Arhibīskaps Vanags: Praids nav nevainīga cilvēku pastaiga pa krastmalu iecietības vārdā

LETA   05/24/08    Praids nav nevainīga cilvēku pastaiga pa krastmalu vienlīdzības un iecietības vārdā - tā ir ideoloģiska darbība ar mērķi pārveidot sabiedrības pamatstruktūras, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" norādījis Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

"Mūsu parlamentārieši, paldies Dievam, bija tik prātīgi un ierakstīja Satversmē, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti," sacīja Vanags, aicinot nenovērtēt to par zemu. "Mums tuvā valstī Zviedrijā no laulības definīcijas ir izņemta norāde uz dzimumu. Nu jau tur izskan priekšlikumi nenorādīt arī skaitu, proti, ka laulība var būt arī starp trim, četriem vai pieciem partneriem. Līdzīgas pārmaiņas ir padomā arī praida rīkotājiem."

Vanags norāda, ka pats bīstamākais ir dekonstruēt tās struktūras, kas nodrošina sabiedrības dzīvotspēju. "Man liekas, ka tieši to šobrīd dara liberālie sekulāristi, un praids ir viņu speciālo uzdevumu vienība. Tādu eksperimentu augļus Eiropā jau var nogaršot - vecais kontinents noveco, un nezinām, kas manai paaudzei maksās pensijas," norāda Vanags.

Nevajadzētu būt tā, ka baznīca vienīgā cenšas stāvēt kaut kam pretī, sacīja Vanags, norādot, ka baznīcas īstais uzdevums ir nevis iesniegt petīcijas valdībai, bet kopt dvēseles, lai cilvēki izvēlas dzīvot saskaņā ar savas kristīgās ticības principiem.

"Latvijā taču ir ļoti daudz cilvēku ar normāliem, veselīgiem uzskatiem, un nevajadzētu kautrēties tos izteikt un aizstāvēt," aicina Vanags, piebilstot, ka ar to cilvēks nekļūst nemoderns vai homofobs.

Latvijā ļoti trūkst alternatīva viedokļa, dzird tikai par progresu, kam būtu jāseko, taču neviens nezina, uz kurieni, secina Vanags.

"Citām idejām nav tribīnes. Varbūt par tādu kļūs pēc Pētera Bankovska ierosmes nesen izveidotais Konservatīvo ideju institūts," sacīja Vanags, norādot, ka dibināšanas sapulcē Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs Eiropu trāpīgi salīdzinājis ar kuģi, kas gājis ar zināmu ātrumu, bet tagad dzenskrūve ir apturēta. Kuģis aiz inerces vēl kādu laiku iet uz priekšu, bet tad gaita sāk palēnināties.

"Kādreiz Eiropa bija kristietības centrs - tā izrāvās visas civilizācijas priekšgalā, no tās uz visām pusēm izstaroja gaisma. Dzinējspēks bija kristīgā ideja, kultūra, civilizācija, taču tagad Eiropa pamazām raisās vaļā no kristīgā mantojuma," secina Vanags.

Kā saka angļu socioloģe Greisa Deivija, Eiropa izvelk no savas vērtību arkas pamatiem kristietību, vēl nebūdama skaidrībā, ko varētu likt vietā. Un gaita palēninās, norāda Vanags.

 

Kas jauns Latvijā?