K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 164: 2000. g. 14. - 20.oktobris Latvijas lauksaimniecībai draud iznīcība <>. Latvijas lauksaimniecības un tās produktu pārstrādes nozares piemērošanā Eiropas Savienības (ES) prasībām un standartiem līdz 2003.gadam jāiegulda 558 584 000 latu. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, pagaidām ir zināms finansējuma avots tikai pusei vajadzīgās summas. Ja Latvija neatradīs iespēju piesaistīt trūkstošo naudu, mūsu valsts lauksaimnieki zaudēs konkurences cīņā ar ES, Latvijai iestājoties šajā savienībā. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības politikas un Eiropas Savienības integrācijas departamenta direktors Mārtiņš Roze uzsvēra, ka, pēc provizoriskiem aprēķiniem, ņemot vērā iespējamo “SAPARD” programmas finansējumu, “PHARE” līdzekļus, Pasaules Bankas kredītus, subsīdijas un arī iespējamās ārvalstu investīcijas, Latvijas Lauksaimniecības un tās produktu pārstrādes sakārtošanai atbilstoši ES prasībām varētu tikt piesaistīti aptuveni 288 584 000 latu, kas ir tikai puse no nepieciešamā finansējuma - 558 584 000 latu. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, pašlaik nav zināms finansējuma avots 270 miljoniem latu. Zemkopības ministrs Atis Slakteris sacīja, ka tā ir visas valsts problēma, kas risināma valdības līmenī. “Zemkopības ministrija ir paveikusi pirmo soli - apzinājusi situāciju. Taču tālāk šī problēma - trūkstošā finansējuma meklēšana - ir jārisina sadarbībā ar citām ministrijām, valsts institūcijām. Visai sabiedrībai ir jāapzinās, ko nozīmē integrācija ES,” teica A.Slakteris. Arī M.Roze paskaidroja, ka arī ZM meklē un pārcilā visus iespējamos variantus, lai atrastu finansu avotus trūkstošajai summai, turpina sarunas ar citu ministriju un dažādu organizāciju pārstāvjiem. “Taču man ir bail pat iedomāties, kas notiks ar Latvijas lauksaimniecību, ja valsts neatradīs nepieciešamo finansējumu,” sacīja M.Roze. “Ja līdz iestājai ES šie ieguldījumi netiks veikti un mūsu lauksaimniecība un pārstrāde neatbildīs ES prasībām, Latvijas lauksaimniekiem nebūs tiesību realizēt produkciju ES valstīs, savukārt šie ierobežojumi neattieksies uz ES uzņēmējiem. Sekas tam var būt traģiskas mūsu lauksaimniecībai,” paskaidroja M.Roze. Viens no smagākajiem jautājumiem, kas Latvijai būs jāīsteno par valsts budžeta līdzekļiem, ir publiskā sektora administratīvās kapacitātes palielināšana un piemērošana ES prasībām. Administratīvās sistēmas sagatavošanai nepieciešami vairāk nekā 18 miljoni latu gadā. Patlaban no valsts budžeta līdzekļiem šim mērķim tiek izmantoti tikai 6,5 miljoni latu. Vislielākie ieguldījumi Latvijas lauksaimniecībā būs vajadzīgi lopkopības nozares sakārtošanai, sanitārhigiēnisko prasību ieviešanai un dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanai. Pieaug Latvijas valsts parādi <>. Valsts budžetā šā gada deviņos mēnešos ir izveidojies finansiālais deficīts Ls 68,1 miljona apjomā, kas par 3,3% pārsniedz visam gadam paredzēto iztrūkumu. Šo bēdīgo rādītāju valsts ir mazliet uzlabojusi, apturot valsts aizdevumu un garantiju sniegšanu, kas veido valsts fiskālo deficītu. Fiskālais deficīts deviņos mēnešos ir sasniedzis Ls 75,6 miljonus, bet līdz visa gada laikā paredzētajam deficītiem vēl paliek 6%. Deficīts ir segts, palielinot valsts parādu par Ls 43,5 miljoniem. Tādējādi valsts parāda kopējā summa septembra beigās bija sasniegusi Ls 554,2 miljonus. Pagaidām jūras robežlīgumu neratificēs <>. Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma pieņemšana galīgajā lasījumā jāatliek līdz brīdim, kad kļūs skaidrs, vai starp abām valstīm tiks noslēgti papildu līgumi par sadarbību zivsaimniecības jomā, kā arī Baltijas jūras ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā, uzskata amatpersonas. Ministru prezidents Andris Bērziņš sacīja, ka ar Latvijas un Lietuvas robežlīguma ratifikāciju nebūtu jāsteidzas un ka Latvijai ar jauno Lietuvas valdību varētu izdoties vienoties. Premjers jau vairākkārt teicis, ka pirms robežlīguma ratifikācijas jānoslēdz nolīgums par zvejniecību, jo “zvejniekiem ar līguma ratifikāciju nedrīkstētu darīt pāri”. Kā zināms, Saeima likumprojektu pieņēma pirmajā lasījumā ar nosacījumu, ka līdz tā izskatīšanai galīgajā lasījumā starp Latviju un Lietuvu tiks noslēgti papildu līgumi. Saeimas Ārlietu komisijas locekļi, septembra beigās tiekoties ar Ārlietu un Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, konstatēja, ka papildu līgumu noslēgšanā darbs uz priekšu nav virzījies. Baltijas valstis un Krievija vienosies cīņā pret noziedzību <>. Baltijas valstu un Krievijas Iekšlietu ministrijām līdz novembra sākumam jāizveido kopīga darba grupa cīņai pret organizēto noziedzību, tā otrdien Bauskas rajonā vienojās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas iekšlietu ministri, kas četrpusējās sarunās tikās pirmo reizi. Otrdien arī tika parakstīts protokols par sadarbību starp Latvijas un Krievijas Iekšlietu ministriju. Pēc vairāku stundu sarunām Bauskas rajona Mežotnes pilī ministri parakstīja protokolu par sadarbības stiprināšanu cīņā pret organizēto noziedzību, narkotiku un ieroču nelegālu apriti, terorismu un noziegumiem ekonomikas sfērā. Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Krievijas iekšlietu ministrs Vladimirs Rušailo parakstīja protokolu arī par Latvijas un Krievijas iekšlietu ministriju sadarbību 2001.- 2002.gadā. Protokols nosaka, ka nākamajā un aiznākamajā gadā uz Krieviju trīs dienu pieredzes apmaiņā tiks nosūtīti 16 darbinieki no dažādām mūsu valsts policijas struktūrām, to skaitā Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja un Narkotiku apkarošanas biroja. Arī Latvija uzņems 16 likumsargus no dažādām kaimiņvalsts iekšlietu struktūrām. Koalīcija ignorē prezidenti un opozīciju <>. Saeima ceturtdien izskatīja valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai atdoto likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un, ignorējot prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un arī opozīcijas iebildumus, šo likumu atstāja negrozītu. Jau rakstījām, ka prezidente likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai un ka pēc tam tika saņemti 33 priekšlikumi likuma grozījumiem. Tomēr vienotā koalīcijas balsojuma dēļ tika noraidīti visi grozījumi, neņemot vērā ne prezidentes, ne opozīcijas neapmierinātību. Gan opozīcijas pārstāvji, gan prezidente sacīja, ka regulatoru ziņā būs pieņemt lēmumus, kas ietekmēs ikviena iedzīvotāja naudas maciņu, tāpēc likumam būtu jābūt daudz konkrētākam, precīzākus pienākumus un atbildību nosakošam. Tajā, piemēram, nav noteikts, kāda juridiska, finansiāla un materiāla atbildība ir šīm personām, pieņemot lēmumus. Opozīcija ierosināja likumā iestrādāt normu, ka svarīgākie lēmumi regulatoram jāpieņem pēc “consensus” - t.i., vienprātības principa. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka visus iedzīvotājus ietekmējošs jautājums (piemēram, par kāda pakalpojuma tarifu paaugstināšanu) var tikt pieņemts, ja trīs no pieciem pārraugiem balso par; taču šāds niecīgs pārsvars diezin vai pārliecinās sabiedrību, ka tas tiešām ir nepieciešams. Aicina ratificēt Kalēja izdošanas līgumu <>. Austrālijas federālā parlamenta Līgumu komiteja piektdien rekomendēja valdībai ratificēt personu izdošanas līgumu ar Latviju, kas ļautu Austrālijai izdot par kara noziegumiem apsūdzēto Konrādu Kalēju, ziņo LETA. Austrāliešu parlamentārieši uzskata, ka Latvijas prokuratūras lēmums izvirzīt K.Kalējam apsūdzību genocīdā paver ceļu līguma ratifikācijai, taču Līgumu komitejā joprojām ir bažas par to, vai Latvijas pusei ir pietiekami daudz pierādījumu, kas nepieciešami izdošanas pieprasīšanai. Komitejas vadītājs Endrū Tompsons izteicās, ka institūcija lēmumu par ratifikāciju pieņēmusi, balstoties uz jau iepriekš noslēgto izdošanas līgumu bāzes. Viņš uzsvēra, ka ārvalstīm, kas pieprasa Austrālijas pilsoņu izdošanu caur tiesu, ne vienmēr ir nepieciešamie pierādījumi. “Mēs nolēmām, ka varētu arī pilnībā apturēt izdošanas procesu, lai pārbaudītu jautājumus, kas komitejas locekļos rada dziļas bažas,” sacīja E.Tompsons. Diskutē par holokausta izpēti <>. Pirmdien Rīgā sākās divu dienu starptautiska konference “Holokausta izpētes problēmas Latvijā”, kurā piedalījās deviņu valstu vēsturnieki. Starptautisko konferenci rīkoja Latvijas vēstures institūts, Jūdaikas studiju centrs, Dokumentācijas centrs un muzejs “Ebreji Latvijā” sadarbībā ar Vēsturnieku komisiju. ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas, Izraēlas, Lietuvas un Latvijas vēsturnieku referāti bija veltīti dažādiem holokausta izpētes aspektiem. Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs Andris Caune kā vienu no problēmām holokausta pētniecībā Latvijā minēja pētījumu veikšanu laukos un nelielās apdzīvotās vietās. Problemātiski esot arī noskaidrot visu bojāgājušo vārdus, norādīja A.Caune, piebilstot, ka “ir jāzina arī slepkavas”. Dokumentācijas centra un muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Marģers Vestermanis savukārt atzina, ka galvenā problēma ir nevis pētījumu vai grāmatu uzrakstīšanā, bet gan sabiedrības uztverē. Viņaprāt, “sabiedrības lielākā daļa vispār nesaprot, kāpēc jāpievērš uzmanība holokausta jautājumiem”. M.Vestermanis, kas pētījis arī pretdarbību holokaustam Latvijā uzsvēra, ka šis bijis cilvēcības pārbaudes laiks. Akceptē seksuālās un reproduktīvās veselības likumu <>. Par spīti piketam pret abortu legalizāciju, Saeima ceturtdien akceptēja Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likuma projektu. Latvijā beidzot tiks legalizētas un ar likumu reglamentētas gan ģimenes plānošanas metodes, arī aborti, gan mākslīgā apaugļošana un donoru spermas izmantošana. Likumprojektā noteikti iedzīvotāju pienākumi un tiesības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, kā arī valsts un pašvaldību atbildība. Pirmo reizi juridiski reglamentēta mākslīgā apaugļošana, dzemdību palīdzība un seksuāli transmisīvo slimību ārstēšanas gaita. Saskaņā ar likumu būs aizliegts importēt un eksportēt dzimumšūnu donora bioloģisko materiālu un embriju, izņemot atsevišķos līgumos noteiktos gadījumus. Aizliegts arī izmantot dzimumšūnu donora bioloģisko materiālu vai embriju komerciālos nolūkos. Likumprojektā aizliegts izvēlēties bērna dzimumu pēc medicīniski veiktas apaugļošanas, izņemot gadījumu, ja ar dzimumu saistīta ģenētiski pārmantojama slimība. Lai arī pirmajos projekta variantos bija plānots, ka valsts apmaksās ļoti dārgo mākslīgo apaugļošanu un arī kontracepciju riska grupas sievietēm, sievietēm gadu pēc dzemdībām, trīs mēnešus pēc grūtniecības pārtraukšanas un trūcīgām personām, šiem mērķiem līdzekļi neatradās. Ceturtdien pie Saeimas katoliskās kustības “Par dzīvību!”, Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas organizētajā piketā piedalījās aptuveni 30 cilvēku ar plakātiem “Mūsu bērni - mūsu nākotne!”, “Katra cilvēka dzīvība ir svēta!”, “Es nevēlos sponsorēt mūsu bērnu legālu nonāvēšanu!” un citiem, ziņo LETA. Sertifikāts joprojām aktuāls <>. Tuvojas sertifikātu izmantošanas beigu termiņš, tomēr Latvijā apmēram 700 000 iedzīvotāju rīcībā vēl joprojām ir aptuveni 19 miljoni sertifikātu, no kuriem 2 miljoni ir īpašuma kompensācijas sertifikāti. Jāpiebilst, ka piešķirti tika 110,8 miljoni sertifikātu. Visvairāk sertifikātu ir izmantoti akciju iegādei: 41,1 miljons, tad seko dzīvokļu privatizācija - 28 miljoni un zemes privatizācija - 10 miljoni. Par akcionāriem ir kļuvuši vairāk nekā 110 000 Latvijas iedzīvotāju, ir privatizēti vairāk nekā 300 000 dzīvokļu. “Latvijas Krājbanka”, veicot kompensāciju izmaksu par zemi lauku apvidos un politiskajām represijām, vairāk nekā 26 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir izmaksājuši pāri par 20 miljoniem latu. Tomēr savā beigu posmā privatizācijas process vairs nav tik aktīvs kā iepriekš, un, ja nekas nemainīsies, gada beigās neizmantoti joprojām paliks aptuveni 17 miljoni sertifikātu. Lai gan šobrīd valdības ierosinājumu par pusgadu pagarināt īpašuma kompensācijas sertifikātu derīguma termiņu jau ir akceptējusi Saeima, patlaban privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš ir 2000.gada 31.decembris. Jāatceras gan, ka nav īstas skaidrības, kad notiks lielo uzņēmumu (piem., “Latvijas Kuģniecība”) akciju pārdošana par sertifikātiem. Ja tas nenotiks šogad, tad arī parasto privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu vajadzētu pagarināt uz noteiktu laiku. Cerēt, ka iedzīvotāji sertifikātus izlietos atlikušo dzīvokļu privatizācijā arī nevar: statistika rāda, ka vidēji mēnesī iedzīvotāji privatizē apmēram 7 tūkstošus dzīvokļu. Pieredze saka, ka sertifikātu izmantošanas problēmu varētu atrisināt tikai “Latvijas Kuģniecības” un “Lattelekom” akciju publiska pārdošana par sertifikātiem. Tapušas ierēdņu labas uzvedības normas <>. Ministriju izskatīšanai nodota Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta instrukcija, kas pēc plāna no 2001.gada 1.janvāra noteiks ierēdņu labas uzvedības principus, apstiprināja Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka vietnieks Māris Knoks. Pēc sešu gadu ilgām pūlēm ierēdņu uzvedības normas beidzot apkopotas rakstiski. Ierēdņu ētikas instrukcija regulēs tās ierēdņu rīcības normas amata pienākumu izpildes laikā, kuras nav noteiktas likumos. Šo ētikas kodeksu varot papildināt ne tikai līdz 2001.gada 1.janvārim, bet arī vēlāk. “Ļoti gribētu, ka līdz laikam, kad instrukcija nonāks līdz ierēdņiem, Latvijas iedzīvotāji par to diskutētu un izteiktu savus aizrādījumus, un instrukciju varētu papildināt,” sacīja M.Knoks. Atklāj gaisa telpas novērošanas centru <>. Ar Gaisa telpas novērošanas centra atklāšanu sākusies vēl viena NATO standartiem atbilstoša militāra objekta darbība. Tagad būs iespējas redzēt visus Latvijas gaisa telpas tuvumā esošos lidaparātus. Darbs pie centra radīšanas sācies jau 1992.gadā. Tagad Baltijas valstīs, lai īstenotu “Baltnet” projektu, ir uzcelti līdzīgi centri, no kuriem dati tiek pārraidīti uz reģionālo datu apstrādes centru Kauņā Lietuvā. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, atklājot šo objektu, atzina, ka darbs tā tapšanā bijis grūts ikvienam un to nebūtu iespējams paveikt bez ārvalstu sadarbības partneru palīdzības. Projekta tapšanā lielākā loma bijusi ASV, Norvēģijas un Dānijas sniegtajai palīdzībai - amerikāņu firma “Lockheed Martin” ir piegādājusi novērošanas centra datorsistēmas, bet Norvēģijas valdība - radioreleju aprīkojumu. Latvijai “Baltnet” projekta ietvaros ir jānodrošina savā teritorijā esošo releju līniju apkope, kā arī nepieciešamības gadījumā jāuzņemas visas Baltijas gaisa telpas novērošanas koordinācija. Vēl atlicis pēdējais šā projekta posms - vidējas un tālas darbības rādiusa radaru iegāde, kurus plānots izvietot Gulbenē, Rēzeknē un Ventspilī. Pilnībā šis projekts tikšot pabeigts aptuveni pēc četriem gadiem. Kā zināms, trīs radaru iegāde Latvijai maksās aptuveni 20 miljonus latu un pagaidām nav zināms, kad šāda nauda “Baltnet” projektam tiks piešķirta. Līdz šim Latvijai nav bijis iespējams redzēt lidmašīnas, kuras nevēlas pakļauties Latvijas gaisa satiksmes lidojumu noteikumiem un par savu atrašanos informāciju nesniedz. Pēc militāro radaru iegādes mūsu valsts lidotāji varēs redzēt ikvienu Latvijas gaisa telpā esošu lidaparātu. Līdz tam Latvija varētu izmantot Norvēģijas dāvātos radarus, kuru uzstādīšana paredzēta šāgada beigās un nākamajā gadā. Būs vērienīgāka militārā parāde <>. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba bataljons sācis gatavoties NBS parādēm 11. un 18.novembrī, un plānots, ka šogad Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā parādē demonstrēs vairāk tehnikas nekā pērn, ziņo LETA. Kā informēja NBS štāba bataljona komandieris pulkvežleitnants Gvido Ivanovs, kurš komandēs 18.novembra parādi, plānots, ka Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā NBS parādē piedalīsies aptuveni 1000 karavīru un tiks demonstrēta NBS tehnika. Parādes zalves nodrošinās trīs karakuģi, kuri piestās Daugavā iepretim Valsts prezidenta pilij, kur plānots izšaut 21 zalvi ar septiņu sekunžu intervāliem. Savukārt Rīgas pasažieru ostā būs ieradušies četri kuģi no Baltijas valstu jūras eskadras “BALTRON”. Parādē piedalīsies arī Gaisa spēku lidmašīna “L-410” un helikopteri “Mi-2” un “Mi-8 MTV”. Savukārt 11.novembrī Lāčplēša dienai veltītā parādē, kas notiks Doma laukumā, soļos ap 400 cilvēku, un vēl aptuveni 100 rūpēsies par pasākuma drošību. Prāgā atklāj izstādi par Latvijas okupāciju <>. Latvijas karoga krāsas bija grūti nepamanīt - tās rotāja nozīmīgas celtnes fasādi pašā Prāgas sirdī, Vāclava laukumā. Ar Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa un Čehijas ārlietu ministra vietnieka Pāvela Telīčkas piedalīšanos Nacionālajā muzejā pirmdien tika atklāta izstāde “Latvija atgriežas Eiropā”. Izstāde tapusi, sadarbojoties Latvijas Okupācijas muzejam, Latvijas vēstniecībai Čehijā un Prāgas Nacionālajam muzejam, un tajā aplūkota Latvijas vēsture XX gadsimtā. Izstādē apkopoti dokumenti un fotogrāfijas par padomju un nacistu okupācijām, deportācijām un pretošanās kustību, atsevišķas sadaļas veltītas Otrajam pasaules karam un latviešu līdzdalībai abās karojošajās armijās, apkopotas liecības par deportēto dzīvi Sibīrijā, disidentu cīņu un nacionālo atmodu. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, uzrunājot izstādes viesus, uzsvēra, ka Latvija ir atgriezusies Eiropā “ne tikai ģeogrāfiski, bet arī politiski”. “Mēs esam atgriezušies kā partneri,” teica I.Bērziņš. Izstāde Prāgas Nacionālajā muzejā būs atvērta līdz 17.novembrim. Jaunākā statistika interneta mājas lapās <>. Jau ilgāku laiku, lai iegūtu jaunāko statistiku, nav vairs jāmeklē attiecīgo iestāžu attiecīgie darbinieki un jācer uz viņu labvēlību, bet pietiek pameklēt, ko piedāvā dažādas mājas lapas. Tā, piemēram, gan Naturalizācijas pārvaldei (www.np.gov.lv), gan Pilsonības un migrācijas pārvaldei (www.pid.gov.lv) ir savas mājas lapas un tajās atrodama interesanta statistika, kura periodiski tiek atjaunota. Rīgā būvē mazo Venēciju <>. Šampētera birzī pilnā sparā norit savdabīgas “slēgtās pilsētas” celtniecība. Mājām uz mākslīgi izveidotām salām tiks piešķirti dažādu zivju un jūras putnu vārdi. Piektdien preses konferencē Šampētera ciemata projektu pasūtītāji lepni paziņoja, ka viņi savam lolojumam izdomājuši “oriģinālu” nosaukumu - Rīgas Venēcija. Nekas īpaši oriģināls gan tas nebija, jo pēdējā laikā “mazā Parīze” pārvēršas par daudzām “mazajām Venēcijām”, turklāt Rīgā jau ir viens rajons, ko vēsturiski dēvē par Rīgas Venēciju - Kundziņsala. Šampētera birzī plānots izveidot “slēgto pilsētu” ar 100 mājām. Ciemata teritorijai apkārt būšot žogs, un to apsargās īpaša sargu brigāde ar patruļmašīnām. Pavasarī jau būs gatava ciemata pirmā kārta - 24 mājas, kurās rudenī ievāksies pirmie iedzīvotāji. Savrupmājām piešķirti jūras iemītnieku vārdi - “Lasis”, “Forele”, “Delfīns”, “Albatross”, “Pingvīns” u.c. Šampēterī būs autonoma gāzes apkures sistēma, savs kabeļtelevīzijas tīkls un citas komunikācijas. Līdzās ciematam būvēs arī jaunu tirdzniecības un komunālo pakalpojumu centru, bet tā iekšienē - sporta un atpūtas centru. Praktiski Šampētera ciemats pārvērtīsies par savdabīgu “slēgto pilsētu”. Šampētera ciemata idejas autori paziņoja, ka te mītni varēšot iegādāties arī ģimenes, kuru ienākumi ir mazliet zemāki var vidējo, jo nākotnē tur paredzēts celt lētākas vairākdzīvokļu mājas. Savukārt cilvēki ar vidējo ienākumu līmeni savrupmāju varēšot iegādāties bez problēmām. Par vidēji pārtikušu ciemata būvnieki uzskata ģimeni, kuras mēneša vidējais ienākums ir aptuveni 1000 latu. Topošo savrupmāju platība ir no 100 līdz 299 kvadrātmetriem, un tā atradīsies uz gruntsgabaliem 400-2000 kvadrātmetru platībā. Māju cenas ir Ls 230-280 kvadrātmetrā, bet zemes cena - Ls 17,3 kvadrātmetrā. Tātad vispieticīgākais nams uz vismazākā zemes pleķīša izmaksās aptuveni 30 000 latu, bet tā komunālie maksājumi būs ap 200 latiem mēnesī. Videofilmā - Rīga astoņos gadsimtos <>. Pirmdien ceļu pie skatītājiem sāka sabiedriskās organizācijas Jaunatnes informācijas un mobilitātes centrs veidotā videofilma “Vēstule no Rīgas”, kas ir gan stāsts par Rīgu šodien, gan arī dod nelielu ieskatu katrā no tās astoņiem pastāvēšanas gadsimtiem, ziņo LETA. Videofilma tapusi sadarbībā ar aģentūru “Rīgai 800”, un kaseti ar filmu varēs iegādāties tūrisma informācijas centros, lielākajos Rīgas grāmatu veikalos, viesnīcās, lidostā. Krievu bērnu vecāki izvēlas latviešu dārziņu <>. Līdztekus valsts un nevalstisko organizāciju speciāli veidotajām integrācijas programmām, kurās citās valodās runājošajiem piedāvā apgūt latviešu valodu, sabiedrībā vērojamas arī dažas sadzīves integrācijas normas. Viena no tādām ir krievu valodā runājošo ģimeņu vēlme savas atvases sūtīt latviešu bērnudārzos. Šo ģimeņu vēlmi bērnudārzu darbiniekiem ne tikai nākas respektēt - dažas pirmsskolas iestādes sākušas īpaši piemēroties jauktu tautību ģimeņu vajadzībām. Lielai daļai ģimeņu šī izvēle saistās ar vēlmi savus bērnus sūtīt latviešu skolās. Aizvadītajā mācību gadā 1107 krievu bērni un jaunieši ir pievienojušies tiem savas tautības 7696 vienaudžiem, kas zinības apgūst skolās ar latviešu mācību valodu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati. 1998./1999.mācību gadā latviešu skolās mācījās 3,4% no visiem krievu tautības skolas vecuma bērniem, bet 1999./2000. - jau 3,8%. Vairai Vīķei-Freibergai internetā ir savs fanu klubiņš <>. Internetā izveidotā Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas fanu mājas lapa strauji kļuvusi populāra - to apmeklējuši jau 8852 interesenti. Mājas lapu veidojuši krievu fani, un tajā ievietotie materiāli lasāmi krievu un angļu valodā. Lapā www.vaira.boom.ru atrodama gan prezidentes biogrāfija, gan viņas vizīšu atspoguļojums, aplūkojamas karikatūras, un lapas apmeklētāji var paust savus uzskatus par prezidenti. Aptaujā uz jautājumu kā vērtējat Vairu Vīķi- Freibergu, piedāvāti iespējamie varianti - “dievinu kā burvīgu sievieti”, “cienu kā gudru politiķi”, “neieredzu šo tanti”, “Paldies Dievam, nekā” un “kas tā tāda?”. Lielākā daļa lapas apmeklētāju norādījuši, ka ciena Vīķi-Freibergu kā gudru politiķi. Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga sacīja, ka V.Vīķe-Freiberga ir informēta par šādas lapas esamību, taču plašāk šis jautājums nav pārrunāts. A.Rozenberga norādīja, ka prezidentes kancelejas darbinieki ielūkojušies mājas lapā un atzinuši to par ļoti labi veidotu. “Šo mājas lapu raksturo kvalitāte, un tā ir visai pozitīva. Tiesa, tur manāma arī sava daļa ironijas, tomēr es nedomāju, ka tā ir ļauna. Par lapas veidotāju mērķiem mēs nevaram spriest, bet būtu priecīgi, ja caur šo mājas lapu krievu cilvēki vairāk uzzinātu par prezidenti un Latviju,” sacīja A.Rozenberga. Viņu patīkami pārsteidzis, ka lapā ievietotā informācija ir aktuāla un atspoguļo prezidentes pēdējo dienu gaitas. Līdz šim gan nekāda sadarbība ar lapas veidotājiem nav notikusi. Dziesmu svētki rūpju bērniem <>. Rīgā no Latvijas malu malām sabraukuši vairāk nekā pustūkstotis dziedātāju, dejotāju un dažādu pulciņu dalībnieku no 30 speciālajām mācību iestādēm uz kopīgu dziedāšanu un dejošanu. Festivāls “Mana dziesma” pulcē bērnus un jauniešus ar veselības traucējumiem. “Mana dziesma” notiek arī kā 8.Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku īpašās programmas noslēguma pasākums. “Mana dziesma” šogad notiek pirmo reizi, bet tā rīkotāji iecerējuši to veidot par tradīciju. Iespējams, jau nākamgad tas notiks ikvienā Latvijas novadā. Vainšteins - pasaules čempions <>. 15.oktobrī Romāns Vainšteins ierakstīja spožu lapaspusi Latvijas riteņbraukšanas un sporta vēsturē, pasaules čempionātā Francijas pilsētā Plū 269 km grupas braucienā izcīnot ZELTA medaļu. Tādējādi Vainšteins ir kļuvis par pirmo neatkarīgās Latvijas sportistu, kas olimpiskajā sporta veidā kļūst par pasaules čempionu. Rubļevska - otrā Pasaules kausa finālā <>. Francijā notikušajā Pasaules kausa izcīņas finālā modernajā pieccīņā Latvijas pieccīņniece Jeļena Rubļevska izcīnīja otro vietu, kopvērtējumā iegūstot 5080 punktu, un no uzvarētājas francūzietes Karolīnas Delemēras atpaliekot par 24 punktiem. Gājputni aizlidojuši agrāk <>. Līdz šim liela daļa gājputnu jau ir aizlidojuši no Latvijas, kas citus gadus tik agri nav novērots, ziņo LETA. Latvijas Ornitoloģijas biedrības direktors Māris Strazds pastāstīja, ka atsevišķos punktos no Latvijas pāris dienu laikā izceļojuši vairāk nekā 570 000 gājputnu, turklāt šāda putnu migrācijas intensitāte esot novērojama jau divas nedēļas. Intensīvu gājputnu migrāciju sekmējot lidošanai labvēlīgie laika apstākļi. M.Strazds pieļāva, ka strauja gājputnu izceļošana uz siltākām zemēm varētu nozīmēt, ka gaidāma barga ziema. . . . čaukstēja lapas zem mūsu kājām saulainā rudens dienā pastai- gājoties pa kādu no Rīgas parkiem... . . .un ik pa laikam mūsu skati pavērās augšup, lai ieraudzītu vēl pēdējos gājput- nus lidojam uz siltajām zemēm, bet - nekā. Izrādās tie šogad aizlidojuši stipri agrāk, kas, pēc zinošu cilvēku teiktā, nozīmē, ka būs barga ziema. Lai nu tā bū- tu, bet pagaidām - bau- dīsim vēl zeltaino rudeni . . . LATVIJAS BANKAS noteiktais valūtas kurss 20.10.2000. ASV dolārs 0.624 Austrālijas dolārs 0.323 Kanādas dolārs 0.411 Vācijas marka 0.268 Zviedrijas krona 0.0618 Anglijas mārciņa 0.902 Krievijas rublis 0.0223