Viedoklis: Prezidentes partijai iezīmējas kontūras

Bens Latkovskis,  NRA  07/04/08    Vairas Vīķes-Freibergas pulksteņu skandāls izraisījis savdabīgu viļņošanos Latvijas politiskajā pīļu dīķi. Sabiedrība vairāk satraukusies par morālo relatīvismu, kas jau noslīdējis līdz gluži vai atbaidoši zemam līmenim, bet politiķi daudz lielāku vērību pievērsuši frāzei: "Tas man tāds sveiciens kā cilvēkam, kurš kādu dienu varētu iet politikā. Laikam jau no tā mazliet baidās."

Kur nu vēl nepārprotamāku mājienu par nodomu atgriezties politikā! Reakcija uz žurnālistu jautājumu par "dārgajiem pulksteņiem" bija labāko (bēdīgāko) Latvijas politisko tradīciju garā un liecina, ka viņa ir pilnīgi nobriedusi iekļauties Latvijas politiķu rūdītajās rindās. "Nav svarīgi, ko esmu nodarījis, jo tas taču ir politiskais pasūtījums. Ko pie manis vēršaties, labāk būtu meklējuši pasūtītāju."

Uz laiku pieklusušās runas par jauna "īstā" politiskā spēka izveidi atsākušās ar vēl nebijušu spēku. Šoreiz par jauno prezidentes partiju runā gluži kā par jau notikušu faktu. Priekšplānā izvirzās jautājumi par iespējamām personālijām un citu politisko spēku perspektīvām jaunajos apstākļos. Šajā kontekstā loģiska kļūst ilggadējās laikraksta Diena galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes nesenā aiziešana no sava amata. Lai arī jau toreiz bija daudzmaz skaidrs viņas nākamais darbības lauciņš, tagad tas iezīmējies nepārprotami.

Pagājušā gada nogalē pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, meklējot premjera kandidātu, veica dīvainu un no politiskās loģikas viedokļa grūti izskaidrojamu dreifu. Uz Rīgas pili nez kādos nolūkos tika aicināti – Amerikas finanšu foruma priekšsēdis Aivis Ronis, Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars un Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Bērziņš. Toreiz šis prezidenta solis izraisīja visdažādākās spekulācijas. Ņemot vērā, ka Zatleram jauna premjera izvirzīšana bija pirmās politiskās ugunskristības, jādomā, ka viņš konsultējās ar savu priekšteci, un viņa rekomendēja šīs konsultācijas. Tagad izgaismojas šīs VVF rekomendācijas būtība, jo tieši šīs personas tiek minētas kā vienas no reālākajām jaunās partijas balsta figūrām. Dažādos sieviešu forumos un ne tikai VVF labi iepazītā bijusī Hansabankas prezidente Ingrīda Blūma arī tiek minēta jaunveidojamās partijas galvgalī.

Pieminot Blūmu, jāatceras, ka viņa jau ir viena no redzamākajām figūrām sabiedrībā Cita politika. Šobrīd visas pazīmes liecina, ka šī sabiedrība pilnībā iekļausies jaunajā prezidentes partijā, taču tās pašreizējie līderi Artis Pabriks un Aigars Štokenbergs tur vairs nebūs pirmie starp līdzīgajiem. To pašu var teikt par uzņēmēju Edgaru Štelmaheru. Klīst runas, ka jaunajam veidojumam varētu nākotnē piebiedroties arī pašreizējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. Taču tās ir tikai spekulācijas, jo, kā redzams, galvenā ārlietu eksperta niša jau ir aizņemta (Aivis Ronis). Vēl jo vairāk tāpēc, ka par iespējamo jaunās partijas dibinātāju tiek nosaukts arī Stradiņa universitātes politologs ārlietu speciālists Andris Sprūds. Kā redzams, jaunās partijas sastāvs ir izteikti proamerikānisks.

Ja jaunā prezidentes partija nodibināsies – ar prezidenti kā pilntiesīgu partijas biedri vai tikai kā goda biedri –, atsevišķiem politiskajiem spēkiem tas nesola neko labu. Runa vispirms ir par Jauno laiku un tās klonu – Kalnietes un Kristovska Pilsonisko savienību. Jau šobrīd to reitingi ir zem 5% barjeras. Gandrīz droši var pateikt, ka nākotnē tiem ir pavisam niecīgas iespējas piesaistīt papildus elektorātu no vēl neizlēmušajiem, jo, lai kā VVF prestižu iedragātu "pulksteņu skandāls", bijušās prezidentes politiskais svars ir nesalīdzināms ar intrigantes slavu ieguvušās Sandras Kalnietes vai kādreizējā šķēpmetēja Ģirta Valda Kristovska svaru.

Protams, arī pašreizējās koalīcijas partijām jauna politiskā spēka parādīšanās nav nekāda medus maize, jo viena lieta ir Štokijs un Kristkalniete, bet pavisam cita – VVF kombinācijā ar Ēlerti un daudzajām Latvijas (?) establišmentu apkalpojošajām nevalstiskajām organizācijām. Šeit nedomāju vienīgi Delnu un Providus, bet arī dažādus institūtus, stratēģiskās padomes utt. Tāpat diez vai kāda no "vecajām" partijām varēs sacensties ar jaunā veidojuma finanšu iespējām. Katrā ziņā nākotnē uz Latvijas politiskās skatuves būs vērojami jauni, interesanti pavērsieni. Jājautā, vai tie būs Latvijas vai kādu citu – ārpus Latvijas spēku interesēs.

Ja bijusī prezidente grib pilnībā sagraut savu gaišo tēlu, kāds tas vēl joprojām ir lielas tautas daļas acīs, tad – laipni lūdzu mūsu sirdsšķīsto politiķu pulciņā!