiss ir beidzies, un atmiņas ir atgriezušās".

Pēc pagaidu plāksnes atklāšanas, pieminot astoņu kuģu daudznacionālo komandu varonību, no Latvijas Jūras spēku flagmaņa "Virsaitis" klāja Rīgas jūras līcī nolaidīs vainagus.

Vienlaikus tādi paši vainagi tiks nolaisti Atlantijas okeānā Ziemeļkarolinas piekrastē. Laikraksta "Čas" kolēģi no laikraksta "The Outer Banks Sentinel", kuri arī piedalījās žurnālistu pētījumā par tā laika notikumiem, nolaidīs tos ūdenī vietā, kur 1942.gadā gāja bojā pirmais nacistu nogremdētais Latvijas kuģis "Ciltvaira".

Piemiņas pasākums notiks arī Negshedas pilsētā - uz ielas, kas nosaukta Latvijas kuģa vārdā, vietā, kur šī iela iziet pie okeāna. Pasākumā piedalīsies pilsētas tēvi, kā arī pārstāvji no kaimiņpilsētām, apgabala un štata. Lai atdotu militāru godu Latvijas jūrniekiem, ceremonijā piedalīsies arī ASV Krasta apsardze.

1940.gadā astoņi Latvijas tirdzniecības flotes kuģi atradās Rietumu puslodē. Šo kuģu komandas atteicās pakļauties jaunizveidotajai Padomju Latvijas valdībai un pavēlei doties uz tuvāko padomju ostu. Tā vietā Latvijas kuģi pārgāja Latvijas vēstniecības Vašingtonā pakļautībā, saglabājot Latvijas karogu un juridiski paliekot Latvijas suverēnā teritorija.

No 1941.gada decembra visi astoņi kuģi piedalījās sabiedroto militārā transporta flotes operācijās. 1942.gadā fašistiskās Vācijas un Itālijas zemūdenes sešus kuģus nogremdēja Atlantijas okeānā. Karu pārdzīvoja divi kuģi. Visu astoņu kuģu pieraksta vieta bija Rīga.