K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 165: 2000. g. 21. - 27. oktobris Latvijas prezidente vizītē Lielbritānijā <>. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sākot savu darba vizīti Lielbritātnijā, ceturtdien Londonā tikās ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II. Sarunas laikā augstās amatpersonas pārrunāja sabiedrības demokratizāciju un reformu gaitu Latvijā. Lielbritānijas karaliene interesējusies par dažādiem Latvijas vēstures periodiem un vēlējusies uzzināt nedaudz plašāk par Valsts prezidentes veiktajiem pētījumiem par Latvijas dainām. Latvijas valsts vadītājai ceturtdien bija tikšanās arī ar Lielbritānijas ārlietu ministru Robinu Kuku. Sarunā galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesam un Latvijas virzībai uz šo organizāciju. V.Vīķe-Freiberga un R.Kuks pārrunāja arī NATO paplašināšanas jautājumu. Prezidente uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībā arvien palielinās izpratne par to, ka valsts drošība ir pamats labklājības izaugsmei, drošam investīciju klimatam un veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Vēlu vakarā V.Vīķe- Freiberga tikās arī ar Lordu palātas pārstāvi Lordu Džanneru. Piektdien, turpinot vizīti, Valsts prezidente nolasīs lekciju Londonas Ekonomikas skolā un piedalīsies “BBC World” tiešraidē. Daudz eiropiešu ir pret Baltijas uzņemšanu ES <>. Eiropiešu aptaujas liecina, ka viņu vidū vairāk ir to, kas ir pret Baltijas valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā, nekā Baltijas valstu iestāšanās atbalstītāju. Jaunākais “Eurobarometer” pētījums, ko ceturtdien publiskoja Eiropas Komisija, liecina, ka pret Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņemšanu ES ir 38% eiropiešu, bet par - 36%. Pagājušajā gadā šie rādītāji bija gandrīz tādi paši. Šogad vienīgi krietni samazinājies to Francijas iedzīvotāju skaits, kas iestātos pret Baltijas valstu uzņemšanu. Tomēr ir ievērojamas atšķirības dažādu Eiropas valstu iedzīvotāju viedokļos, un tos nosaka gan valsts atpazīstamība, gan ģeogrāfiskais tuvums. Tādēļ arī Zviedriju Latvija var uzskatīt par visdraudzīgāk noskaņoto valsti, jo šīs valsts pilsoņi pirmie atbalsta Latvijas uzņemšanu ES (72%). Zviedrijai seko Dānija, kur par Latvijas uzņemšanu ir 70%, tad Somija jau ar daudz mazāku atbalstu - 56%. Visnedraudzīgāk noskaņotie pret Latvijas uzņemšanu ES ir francūži - 53% ir pret, 24% - par, pārējiem nav viedokļa. Taču pagājušajā gadā 68% aptaujāto francūžu bija pret Latvijas uzņemšanu ES. Arī austrieši, par pārsteigumu, gandrīz tikpat lielā skaitā kā francūži - 49% - ir pret Latvijas uzņemšanu ES. Beļģi un Luksemburgas iedzīvotāji arī nešķiet ieinteresēti Latvijas uzņemšanā - pret 48%. Igauņuprāt latvieši sapratuši Baltijas vienotības neesamību <>. Beidzot arī latvieši sapratuši, ka Baltija nav vienota, šādu viedokli ievadrakstā pauž Igaunijas laikraksts “SL Ohtuleht”. “Latvieši ar viņu Kanādā augušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu priekšgalā ir sapratuši, ka Baltijas vienotība neeksistē un nav vērts pie tās izmisīgi turēties,” raksta “SL Ohtuleht”, ziņo LETA. Laikraksts norāda, ka visvairāk Baltijas valstu kā triju pilnīgi atšķirīgu kopu savdabību ir uzsvēris arī ārzemēs uzaugušais Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Henriks Ilvess. “SL Ohtuleht” piekrīt Baltijas vienotības skeptiķu viedoklim, ka gan eirointegrācijā un virzībā uz NATO nav vērts cerēt uz kaimiņiem, bet jāpaļaujas tikai uz sevi. Tiesa atļauj Kalēja arestu <>. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pirmdien apmierināja prokuratūras lūgumu dot sanciju kara un genocīda noziegumos aizdomās turētā Konrāda Kalēja apcietināšanai. Šo tiesas lēmumu ir tiesības noprotestēt K.Kalēja aizstāvim. Ja lēmums paliks negrozīts, prokuratūrai būs pietiekams pamats, lai lūgtu Austrālijas varas iestādēm izdot K.Kalēju tiesāšanai Latvijā. Jau ziņots, ka sākotnēji Centra rajona tiesa noraidīja prokuratūras lūgumu kā drošības līdzekli K.Kalējam izvēlēties apcietinājumu, prokuratūra šo lēmumu noprotestēja, bet Rīgas apgabaltiesa šo protestu apmierināja. Tādējādi cīņa par K.Kalējam piemērojamo drošības līdzekli varēja atsākties. Austrālieši ir pret Kalēja izbraukšanu no valsts <>. Pēc Latvijas tiesas lēmuma izdot orderi aizdomās par kara noziegumiem turētā Konrāda Kalēja apcietināšanai Austrālijas Demokrātiskās partijas biedri aicinājuši valdību neļaut viņam izbraukt no Austrālijas, raksta Austrālijas laikraksts “The Age”. Senators Brains Greigs savā paziņojumā aicina tieslietu ministri Amandu Venstoni nepieļaut, ka 87 gadus vecais K.Kalējs atstāj Austrāliju, lai viņam nebūtu iespējams izvairīties no izdošanas Latvijai. “Kalējs ir viens no daudzām aizdomās turētām personām, kas brīvi un ērti dzīvo Austrālijā, zinot, ka Austrālijas valdība vilcinās pieņemt lēmumus politiski grūtos jautājumos,” norādījis senators B.Greigs. Vīzentāla centra Izraēlas direktors Efraims Zurofs izteica gandarījumu, ka tiks izdots orderis Konrāda Kalēja apcietināšanai, jo tas liecina par Latvijas aizvien lielāko gatavību vērsties pret latviešu izdarītajiem noziegumiem Otrā pasaules kara laikā. Izdošanas līgums vēlreiz jāskata Saeimas komisijai <>. Saeima pēc desmit deputātu ierosinājuma ceturtdien nodeva atpakaļ izskatīšanai atbildīgajai Ārlietu komisijai likumprojektu par Latvijas un Austrālijas līgumu par izdošanu. Pirms tam asās debatēs tautas priekšstāvji visvairāk kritizēja šā līguma sasaisti tikai ar vienu personu - kara noziegumos vainoto Konrādu Kalēju. Likumprojekta nodošanu komisijai papildu ziņu saņemšanai ierosināja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, to parakstīja arī Tautas partijas un sociāldemokrātu pārstāvji. Desmit deputātu priekšlikumu atbalstīja divas trešdaļas Saeimas deputātu, pret to iebilda tikai “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Pirms šī balsojuma vairāki deputāti asi kritizēja līgumu, norādot, ka acīmredzama ir tā saistība tikai ar vienu personu - Austrālijas pilsoni Konrādu Kalēju. Gandrīz visi runātāji atzina, ka atbalstāma būtu līguma par savstarpēju tiesiskās palīdzības sniegšanu starp Latviju un Austrāliju sagatavošana un noslēgšana. Narkotikas mēnesī nogalina vismaz desmit <>. Šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, divas reizes pieaudzis to pusaudžu nāves gadījumu skaits, ko izraisījušas narkotiskās vai psihotropās vielas. Kā liecina apkopotās ziņas, mūsu valstī no narkotiku lietošanas ik mēnesi mirst 10 cilvēku. Augstāko izglītību iegūs arī Valkā <>. Oktobrī vairāk nekā 50 studentu sākuši studijas bakalaura grāda iegūšanai pedagoģijas specialitātē Latvijas- Igaunijas institūtā Valkā. Pateicoties Latvijas Universitātes, Tartu Universitātes, Valkas rajona un pilsētas pašvaldībām, kā arī Vidzemes augstskolas īstenotajam projektam par šāda institūta atvēršanu, pirmo reizi pierobežas vēsturē interesentiem ir iespēja iegūt augstāko izglītību uz vietas, nebraucot uz Rīgu. Latvijas-Igaunijas institūta direktore Unda Ozoliņa pastāstīja, ka reizi mēnesī Latvijas Universitātes pasniedzēji uz trim dienām ieradīsies Valkā strādāt ar studentiem. Tie, kuriem jau ir vidējā pedagoģiskā izglītība, studēs trīs gadus, bet tie, kuriem ir vidējā izglītība, - četrus gadus. Bakalaura grādu pedagoģijā viņi iegūs pie Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes. Par mācībām Latvijas-Igaunijas institūtā studentiem jāmaksā 240 latu par gadu. “BMW” lūkojas pēc vietas rūpnīcai Latvijā <>. Jelgavas domei izteikts priekšlikums piedāvāt vietu jaunas Vācijas autobūves koncerna “BMW” Eiropas filiāles būvniecībai, informējis Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Kaminskis. Ar Latvijas Attīstības aģentūras palīdzību pašvaldība saņēmusi priekšlikumu piedāvāt zemi jaunas “BMW” ražotnes būvniecībai zemes gabalā, kas būtu 200 līdz 250 hektārus liels. Piedāvājumam pievienota koncerna “BMW” detalizēti izstrādāta aptaujas anketa, kurā pašvaldībai ir jāraksturo piedāvātā zemes gabala priekšrocības, cilvēkresursu iespējas, to izglītības līmenis un pat demogrāfiskā situācija pilsētā. Kā norādīja Kaminskis, Jelgava esot gatava piedāvāt koncerna vajadzībām atbilstošu zemes gabalu, kā arī atbalstīt ražotnes būvniecību, tomēr, lai to varētu paveikt, esot vajadzīgs valsts atbalsts. Jelgava gan nav vienīgā pilsēta, kurai izteikts šāds piedāvājums. Pēc Kaminska rīcībā esošās informācijas, arī Lietuvas pilsēta Klaipēda piedāvās zemi ražotnes būvniecībai. Priekšlikumi par rūpnīcas būvniecību esot izteikti arī Liepājai un Daugavpilij. Privatizācijas sertifikātu derīgumu grib pagarināt par gadu <>. Sagatavotie grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” paredz, ka privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš tiks pagarināts līdz 2001.gada 31.decembrim. Grozījumus Saeima skatīs 2.novembrī likuma otrajā lasījumā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās attīstības komisija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”, kas paredz privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanu par vienu gadu, proti, līdz 2001.gada 31.decembrim. Sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis būs izmantojami, privatizējot valsts un pašvaldību īpašumu un zemi. Ārsti bez naudas neārstēs <>. Rīgas 1.slimnīca limitu pārtēriņa dēļ pārtrauc gan visu ārpus Rīgas dzīvojošo pacientu plānveida, gan neatliekamo ārstēšanu. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Viesturs Boka uzskata, ka ir neiespējami veidot slimnīcās rindas, neapdraudot pacienta dzīvību, kamēr nav izstrādāta konkrēta, uz epidemioloģiskajiem datiem balstīta sistēma rindu veidošanai. Par spīti Labklājības ministrijas (LM) paziņojumam, ka neatliekamā palīdzība obligāti, pat bez maksas, jāsniedz visām slimnīcām, Rīgas 1.slimnīcas direktors Jānis Ozols parakstījis rīkojumu, kurā paziņo, ka no 23.oktobra vairs neārstēs nevienu ārpus Rīgas dzīvojošu plānveida slimnieku, bet no 1.novembra pārtrauc nerīdziniekiem arī neatliekamās palīdzības sniegšanu. Izņēmums būs tikai tie slimnieki, kuriem pārvešana uz citu slimnīcu apdraud dzīvību vai arī izsniegta konkrētās slimokases direktora garantijas vēstule par apmaksu. “Ne Hipokrata zvērests, ne ētikas kodekss, ne ārstniecības likums, pat ne slimokases līgumi neuzliek ārstam pienākumu ārstēt bez maksas,” uzsvēra J.Ozols. Tas arī nav reāli iespējams, jo bez naudas nav iespējams iegādāties medikamentus, uzturēt medicīnas tehnoloģijas un pašu slimnīcu. 1.slimnīca dažādiem piegādātājiem, lielākoties zāļu firmām, jau tagad ir parādā vairāk nekā 300 000 latu. 1.slimnīcā 90% pacientu tiek atgādāti ar ātrajām palīdzībām kā neatliekami ārstējami, tā ka nav iespējas plānot rindas. Taču jau tagad limiti ir pārtērēti gandrīz visām slimokasēm, izņemot Rīgas novada slimokasi, un kopējais pārtēriņa apjoms sasniedz 35 000 latu, informēja J.Ozols. Nacionālās bibliotēkas projektu prezentē Vašingtonā <>. 23.oktobrī Vašingtonā sākas ASV Kongresa bibliotēkas 200 gadu jubilejai veltīts simpozijs, kurā tiks prezentēts arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts. Kā informēja Kultūras ministrijā, simpozijā “Pasaules nacionālās bibliotēkas: pagātnes izpratne, nākotnes veidošana” piedalās LNB direktors Andris Vilks. Konferencē piedalīsies visi pasaules vadošie bibliotēku speciālisti, kā arī būs pārstāvēta ASV valdība, citas institūcijas un informātikas aprindas. Izdota statistikas gadagrāmata <>. Klajā nākusi “Latvijas statistikas gadagrāmata 2000”, kas pēc satura ir vispilnīgākā no ikgadējām Centrālās statistikas pārvaldes publikācijām. Tajā vispusīgi atspoguļotas sociāli ekonomiskās parādības un procesi mūsu valstī, tai virzoties uz pakāpenisku integrēšanos Eiropas attīstīto valstu saimē. Gadagrāmatā sniegti statistiskie dati par sociālekonomiskajiem procesiem Latvijā 1999.gadā un salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Izdevumā ir plaša informācija par Latvijas ģeogrāfisko stāvokli, dabas resursiem, vides aizsardzību, demogrāfiskajiem procesiem, nodarbinātību, inflāciju, iedzīvotāju dzīves līmeni, izglītību, kultūru, veselības aprūpi u.c. sociālajiem jautājumiem. Tajā atrodami svarīgākie makroekonomiskie rādītāji, raksturotas norises atsevišķu ekonomiskās darbības veidu un īpašuma formu attīstībā. Publicējamā informācija papildināta ar vairākos izlases veida aptauju un mājsaimniecību budžetu pētījumos iegūtajiem datiem. Daļa statistiskās informācijas uzrādīta pa administratīvajiem rajoniem un lielākajām pilsētām. Izdevumā sniegti Latvijas un citu valstu salīdzinājumi svarīgākajos rādītājos. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izdevumiem jaunās gadagrāmatas saturā ir daži papildinājumi un izmaiņas. Pirmo reizi tiek raksturota iekšzemes kopprodukta un nacionālā kopprodukta savstarpējā saistība, publicētas vidējās svērtās gada likmes “OECD” valstu valūtās piesaistītajiem noguldījumiem un izsniegtajiem kredītiem kredītiestādēs, pārapdrošināšanas rādītāji, importa cenu indeksi, nodarbinātie sadalījumā pēc izglītības līmeņa, Latvijas Republikas 7.Saeimas deputāti sadalījumā pēc tautības, dati par inovatīvajiem uzņēmumiem un mazumtirdzniecības apgrozījumu pēc uzņēmumu pamatdarbības. Gadagrāmatā izveidotas pastāvīgas iedaļas “Izglītība un zinātne”, “Kultūra”, “Sociālā aizsardzība”, “Tūrisms”. Noskaidrotas sakārtotākās Latvijas vietas <>. Dagda, Sigulda, Aizpute un Liepāja ieguvušas novērtējumu “Sakārtotākā Latvijas pilsēta 2000”. Konkursa noslēguma ceremonijā, kas 20.oktobrī notika Valmierā, šo pilsētu vadība saņēma balvas un atzinības rakstus par atbilstību visiem kritērijiem attīstības plānošanā, infrastruktūras, izglītības un uzņēmējdarbības veicināšanā, bezdarba samazināšanā, sociālās jomas un daudzu citu ar pašvaldības tiešo darbu saistītu jautājumu risināšanā, ņemot vērā arī aktivitātes par sadarbību ar partneriem Latvijā un ārvalstīs. Šāds konkurss, kura mērķis ir veicināt pilsētu sakārtotību un straujāku attīstību, notiek jau otro gadu. Tā rīkošanu ierosināja un vērtēšanu izstrādāja Latvijas pilsētu savienība. Pērn par galvenajām laureātēm kļuva Smiltene, Kandava, Valmiera un Ventspils. Simjūda gadatirgus Valmierā <>. Sestdien Valmierā notika lielais Simjūda gadatirgus ar plašu tirgošanos un dažādiem koncertiem un atrakcijām. Savukārt piektdien svinīgi tika atklāts jaunais pilsētas Rātslaukums. Simjūda gadatirgus Valmierā pirmo reizi noticis 1283.gadā, kad likti pamati Svētā Sīmaņa baznīcai. Tad pirmo reizi tautu un šurpbraukušos Ziemeļvidzemes tirgotājus uzrunājis arī Valmieras birģermeistars. Šogad tirgū uzstājās latviešu un itāliešu ielu teātru trupas, ar dažādām izstādēm piedalījās Vidzemes muzeji, notika atrakcijas viduslaiku stilā, savukārt ar muzikāliem priekšnesumiem tirdziniekus priecēja pūtēju orķestri, folkloras ansambļi un dejotāji. Valmieras Rātslaukuma atjaunošana sākta jūnijā pēc arhitekta Ivara Martinsona projekta. Pie Svētā Sīmaņa baznīcas izveidots skatu laukums uz Gauju, kā arī sakārtots baznīcas dārzs un uzstādīts piemineklis par godu mācītājam Jānim Neilandam. Streičs saņem Vatikāna prēmiju <>. Kinorežisoram Jānim Streičam piešķirta šā gada Vatikāna prēmija “Beato Angeliko”. J.Streičs informēja, ka 1984.gadā pāvests Jānis Pāvils II pasludināja itāliešu mākslinieku Džovanni de Fjesoli ar iesauku Beato Angeliko par visu mākslinieku aizbildni. Kopš tā laika ir izveidota ikgadēja prēmija, kuru saņem viens mākslinieks kādā no mākslas jomām. Šogad Vatikāns izvērtēja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Krievijas māksliniekus. J.Streičs apliecināja, ka Latvija šādu prēmiju saņem pirmo reizi. Režisors pieļāva, ka viņa darbību kinojomā ir pamanījuši, jo ir bijis Sanremo festivāla “Grand Prix” ieguvējs, kā arī katoļu festivāla Varšavā laureāts. Valmierā soļo lielas zvaigznes un mazi kārumnieki <>. Valmierā 21.oktobrī Jāņa Daliņa stadionā notika trešais Aigara Fadejeva soļošanas festivāls, kurā piedalījās gan bērni, gan pieaugušie. Skatītāji varēja vērot profesionāļu - tādu pasaules soļošanas zvaigžņu kā olimpiskā čempiona Roberta Koržeņevska (Polija), pasaules čempiona Iļjas Markova (Krievija) un paša sacensību rīkotāja un olimpiskā vicečempiona Aigara Fadejeva - sniegumu, ziņo LETA. Viens no festivāla mērķiem ir bērnu ieinteresēšana nodarboties ar sportu, īpaši soļošanu. Kā iepriekšējos gados arī šogad interese par festivālu un soļošanu bijusi liela un sacensībās piedalījušies arī daudzi bērni. Iespējams, ka viens no pamudinājumiem izmēģināt sevi soļošanā bija tas, ka katram sacensību dalībniekam, kurš sasniegs finišu, tika solīta pārsteiguma balva no akciju sabiedrības “Laima”. Valmieru ar soļošanu saista gan vēsturiskas saites, gan nākotnes perspektīvas, jo te mājvieta bijusi gan pasaulslavenajam Latvijas soļotājam Jānim Daliņam, gan sacensību rīkotājam Aigaram Fadejevam, kas šogad Sidnejas olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba godalgu 50 km soļošanā, gan arī Mārim Putenim - Eiropas junioru čempionam soļošanā. Pavisam piešķirti 799 Triju Zvaigžņu ordeņi <>. Kopš Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanas piešķirti 799 ordeņi, no tiem - 22 I šķiras, 49 II šķiras, 256 III šķiras, 270 IV škiras un 202 V škiras ordeņi. Triju Zvaigžņu ordenis ir dibināts 1924.gada 25.martā par piemiņu Latvijas valsts dibināšanai 1918.gada 18.novembrī. Krievija, iespējams, finansēs presi Baltijas valstīs <>. Krievijas Valsts domē bez ilgām debatēm un tradicionāli skaļiem skandāliem pieņemts nākošā gada valsts budžets, taču šoreiz tas paredz īpašu slepeno pantu masu saziņas līdzekļu finansēšanas nodaļā, kurš, pēc laikraksta “Izvestija” viedokļa, īstenībā domāts krievu valodā iznākošās preses finansēšanai NVS un Baltijas valstīs. Putins izsaka pateicību Ulmanim par grāmatu <>. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar vēstnieka Latvijā Aleksandra Udaļcova starpniecību izteicis pateicību bijušajam Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim par grāmatu “Latvija, kādu mēs to mīlam”, ziņo LETA. G.Ulmanim piezvanījis A.Udaļcovs un Krievijas prezidenta vārdā izteicis atzinību par to, ka izdota šī grāmata. Pēc A.Udaļcova vārdiem, V.Putinam grāmata “likusies interesanta un vajadzīga gan krieviem, gan latviešiem”. G.Ulmanis, grāmatu raksturojot, sacīja, ka tā “veidota daļēji ar krievu acīm” un tās izdošanas mērķis bijis radīt plašāku priekšstatu par Latviju. Bijušais Valsts prezidents uzsvēra, ka attiecības ar Krieviju “jāveido no daudziem sīkiem pozitīviem graudiņiem”. Šogad izdotā grāmata “Latvija, kādu mēs to mīlam” iznāca septiņās valodās - angļu, vācu, franču, ukraiņu, krievu, poļu un zviedru valodā, un G.Ulmanis to bija nosūtījis septiņu valstu prezidentiem. Bijušais Valsts prezidents par šo grāmatu saņēmis vēstuli arī no Francijas prezidenta Žaka Širaka. Tās veidošanā tika iesaitīti 20 autori, lai vairāk nekā 200 fotogrāfijās un to aprakstos dotu ieskatu par skaistāko un unikālāko Latvijā. Eksportēs alu uz ASV <>. Akciju sabiedrība “Rīgas alus” panākusi līdz šim apjomīgāko vienošanos par produkcijas eksportu uz ASV. Uz šo valsti jau nosūtīts pirmais konteiners ar uzņēmumā ražoto “Rīgas oriģinālo” un “Rīgas stipro alu”. Abus minētos produkcijas veidus ASV izplatītājfirmas “Henninger Inc.” pārstāvji vienīgos šovasar izvēlējušies no Latvijā ražoto alus šķirņu klāsta. Ārvalstu izplatītāji izrādījuši interesi arī par citiem “Rīgas alus” ražojumiem, īpaši uzteicot minerālūdens “Rasa” kvalitāti, tomēr pašlaik tā eksportu kavē augstās transportēšanas izmaksas. “Sudraba šķēps” tālajā Čīlē <>. Viena no mūsu cerībām pasaules junioru čempionātā vieglatlētikā Santjago (Čīle) tomēr piepildījās - sudraba medaļu šķēpa mešanā ieguva Inga Kožarenoka. Līdz pat pēdējai sestajai metienu sērijai mūsu šķēpmetēja bija līdere - 54,46 m, taču tad viņu par 18 cm pārspēja čehiete Jarmila Klimkova. Latvijai Sidnejā vēl viena bronza <>. Pirmdien Latvijas paralimpiskās komandas dalībnieks ratiņnieks Aigars Apinis diska mešanā savā klasē izcīnīja bronzas medaļu. Latviju XI paralimpiskajās spēlēs Sidnejā pārstāv pieci vieglatlēti - Sanita Lietniece, Aigars Apinis, Armands Ližbovskis, Andis Ozolnieks un Jānis Janovskis, kuri startē dažādās vieglatlētikas disciplīnās - lodes grūšanā, šķēpa mešanā, sprinta skrējienā, tāllēkšanā un augstlēkšanā. Aigars Apinis ir pirmais Latvijas ratiņnieks, kas piedalās tik augsta līmeņa sacensībās. Izsaka neuzticību slimokasu sistēmai <>. Meklējot risinājumu ārkārtas situācijai ar medicīnas finansējumu valstī, Saeimas budžeta un finansu komisija otrdien pieprasījusi Labklājības ministrijai (LM) izstrādāt vienotus principus plānveida palīdzības sniegšanai par maksu, lai krietni palielinātu maksas medicīnas daļu. Tiek apšaubīta arī veselības aprūpes finansēšanas sistēma, un deputāti uzskata, ka nav mērķtiecīgi piešķirt papildu finansējumu, kamēr sistēma nav reformēta. Plānveida operācijas par maksu var būt risinājums situācijā, kad slimokasēm paredzētā nauda ir iztērēta, uzskata Budžeta un finansu komisijas vadītāja Aija Poča. Pacienti maksā tik un tā, taču tas notiek individuāli, un pašreizējā nelegālo honorāru sistēma ir pazemojoša un dod maz garantiju, tāpēc vajadzīga informācijas sistēma par to, cik un kam legāli jāmaksā. Pašlaik ārstniecības iestādes jau sniedz maksas pakalpojumus, un ienākumi par tiem gada laikā sasniedz aptuveni astoņus miljonus latu, bet A.Poča lēš, ka tie varētu sasniegt vismaz 18 miljonus. Jaunai ēdnīcai Valsts kanceleja tērēs 104 000 latu <>. Valsts kanceleja (VK), gada sākumā laužot līgumu ar iepriekšējiem ēdinātājiem, nolēmusi ne vien meklēt jaunu pakalpojumu sniedzēju, bet arī kapitāli izremontēt un pilnībā no jauna aprīkot divas tam paredzētās telpas. Tā kā VK kapitālieguldījumiem atvēlēta visai dāsna summa, jaunai ēdināšanas sistēmai iestāde varējusi atvēlēt 104 000 latu - abu telpu remontam atvēlēti 44 000 latu, mēbeļu iegādei nepieciešami 15 000 latu, bet ēdnīcas un kafejnīcas iekārtām - 60 000 latu. LATVIJAS BANKAS noteiktais valūtas kurss 27.10.2000 ASV dolārs 0.627 Austrālijas dolārs 0.324 Kanādas dolārs 0.414 Vācijas marka 0.265 Zviedrijas krona 0.0611 Anglijas mārciņa 0.899 Krievijas rublis 0.0225 Nedēļa bija lietaina, vējaina un auksta. Dienas kļūst arvien īsākas, bet vakari - garāki un tumšāki. Vientuļajās peļķēs peld vēl pēdējās lapas, kas nu jau vi- sas ir pametušas koku zarus... Vien dārzi vēl rotāti ar raibu raibām mārtiņrozēm, kuras pa- visam skaistas izskatījās tajās dienās, kad uz brīdi uzspīdēja saulīte.