K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 266: 28. oktobris - 3. novembris Nolemj palielināt budžeta deficītu <>. 3.novembrī Saeima ir paredzējusi grozīt 2000.gada budžeta likumu un palielināt budžeta deficītu. Ceturtdien valdošo partiju pārstāvji Saeimas Budžeta un finansu komisijā un Koalīcijas padomē nespēja galīgi vienoties par to, kuras iestādes un ļaužu grupas aplaimot ar papildu naudas porcijām. Šā jautājuma izšķiršana notiks Saeimas plenārsēdē. Valdība un Saeimas Budžeta un finansu komisija nespēja vienoties par pašu lielāko izdevumu posteni - par Ls 2 miljoniem, lai nopirktu ēku Vašingtonā Latvijas vēstniecībai. Ministru prezidents Andris Bērziņš pauda, ka valsts nedrīkst atļauties šādus pirkumus uz parāda palielināšanas rēķina, bet deputāti uzskatīja par pareizu dot naudu diplomātiem. Pašvaldību vēlēšanu tuvums nosaka valdošo partiju vēlēšanos tērēt naudu sociālajiem objektiem. Bērziņš un valdība gribēja būt laba ar to vien, ka ierosināja norakstīt vairākām slimnīcām nodokļu parādus Ls 340 tūkstošu apmērā, bet Saeimas komisija pēc partijas “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK iniciatīvas nolēma sadalīt slimnīcām Ls 300 tūkstošus reālas naudas. Galu galā deputāti atstāja spēkā savu lēmumu piešķirt naudu un pieņēma valdības priekšlikumu norakstīt slimnīcu parādus. Budžeta deficīta palielināšanu nosaka arī tas, ka budžeta izdevumu daļas plāns līdz šim ir pildīts labāk par ieņēmumu daļas plānu. Šā gada 9 mēnešos valsts pamatbudžetā ir iekasēti Ls 737,5 miljoni un izdoti Ls 759,8 miljoni jeb attiecīgi 67,4% un 70,4% no gada plāna. Ieņēmumu un izdevumu sabalansēšana tagad prasa palēnināt izdevumu tempu, t.i., atņemt dažām iestādēm apsolītu finansējumu. Lai izvairītos no šo iestāžu darbinieku protestiem, valdības ir ar mieru palielināt valsts parādu. Grasās vienot Latviju <>. Uzņēmumu reģistrā reģistrēta jauna sabiedriskā organizācija - kustība “Latvijas tautas vienotība”, kurā apvienojušies zinātnes, kultūras, augstskolu pārstāvji, uzņēmēji un sabiedriskie darbinieki. Par organizācijas līdzpriekšsēdētājiem ievēlēti akadēmiķis Viktors Kalnbērzs un zinātņu doktors Viktors Gavrilovs, ziņo LETA. Sabiedriskajai organizācijai, pēc tās dibinātāju domām, jākļūst par masu kustību, kas apvieno Latvijas iedzīvotājus neatkarīgi no to tautības, ticības, sociālā stāvokļa un partijas piederības. Kustība nosprauž sev mērķi atveseļot sabiedriski politisko situāciju Latvijā. “Latvijas tautas vienotība” uzskata, ka ārpolitikas jomā jāpanāk turpmāka Latvijas integrācija pasaulē, jānodibina labas attiecības ar visiem kaimiņiem, jāpieņem svarīgākie lēmumi starptautiskajos jautājumos, pamatojoties uz visu valsts iedzīvotāju brīvās gribas izpausmi. Ekonomikas jomā organizācija vēlas panākt stabilu ekonomisku augšupeju, pamatojoties uz visu ekonomikas sektoru attīstību, atcelt ierobežojumus un sankcijas Latvijas ārējās ekonomikas attiecībās ar ārzemju partneriem, atbalstīt privāto biznesu. Organizācijas prioritārie darbības virzieni 2000.gadā ir darbība papildu darba vietu radīšanā depresīvajos Latvijas reģionos, ekonomikas nozaru, izglītības, medicīnas attīstība un labdarība. Pārdos vairāk nekā pusi kuģniecības <>. Sadarbojoties Privatizācijas aģentūrai (PA) un PVAS “Latvijas kuģniecība” (LK) privatizācijas konsultantiem, jau ir tapis kompānijas privatizācijas noteikumu uzmetums, kas paredz stratēģiskajam investoram pārdot vairāk nekā 50% akciju. Tā trešdien paziņoja PA ģenerāldirektors Jānis Naglis. Viņš arī uzsvēra, ka 6% kompānijas akciju tiks piedāvātas uzņēmuma darbiniekiem un pensionāriem, bet 15% akciju tiks pārdoti publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem. No neoficiāliem avotiem “Neatkarīgā” uzzināja, ka, visticamāk, jaunajos LK privatizācijas noteikumus vairs netiks iekļauta norma par tā saukto zelta akciju, kas valstij dotu iespēju saglabāt kontroli pār būtiskākajiem lēmumiem uzņēmumā. J.Naglis informēja, ka LK privatizācijas pamatnosacījumu projekts valdībā, iespējams, tiks izskatīts paātrinātā kārtībā, un ideālā variantā valdība lēmumu varētu pieņemt jau 14.novembrī. Aģentūras mērķis esot LK nedalāmās akciju paketes izsoli realizēt līdz šā gada beigām, norādīja J.Naglis. Jāpiebilst, ka PA divas reizes - pērnā gada decembrī un šā gada martā - neveiksmīgi mēģināja izsolē realizēt 44% LK akciju paketi. PA uzskata, ka akciju pircējus esot atbaidījusi LK akciju “augstā” izsoles sākumcena - attiecīgi 51 un 44 santīmi par akciju, tikai 44% akciju nevis akciju kontrolpaketes piedāvājums, un valstij paliekošā “zelta” akcija. Savukārt PA oponenti norāda, ka tieši aģentūras nespēja pārliecināt investorus par godīgu uzņēmuma privatizāciju, LK izveidotā necaurskatāmā ārzonu struktūra kuģu reģistrēšanai un īsi pirms privatizācijas “bīdītais” tankkuģu būves projekts ir galvenie izsoles neveiksmes cēloņi. Trūcīgākajiem jāpaliek trūcīgiem <>. Tikai tie Latvijas strādājošie iedzīvotāji, kuri pensionēsies pēc desmit, 20 vai 30 gadiem, varētu izjust ievērojamu pensijas apmēra pieaugumu. Taču pašreizējiem pensionāriem, kuri lielāko mūža daļu nostrādājuši vēl padomju laikos, izredžu uz lielāku pensiju praktiski nav. Latvijā gandrīz visi pensionāri - 632 000 cilvēku - pensionējušies vēl pirms jaunās pensiju sistēmas ieviešanas vai arī pārejas periodā, kas sākās ar jaunā pensiju likuma ieviešanu 1996.gadā, kurš paredz no sociālajām iemaksām atkarīgu pensiju. Gan tie pensionāri, kuri pensionējušies pirms jaunā likuma ieviešanas, gan pensionāri, kuri aizgājuši pensijā pārejas periodā (no 1996. līdz 1999.gadam), saņem niecīgas pensijas, neraugoties uz ilgu darba stāžu. Pensionāri spiesti izdzīvot ar 30 vai 40 latu pensiju. Tostarp valdība vēl tikai plāno meklēt iespējas, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, un mehānismus, kā palielināt viņu ienākumus, jo, kā zināms, pašreizējie pensionāri un pirmspensijas vecuma cilvēki paliek ārpus jaunās pensiju sistēmas, kas sola pensiju pieaugumu un cilvēka cienīgu pensiju. Labklājības ministrija otrdien rīkoja apaļā galda diskusiju, kurā augstskolu pasniedzēji, ministriju un citu valsts iestāžu speciālisti diskutēja par pensijas palielināšanas perspektīvām. Deputātiem lielākas algas no novembra <>. No 1.novembra paaugstināts Saeimas deputātu atalgojums - turpmāk deputāta pamatalga būs 451 lats līdzšinējo 372 latu vietā. Deputāti tāpat kā līdz šim saņems arī vairākas kompensācijas un piemaksas par komisiju sēžu apmeklēšanu. Darba algas paaugstinājums tikšot nodrošināts Saeimas budžeta ietvaros, jau agrāk bija apliecinājis Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume. Vasarā Saeimas prezidijs kopā ar frakciju vadību nolēma deputātu algu piesaistīt vidējai tautsaimniecībā strādājošo darba algai, kas, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju, pērn bijusi 141 lats. Deputāta alga aprēķināta, vidējai algai piemērojot koeficientu 3,2, tādējādi parlamentārieši saņems 451 latu. Deputātiem, kas ieņem Saeimā amatus, izmantojot koeficientu sistēmu, pie šīs summas vēl papildus ir aprēķinātas piemaksas. Saeimas priekšsēdētājam piemaksa būs 282 lati, kas kopā ir 733 lati, priekšsēdētāja biedriem un sekretāram piemaksa pie pamatalgas ir 240 lati, sekretāra biedram - 226 lati, komisiju un frakciju priekšsēdētājiem - 71 lats, frakciju un komisiju priekšsēdētāju vietniekiem un sekretāriem - 56 lati, apakškomisiju priekšsēdētājiem - 42 lati. Pārāk daudz cietumnieku bez sprieduma <>. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka izdevusi rīkojumu Ieslodzījumu vietu pārvaldei līdz 8.novembrim sniegt ziņas par personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietās bez tiesas sprieduma. Taču “Neatkarīgās” rīcībā jau tagad ir informācija, ka no 8614 cilvēkiem, kas patlaban atrodas cietumā, tikai 5087 ir notiesāti. Gandrīz puse jeb 41,8% (3527) ieslodzīto vēl tikai gaida tiesas spriedumu. Jāpiebilst, ka no šīm personām 258 ir nepilngadīgie. 541 cilvēks, gaidot tiesu, cietumā uzturas jau vairāk nekā gadu. Savukārt 111 personu ieslodzījuma vietās bez notiesājuša sprieduma pavada jau vairāk par diviem gadiem. Taču tiesu vara uzskata, ka tā pie šīs problēmas nav vainojama, un tāpat domā arī pārējās ar šo procesu saistītās institūcijas. Cietuma priekšniecība norāda uz prokuratūru, prokuratūra - uz tiesu... I.Labucka sacīja, ka problēmas, kas radušās Rīgas apgabaltiesā saistībā ar lietu izskatīšanas ilgumu, ir “kā milzīgs augonis, kas jāpārgriež, vai tūlīt pats pārsprāgs”, ziņo LETA. Pēc viņas, premjera Andra Bērziņa un finansu ministra Gundara Bērziņa domām, visātrākais šīs problēmas atrisinājums būtu izbūvēt apgabaltiesas vajadzībām telpas Rīgā Abrenes ielā 3. Tomēr Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks uzskata, ka vienīgais telpu problēmas risinājums būtu Tiesu pils atdošana apgabaltiesas lietošanai. Jāpiebilst, ka valdības deklarācijā bija solīts “risināt jautājumu par nepieciešamajām telpām, lai panāktu lietu izskatīšanas termiņu un cilvēktiesību ievērošanu”. Pēc J.Muižnieka domām, pašlaik valstī ir izveidojusies absurda situācija. Ir spiediens, lai piemērotais drošības līdzeklis vienmēr būtu apcietinājums. Bet jautājums ir arī par starptautisko tiesu un tās sekām. “Var būt gadījumi, kad tiesnesis nopietni nav iepazinies ar izskatāmo lietu, jo viss notiek kā pie konveijera. No tiesnešiem pat dzirdēti apgalvojumi, ka turpmāk kā drošības līdzekli piemēros tikai apcietinājumu, jo visiem ir apnikuši mūžīgie pārmetumi tiesām,” skarbs bija tiesas priekšsēdētājs. Latvijā ir piecas apgabaltiesas, taču no iesniegtajām lietām Rīgas apgabaltiesai jāizskata visvairāk - 54,4%. No visiem apgabaltiesās strādājošajiem tiesnešiem tikai 34,3% strādā Rīgā. “Krimināllietas, kas ienāk pašlaik, mēs varēsim izskatīt tikai 2003.gadā. Tas nav normāli, jo dažiem cilvēkiem ieslodzījuma vietās līdz tiesas spriedumam jāgaida četri gadi. Bet nozagtās mantas varbūt ir tikai divdesmit pieci lati,” sacīja J.Muižnieks. “Tagad mums it kā piedāvā telpas Abrenes ielā. Tomēr tas neko neatrisinās. Vēl aizvien turpinās pārmetumi tiesām par lēno lietu izskatīšanu,” teica J.Muižnieks. Apspriež repatriācijas programmu <>. Repatriācijas programmas projekta izvērtēšanā 31.oktobrī tika aicināti piedalīties pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Repatriācijas centra un Valsts cilvēktiesību birojs. Tā direktors Olafs Brūvers atzina, ka palielinās to personu skaits, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā - 500 līdz 600 cilvēku gadā. Repatriācijas centra gada budžets ir 51 000 latu, un tas nav pietiekami, lai palīdzētu repatriantiem. Visi likumi būs internetā <>. Bezpeļņas organizācija valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” ir gatavs izveidot internetā bezmaksas pieeju visiem spēkā esošajiem likumiem, papildus nepiesaistot budžeta līdzekļus. “Latvijas Vēstneša” jaunā vadība, kas tika izveidota pēc uzņēmuma reorganizācijas, uzskata, ka tai ir pietiekami daudz resursu, lai šādu projektu realizētu ar saviem līdzekļiem. Šādas iespējas radušās tāpēc, ka laikraksta “Latvijas vēstnesis” interneta versijas datu bāzē jau ir visi spēkā esošie likumi, bet jaunie likumi un normatīvie akti publicēšanai laikrakstā tiek sagatavoti elektroniski, kā arī pēc tam saglabāti datu bāzē. Prezidente saņēmusi Zelta balvu <>. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vizītes laikā Lielbritānijā saņēmusi Amerikas Sasniegumu akadēmijas Zelta balvu, ko pasniedz pasaules līderiem - politiķiem, zinātniekiem, mūziķiem un citiem. Uzturoties vizītē Lielbritānijā, V.Vīķe-Freiberga diskutēja Sasniegumu akadēmijas rīkotajā seminārā par drošības procesiem. Seminārā ar uzrunām piedalījās daudzi pasaules līderi, viņu vidū arī Nobela prēmijas laureāti. Latvijas prezidente stāstīja par savas dzīves pieredzi un to, kāpēc Latvijai dažādos laikos ir bijis svarīgi cīnīties par savu brīvību un suverenitāti. Sasniegumu akadēmijas ikgadējā seminārā piedalās aptuveni 500 aicinātu jauniešu, jauno līderu, pētnieku, kuriem paredzēta daudzsološa nākotne un kuri varētu kļūt par jaunajiem pasaules līderiem. Uzstāties tiek aicināti tie līderi, kas ar savu autoritāti šodien ietekmē politiskos, zinātnes un sabiedriskos procesus pasaulē. Kārlis Ulmanis stāvēs Rīgas centrā <>. Neraugoties uz pretrunīgo latvju valstsvīra Kārļa Ulmaņa personības vērtējumu, kuram visbiežāk tiek pārmests valsts apvērsums 1934.gadā un autoritāras iekārtas iedibināšana, visticamāk, ka jau pēc diviem gadiem, Kārļa Ulmaņa 125.dzimšanas dienā, Rīgas centru rotās viņa piemineklis. Latvijas Zemnieku savienība (LZS), kurai pieder pieminekļa celšanas ideja, uzskata, ka vispiemērotākā vieta tā uzstādīšanai būtu iepretim Rīgas pilij, kur rezidē Valsts prezidente. Krievijā spriež par tautiešiem ārzemēs <>. Ļoti iespējams, ka drīzumā Krievija pasaulei piedāvās jaunu koncepciju - stratēģisku plānu attiecībām ar tautiešiem ārvalstīs. Šis plāns būtībā attiecas tikai uz tuvējām ārvalstīm - bijušās PSRS republikām. Bez tam lielākā bijušo Krievijas vai PSRS pilsoņu daļa mīt Vācijā un Izraēlā, bet ir skaidrs, ka tur ieceļojušie ir pieņemti pēc etniskā principa - Krievzemes vācieši vai ebreji, un viņiem nekāds atbalsts no bijušās dzimtenes nav nepieciešams. Vēl viens grupējums dzīvo ASV, bet diezin vai Vašingtona pieļaus jaukšanos savu imigrantu dzīvē arī tad, ja tā būtu domāta kā nesavtīga palīdzība. Atliek NVS un Baltijas valstis. Līdz šim Maskavai nav bijis nekādas nākotnē vērstas programmas, kā veidot attiecības ar tautiešiem ārvalstīs. Visa darbība tika un tiek veidota impulsīvi - masu informācijas līdzekļi ar valsts iestāžu (Ārlietu ministrijas, atsevišķu politiķu vai paša Kremļa) atbalstu izvērš īslaicīgu kampaņu pret kādu no tuvējām ārvalstīm sakarā ar tautiešu īsto vai šķietamo apspiešanu. Ne tikai Latvija ir šajā skaitā, jo ik pa brīdim līdzīga kampaņa tiek vērsta pret daudzajām bijušajām republikām. Tomēr ir skaidrs, ka Baltija un Ukraina tiek vērotas īpaši uzmanīgi, lai reaģētu pat uz peles pīkstienu, kas skan par sliktu tautiešiem. Tomēr tā ir kaujas taktika, bet stratēģijas joprojām trūkst. Tagad ir piedāvāts viens tās variants. Nav nekā nosodāma, ja valsts, kurai ir diaspora ārvalstīs, pūlas to izmantot savās interesēs. Turklāt nav svarīgi, kāda iemesla dēļ tautieši tur dzīvo: vai tā ir piespiedu vai brīvprātīga migrācija, robežmaiņa, valsts vai koloniālo veidojumu sabrukums. 1999.gadā Krievijā tika pieņemts likums par tautiešiem ārvalstīs, bet, kopš tas stājies spēkā, nekas nav mainījies, ja neskaita kritizētāju skaita pieaugumu. Tiek norādīts, ka likuma formulējumi par sašķeltu tautu utt. galīgi neatbilst starptautiskajai praksei, jo, piemēram, ungāri vēstures gaitā arī ir sašķelti, tomēr veiksmīgi sadarbojas ar tautiešiem gan Vojevodinā (Serbija), gan Slovākijā. Izmantojot likumu, Krievijas politiskās aprindas par katru cenu grib palīdzēt visiem ārvalstīs dzīvojošajiem krievvalodīgajiem, lai gan materiālā palīdzība varbūt ir vajadzīga pensionāriem, kuri pieņēmuši Krievijas pilsonību, izglītības un kultūras iestādēm. Savukārt palīdzēt kara veterāniem un bijušajām militārpersonām pat ir tiešs Krievijas pienākums. Jauna likuma pieprasītāji iesaka nebāzt degunu vidējās un jaunās paaudzes darīšanās, uzmācoties ar materiālo palīdzību, jo šis iedzīvotāju slānis ir adaptējies vietējos apstākļos, turklāt neaizmirst saikni ar vēsturisko dzimteni. Kultūras un izglītības jomā drīzāk ir vajadzīga nevis nauda, bet humānā palīdzība, bet biznesā - atvieglojumi sadarbībā ar Krieviju. To likums neparedz, bet tieši tas mazina sakarus ar tautiešiem ārzemēs. VID šefs lēti tiek pie ekskluzīva īpašuma <>. Izmantojot Jūrmalas domē iedibināto vairāk nekā dīvaino kārtību, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks pašlaik sev ceļ māju Majoros un gatavojas arī privatizēt zemi, ko nomā no pašvaldības. Raugoties no likuma viedokļa, pārkāpts nekas nav, tomēr dome ar savu īpašumu rīkojas neracionāli. Šī darījuma shēma ir vienkārša - pašvaldībai netālu no jūras pieder 1187 kvadrātmetrus liels gruntsgabals, uz tā atrodas pussabrukusi vasarnīca. Īpašums, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lūgumu, tiek iznomāts privātpersonai A.Sončikam. Jaunais nomnieks graustu nojauc, uzceļ jaunu māju, ko par pašvaldības īpašumu vairs nevar uzskatīt, un, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības, privatizēs zemi. Viennozīmīgi skaidrs, ka, atklāti pārdodot šo īpašumu, nevis vienkārši tāpat kādam to iedodot par niecīgu summu, Jūrmalas budžets iegūtu vairāk. Kā “RB” pārliecinājās, Sončika miteklis tiek celts ļoti labā vietā. Divstāvu māja, kuras āra darbi jau praktiski pabeigti, izskatās gaumīgi. Tā nav pārspīlēti liela (platība aptuveni 190 kvadrātmetri), blakus uzbūvēta saimniecības ēka, bet dārzā atrodas baseins. Jūrmalas domes Juridiskās nodaļas vadītājs Māris Purmalis apstiprināja, ka Sončika pilnīgā īpašumā māja nonāks tikai pēc tam, kad tiks pierādīti paveiktie ieguldījumi un pašvaldībai atmaksāta jau nojauktās vasarnīcas vērtība (2642 lati). “Pēc tam zemi varēs nodot privatizācijā un Sončikam kā nomniekam būs pirmpirkuma tiesības,” sacīja jurists. Viņš piebilda, ka zemes komisija samaksu varētu pieprasīt daļēji naudā, bet tikpat labi - arī tikai sertifikātos. Nekustamā īpašuma firmas “Latio” preses sekretāre Guna Zvirbule atzina, ka Sončika īpašums teorētiski ietilpst vienā no vispieprasītākajām gruntsgabalu kategorijām. “Zeme te maksā aptuveni 75 dolārus kvadrātmetrā,” sacīja firmas pārstāve. Tātad Sončika gruntsgabala tirgus vērtība ir aptuveni 89 tūkstoši dolāru. Lieki piebilst, ka, pārrēķinot sertifikātos, šī summa strauji sarūk. Barikāžu desmitgades atcere maksās 58 500 latu <>. 1991.gada barikāžu desmitgades atceres organizēšanas darba grupa akceptējusi izdevumu tāmi pasākumiem, kas paredzēti barikāžu desmitgadē. Kā sacīja 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda prezidents Renārs Zaļais, darba grupai tika piešķirti Ls 58 500 nepieciešamo Ls 177 000 vietā. Zaļais norādīja, ka tādējādi būs nepieciešams daudzus pasākumus organizēt uz cilvēku entuziasma pamata, kā arī piesaistīt dažādus sponsorus. Darba grupa pieņēma barikāžu desmitgades atceres pasākumu plānu. Zaļais informēja, ka paredzēts izdot grāmatu un fotoalbumu par barikāžu laiku. Grāmatā būs apkopotas vairāku to dalībnieku atmiņas. Ir paredzēts izveidot arī videofilmu par barikādēm un desmit gadiem pēc tām. Kā vienu no svarīgākajiem pasākumiem Zaļais atzīmēja barikāžu atceres vakaru, kurā varētu piedalīties barikāžu laikā bojā gājušo tuvinieki, mākslas kolektīvi, valsts vadītāji un aktīvākie barikāžu dalībnieki. Paredzēti arī citi pasākumi. Aicina veidot glītus mežus <>. Valsts meža dienests (VMD) projekta “Institucionālais atbalsts privātās mežsaimniecības attīstībai” ietvaros laidis klajā rokasgrāmatu “Meža ainavas. Plānošanai un dizainam”. Grāmatas galvenā ideja - veidot pareizas un arī acij tīkamākas mežu ainavas. Divdesmitajā gadsimtā Latvijas ainavā notikušas lielas pārmaiņas. Līdz Pirmajam pasaules karam Latvijā dominēja izteikti lauksaimnieciska ainava, kur muižu zemes mijās ar mežu puduriem un izkliedētām zemnieku sētām. Ap 1913.gadu meži aizņēma tikai aptuveni 28% no valsts teritorijas, bet šodien ainavu raksturu un veidolu daudz lielākā mērā nosaka meži, kas aizņem 44,6% no valsts teritorijas. Divdesmitā gadsimta beigas Latvijas laukos ienākušas ar atmatā atstātām kādreiz lauksaimniecībā izmantotām zemēm. 1999.gadā netika apstrādāti aptuveni 17,5% no visām iepriekš lauksaimniecībā izmantojamām platībām. Lai nodrošinātu zemju racionālu izmantošanu, mazauglīgās vai erozijai pakļautās teritorijas ieteicams apmežot. Šis process ir sācies arī Latvijā, bet pēc tā būtiski mainīsies Latvijas lauku ainava, kā arī lauku iedzīvotājiem ierastā dzīves vide. Grāmatā ar dažādiem piemēriem parādīts, kā, izmantojot ainavas dizaina principus un metodes, iespējams izveidot ainaviski pievilcīgus mežu stādījumus. Līdz šim Latvijā par ainavas veidošanu neviens īpaši nedomāja. Grāmata paredzēta mežu apsaimniekotājiem, zemniekiem, ainavu arhitektiem, studentiem un citiem interesentiem. Grāmatas autori ir pasaulē pazīstams Skotijas ainavu arhitekts Saimons Bells, kas uzkrājis lielu pieredzi dažādās pasaules valstīs ainavu plānošanā un dizainā, un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Oļģerts Nikodemus. Piemin Dainu tēvu Krišjāni Baronu <>. Atzīmējot Krišjāņa Barona 165.dzimšanas dienu, 31.oktobrī Vērmanes dārzā pie Dainu tēva pieminekļa pulcējās neliels pulciņš jauniešu un vecāka gadagājuma ļaužu, lai pieminētu izcilo latviešu folkloras pētnieku. Kā piemiņas pasākumā sacīja Kr.Barona muzeja direktore Ruta Kārkliņa, tradīcija nemainās, un, lai gan kopāsanākšanu un tautiskuma laiks ir beidzies, joprojām ir vērtības, ko nevar naudā novērtēt: dainu skapis ar tā neizmērojamo bagātību - tautasdziesmām -, valoda utt. R.Kārkliņa bija gandarīta, ka pieaudzis pasākuma apmeklētāju skaits, jo iepriekšējos gados pie Dainu tēva atnākuši tikai pāris cilvēku. Vakarā Kr.Barona muzejā uz tradicionālo saietu pulcējās kupls Dainu tēva pēcnācēju pulciņš un muzeja draugi, kurus sagaidīja īpašs pārsteigums - no Vaska figūru muzeja bija “ieradies” pats nama saimnieks. Rīgas zēni dzied Amerikā <>. Otrdien beidzās Rīgas Doma zēnu kora (diriģents Mārtiņš Klišāns) trešā koncertturneja pa ASV. Kopā ar kori koncertē ērģelnieks Aivars Kalējs. Puikas uzstājās 11 pilsētās - Bostonā, Vašingtonā, Dalasā, Denverā, Soltleiksitijā, Klīvlendā un citās. Šo koncertturneju, tāpat kā divas iepriekšējās, korim organizēja latviešu kultūras biedrība “Tilts”, taču šī ir pirmā reize, kad koris sniedza koncertus ārpus latviešu kultūras centriem. Vašingtonā korim bija koncerts Kenedija centrā un prezbiteriāņu katedrālē, kā arī ieraksts “National Public Radio”. Koncertu Kenedija centrā varēja skatīties un klausīties arī internetā. Nacionālā radio koris ierakstīja dažas latviešu tautasdziesmas un Ziemassvētku dziesmas. Tuvojoties Ziemassvētkiem, šo ierakstu translēs kopā ar stāstījumu par kora vēsturi, un raidījumu klausīsies aptuveni divi miljoni klausītāju visā ASV. Kora koncertu Vašingtonā uzteicis arī laikraksts “Washington Post”, kas slavējis Mārtiņu Klišānu gan kā kora diriģentu, gan kā labu tenoru. Ar mēnesi ilgo koncertturneju pa ASV beidzas kora 50.gadu jubilejas pasākumi. Atgriezušies mājās, puikas drīz vien sāks gatavoties ikgadējiem Ziemassvētku koncertiem. Nākamā turneja paredzēta pavasarī, kad Rīgas Doma kora skolas zēnu koris dosies uz Bāzeli (Šveice), lai piedalītos Eiropas jauniešu koru festivālā. Cēsīs sākušās viduslaiku studijas <>. Cēsīs skolu audzēkņi, pedagogi, muzeju un kultūras darbinieki pēc projekta “Mēs kopā pilsētai - Cēsu viduslaiku studijās” sākuši izziņas mācību ciklu par dzīvi viduslaikos Hanzas savienības pilsētās, kas ir arī Cēsis. Studiju mērķis ir iesaistīt Cēsu sabiedrību vēstures izpētē, pierādot, ka viduslaiku garīgo un morālo vērtību sistēmas atbalsis saklausāmas arī gadu tūkstošu mijā. Studijās, kas ilgs līdz 2001.gada 1.septembrim, notiks cunfšu un citu sabiedrisko grupējumu izpēte, izzinot, kā šie cilvēki sevi parādījuši ikdienā un svētkos. Studiju dalībnieki salīdzinās viduslaiku dzīvi ar šodienu. Tiks pētīta Hanzas savienības pilsētu sadarbība viduslaikos un vilktas paralēles, vai pašlaik nenotiek tāpat, veidojot Eiropas Savienību. Pirmais lielākais studiju pasākums būs radošo darbnīcu skate decembrī “Pilna pilsēta ķekatu”, bet nākamajā gadā plānota starptautiska jauniešu zinātniskā konference, pētījumu skate un Cēsu viduslaiku diena. Ainārs Ķiksis - ceturtais pasaulē <>. Ainārs Ķiksis uz pasaules čempionātu riteņbraukšanā trekā Anglijas pilsētā Mančesterā aizbrauca par saviem līdzekļiem. Šis gājiens atmaksājās, jo kēringā viņš izcīnīja augsto ceturto vietu. Latvijas Riteņbraukšanas federācijai neatradās līdzekļu, lai trekistus varētu deleģēt uz pasaules čempionātu Mančesterā. Tas bija zināms jau olimpiādes laikā, kad Ķiksis nolēma uz pasaules čempionātu braukt par paša līdzekļiem un tāpēc pēc starta turpināja trenēties arī Latvijā. Uzņems filmu par gaišreģi Finku <>. Kinorežisore Brigita Eglīte gatavojas uzņemt mākslas filmu par gaišreģi Eiženu Finku un ir jau pabeigusi darbu pie oriģinālscenārija, kam dots nosaukums “Pseidonīms - Finks”. Tālāk sekos darbs pie kinoscenārija un režisora scenārija izveides, tāpēc šobrīd režisore vēl nenosauc konkrētus aktierus, kas varētu būt iesaistīti filmā, kā arī nevēlas atklāt scenārija saturu, lai cilvēki nejustos vīlušies, ieraugot filmu. Savulaik Rīgā šo leģendāro gaišreģi pazina vai ikviens, šis vārds no ļaužu atmiņas nav zudis vēl šodien. Režisore darbu iecerējusi kā spraiga sižeta vēstījumu par mistiskām norisēm un mūsdienu raksturīgām attiecībām, taču filmā ienāks arī vēsturiskas personības, piemēram, Emīlija Benjamiņa, Benito Musolīni, Rasputins. Šķiet, ātrāk par filmu varēs skatīt Liepājas teātra iestudējumu “Finks, Finks, Finks” - savu versiju par šo vēsturisko personu piedāvās Jānis Lūsēns un Māra Zālīte. Tautas partijas mājas lapa <>. Tautas partija nolēmusi sniegt savu artavu interneta popularizācijā - interneta mājas lapā www.tautaspartija.lv ir redzams attēls, kas tiek translēts no video kameras, kas 24 stundas dienā ir ieslēgta finansu ministra kabinetā. Latvijas Radio mūža garumā <>. Atzīmējot savu 75 gadu jubileju, Latvijas Radio laidis klajā grāmatu, kas veltīta radio vēsturei, cilvēkiem, darbam un tehnikai. 1.novembrī radio dzimšanas dienas svinīgajā pasākumā Latviešu biedrības namā par jauno izdevumu priecājās arī grāmatas redaktore Dārija Juškeviča, literārais redaktors Raitis Kalniņš un Latvijas radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. LATVIJAS BANKAS noteiktais valūtas kurss 3.11.2000. ASV dolārs 0.623 Austrālijas dolārs 0.324 Kanādas dolārs 0.409 Vācijas marka 0.271 Zviedrijas krona 0.0625 Anglijas mārciņa 0.903 Krievijas rublis 0.0224 Miglā tīti rīti, siltas un nedaudz saulainas dienas, aukstas un vējainas naktis - tāds bija laiks šajā nedēļā. Dienā pa debesjumu klaiņoja draudīgi mākoņi, kas vēstīja, ka drīzumā varam sagaidīt sniegu. Jā, jā, tieši tā - ne vairs lietu, bet s n i e g u. Ja ne šīs nedēļas nogalē, tad, šķiet, ka nākamnedēļ jau tiešām sagaidīsim pirmo sniedziņu, jo par to liecina visi šīs nedēļas laika apstākļi.