K a s j a u n s L a t v i j ā ? No. 162: 2000. g. 30.septembris-6.oktobris Lauksaimniecībā investēs 230 miljonus <>. Ministru kabinets otrdien uzklausīja informāciju par sagatavošanās pasākumiem, lai saņemtu Eiropas Savienības pirmsiestāšanās palīdzību lauksaimniecības attīstībai un deva rīkojumu, lai Latvijas lauki turpmāko sešu gadu laikā investīcijās varētu saņemt 230 miljonus latu. Valdība uzdeva Finansu ministrijai līdz 10.oktobrim izsludināt konkursu sertificējošās institūcijas izvēlei, lai nodrošinātu Lauku atbalsta dienesta akreditāciju, kas ir viens no pirmajiem soļiem, lai piesaistītu prāvas investīcijas nākotnē. Realizējot programmu SAPARD, Latvijas Lauksaimniecībai ik gadu būs iespējams saņemt ES finansiālu atbalstu 13,8 miljonu latu apmērā. No 2000. līdz 2006.gadam šis atbalsts būtu 100,7 miljoni latu, programmas SAPARD sabiedriskais finansējums tiek prognozēts 133,4 miljoni latu, bet privātais finansējums paredzēts 97 miljonu latu apmērā. Īstenojot programmu SAPARD, 2000.-2006.gadā lauksaimniecības nozarē investīciju veidā Latvijā būtu iespējams piesaistīt 230 miljonus latu. Strauji audzis vērtspapīru tirgus <>. Gada astoņos mēnešos valstī ar vērtspapīriem - akcijām, obligācijām - slēgto darījumu apjoms pārsniedzis 2,39 miljardus latu. Tas ir teju divas reizes vairāk nekā šajā laikā pērn. Tiek prognozēts, ka līdz gada beigām straujais tirgus pieaugums neapstāsies. Pēc BNS ziņām, Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) priekšsēdis Viktors Gustsons izteicies, ka šogad kopumā darījumu apjoms vērtspapīru tirgū sasniegs 3 miljardus latu - uz pusi vairāk nekā pērn. Lielā mērā tas saistāms ar aizvien pieaugušo interesi par ārvalstu vērtspapīriem, kura krietni saruka pēc Krievijas finansu krīzes 1998.gada augustā. Pieprasītākās vērtspapīru tirgū gada astoņos mēnešos bijušas valsts parādzīmes - tās pirktas un pārdotas kopumā par vairāk nekā vienu miljardu latu. Uzreiz aiz tām ierindojušies ārvalstu vērtspapīri, ar kuriem slēgto darījumu apjoms līdz septembrim bija veidojis 977 miljonus latu. VTK presei sniegtie dati neļauj spriest, kādi konkrēti ārvalstu vērtspapīri tirgoti - līdz ar to nav arī iespējams secināt, vai investori naudu atkal iegulda Krievijas vai citu ārvalstu vērtspapīros. Atbalsta mandāta atņemšanu <>. Sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS septembrī veiktais pētījums liecina, ka 61% iedzīvotāju piekrīt, ka Saeimas deputātam, kas pametis partiju, jānoliek mandāts - no tiem pilnībā piekrīt 28%. Šim viedoklim nepiekrīt 25% (pilnīgi nepiekrīt 6%). Viedokļa atbalstītāju vidū ir 60,3% pilsoņi un 64,8% respondentu bez LR pilsonības. Likumdošana neparedz iespēju atņemt Saeimas deputātu mandātu par izstāšanos no partijas, kuras sarakstā parlamentārietis kandidējis vēlēšanās, taču to saviem deputātiem, kas izstājās no Jaunās partijas, ierosināja JP valde. Iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties <>. Nākamo 25 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies aptuveni par pusmiljonu un būs 1,94 miljoni, prognozē žurnāls “The Economist” izdevumā “Eiropa” skaitļos”. Izdevumā sacīts, ka līdz 2005.gadam Latvijā būs vērojams straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums no visām Eiropas valstīm - 1,2% gadā. Līdzīgas prognozes izteiktas arī par Latvijas kaimiņvalstīm. Lietuvas iedzīvotāju skaits ik gadu samazināšoties par 0,3% un 2025.gadā būšot aptuveni 3,4 miljoni, bet Igaunijā iedzīvotāju skaits samazināšoties par 1% un pēc 25 gadiem tur dzīvošot 1,13 miljoni cilvēku. Latvija - ar vīriešiem visnabadzīgākā <>. Latvija ir ar vīriešiem visnavadzīgākā valsts Eiropā - vidēji uz 100 sievietēm Latvijā ir tikai 84,3 vīrieši, tas teikts “The Economist” izdevumā “Eiropa skaitļos”. Ar vīriešiem trūcīgāko valstu sarakstā Latvijai seko Ukraina, kur uz 100 sievietēm ir 86,8 vīrieši, Krievija - 88, Igaunija - 88,7, Baltkrievija - 88,8 un Lietuva, kur uz katrām 100 sievietēm vidēji ir 89,7 vīrieši. Savukārt lielākais vīriešu īpatsvars starp Eiropas valstīm ir Albānijā, kur uz katrām 100 sievietēm ir 104,8 vīrieši. Deputāti kavē līgumu ar Austrāliju Kalēja dēļ <>. Seimas Ārlietu komisija vēlas uzklausīt informāciju par kara noziegumos aizdomās turētā Austrālijas latvieša Konrāda Kalēja lietu pirms Latvijas un Austrālijas izdošanas līguma virzīšanas konceptuālai izskatīšanai parlamentā. Trešdien komisijas sēdē deputāti Latvijas un Austrālijas izdošanas līgumu tieši saistīja ar Kalēja lietu un interesējās, kādēļ tā netiek izskatīta Hāgas starptautiskajā tribunālā, Austrālijas tiesā un Vācijas tiesā. Daži komisijas locekļi norādīja, ka Ģenerālprokuratūras lēmums par kriminālvajāšanu pret Kalēju ir politiska lieta, kas sākta starptautisku organizāciju spiediena dēļ. Deputāti arī pauda bažas, ka Latvijā nav pietiekami kvalificētu tiesnešu šādu lietu izskatīšanai. Komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts apliecināja, ka komisija atbalsta izdošanas līguma virzīšanu izskatīšanai Saeimā, tomēr pirms lēmuma pieņemšanas vēlas saņemt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem. Nākamnedēļ komisija gatavojas tikties ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un tieslietu ministri Ingrīdu Labucku. Ģenerālprokuratūras pārstāve Rudīte Āboliņa komisijas sēdē uzsvēra, ka izdošanas līgums nav jāsaista tikai ar Kalēja lietu. Turklāt, pat Saeimai neratificējot līgumu, par Kalēja izdošanu sarunas var veikt diplomātiskā ceļā. Ģenerālprokuratūra 27.septembrī pieņēma lēmumu par kriminālvajāšanas sākšanu pret Kalēju. 28.septembrī prokurors Centra rajona tiesai lūdza kā drošības līdzekli Kalējam piemērot apcietinājumu, kas tika atteikts. Klintone Kalēja lietā prasa konkrētu rīcību <>. ASV pirmā lēdija Hilerija Klintone, kura iesaistījusies cīņā par vietu ASV Senātā, nosūtījusi vēstuli Austrālijas premjeram Džonam Hovardam, lūdzot īstenot konkrētas darbības, lai sauktu pie atbildības kara noziegumos apsūdzēto Konrādu Kalēju. Tā, atsaucoties uz ASV un Austrālijas laikrakstiem, ziņo BNS. Tiesa, šo vēstuli H.Klintone nosūtījusi vēl pirms tam, kad Latvijas Ģenerālprokuratūra izvirzīja K.Kalējam oficiālu apsūdzību kara un genocīda noziegumos. K.Kalējs šobrīd atrodas Austrālijā. Kā norāda austrāliešu laikraksts “The Age”, H.Klintone, nākot klajā ar šādu paziņojumu, cer iegūt lielāku ebreju atbalstu, cīnoties par Ņujorkas senatora vietu. Kā zināms, pagaidām nav iespējams pieprasīt Austrālijai izdot K.Kalēju, jo Rīgas Centra rajona tiesnesis nolēmis nedot sankciju apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanai K.Kalējam. Ģenerālprokuratūra gatavojas pārsūdzēt šo tiesneša lēmumu. Starptautiska konference par Baltiju <>. Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē 29. un 30.septembrī notika starptautiska zinātniska konference “Baltija gadsimtu mijā”. Konferencē runāja par baltu mitoloģiju, folkloru un literatūru gadsimteņu mijā, kultūridentitāti un citiem jautājumiem. Konferencē piedalījās zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, ASV, Krievijas, Slovākijas, Čehijas un Gruzijas. Mērs: okupācijas muzejs paliks <>. Rīgas mērs Andris Ārgalis otrdien tikās ar Okupācijas muzeja padomi un vadību, lai apspriestu Okupācijas muzeja un ēkas attīstības iespējas. Okupācijas muzeja vadība interesējas, kā muzeja ēka turpmāk iekļausies Rīgas vēsturiskā centra un Rātslaukuma ansamblī. Ārgalis atbildēja: “Tieši tāpat, kā šobrīd. Sabiedrība tā vēlējās, arī Okupācijas muzeja atbalsta fonda organizētajās vēstulēs bija prasība atstāt Okupācijas muzeju ēkā.” Rīgas mērs uzsvēra, ka sabiedrībā ir nostiprinājusies ideja, ka Okupācijas muzeja ēkai ir jāpaliek, un līdz ar to pagaidām problēma par šīs ēkas nojaukšanu vai pārvietošanu nav aktuāla. Pilsētu savienība pulcējas Jēkabpilī <>. Jēkabpilī divu dienu sanāksmē aizvadītās nedēļas nogalē tikās 20 Baltijas pilsētu savienības koordinatori no Baltijas un ziemeļvalstu pilsētām. Sarunu temats - kā veicināt Eiropas Savienības atbalstu šo valstu attīstības un sadarbības projektiem. Sanāksmē tikās divi desmiti Baltijas un ziemeļvalstu pilsētu pārstāvju, kuri iesaistījušies Baltijas pilsētu savienības aktivitātēs. Tiek turpināta tradīcija tikties vismaz divas reizes gadā. No Latvijas minētajā savienībā iesaistījušās Rīga, Jēkabpils, Jelgava un Liepāja. Sanāksmē runāts par jaunumiem un metodēm, kā strādāt, lai izvairītos no situācijām, kad, izstrādājot projektus, tiek ieguldīts liels darbs, bet tie netiek atbalstīti. Kā pilnīgāk piekļūt ES informācijai Briselē un izmantot to Baltijas un ziemeļvalstīm kopīgu projektu izstrādē. Arī nākamā Baltijas pilsētu savienības valdes sēde 2001.gada 16.martā notiks Jēkabpilī. Atklāj viesnīcas “Latvija” jaunās fasādes pirmo fragmentu <>. Viesnīcas “Latvija” īpašnieki un pārvaldnieki ceturtdien atklāja viesnīcas jaunās fasādes pirmo fragmentu, iepazīstinot sabiedrību ar jaunās viesnīcas veidolu, koncepciju un rekonstrukciju gaitu. “Latvijas” rekonstrukcija sākās 5.jūnijā. Fasāžu atjaunošanu paredzēts pabeigt 30.novembrī, kad tiks sākti iekšdarbi, 2001.gada 30.martā paredzēts “Latvijas” rekonstrukciju pabeigt pilnībā, bet tā paša gada maijā - vērt durvis apmeklētājiem. Direktoram jābūt arī savas skolas menedžerim <>. Latvijā nevis nav bagātu cilvēku un firmu, kas gribētu atbalstīt finansiāli bēdīgo izglītības sistēmu, bet skolu direktori nereti esot vāji savas skolas menedžeri, secinājis Skolu atbalsta centrs (SAC), sākdams akciju “Es atbalstu skolu” un dialogu ar sabiedrību par mecenātismu izglītībā. “Risinājumu vai vismaz sarunu par to, ko izglītības labā ārpus niecīgā valsts budžeta vēl varētu darīt, ir ļoti maz,” sacīja SAC direktore Mārīte Sēle. Centrs kopā ar Latvijas Neatkarīgo Televīziju no 1.oktobra sāka akciju “Es atbalstu skolu”, kurā liela nozīme būs dialogam par mecenātismu izglītībā. Aprīlī Skolu muzeju asociācijas līdzīgā akcija diemžēl guva niecīgu atsaucību. Piecos mēnešos atsaucās tikai desmit uzņēmēji, informēja Pedagoģijas un psiholoģijas institūta asociētā profesore Aīda Krūze. Mecenātisms augstākajā izglītībā ir pētīts, bet vispārējās izglītības posmā tas lielākajai sabiedrības daļai tikpat kā nav zināms. Akcijas “Es atbalstu skolu” sācēji ir pārliecināti, ka ziedotāju skolām būtu vairāk, ja direktori stratēģiskajos skolu nākotnes plānos līdztekus mācību sasniegumiem domātu arī par citādu skolas attīstību. Skolu direktoram jābūt arī menedžerim jeb, vienkārši sakot, “jāmāk paprasīt naudu”, sacīja akcijas organizētāji. To apstiprināja arī “Fortech” ģenerāldirektors Jānis Bergs: “Izglītībai trūkst projektu, kurus varētu atbalstīt. Mani nesaprastu, ja es pēkšņi ietu uz kādu skolu un teiktu, ka gribu viņiem iedot piecus tūkstošus.” Vienkāršāk esot atbalstīt kādu sportistu, zinot, ka uzvaras gadījumā firmas vārds būs redzams visos masu medijos. Skolu direktoriem daudz vienkāršāk esot paprasīt naudu par iestāšanos skolā, kā tas notiek daudzās Rīgas centra respektablajās skolās. Visbiežāk skolas atbalsta bijušie absolventi, kā tas, piemēram, esot Smiltenes ģimnāzijā. Kā pastāstīja tās direktors Ainārs Mežulis, ar absolventu palīdzību skolā izveidotas sešas dažādas gada stipendijas gan skolēniem, gan skolotājiem. Redzēt un saprast invalīdu <>. Rīgā, Anglikāņu baznīcā, invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” pirmdien atklāja interaktīvo izstādi “Redzēt, sajust, saprast”, kas ir lieliska iespēja saprast, kā jūtas invalīdi ikdienā. Izstāde, kas sagatavota ar “Sorosa fonda - Latvija” atbalstu, šovasar apceļojusi vairākas Latvijas pilsētas - Alūksni, Tukumu, Valmieru, Liepāju, Jelgavu, Talsus, Cēsis, Jēkabpili un Tērveti. Izstādē apmeklētājiem ir dota iespēja ieraudzīt, sajust un arī saprast invalīdus, viņu problēmas sabiedrībā. Izstādes mērķis nav izraisīt līdzjūtību pret invalīdiem, bet parādīt sabiedrībai invalīdu dzīvi un rast atbalstu sabiedrībā problēmu risinājumam. Izstādi līdz šim apmeklējuši jau vairāk nekā 2000 cilvēku. Latvija HIV izplatības ziņā ir trešajā vietā Eiropā <>. Latvija cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) izplatības ziņā ir trešajā vietā Eiropā un ierindojas uzreiz aiz Krievijas un Baltkrievijas, ziņo LETA. Tāpat kā pērn arī šogad HIV izplatība ir palielinājusies. Līdz 15.septembrim konstatēti 286 jauni ar HIV inficēti cilvēki, kas ir tikpat, cik pagājušajā gadā kopā. Tāpat nepilnu deviņu mēnešu laikā konstatēti arī 17 jauni AIDS slimnieki, kas ir tikpat daudz, cik pērn visa gada laikā. Prezidente par velti brauks īrētā auto <>. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga līdz gada beigām brauks īrētā automašīnā, par to nemaksājot, tā vienojusies Valsts prezidenta kanceleja un “Mercedes Benz” oficiālais pārstāvis Latvijā SIA “Domeniks”. Vienošanās iniciatori ir SIA “Domenikss”, kas līdz gada beigām bez maksas apņēmušies izīrēt Valsts prezidenta kancelejai 1998.gada automašīnu “Mercedes Benz 500”, “Neatkarīgajai” apliecināja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Šī vienošanās panākta neilgi pirms valdības lēmuma šā gada budžetā piešķirt papildu līdzekļus Valsts prezidenta kancelejai, tādēļ īrētās automašīnas izmantošana bijis vienīgais risinājums, kā nodrošināt Valsts prezidentes pārvietošanos. Prezidenta kanceleja pašlaik apsver iespējas, kā izmantot piešķirtos 208 000 latu. Kā zināms, Valsts prezidente īrētā auto brauc kopš augusta beigām, jo mersedess, kas līdz tam bija viņas rīcībā, kārtējo reizi tiek remontēts. Prezidentes auto divu mēnešu laikā saplīsa piecas reizes, tā remontiem tika iztērētas lielas naudas summas, turklāt neesot garantijas, ka pēc remonta auto darbosies bez problēmām. Aiva Rozenberga informēja, ka šā gada budžetā Valsts prezidenta kanceleja bija pieprasījusi līdzekļus jauna auto iegādei, taču šis pieprasījums tika noraidīts. Nākamā gada budžetā nauda šim mērķim nav prasīta, pamatojoties uz valdības lēmumu par jaunu automašīnu iegādes liegumu. Atjaunos Latvijas Nacionālo teātri <>. Latvijas Nacionālā teātra ēka tikai no ārpuses izskatās grezna un nevainojama. Īstenībā lepnā būve ir kritiskā stāvoklī, un pienācis pēdējais brīdis domāt par kapitālo remontu, kas teātrī nav veikts kopš gadsimta sākuma. Turklāt teātrim nepieciešama piebūve. Rīgas dome - ēkas īpašniece - beidzot nolēmusi to savest kārtībā. Izstrādātas divas rekonstrukcijas projektu skices. Iespējams, jau nākamvasar teātrī sāksies būvdarbi, kuru izmaksas tiek lēstas ap 1,7 miljoniem latu. Latvijas Nacionālajā teātrī daudzviet izdrupušas sienas, savu laiku sen nokalpojusi ūdensvada un kanalizācijas sistēma, elektroinstalācija novecojusi, vietām izpuvušas grīdas ar steigu jālabo jumts, noplukusi arī ēkas fasāde. Taču vislielākās rūpes rada teātrī valdošā šaurība - daudzas darbnīcas un tehnisko dienestu palīgtelpas izvietotas pagrabā un trepju telpā, bet dekorāciju un kostīmu noliktavas vajadzībām telpas tiek īrētas. Rīgas skolā atklāj muzeju Ķeniņiem <>. Rīgas 40.vidusskolas kolektīvs skolas ēkā Tērbatas ielā 15/17 izveidojis muzeju, kas veltīts dzejniekam, pedagogam, diplomātam un kādreizējam izglītības ministram Atim Ķeniņam un viņa dzīvesbiedrei - žurnālistei un pedagoģei Annai Rūmanei-Ķeniņai. Skola, kurā tagad mācās krievu bērni, uzsver, ka iespēja pētīt Latvijas kultūru no dzīva un konkrēta materiāla palīdzēs aktīvāk tajā integrēt krievu valodā runājošo jaunatni. Atklāšanā piedalījās A.Ķeniņa pēctecis Gundars Ķeniņš-Kings un akadēmiķis Jānis Stradiņš. Pulcējas baltu valodu speciālisti <>. Baltu valodu speciālisti no 15 valstīm pulcējušies Rīgā uz starptautisko baltistu kongresu “Baltu valodas laikmetu griežos”. Aptuveni 150 kongresa dalībnieku četru dienu laikā, strādājot vairākās darba grupās, diskutēs par dažādiem jautājumiem, kas skar balstu valodu attīstību 21.gadsimtā - par valodas politiku, valodas kultūras problēmām, latviešu valodu Eiropas Savienības standartizācijas prasību kontekstā - un uzklausīs un iepazīsies ar virkni pētījumiem par baltu valodu vēsturiskajiem, gramatiskajiem, sintaktiskajiem u.c. aspektiem. Starptautisko baltistu kongresu, jau devīto pēc kārtas, atklāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, viņa uzsvēra, ka no baltu valodas celma vairs tikai latviešu un lietuviešu valoda iezīmē uz mūsdienu pasaulē runāto valodu kartes šīs valodu grupas sniegumu visas pasaules lingvistiskajā pūrā. Pēc prezidentes teiktā, Latvijai un Lietuvai ir īpašs pienākums un atbildība sargāt savu valodu un aizsargāt tās tiesības. Vēlas atjaunot divus Latvijas vēsturiskos ordeņus <>. Triju Zvaigžņu ordeņa domes sēdē atbalstīta iecere atjaunot divus Latvijas vēsturiskos ordeņus - Atzinības Krustu un Viestura ordeni, kā arī no jauna iedibināt protokolāro ordeni. Līdz šim Latvijā ir atjaunots tikai viens no pirmsokupācijas laika valsts apbalvojumiem - Triju Zvaigžņu ordenis. Dome vēlas uzzināt arī iedzīvotāju viedokli par valsts apbalvojumu sistēmas pilnveidošanu. Vēstules jāadresē Valsts prezidenta kancelejai. NHL sezonu sāk četri mūsējie <>. Kolorādo “Avalanche” un Dalasas “Stars” mačs trešdien atklāja Nacionālās hokeja līgas 2000./2001.gada sezonu. Jau vienpadsmito sezonu pasaulē labākās līgas turnīrā piedalīsies arī Latvijas hokeja skolas audzēkņi. Pagaidām vietu NHL klubu pamatsastāvos nodrošinājuši četri Latvijas hokejisti - Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš (abi - Karolīnas “Hurricanes”), Kārlis Skrastiņš (Nešvilas “Predators”) un Sergejs Žoltoks (Monreālas “Canadians”). K.Skrastiņš un S.Žoltoks pirmās spēles aizvadīs piektdien, bet A.Irbe un S.Ozoliņš sezonu sāks sestdien. Latvijas paraolimpieši dodas uz Sidneju <>. Sidnejas paraolimiskajās spēlēs, kas tradicionāli notiek pēc olimpiskajām spēlēm tajā pašā pilsētā, un šogad noritēs no 18. līdz 29.oktobrim, Latviju pārstāvēs pieci sportisti - Sanita Lietniece (invalīde no bērnības, bērnu cerebrālā trieka), Aigars Apinis (ratiņnieks pēc kakla skriemeļa traumas 1992.gadā), Armands Ližbovskis (redzes invalīds no bērnības), Andis Ozolnieks (rokas trauma no piecu gadu vecuma), Jānis Janovskis (invalīds no bērnības). Latvijas dalībnieki startēs dažādās vieglatlētikas disciplīnās - lodes grūšanā, šķēpa mešanā, sprinta skrējienā, tāllēkšanā un augstlēkšanā. Invalīdu vieglatlētikas sacensībām ir sava specifika. Katrs dalībnieks piedalās vairākās disciplīnās. Dažreiz tiek izmantotas īpašas palīgierīces, jo invalīdu vieglatlētika pieskaitāma pie tā saucamajiem pielāgotajiem sporta veidiem, kad nedaudz mainīti klasiskie noteikumi. Latvijas invalīdiem jau ir starptautiska pieredze, jo no 1989.gada viņi piedalās pasaules un Eiropas čempionātos un ir piedalījušies paraolimpiskajās spēlēs Barselonā un Atlantā. Pirmais starts Latvijas paraolimpiešiem gaidāms 21.oktobrī šķēpa mešanā. Latvija var pretendēt uz medaļām dažādās disciplīnās. Ar augstākajiem rezultātiem var lepoties Armands Ližbovskis - piektā vieta tāllēkšanā Barselonas un divas ceturtās vietas tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā Atlantas paraolimpiskajās spēlēs. Tostarp Aigara Apiņa, kurš Sidnejā startēs lodes grūšanā un diska mešanā, personīgie rezultāti diska mešanā pārsniedz pasaules rezultātus. Sanita Lietniece ir divkārtēja pasaules čempione lodes grūšanā un diska mešanā, kā arī Atlantas spēlēs gūtas divas piektās vietas 100 metru skriešanā un diska mešanā. Andis Ozolnieks var lepoties ar otro vietu šķēpa mešanā pasaules čempionātā pērn Spānijā, bet Jānis Janovskis guvis astoto vietu 200 metru skriešanā pasaules čempionātā 1994.gadā un 10.vietu 400 metru skriešanā Atlantas paraolimpiskajās spēlēs. Mazie velosipēdisti no Latvijas pārsteidz Eiropu <>. Latvijas jauno satiksmes dalībnieku komanda, piedaloties Eiropas jauno satiksmes dalībnieku sacensībās Vācijā, sasniegusi necerēti augstus rezultātus, ierindojoties otrajā vietā, tikai nedaudz vairāk kā par vienu punktu atpaliekot no uzvarētājiem austriešiem. Eiropas sacensības katru gadu organizē Starptautiskā Tūrisma alianse (AIT), kas apvieno Eiropas valstu auto un moto biedrības. Latvija šādās sacensībās piedalījās jau septīto reizi. Pērn, atzinīgi novērtējot mūsu valsts veikumu bērnu satiksmes drošības jomā, sacensību rīkošana bija uzticēta Latvijai un Latvijas komanda pirmo reizi ierindojās labāko trijniekā. Šogad latviešu bērniem vajadzēja pierādīt, ka uzvarēt iespējams ne tikai savās mājās, kur pat sienas palīdz. Jauno satiksmes dalībnieku sacensībās bērniem jāpierāda gan teorētiskās zināšanās satiksmes noteikumos un velosipēda uzbūvē, gan meistarība, vadot velosipēdu pa šķēršļu joslu, kur arī neiztikt bez satiksmes noteikumiem. Izdos enciklopēdiju par pagastiem <>. Grāmatu apgāds “Preses nams” oktobrī sāks darbu pie unikālas enciklopēdijas “Latvijas pagasti”, kuras divos sējumos būs ziņas par visiem Latvijas pagastiem un lauku teritorijām. Izdevums būs krāšņi ilustrēts, katram pagastam būs dota kartoshēma, dažiem pagastiem arī īpaši aizsargājamo teritoriju, iekšējo ūdeņu unikālo dabas vietu kartes. Projekts ir darbietilpīgs un dārgs. Enciklopēdijas projekta atbildīgā redaktore Astrīda Iltnere stāsta, ka izdevumu veidotāji pie šī projekta strādājuši jau trīs gadus un, veidojot ilustratīvo materiālu, sastapušies ar lielu cilvēku atsaucību, par ko veidotāju kolektīvs ir ļoti pateicīgs. “Prese nams” grāmatu apgādā jau tapusi enciklopēdija “Latvijas pilsētas”, kas arī bija pirmais enciklopēdiskais izdevums par Latvijas pilsētām. Izdota brošūra angļu valodā par Latvijas vēsturi <>. Ar jaunu ilustrētu informatīvo brošūru ir papildinājies Latvijas institūta izdevumu klāsts - augusta beigās klajā nākusi brošūra par Latvijas vēsturi angļu valodā, ziņo LETA. Šajā brošūrā sniegts pārskats par Latvijas vēstures pamatfaktiem, kas papildināti ar daudzām interesantām ilustrācijām. Brošūrā pirmo reizi publicētas vairākas unikālas fotogrāfijas. Latvijas institūts informē, ka brošūras “History of Latvia. The Route from the Vikings to the Greeks” teksta un koncepcijas autors ir vēsturnieks un Latvijas institūta galvenais redaktors Raimonds Cerūzis. Brošūru paredzēts izdot arī citās svešvalodās. Jauns populārzinātnisks žurnāls “Terra” <>. Iznācis jauns populārzinātnisks žurnāls “Terra”, kas informēs par jaunumiem zinātnē, tehnikā un tehnoloģijā. “Terra” ir Latvijas Universitātes un apgāda “Lielvārds” kopprojekts, tā izdošanu finansiāli atbalsta arī Latvijas Zinātņu akadēmija. Žurnālā atspoguļoti aktuāli notikumi zinātnē un augstskolu dzīvē Latvijā un ārzemēs, kā arī publicēti oriģinālraksti un ārvalstu izdevumu publikāciju pārskats par dabas zinātņu nozarēm un tehniku. “Terra” pirmajā numurā var uzzināt par cilvēka genoma atšifrēšanu, dzeramā ūdens kvalitāti, par to, kas izgudroja fonogrāfu, kāpēc kaķim spīd acis. Laiž klajā gadsimtu mijai veltītas pastmarkas <>. “Latvijas pasts” laidis klajā divas pastmarkas sērijā “Latvija gadsimtu mijā”. Pastmarkai “Brīvības piemineklis” nomināls ir 15 santīmu un tirāža - miljons eksemplāru un pastmarkai “Melngalvju nams” nomināls ir 50 santīmu un tirāža - 200 000 eksemplāru. Pastmarka “Brīvības piemineklis” nodrukāta gan loksnēs, gan arī suvenīru blokā kopā ar pastmarku “Melngalvju nams”. Ar pastmarku sērijas “Latvija gadsimtu mijā” izdošanu “Latvijas pasts”, kas ir viens no vecākajiem Eiropā, vienlaikus atzīmē arī savu jubileju. Nākamgad ieplānots izdot pastmarku saistībā ar Latvijas suverenitāti, vienlaikus pastmarkā iemūžinot arī barikāžu cīņas un citus mūsu valstij nozīmīgus notikumus. LATVIJAS BANKAS noteiktais valūtas kurss 6.10.2000. ASV dolārs 0.619 Austrālijas dolārs 0.332 Kanādas dolārs 0.414 Vācijas marka 0.277 Zviedrijas krona 0.0633 Anglijas mārciņa 0.903 Krievijas rublis 0.0222 Ai, zeltainais rudens! Zemi pārklājis krāsainu lapu paklājs, taču arī koku zaros vēl ir diezgan daudz lapu, dažos pat vēl pilnīgi zaļas. Saulains, jauks, patīkams, bet cik ilgi vēl... Kā būs nākamnedēļ? Vai tik jauks laiks būs visu oktobri?... Bet nav jau jāprāto tik daudz, vienkārši ir jāpriecājas par brīnišķīgo laiku. Pēc lietainās un vēsās vasaras rudens mums ir uzdāvinājis skaistu, siltu atvasaru.