K a s j a u n s L a t v i j ā ? No. 167: 2000. g. 4.-10.novembris Latvija sāk prezidēt Eiropas Padomē <>. No 9.novembra uz pusgadu Latvija kļūs par prezidējošo valsti Eiropas Padomē. Vadīt visu Eiropu aptverošu organizāciju Latvijai uzticēts pirmo reizi. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, kas uz pusgadu kļūs par EP lēmumu pieņemšanas institūcijas - Ministru komitejas - priekšsēdi, ir pārliecināts, ka Latvijas diplomāti ir gatavi prezidentūrai EP. Pēc viņa domām, Latvijai kā mazai valstij būs ko parādīt citiem, turklāt šī esot lieliska iespēja mācīties, kā darboties tik plašā organizācijā. Arī Ministru prezidents Andris Bērziņš atzinis, ka Latvijai prezidentūra EP ir absolūti unikāla iespēja un mūsu valstij savs lielais pienākums ir jāpilda ar cieņu. Atspēko pārmetumus Latvijai <>. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā televīzijas kanālam “BBC World” centusies atspēkot Latvijai izteiktos pārmetumus. Intervija programmai “Atklāta saruna ar Timu Sebastianu” prasījusi lielu savaldīšanos, jo programmas vadītāja tonis bijis agresīvs un uzbrūkošs, intervijā Latvijas radio sacīja V.Vīķe-Freiberga. “Visgrūtākais bija attieksmes jautājums, jo šai programmai ir zināms stils - agresīvs un uzbrūkošs,” sacīja valsts vadītāja, piebilstot, ka būt aizsardzības pozīcijās ir ļoti neizdevīgi. “Ceru, ka spēju atspēkot viņa [Tima Sebastiana] pārmetumus Latvijai, centos parādīt, ka tie ir nepamatoti.” Pēc prezidentes teiktā, Latvijas vēsturē tā bijusi pirmā reize, kad miljoniem lielu auditoriju (“BBC” sarunu ar V.Vīķi- Freibergu pārraidīja piecas reizes) varēja iepazīstināt ar Latviju. Šādu izdevību nedrīkstēja neizmantot, lai gan risks bija liels. Prezidente atzina, ka T.Sebastians ir profesionāls intervētājs un centies viņu sakaitināt un sadusmot. “Tas prasīja milzīgu pašsavaldīšanos, paškontroli, lai paturētu savu viedokli,” nenoliedz prezidente. EK: Latvijai progress ir, jāturpina strādāt <>. Eiropas Savienība (ES) varētu sākt jauno dalībvalstu uzņemšanu 2002.gada beigās, tiklīdz būs noslēgušās uzņemšanas sarunas un kandidātvalstis būs gatavas uzņemties dalībvalsts saistības. Vislabāk sagatavotās kandidātvalstis sarunas varētu pabeigt 2002.gada laikā. Taču šajos laika rāmjos teorētiski var iekļauties jebkura valsts, kas izpilda uzņemšanas kritērijus - tātad arī tās, kas sarunas sāka tikai šogad, to vidū Latvija. Latvijas iestāšanās sarunu vadītājs Andris Ķesteris trešdien ar gandarījumu atzina, ka mūsu valsts kopumā pozitīvais progresa ziņojums “piedāvā apdzīšanas iespēju” un Latvijai ir vislabākās iespējas pievienoties tā sauktās pirmās grupas valstīm. Noraida Baltijas valstu uzņemšanu Ziemeļvalstu padomē <>. Ziemeļvalstu padome otrdien Reikjavikā nolēma nesākt sarunas ar Latviju, Lietuvu un Igauniju par to uzņemšanu ziemeļvalstu organizācijā, ziņo LETA. Konservatoru grupas priekšlikums sākt ar Latviju, Lietuvu un Igauniju sarunas par uzņemšanu Ziemeļvalstu padomē tika noraidītas ar 38 balsīm. Par iesniegto priekšlikumu tika nodotas 17 balsis. Priekšlikuma pretinieki savus iebildumus pamatoja ar to, ka Latvija, Lietuva un Igaunija katra atsevišķi nav lūgušas tās uzņemt Ziemeļvalstu padomē, turklāt triju Baltijas valstu uzņemšana izraisītu tik lielas pārmaiņas, ka būtu jāatsakās no pašreizējām Ziemeļvalstu padomes darba formām. Savukārt konservatori savu priekšlikumu pamatoja ar atziņu, ka, vienīgi iegūstot Ziemeļvalstu padomes pilntiesīgu dalībvalstu statusu, Baltija var kļūt par līdztiesīgām ziemeļvalstu partnerēm. UNESCO sola atbalstu Gaismas pilij <>. Saeimas Nacionālās bibliotēkas apakškomisija trešdien tikās ar UNESCO ģenerāldirektora vietnieku Henriku Juškēviču, kas Latvijā ieradies uz grāmatniecības konferenci. H.Juškēvičs atzina, ka, tikai pateicoties niecīgi atalgoto bibliotekāru pašaizliedzīgajam darbam, ministri ir ieguvuši nepieciešamās zināšanas, lai nonāktu līdz saviem amatiem. Taču pašreizējā valsts politika pierāda: kļūstot par ministriem, viņi aizmirst, ka zināšanas ieguvuši, pateicoties bibliotēkām, kas ir arī neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa, sacīja H.Juškēvičs. Nacionālās bibliotēkas apakškomisijas vadītājs Pēteris Apinis pastāstīja, ka UNESCO Nacionālās bibliotēkas tapšanai nesola piešķirt finansiālu palīdzību, taču palīdz, radot labvēlīgus apstākļus lētāku kredītu iegūšanai. Ar UNESCO atbalstu Gaismas pils celtniecībai iecerēts saņemt atbalstu no Dānijas un Zviedrijas - abas valstis izrādījušas gatavību sniegt palīdzību tehnoloģiju veidā 15 miljonu dolāru apmērā. Savukārt Nacionālās bibliotēkas apakškomisija aicina palikt pie piedāvātajiem finansējuma avotiem. Elektrības mērķmaksājumu bibliotēkas projekta realizācijai komisija piedāvā ieviest no nākamā gada 1.jūlija, bet noraida ideju fonda ieņēmumus veidot no pievienotās vērtības nodokļa 3% realizētajai elektrībai. Lai Gaismas pils celtniecības izmaksas nenoveltu uz trūcīgāko iedzīvotāju pleciem, apakškomisija ierosina par katru ievesto automašīnu, kuras vērtība pārsniedz 10 000 latu, iekasēt 100 latus. Cits priekšlikums, kuru P.Apinis vērtē skeptiski, paredz rīkot speciālu loteriju, kuras ienākumi tiktu nodoti bibliotēkas celtniecībai. P.Apinis uzskata, ka latvieši nav tik lieli azartspēļu cienītāji, taču starptautiskā mērogā organizēta šāda loterija varētu gūt panākumus. Svētais Krēsls slēdz līgumu ar Latviju <>. Tieslietu ministrijā tika parakstīts Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgums, kas nosaka savstarpējās attiecības. Līgums ietver jautājumus par Katoļu baznīcas tiesisko statusu, piemēram, par grēksūdzes sakramenta noslēpumu neaizskaramību, par Aglonas starptautiskās svētvietas statusa noteikšanu. Tas reglamentē sadarbību izglītības un kultūras jomās, katoļu ticības mācības pasniegšanu skolās un katoļu skolu izveidošanu, kā arī Katoļu teoloģijas fakultātes atjaunošanu Latvijas Universitātē. Līgums nosaka katoļu garīgo aprūpi Nacionālajos bruņotajos spēkos un ieslodzījuma vietās. Ja līgumu apstiprinās abas to parakstījušās puses, tas aizstās 1922.gadā starp Latviju un Vatikānu parakstīto Konkordātu. Viņa Ekselence Apustuliskais Nuncijs Baltijas valstīs Ervins Jozefs Enders savā uzrunā pirms līguma parakstīšanas paskaidroja, ka Svētais Krēsls nekad nemēģinot ar sarunām vai līguma parakstīšanu iegūt vai aizstāvēt kādas privilēģijas un aicināja arī citas konfesijas ar valdību noslēgt atbilstošus līgumus. Ir sagatavoti arī priekšlikumi grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā, kas paredz Ministru kabineta tiesības noslēgt vienošanos ar reliģisku savienību (baznīcu) par attiecīgajai konfesijai piederīgo interesēm. Pirks “ausi” mobilo sarunu izspiegošanai <>. Lai sekmētu īpaši nopietnu noziegumu atklāšanu, valdošie politiķi, valdība un Saeimas Budžeta un finansu komisija vienojās rast līdzekļus mobilo telefonu noklausīšanās iekārtas iegādei. Ja šāda iekārta Latvijā jau darbotos, piemēram, tiktu atklāta “Latvenergo” 3 miljonu afēra un kukuļdošanas mēģinājums prezidentes vēlēšanās, par ko paziņoja sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs. Saeimas Budžeta un finansu komisija, valdošo partiju Koalīcijas padome un valdība pauda vienprātīgu viedokli, ka jāpalielina šā gada budžeta deficīts par Ls 819 tūkstošiem, lai samaksātu 60% no mobilo tālruņu noklausīšanās iekārtas cenas. Atlikušo naudu plānots atvēlēt nākamā gada budžetā. Pēc Koalīcijas padomes sēdes premjers Andris Bērziņš apgalvoja, ka iekārtu pirkt ir pilnīgi nepieciešams, lai ievērotu valsts drošības intereses. Tomēr sabiedrībai ir liegta iespēja pārliecināties, vai specifiskā ierīce tiks pirkta par adekvātu samaksu, jo informācija par operatīvās darbības tehniku ir valsts noslēpums. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Lainis Kamaldiņš atklāja vienīgi to, ka noklausīšanās iekārta atvēlēta pēc principa - maksimālas iespējas par minimālu cenu - un kvalitātes ziņā tā atbildīs Eiropas Savienības prasībām. Pērn “spiegošanas ierīces” iegādei Latvijas drošībnieki no valsts vēlējās saņemt galvojumu 2 miljonu latu apmērā. Tagad šī summa sarukusi līdz 1,36 miljoniem - it kā tādēļ, ka kredīts netiks ņemts un nebūs jāmaksā kredītprocenti. Paredzams, ka dārgās ierīces lietotāju pulks būs diezgan plašs - to izmantos ne tikai SAB, bet virkne policijas struktūrvienību. Avarē Latvijas apsardzes kuģis <>. 2.novembrī pie Zviedrijas krastiem avarēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes kuģu flotiles kuģis KA 02 “Spulga”, kurš devās uz Zviedrijas ostu Karlskrūnu. Kā informēja Aizsardzības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, neviens no kuģa apkalpes locekļiem avārijā nav cietis. Kuģis “Spulga” navigācijas kļūmes dēļ uzsēdās uz sēkļa apmēram sešas jūdzes uz dienvidiem no Karlskrūnas. Avārijas laikā tas guva sūci un tika pieņemts lēmums par apkalpes evakuāciju. Latvijas jūrniekus krastā nogādāja Zviedrijas bruņoto spēku helikopters un glābšanas kuteris. 4.novembrī bija panākta vienošanās ar Zviedrijas glābšanas firmu “Roda Bolaget” par kuģa nocelšanu no sēkļa un nogādāšanu ostā. Kuģa glābšanas darbi tika uzsākti naktī uz 6.novembri. Pēc ūdens atsūknēšanas kuģis ar Zviedrijas Krasta apsardzes velkoņa KBV-181 palīdzību tika nocelts no sēkļa. Kuģa transportēšanas laikā apmēram 2,5 jūdzes no avārijas vietas sakarā ar atkārtotu ūdens masu ieplūšanu kuģa korpusā, tas bīstami sasvērās uz sāniem. Ņemot vērā situācijas bīstamību, glābšanas komanda “Spulgu” atstāja. Pulksten 8.49 kuģis nogrima. Tas, vai nogrimušo kuģi mēģinās izcelt, ir atkarīgs no Zviedrijas likumdošanas. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka nav jēgas kuģi izcelt, ja tas prasīs ievērojamus līdzekļus. Glābšanas darbi, kas saistīti ar “Spulgas” avāriju pie Zviedrijas krastiem, izmaksājuši 15 000 latu. Kuģa vērtība, ieskaitot aprīkojumu un iekārtas, bijusi 40 000 latu. Pēc cilvēku evakuācijas aprīkojums un bruņojums no kuģa noņemts, tādējādi tā vērtība samazinājās līdz 20 000 latu. Kuģis nav bijis apdrošināts. Kuģis “Spulga” būvēts 1979.gadā Zivju inspekcijas vajadzībām, bet Krasta apsardzei tas nodots 1992.gadā. Tagad Jūras spēku Krasta apsardzes flotilē palikuši deviņi kuģi. Lestenē atklāj pieminekli leģionāriem <>. Neņemot vērā drēgno un lietaino laiku, svētdien vairāk nekā tūkstotis cilvēku bija pulcējušies Brāļu kapos Tukuma rajona Lestenē, lai piedalītos pieminekļa atklāšanā kritušajiem leģionāriem. Pieminekli “Dzimtene Māte - Latvija” leģionāru piemiņai veidojusi tēlniece Arta Dumpe. Svētdien pirmo reizi pēc daudzu gadu pārtraukuma Lestenes baznīcā par godu pieminekļa atklāšanai notika dievkalpojums, bet brīdī, kad tika atskaņota Latvijas himna, par godu leģionāriem atskanēja salūta zalves. Pašlaik Lestenes brāļu kapos guldīti ap 570 kritušo, taču nākotnē iecerēts, ka šajā Brāļu kapu kompleksā varētu pārapbedīt līdz 2000 leģionāru. Līdz šim kompleksa izbūvē ieguldīti ap 150 tūkstoši latu. Nesankcionēti mītiņo oktobra pieminētāji <>. Lielā oktobra sociālistiskās revolūcijas 83.gadadienas atzīmētāji otrdien, 7.novembrī, pulcējās mītiņā pie Uzvaras pieminekļa, bet vēlāk šī gadadiena tika atzīmēta Rīgas centrā iepretim valdības ēkai, vietā, kur agrāk slējās Ļeņina piemineklis. BNS ziņo, ka policija saukšot pie atbildības komunistu mītiņu organizētājus, jo viņu sarīkotie pasākumi bijuši nesankcionēti. Precizē informāciju par iedzīvotāju izglītību <>. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie tautas skaitīšanas dati liecina, ka 8,6% iedzīvotāju ir mazāk nekā četru klašu izglītība. Šis fakts vairākiem medijiem licis satraukties par mūsu valsts izglītības līmeni. Pārvaldes speciālisti “Dienai” precizēja, ka no minētajiem 8,6% gandrīz 6% ir skolēni no 1. līdz 4.klasei, līdz ar to faktiskais cilvēku skaits ar ļoti zemu izglītību Latvijā ir daudz mazāks. Kā skaidroja Iedzīvotāju statistikas daļas vadītājs Uldis Ušackis, 5,8% aptaujāto šajā grupā ir bērni no 1. līdz 4.klasei. Ja tos atskaita, mazāk par 4 klašu izglītību Latvijā guvuši tikai 2,8% iedzīvotāju, kas vecāki par 11 gadiem. Šajā grupā ir arī 5,6 tūkstoši cilvēku, kas neprot lasīt un rakstīt. Pēc U.Ušacka teiktā, pārsvarā tie ir cilvēki ar attīstības traucējumiem vai arī gados ļoti veci cilvēki. Salīdzinoši, 1989.gadā lasīt un rakstīt Latvijā neprata divreiz vairāk cilvēku - 12 133. Visaugstākais personu īpatsvars ar augstāko izglītību ir Rīgā - 20,1%, Jūrmalā - 14,5%, Jelgavā - 13,5%, savukārt zemākais tas bija Ventspils rajonā - 5%, Liepājas un Rēzeknes rajonā - 5,5%. Personu, kas norādījušas, ka neprot ne lasīt, ne rakstīt, relatīvi visvairāk ir Krāslavas rajonā - 0,8%, Daugavpils un Talsu - 0,7%, Gulbenes un Rēzeknes rajonā - 0,6%. Sarucis iedzīvotāju skaits <>. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) otrdien nāca klajā ar provizoriskajiem 2000.gada tautas skaitīšanas datiem. Saskaņā ar tiem Latvijā kopš 1989.gada strauji samazinājies iedzīvotāju skaits, turklāt sarucis vīriešu īpatsvars. 2000.gada 31.martā Latvijā bija 2 375 000 iedzīvotāju - par 10,9% mazāk, nekā tika reģistrēts 1989.gadā. CSP priekšniece Aija Žīgure iedzīvotāju skaita samazināšanos skaidroja ar līdz šim datos neatspoguļoto emigrāciju. Iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai piecās pilsētās, visstraujāk - Ķegumā un Ikšķilē. Kopš pēdējās tautas skaitīšanas visstraujāk - par 26% - samazinājies līdz 14 gadu veco iedzīvotāju skaits, bet pieaudzis 60 gadu un vecāku iedzīvotāju īpatsvars. Tomēr pēdējos gados konstatēts neliels dzimstības pieaugums. Dati par Latvijas iedzīvotāju izglītības līmeni valstī liecina, ka tas ir audzis. Lielākā daļa iedzīvotāju - 27% - ir ieguvuši vispārējo vidējo izglītību, otra lielākā daļa - pamatskolas izglītību, trešā - vidējo speciālo izglītību. Izglītība, kas mazāka par četrām klasēm, ir 8,6% Latvijas iedzīvotāju. Viņu vidū ir gan skolēni, kas mācās pirmajās klasītēs, gan pieaugušie, kuri ir analfabēti, skaidroja ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Visvairāk lasīt un rakstīt nepratēju ir Krāslavas, Daugavpils un Talsu rajonā. Iedzīvotāju migrācijas dēļ valstī ir palielinājies latviešu skaits, kas no 52% 1989.gadā pieaudzis līdz 57,6%. Palielinājies arī poļu un lietuviešu skaits, bet krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars samazinājies no 34% 1989.gadā līdz 29,6% šogad. Samazinājies arī baltkrievu, ukraiņu un ebreju skaits. Visvairāk latviešu ir Ventspilī un Jūrmalā, vismazāk - Daugavpilī. Tautas skaitīšana parādījusi, ka kopš 1989.gada Latvijā par 22,3% samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iztikas līdzekļus iegūst ar ekonomiskajām aktivitātēm - šogad šādi iztikas līdzekļus nopelnījuši 0,7 miljoni iedzīvotāju, kas ir 32,8% no iedzīvotāju kopskaita. A.Žīgure skaidroja, ka valstī iespējama slēptā bezdarba problēma un nelegāli nodarbinātie sevi pieskaitījuši kategorijai, kas ir citu personu vai iestāžu apgādībā. Tāpēc palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuru iztikas līdzekļu avots ir pensijas un pabalsti. 1989.gadā pensijas bija galvenais iztikas līdzekļu avots 17,6% iedzīvotāju, bet šogad šo personu īpatsvars ir sasniedzis 25,3 procentus. A.Žīgure atzina, ka aptuveni 4,5% iedzīvotāju tautas skaitītāji nesastapa - par šiem cilvēkiem dati esot ņemti no iedzīvotāju reģistra. “Šī ir pirmā tautas skaitīšanas iegūto datu publiskošana, un šie dati vēl prasa rūpīgu analīzi,” sacīja A.Žīgure. Tautas skaitīšanai izlietoti aptuveni 2,5 miljoni latu. Nesteigs atcelt pierakstu sistēmu <>. Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja valdības iesniegto likumprojektu, kas paredz pierakstu sistēmas aizstāšanu ar dzīvesvietas deklarēšanu. Taču vairāku komisiju priekšsēdētāji sēdē norādīja, ka valdība un pašvaldības tuvākajā laikā nav gatavas šāda likuma ieviešanai. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdis Jānis Lagzdiņš atzina, ka 2.lasījumā projektu varētu izskatīt tikai nākamajā vasarā, kaut arī saskaņā ar projektu 2001.gada 1.jūlijā jau paredzēts likuma spēkā stāšanās termiņš. J.Lagzdiņš, tāpat kā šīs komisijas deputāts Jānis Bunkšs, brīdināja, ka, ņemot vērā atšķirīgās pašvaldību iespējas sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, kā arī sociālo palīdzību, var veidoties situācija, ka liela daļa iedzīvotāju gribēs reģistrēt dzīvesvietu turīgākajās pašvaldībās. Valstī arī nav izveidota vienota informācijas sistēma, kas ir tehniskais priekšnoteikums likuma ieviešanai. Krāšņi svinēs valsts dzimšanas dienu <>. Vairākas institūcijas likušas spēkus kopā, lai Latvijas Republikas proklamēšanas 82.gadadiena būtu svētki visiem. Jau nedēļu pirms valsts svētkiem rīdziniekus un galvaspilsētas viesus priecēs plaša kultūras programma. Īpaši piemiņas pasākumi un koncerti notiks arī Lāčplēša dienā. Šoreiz Lāčplēša dienai veltītā svētku parāde notiks Doma laukumā. Plānots, ka parādē piedalīsies ap 400 kareivju no Nacionālās aizsardzības akadēmijas, NBS Štāba bataljona, LATBAT, Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta, Jūras spēkiem, Zemessardzes Štāba bataljona un Zemessardzes 1.Rīgas brigādes. Parādi kuplinās arī NBS Štāba orķestris. 11.novembrī militārās vienības piedalīsies arī dievkalpojumā Doma baznīcā un ziedu nolikšanā Brāļu kapos. Vakarā Daugavmalā Rīgas dome rīkos piemiņas brīdi, bet Latviešu biedrības namā notiks tradicionālā virsnieku balle, kurā solījusi piedalīties arī bruņoto spēku virspavēlniece, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Par godu Lāčplēša dienai Kongresu namā notiks koncerts “Abos Daugavas krastos”. Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšnieks Rolands Juraševskis informē, ka 18.novembrī no rīta būs ekumēniskais dievkalpojums Doma baznīcā. No rīta Rīgas fondu biržā sāksies dažādi koncerti - muzicēs tautas mūzikas kapelas, mūzikas skolu audzēkņi un folkloras kopas. “Ir domāts, lai cilvēki, staigājot pa pilsētu, varētu iegriezties, paklausīties mūziku, piedalīties rotaļās,” sacīja R.Juraševskis. Dienas vidū Mazajā ģildē notiks kora mūzikas koncerts, bet Latvijas Universitātē sadarbībā ar kamerkori “Balsis” un jauniešu simfonisko orķestri šajā dienā būs pat divi koncerti. Koncertu Kongresu namā šajā dienā sniegs arī bērnu deju kolektīvi. Iecerēts, ka šajā dienā vecpilsētā muzicēs pūtēju orķestri. “Galvenais, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem būtu svētku noskaņojums. Ja ir prieki un svētki, ir vieglāk pārvarēt ikdienas rūpes,” viņš piebilda. Pagājušajā gadā daudz atzinīgu vārdu tika veltīts Valsts prezidentes uzrunai valsts svētkos. Arī šoreiz V.Vīķe-Freiberga teiks uzrunu no “Latvijas radio” mājas balkona. Iecerēts, ka Valsts prezidente piedalīsies arī dievkalpojumā Doma baznīcā, svinīgajā Saeimas sēdē, noliks ziedus Brāļu kapos un, protams, pieņems bruņoto spēku parādi. Pašā vakarā paredzēta arī pieņemšana Melngalvju namā. Valsts svētku dienai veltītajā parādē 11.novembra krastmalā piedalīsies aptuveni 1000 kareivju un 40 dažādu transporta vienību. Daugavā, iepretim Rīgas pilij, atradīsies trīs karakuģi. Parādes laikā izskanēs arī tradicionāli 21 zalve. Rīgas domes sarūpēti ir pasākumi svētku nedēļā. 12.novembrī notiks tautas deju koncerts, 14.novembrī savus talantus demonstrēs mūzikas skolu audzēkņi, bet 15.novembrī muzicēs pūtēju orķestri. Kā parasti dienu pirms 18.novembra skanēs svētku koncerts, kurā šoreiz uzstāsies koris “Kamēr”, Jaunais Rīgas kamerorķestris un viesi no Igaunijas un Lietuvas. Rīgas dome ir parūpējusies arī par svētku izskaņu, piebilda R.Juraševskis. 19.novembrī Kongresu namā uz koncertu aicina J.Mediņa mūzikas skolas zēnu koris un Liepājas simfoniskais orķestris. Koncertā tiks atskaņots arī Imanta Kalniņa darbs “Pūt, vējiņi!”. Rīgas jubilejai grib tērēt vismaz sešus miljonus latu <>. Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinības, kuras ilgs visu nākamo gadu, izmaksās vairākus miljonus latu, bet pagaidām Rīgas uzņēmēji šim nolūkam ziedojuši tikai aptuveni 200 000 latu. Visas cerības tiek liktas uz nākamā gada budžetu un galvaspilsētas uzņēmēju atsaucību, bet nav cerību tuvāko mēnešu laikā savākt tik nozīmīgu summu, ja to nevarēja izdarīt līdz šim. Rīgas mērs Andris Ārgalis teica, ka Rīgas 2001.gada budžetā pilsētas svinībām iecerēts atvēlēt ap trim miljoniem latu. Tas nozīmē, ka ikviens rīdzinieks svētkiem “iemaksās” ap 4 latiem. A.Ārgalis sacīja: - Rīgas domnieki ir gatavi pozitīvi balsot par līdzekļu piešķiršanu pilsētas astoņsimtgades svinībām. Rīgas mēra optimismu viesis fakts, ka Rīgas 2001.gada budžeta projekts izskatīts visās domes komitejās un neviens domnieks nav izteicis iebildumus pret svētku finansēšanu. Bet solīts makā nekrīt, un domnieku balsojums un diskusijas vēl nav prognozējamas. Ceturtdien Melngalvju namā aģentūra “Rīga 800” galvaspilsētas uzņēmējiem rīko Rīgas astoņsimtgades pasākumu svinīgo prezentāciju. Uzņēmējus iepazīstinās ar jubilejas programmu un aicinās piedalīties svinību sponsorēšanā. A.Ārgalis un aģentūras “Rīga 800” ģenerāldirektore Ingūna Rībena cer, ka uzņēmēji būs atsaucīgi un ziedos vēl apmēram tikpat, cik svētkiem domā atvēlēt Rīgas dome. Valsts Rīgas astoņsimt gadu svinībām vēl nav ieplānojusi atvēlēt kādu noteiktu summu, un svinību organizētāji arī īpaši necer, ka galvaspilsētas jubilejai līdzekļus varētu piešķirt valsts budžets. Ārgalim piešķir Triju Zvaigžņu ordeni <>. Triju Zvaigžņu ordeņa dome piešķīrusi ceturtās šķiras ordeni Rīgas mēram Andrim Ārgalim. RB aptaujātie politiķi nesaista ordeņa piešķiršanu ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, uzskatot, ka šis lēmums saistīts ar Ārgaļa pietiekami veiksmīgo darbību pašvaldībā un Rīgas 800.gadadienas plānošanā. Godinās par Darbu Latvijas labā <>. Latvijas Republikas 82.gadadienas priekšvakarā gandrīz piecdesmit Latvijas un ārvalstu pilsoņu par ieguldījumu Latvijas labā saņems mūsu valsts augstāko apgalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Astoņi cilvēki, galvenokārt ārvalstu vēstnieki, ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmumu apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. Vienīgais latvietis, kas saņems šādu apbalvojumu, būs viens no Okupācijas muzeja dibinātājiem, profesors Paulis Lazda. 24 personas saņems Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru - viņu vidū ir arī Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis, virsrabīns Natans Barkāns, dzejnieks Māris Čaklais, bijušais Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis, māksliniece Maija Tabaka, žurnāliste Elita Veidemane un citi. 17 cilvēkiem Latvijas augstākā apbalvojuma dome piešķīrusi Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru - starp viņiem ir arī ansambļa “Čikāgas piecīši” vadītājs Alberts Legzdiņš, Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas galvenais ārsts Semjons Štrihs, vairāki profesori, aktīvi sabiedriskās dzīves darbinieki. Ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi apbalvoti 17 cilvēki, bet ar Sudraba goda zīmi - divi. Apbalvojumu svinīgā pasniegšana paredzēta Melngalvju namā 17.novembrī. Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts iestādēm un valdību <>. Latvijas iedzīvotāju uzticības reitings oktobrī: radio - 60,8 punkti, baznīca - 55,3 punkti, televīzija - 52 punkti, Nacionālie bruņotie spēki - 28, robežsardze - 22,4, prese - 22, Latvijas Banka - 21,2, arodbiedrības - 1,1 punkts. Negatīvi iedzīvotāji vērtē: pašvaldības - -14,4 punkti, policiju - -26,6 punkti, Valsts kontroli - -30,9, tiesu - -42,7, Ministru kabinetu - -43,2, Valsts ieņēmumu dienestu - -45,4, Saeimu - - 52,2, muitu - -56,5, Privatizācijas aģentūru - -65,2 punkti. Rīdzinieku viedoklis par to - vai kopumā valdība respektē sabiedrības viedokli - 19,8% piekrīt šim apgalvojumam, 77,7% - nepiekrīt, bet 2,5% - nezina. Savukārt Latvijas iedzīvotāju viedoklis ir šāds - 22,1% piekrīt šim apgalvojumam, 74,7% - nepiekrīt, bet 3,2% - nezina. Galvenais iztikas līdzekļu avots <>. Galvenais iztikas līdzekļu avots: 2000.gadā 32,8% ekonomiskās aktivitātes (alga), salīdzinājumam 1989.gadā - 55,1% (alga); šogad - 25,3% (pensija), 1989.gadā -17,6% (pensija); šogad - 5,6% (pabalsti), 1989.gadā -2,5% (pabalsti); šogad - 0,1% (ienākumi no īpašuma un ieguldījumiem), 1989.gadā - 0 (ienāk. no īpaš. un ieguld.); šogad - 0,2% (aizņēmumi, ietaupījumu samazināšanās), 1989.gadā - 0 (aizņ., ietaup. samazin.); šogad - 31,2% (citu personu vai iestāžu apgādība), 1989.gadā - 24,7% (citu pers. vai iestāžu apg.); šogad - 4,8% (citi), 1989.gadā - 0,1% (citi). “Vilki” kopj senlatviešu ieražas <>. Sestdien mākslinieka Agra Liepiņa izlolotajā senlatviešu pilī Lielvārdē vīru folkloras kopa “Vilki” ar dziesmām, mielastu senlatviešu garā, karstalu un dančiem svinēja jaunā albuma “Dzelzīm dzimu” iznākšanu apgāda “Upe” sērijā “Latviešu tautas mūzikas kolekcija”. Kopas “Vilki” otrajā albumā iekļautas senākās latviešu karavīru dziesmas, bet pavisam “Vilku” repertuārā ir vismaz divi simti latviešu tautasdziesmu. Latviešu filmai galvenā balva Lībekā <>. Ziemeļvalstu filmu dienās Lībekā (Vācija) svētdien galveno balvu un 5000 vācu marku naudas prēmiju 20 dokumentālo filmu konkurencē saņēmusi latviešu režisores Unas Celmas filma “Olu kundze”. Šis festivāls notiek jau 42.reizi, tajā piedalās dokumentālās, īsfilmas un spēlfilmas no Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Unas Celmas dokumentālā filma ir kādas sievietes, kas divdesmit gadus nostrādājusi konditorejas uzņēmumā, sitot olas, portrets. Lībekā rādītas arī Ivara Selecka filmas “Šķērsiela” un “Jaunie laiki Šķērsielā”, Ivo Kalpenieka un Annas Vidulejas īsfilmas “Karaļi” un “Naktsputni”, kā arī igauņu un latviešu kopdarbs “Trīs stāsti par”. Paralimpiskā bronza Latvijā <>. Latvijas paralimpiešu rezultāti Sidnejas paralimpiskajās spēlēs un iegūtās trīs bronzas medaļas apliecina, ka Latvija var sevi pierādīt invalīdu sporta spēlēs un gūt lieliskus rezultātus. Latvijas paralimpieši no Sidnejas atgriezās 2.novembra vakarā. Rīgas lidostā viņus sagaidīja prāvs līdzjutēju pulks, lai sveiktu atkal mājās, īpaši bronzas medaļu ieguvējus - Aigaru Apini (divas bronzas medaļas - lodes grūšanā un diska mešanā) un Armandu Ližbovski (bronzas medaļa tāllēkšanā). Šīs ir pirmās paralimpiskās medaļas, kaut gan mūsu valsts sportisti paralimpiskajās spēlēs piedalās jau trešo reizi. Latvijas piedalīšanās paralimpiskajās spēlēs Sidnejā izmaksājusi 12 000 latu, pusi no šiem līdzekļiem devusi Sporta pārvalde, bet 6000 latu parāds vēl nav nosegts. Cēsu pastnieces apgūs karatē <>. Cēsu pastnieces tuvākajā laikā pašaizsardzības nolūkā apgūs kaujas mākslas karatē pamatzināšanas, ziņo LETA. Cēsu pasta personāldaļas inspektore Maruta Eizentāle sacīja, ka šāds lēmums pieņemts kādā pastnieku atpūtas vakarā, kur rādīti karatē paraugdemonstrējumi. Paredzēts, ka 23 pastnieces sabiedriskā kārtā mācīs kāds pastā strādājošs šoferis karatē meistars. Pastnieces apgūs tikai pašaizsardzības pamatzināšanas. “Deep Purple” dūmi pār Ķīpsalu un “Radissonu” <>. Rīgā, Ķīpsalas izstāžu hallē, otrdien notika leģendārā smagā roka grupas “Deep Purple” koncerts, uz kuru pulcējās aptuveni 6500 klausītāju. Briti pie mums ar autobusu ieradās jau pirmdien, apmetās viesnīcā “Radisson SAS Daugava” un, pēc aculiecinieku stāstītā, īpaši laiku velti netērēja. Kā “Neatkarīgās” apskatniekam klāstīja kāds grupas fans, jau vakarpusē “Deep Purple” četrinieks (vien basists Rodžers Glovers esot mierīgi devies gulēt viesnīcas numuriņā) esot visai jautri uzdzīvojuši viesnīcas “Radisson SAS Daugava” bāriņā, ko, pārfrāzējot zināmo grupas dziesmu varētu tēlaini apzīmēt kā “Smoke On The Radisson” (dūmi pār “Radisson” - tulk.). Šajā jomā īpaši esot izcēlies vokālists Jans Gilans, kas krietni silts devies uz numuriņu tikai pēc pulksten vieniem. Taču otrdien notikušajā preses konferencē gan nekas neliecināja par pirms dažām stundām notikušo priecāšanos - mūziķi bija omulības pilni un bija gatavi gari un plaši sniegt atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem. Tapusi latviešu lamu vārdu vārdnīca <>. Klajā nākusi pirmā latviešu lamu vārdu vārdnīca. Tās izdevējs habilitētais profesors Pāvils Zariņš informējis, ka nelielā brošūra izdota 1000 eksemplāros un tajā apkopoti 469 lamu vārdi, informē LETA. Ideja par šādu grāmatu radusies kādā P.Zariņa tikšanās reizē ar viņa bijušajiem Lauksaimniecības akadēmijas studentiem. Vārdnīcā apkopoti arī mednieku un dažu folkloras kopu leksikā lietoti lamu vārdi. Grāmatas izdevējs piebilda, ka šī vārdnīca veikalos nebūs nopērkama. LATVIJAS BANKAS noteiktais valūtas kurss 10.11.2000 ASV dolārs 0.623 Austrālijas dolārs 0.326 Kanādas dolārs 0.403 Vācijas marka 0.272 Zviedrijas krona 0.062 Anglijas mārciņa 0.882 Krievijas rublis 0.0224 Lai gan Rīgā vēl joprojām nemi- tīgi līst, Latgalē šorīt ir uzsnidzis pirmais sniedziņš. Un jācer, ka arī rīdziniekiem vairs nebūs ilgi jāgaida, jo ar katru dienu arvien vai- rāk sākam sajust svētku noskaņu, jo tuvojas taču Ziemassvētki. Un gribētos, lai tie bū- tu balti un gaiši, gan dabā, gan sirdī... Tas jau skan tādās kā Ziemassvētku gai- dās, bet šodien vēl jāsadzīvo ar lietainu, vējainu un aukstu laiku.