K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 161: 2000. g. 23.-29. septembris PB Latvijā saskata valsts nozagšanu <>. Dažas postkomunisma valstis var dubultot iedzīvotāju vidējo algu, efektīvi apkarojot korupciju un nostiprinot likumu varu, paziņoja Pasaules Bankas eksperti korupcijai veltītajā diskusijā SVF un Pasaules Bankas (PB) pilnsapulces pasākumu ietvaros Prāgā. PB klajā laistajā 250 lappušu biezajā ziņojumā “Izaugsmes kvalitāte” Latvija minēta līdzās Krievijai, Gruzijai un Slovākijai kā valsts, kurā ekonomiskās reformas un demokrātijas attīstība cieš privāto interešu dēļ, jo tajās ir izplatīta korupcijas forma, kas tiek dēvēta par “valsts nozagšanu”, kas ir politisko un ekonomisko interešu saplūšana jeb “likumu nopirkšana”. “Valsts nozagšanas” ziņā situācija Latvijā, pēc PB ekspertu vērtējuma, ir ne vien sliktākā Baltijas valstīs, bet arī viena no smagākajām plašākā reģionā. Kā sfēras, kurās korupcija ir visaugstākā, Latvijai minēta partiju finansēšana, parlamentārā likumdošana un tiesu lēmumi, kas skar komercstrīdus. Vienīgi Latvijas Banka novērtēta kā minimāli korumpēta. Šo vērtējumu veido PB ekspertu aptaujas par korupcijas izplatību konkrētajā sfērā. Vienlaikus joprojām Latvijā aktuāla ir arī administratīvā korupcija, lai gan tā ir zemākā līmenī nekā cituviet postkomunisma valstīs. Administratīvā korupcija Latvijā vērtēta apmēram tāpat kā Lietuvā un Igaunijā. Latvijai jau otrais PB aizrādījums <>. Pasaules Bankas norādes, ka Latvijai ir īpaši jādomā par to, kā paātrināt privatizāciju un valsts pārvaldes reformas, būtu jāuztver nopietni, jo nedēļas laikā jau otro reizi augsta ranga PB amatpersonas norāda - ja Latvija nepildīs iepriekš panāktās vienošanās, pavasarī saņemt kārtējo 40 miljonu dolāru aizdevumu būs problemātiski. Latvija šogad sagaida pozitīvu progresa ziņojumu <>. Latvija šogad no Eiropas Komisijas sagaida pozitīvu progresa ziņojumu, - tā pēc tikšanās Briselē pirmdien sacīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un uzņemšanas sarunu vedējs no Latvijas puses Andris Ķesteris. Pērn pozitīvs progresa ziņojums bija izšķirošs Latvijas uzaicināšanai uz sarunām ar ES, bet arī šogad tas ir ne mazāk svarīgi, jo Latvija grib sarunās ātri virzīties uz priekšu. Turklāt progresa ziņojums ir objektīvs dokuments, ko daudzi izmanto informācijas iegūšanai par kandidātvalstīm, sacīja A.Ķesteris. Pirmdienas tikšanās bija pēdējā iespēja kandidātvalstīm sniegt jaunāko informāciju par sevi 8.novembra progresa ziņojumiem. Latvijai EK uzdevusi jautājumus galvenokārt par sociālo integrāciju un administratīvo kapacitāti, arī lauksaimniecību. Valsts valodas likums, ES atzinīgi novērtēts, ir stājies spēkā. Par protesta akcijām pret šo likumu un valdības noteikumiem EK nekādus komentārus nav sniegusi, vien norādījusi, ka jāturpina īstenot valsts valodas apmācības programmu. Latvijai esot arī svarīgi beidzot pievienoties starptautiskajai minoritāšu tiesību konvencijai. Valsts pārvaldes jomā Latvija varējusi ziņot, ka pieņemts valsts civildienesta likums. A.Ķesteris domā, ka Latvija uz citu kandidātvalstu fona administratīvās kapacitātes jomā nemaz neizskatās tik slikti. IKP pieaugums - lielāks, nekā cerēts <>. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka šā gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 1999.gada analogu laikposmu, pieaudzis par 5,1%, tai skaitā otrajā ceturksnī - par 4,8%. IKP pieaugums ir lielāks, nekā cerēts. Pirms trim mēnešiem, sniedzot datus par IKP apjoma izmaiņām pirmajā ceturksnī, CSP priekšniece Aija Žīgure, balstoties uz viņas rīcībā tolaik esošajiem datiem, prognozēja IKP apjomu būtisku pieauguma tempa samazināšanos otrajā ceturksnī. Lai arī otrajā ceturksnī IKP pieaugums ir mazāks nekā pirmajā ceturksnī, tas tomēr ir samazinājies pavisam nedaudz. Runājot par gada prognozi, A.Žīgure uzskata, ka tas varētu būt tuvu pieciem procentiem. Šādas optimistiskas prognozes pamatā ir pozitīvas valsts tautsaimniecības attīstības tendences, kuras, kā liecina daži dati, turpinās arī trešajā ceturksnī. Kā īpaši iepriecinošs jāmin stabils apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā. Apstrādes rūpniecības pieauguma temps otrajā ceturksnī bijis 6,6%, tajā skaitā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas (izņemot mēbeles) - par 11,6%, tekstilizstrādājumu ražošanas - par 12%, kuģu būves un lokomotīvju remonta - par 41%, lauksaimniecības mašīnu un darba galdu ražošanas - par 21%. Iedzīvotāju materiālais stāvoklis <>. 50,4% iedzīvotāju materiālais stāvoklis gada laikā nav mainījies. Savukārt 31,7% iedzīvotāju materiālais stāvoklis ir pasliktinājies, bet 17,9% - uzlabojies. Pensijas palielināsies par 19 santīmiem <>. Šā gada pensiju indeksācijā pensijas palielināsies vidēji par 19 santīmiem, taču visiem pensionāriem pensijas netiks indeksētas, paskaidroja Labklājības ministrijā (LM). Oktobrī paredzētajā indeksācijā pensionāriem, kuriem pensijas piešķirtas līdz šā gada 31.martam, pensijas tiks indeksētas par 0,33%, tātad vidēji pensijas tiks palielinātas par 19 santīmiem, pastāstīja LM valsts sekretāres vietniece Agrita Groza. Savukārt tiem pensionāriem, kuri pensionējušies tikai pēc šā gada 31.marta, pensijas netiks indeksētas. Pensijas netiks paaugstinātas aptuveni 10 000 pensionāru. A.Groza paskaidroja, ka pensiju indeksācijā līdz šim tika piemērota patēriņa cenu indeksa prognoze, tas ir, pensijas tika indeksētas uz priekšu, taču šajā indeksācijā pensijas nolemts indeksēt, ņemot vērā inflācijas rādītājus par iepriekšējo periodu, kā tas noteikts likumā. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka periodā no marta līdz septembrim patēriņa cenas pat ir samazinājušās par 0,8% (notikusi deflācija). A.Groza atzina: pensionāru, kuri pensionējušies līdz šā gada 1.aprīlim, pensijas tiks indeksētas tikai tādēļ, ka iepriekšējais indekss bija noteikts par zemu (prognozēja inflāciju divu procentu apmērā līdz šā gada aprīlim, taču reāli tā bija lielāka - 3,13%). “Pensiju indeksācija nav pensiju pieaugums,” uzsvēra A.Groza, “tā tika ieviesta, lai pensionārus inflācijas laikā pasargātu no cenu pieauguma.” Pensiju indeksācija no valsts budžeta prasīs 120 000 latu mēnesī. Banku izsniegtie kredīti augustā palielinājušies par 25 miljoniem latu <>. Latvijas komercbanku izsniegto kredītu apjoms iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām augustā palielinājies par 25 miljoniem latu, augusta beigās tas bija 787,6 miljoni latu, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā. Īstermiņa kredīti augusta beigās - 195,5 miljoni latu, par 5 miljoniem vairāk nekā jūlija beigās. Ilgtermiņa kredītu apjoms augustā palielinājies par 19 miljoniem latu (augusta beigās - 592,1 miljons). Neto kredītu valdībai apjoms augusta beigās sasniedza 72,8 miljonus latu - par 10,4 miljoniem latu vairāk nekā jūlija beigās. Neinformē par sociālās drošības līgumiem <>. Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami informācijas par Latvijas un citu valstu savstarpēji noslēgtajiem līgumiem sociālās drošības jomā. Tikai desmit Latvijas iedzīvotāji izmantojuši iespēju, ko piedāvā Latvijas un Somijas līgums, taču neviens nav izmantojis Latvijas un Ukrainas noslēgtā līguma “labumus”. Latvija noslēgusi vairākus starpvalstu līgumus sociālās drošības jomā, kā arī līgumus, kuri paredz neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, un vienu vienošanos par pensiju izmaksu. Pēdējais līgums, kas stājās spēkā tikai šīs vasaras sākumā, ir līgums ar Somiju par neatliekamās ārstnieciskās palīdzības sniegšanu. Līgums paredz: Latvijas iedzīvotāji, ja tie uzturas Somijā, īslaicīgi var saņemt neatliekamo palīdzību bez maksas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir Somijas iedzīvotājiem. Arī Somijas iedzīvotājiem, kuri uzturas Latvijā, ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību tāpat kā Latvijas iedzīvotājiem. Neatliekamā medicīniskā palīdzība netiek nodrošināta tiem cilvēkiem, kuri dodas uz otru valsti, lai ārstētos. Šajā gadījumā no pacienta var prasīt samaksāt pilnu ārstnieciskā pakalpojuma cenu. “Neatkarīgā” noskaidroja, ka Latvija starpvalstu līgumus par neatliekamās ārstnieciskās palīdzības sniegšanu ir noslēgusi vēl ar Igauniju, Zviedriju un Ukrainu. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izmantojuši ar Igauniju noslēgto līgumu - gada laikā to izmanto aptuveni 150 Latvijas iedzīvotāju. LM nav datu, cik iedzīvotāji būtu izmantojuši līgumā paredzētās iespējas Zviedrijā, bet ar Ukrainu noslēgto līgumu nav izmantojis neviens Latvijas iedzīvotājs. Apspriež Latvijas un ASV attiecības <>. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga telefonsarunā ar ASV valsts sekretāri Madlēnu Olbraitu pārrunāja Latvijas un ASV attiecību jautājumus. Augstās amatpersonas runājušas par politiku, militāro jomu, kā arī par sadarbību starptautiskajās organizācijās. Valsts prezidente augstu novērtēja ASV valdības un valsts sekretāres personīgo ieguldījumu Latvijas un ASV attiecību veidošanā, kā arī atbalstu integrācijai NATO. Sarunas laikā abas puses apmainījās viedokļiem par Latvijas rīcības plāna dalībai NATO izpildi, kā arī pārrunāja Latvijas ārpolitikas prioritātes. Amatpersonas runāja arī par iespējām izvērst plašāku Latvijas un ASV dialogu. PBLA nauda lobēšanai NATO <>. Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde nolēmusi piešķirt 260 000 USD sabiedrisko attiecību darbam, lai sekmētu Latvijas uzņemšanu NATO 2002.gadā. Lobija projekts tiks uzticēts profesionālai sabiedriskās domas ietekmēšanas firmai, kam jāatrod lobija darbam piemērots ietekmīgs cilvēks ar labiem sakariem ASV politiskajās aprindās. Lobijs izmaksātu aptuveni 20 000 USD mēnesī. Sabiedriskās domas ietekmētāju pārraudzīs lobija darba grupa, kurā ietilps PBLA un Amerikas Latviešu apvienības vadītāji, padomnieka lomā būs arī Latvijas vēstnieks ASV. Šogad piešķirtā summa ir gandrīz desmit reizes lielāka nekā pērn. PBLA pārstāvniecība Rīgā lielo summu skaidro ar drīzajām ASV prezidenta vēlēšanām. Proti, pie varas nākot jaunai administrācijai, ir nepieciešams tajā veidot labvēlīgu nostāju pret Latvijas uzņemšanu NATO. Brīvības piemineklim piešķir naudu <>. Rīgas dome otrdien pieņēma lēmumu par pilsētas investīciju projektu finansēšanu un 150 000 latu piešķīra Brīvības pieminekļa restaurācijai. Nauda piešķirta vēl vairākiem nozīmīgiem objektiem - miljons latu Rātsnama atjaunošanai, 1,13 miljoni - Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcijai, 1,1 miljons - Valsts 1.ģimnāzijas ēkas Raiņa bulvārī 8 renovācijai utt., bet lielākā summa - 5,8 miljoni latu - atvēlēti autoceļa tilta ar pieejām pār Buļļupi izbūvei. No pilsētas investīciju līdzekļiem paredzēts finansēt projektus par 11, 8 miljoniem latu. Igaunija briest kopīgam streikam <>. Igaunijas arodbiedrības paziņojušas, ka valstī var sākties vispārēji streiki. Pašlaik visneapmierinātāko vidū ir pedagogi, medmāsas, transporta darbinieki, slānekļa pārstrādes rūpniecībā nodarbinātie un fermeri. Par medmāsu un skolotāju streika iemeslu var kļūt Igaunijas parlamenta plāns pieņemt likumu, kas jebkuram darbiniekam aizliedz paralēli strādāt divās darbavietās. Šo profesiju pārstāvji paziņojuši, ka tikai tā spēj nodrošināt sev daudzmaz pieņemamu iztiku un normālus dzīves apstākļus. Savukārt slānekļa rūpniecības pārstrādes darbinieki ir saņēmuši ziņas, ka šī nozare pamazām tiks sašaurināta, bet tas nozīmē, ka gaidāmas jaunas atbrīvošanas no darba, ko šajā nozarē strādājošie negrib pieļaut. Uzrāda apsūdzību Kalējam <>. Latvijas Ģenerālprokuratūra ceturtdien uzrādījusi apsūdzību nacisma noziegumos apvainotajam Konrādam Kalējam. Krimināllietu pret latviešu izcelsmes Austrālijas pilsoni K.Kalēju Ģenerālprokuratūra ierosināja, pamatojoties uz materiāliem, kas iegūti starpvalstu sadarbībā. Pirmo reizi Latvijas Ārlietu ministrija informāciju ārvalstīm par Austrālijas pilsoņa latvieša Konrāda Kalēja līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā lūdza 1997.gadā. K.Kalējs apsūdzēts par to, ka 1941. un 1942.gadā, pildot komandiera pienākumus otrajā sardzes pulkā, Salaspils policijā un darba audzināšanas nometnē Salaspilī, viņš nodrošināja šīs nometnes ārējo bruņoto apsardzi un arī bruņoto apsardzi ieslodzīto civiliedzīvotāju spaidu darba laikā. Tā viņš devis iespēju nometnes administrācijai radīt ieslodzītajiem ebrejiem tādus dzīves apstākļus, kuros viņi bija nolemti iznīcībai. Prezidente joprojām populārākā <>. Partiju, valdības locekļu un politiķu reitingu tabulās septembrī vērojamas pārmaiņas. “Latvijas ceļš” (LC) kļuvis par populārāko partiju, bet kā nepopulārākais valdības loceklis novērtēts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Par vienu no populārākajām politiķēm kļuvusi Jaunās partijas frakcijas vadītāja Ingrīda Ūdre, bet joprojām iedzīvotāju acīs visneatzītākais politiķis ir Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle. Septembrī populārākais bija LC, kas no trešās vietas reitingu tabulā augustā nokļuva pirmajā vietā. Par otru populārāko kļuvusi augusta līdere LSDSP, tomēr iedzīvotāju vērtējums abām partijām ir visai līdzīgs (attiecīgi 14,7% un 14,6%). Tautas partijas reitings septembrī palielinājies par diviem procentiem, un tā ierindojusies trešajā vietā (9,9%). Tai seko augustā otrā populārākā partija “TB”/LNNK, kuras atbalstītāju skaits samazinājies - par to septembrī balsotu 9,6%. Par PCTVL balsotu 8,2% vēlētāju, un tās reitings salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kāpis par 1,4%. Joprojām populārākie politiķi ir Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Bankas prezidents Einars Repše un Rīgas mērs Andris Ārgalis. Prezidente saņem Goda doktores diplomu <>. Latvijas Universitātes (LU) 81.gadadienai veltītajā svinīgajā LU Senāta sēdē Universitātes rektors Ivars Lācis par izciliem nopelniem latviešu folkloras izpētē un ieguldījumu humanitāro zinātņu attīstībā Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai pasniedza Universitātes Goda doktores diplomu. Latvijai pirmais olimpiskais zelts <>. Vingrotājs Igors Vihrovs pirmais no neatkarīgās Latvijas sportistiem kļuvis par olimpisko čempionu. Svētdien sacensībās brīvajās kustībās I.Vihrova lieliskais priekšnesums tika novērtēts ar augstāko atzīmi - 9,812. “Kad pirms manis startējušie konkurenti tikpat kā nekļūdījās un dabūja labas atzīmes, šķita, ka labākajā gadījumā varu cerēt uz 6.vietu,” pēc apbalvošanas sacīja laimīgais I.Vihrovs. “Tomēr centos neanalizēt, cik labi ir pārējie, bet gan koncentrējos savam startam. Kā izdevās, par to vislabāk spriest no malas. Pats vēl neesmu aptvēris, ko esmu izdarījis. Treneris Arturs Mickevičs atzina, ka sāncenšu sniegums mazinājis viņa ticību labvēlīgam iznākumam. “Līdz šim Igora labākā atzīme bija 9,700 punkti. Prognozēju, ka medaļās izcīnīšanai vajadzēs dabūt 9,750, bet, kad bija novingrojuši pirmie trīs, kļuva skaidrs, ka ar to vien nepietiks, jo atzīmes bija ļoti augstas. Tieši olimpiskajām spēlēm mums bija sagatavots pārsteigums - pēdējā lēcienu virtene beidzās ar divkāršo salto kopā ar divkāršo pirueti (līdz tam bija vienkāršā piruete). Riskanta kombinācija, bet viņš to izpildīja lieliski.” Ar savu rezultātu Igors Vihrovs par 0,0012 punktiem apsteidza Sidnejas spēļu čempionu daudzcīņā Krievijas pārstāvi Alekseju Ņemovu. Vihrovu sveic Austrālijas latvieši <>. Neatkarīgās Latvijas pirmo olimpisko čempionu vingrotāju Igoru Vihrovu ceturtdien sveica Austrālijas latvieši. Svinīgās dzīres notika Sidnejas latviešu namā, kas olimpisko spēļu laikā ir arī mūsu valsts viesu nams. Klātesošajiem bija iespēja vēlreiz noskatīties videoversijā Igora spožo startu olimpiskajās spēlēs. Vērojot apbalvošanas ceremoniju, kuras laikā pirmoreiz olimpisko spēļu vēsturē tika atskaņota Latvijas himna, daudzi vecākās paaudzes tautieši no saviļņojuma apraudājās. Arī pats Vihrovs izskatījās apmulsis, un šķita, ka viņš joprojām nespēj aptvert sava sasnieguma sabiedrisko nozīmi. Serģis un Rasmanis atgriežas tronī <>. Kristers Serģis un Artis Rasmanis svētdien Cēsīs trešo reizi izcīnīja pasaules čempionu titulu motokrosā blakusvāģu klasē. Labākās ekipāžas gods atgūts pēc gadu ilga pārtraukuma - iepriekš Serģis/Rasmanis uzvarēja 1997. un 1998.gada čempionātos, bet pērn, cīnīdamies ar dažādiem savainojumiem, mūsējie ierindojās otrajā vietā. Desmitiem tūkstošu līdzjutēju ovāciju pavadīti, viņi veica visas sezonas garumā sūri pelnīto čempiona goda apli, un nav šaubu, ka 24.septembris ieies Latvijas sporta vēsturē kā viena no izcilākajām dienām. Sadalītas “Arsenāla” balvas <>. Noslēdzot kinoforumu “Arsenāls” Dzelzceļnieku muzejā pasniegtas balvas Baltijas valstu filmu skates laureātiem, kā arī izlozēts čeks 10 000 ASV dolāru vērtībā. Vērtīgo čeku pēc tradīcijas izlozēja starp 18 foruma skates dalībniekiem un laimīgā izrādījās britu režisore Linna Remzija (filma “Žurku ķērājs”). Baltijas filmu skatē galveno balvu saņēma Aigara Graubas “Baiga vasara”. Tika apbalvota arī lietuvieša Valda Navasaiša “Pagalms” un igauņa Valentīna Kuika “Goda lieta”, kā arī Annas Vidulejas īsfilma “Naktsputni”, Nila Skapāna animācijas filma “Caurā māja”, igauņu režisora Rihto Unta animācijas filma “Semjuela internets”, Unas Celmas dokumentālā filma “Olu kundze”, Jura Poškus dokumentālā filma “Nāves eņģeļi”. Popularizē internetu Latvijā <>. Svētdien, 1.oktobrī, Rīgā notika Latvijā vēl nebijis pasākums - “Svētdiena internetā”. Akcijas mērķis bija informēt par interneta un moderno tehnoloģiju iespējām katru interesentu. Parkā pie Kongresu nama tika uzstādīta telts ar 80 moderniem datoriem. Jebkurš pasākuma apmeklētājs varēja uzzināt daudz ko jaunu par internetu un modernajām tehnoloģijām. Vairāk nekā 40 vidusskolēnu un speciālistu darbojās kā konsultanti. Daudzi sabiedrībā populāri cilvēki stāstīja par interneta un informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanu dažādās jomās. Pasākuma patrons bija Valsts prezidentes dzīvesbiedrs Imants Freibergs, ievērojams IT speciālists. I.Freibergs uzsvēra, ka IT ir viens no mūsdienu ekonomikas stūrakmeņiem. Valstīs, kurās ir strauja IT attīstība, strauji palielinoties arī iedzīvotāju labklājība, sacīja I.Freibergs. Samazinās izdevējdarbības apjomi <>. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, izdevējdarbība Latvijā samazinājusies par 14,8%, informē Latvijas Grāmatu tirgotāju asociācijas (LGTA) izpilddirektore Diāna Kurpniece. Pēc viņas rīcībā esošajām ziņām, 1999.gadā Latvijā izdoti 7,2 miljoni grāmatu, bet 1998.gadā - 8,5 miljoni eksemplāru. Pērn sadārdzinājās papīrs, līdz ar to samazinājās izdevēju aktivitāte. 1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu papīra cenas palielinājušās par 7%, ziņo LETA. LGTA izpilddirektore pastāstīja, ka daiļliteratūras grāmatas vidējā cena pērn Latvijā bijusi 2,62 lati, bērnu grāmatas cena - 1,29 lati, bet mācību grāmatas vidējā cena 1999.gadā bijusi 3,07 lati. Pašlaik Latvijā reģistrētas 211 grāmatnīcas, 1990.gadā valstī bija reģistrētas 180 grāmatnīcas, 1998.gadā - 212, bet pērn - 207 grāmatnīcas. D.Kurpniece paskaidroja, ka patlaban darbojošos grāmatnīcu skaits - 211 - gan esot visai aptuvens, jo par grāmatnīcām var uzskatīt arī lielveikalu nodaļas, kurās pārdod grāmatas, kā arī mazu ciematu pārtikas veikalus, kur grāmatām atvēlēts viens plaukts. Gidons Krēmers muzicēs ar Nacionālās operas orķestri <>. Pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers trešdien pēcpusdienā ielidoja Rīgā no Londonas un vakarā jau muzicēja mēģinājumā Operā, gatavojoties savam pirmajam koncertam ar mūsu Operas simfonisko orķestri diriģenta Ģintara Rinkeviča vadībā, kas Baltajā namā notiks ceturtdien. Līdz ar G.Krēmeru ieradās arī jaunā, talantīgā lietuviešu altiste, orķestra “KREMERata Baltica” dalībniece Ūla Ulijona, ar kuru duetā vijolnieks spēlēs V.A.Mocarta koncertsimfoniju mi bemol mažorā. Savukārt otra soliste būs mūsu čelliste Marta Sudraba, kuru G.Krēmers izraudzījies par partneri J.Brāmsa la minora dubultkoncerta atskaņojumam. Koncerti un ieraksti kopā ar jaunajiem Baltijas talantiem pēdējos gados ir viena no G.Krēmera radošās darbības vadlīnijām. Tādēļ izveidots arī jauniešu orķestris “KREMERata Baltica”, kas jau kļuvis plaši pazīstams pasaulē un novērtēts ar Latvijas Lielo mūzikas balvu. Mūžībā aizgājis Raimonds Raubiško <>. Mūžībā aizgājis pazīstamais mūziķis, saksofonists un komponists Raimonds Raubiško. Pēdējā gaitā Raimondu Raubiško paredzēts izvadīt 3.oktobrī, ziņo LETA. Mūziķa draugs un kolēģis Egils Straume pastāstīja, ka oktobra sākumā notiekošā “Mūzikas foruma” laikā vienu koncertu plānots veltīt izcilā latviešu saksofonista Raimonda Raubiško piemiņai. Izcilais tenorsaksofonists Raimonds Raubiško dzimis 1939.gafa 28.maijā, beidzis Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijas klarnetes klasi. Savu radošo karjeru sācis Rīgas estrādes orķestrī, dibinājis arī savu ansambli. Bijis ilggadējs Radio un televīzijas orķestra saksofonists un solists. Nominēts kā labākais PSRS tenorsaksofonists. Pēdējos gados R.Raubiško trīs reizes nedēļā muzicēja “Raimonda Raubiško džeza klubā”. Šovasar Raubiško bija Staiceles starptautiskā saksofonistu konkursa “Spožā nots 2000” žūrijā un piedalījās konkursa noslēguma koncertā. Šodien, 29.septembrī, saņēmām vēl vienu priecīgu vēsti no Sidnejas - latviešu soļotājs Aigars Fadejevs 50 km distancē izcīnīja 2.vietu un ieguva sudraba medaļu. Tagad Latvijai ir trīs medaļas - viena bronzas, kuru ieguva džudists Vsevolods Zeļonijs, viena zelta, to izcīnīja vingrotājs Igors Vihrovs, un tagad arī viena sudraba, kuru ieguva Aigars Fadejevs. URRĀ!!! LATVIJAS BANKAS NOTEIKTAIS valūtas kurss 29.09.2000. ASV dolārs 0.615 Austrālijas dolārs 0.338 Kanādas dolārs 0.411 Vācijas marka 0.277 Zviedrijas krona 0.0636 Anglijas mārciņa 0.901 Krievijas rublis 0.0222 Atvasara - īsta atvasara! Neskatoties uz to, ka naktis ir samērā aukstas, pa dienu ir vienkārši burvīgs laiks - silts un saulains (+15o-17oC). Dārzus rotā krāsainas mārtiņrozes, kokus - visdažādāko nokrāsu lapas, debesis - balti mākonīši. Prieks par tādu laiku!