K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 168: 2000. g. 11. - 17. novembris S v e i c i n a m VALSTS SVĒTKOS ! 18.novembra naktī Rīgu apgaismos ar pilnu jaudu BNA. 18.novembra naktī visas Rīgas ielas līdz plkst.2 būs apgaismotas ar pilnu jaudu, kas nozīmē, ka būs iedegta katra, nevis katra otrā, ielu apgaismojuma laterna. Par godu Latvijas valsts svētkiem ielas visu nakti apgaismos arī Jelgavā. EK ziņojums: Ekonomikā labi rādītāji Diena. Latvijas ekonomikas attīstība aizvadītajā gadā Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojumā ir novērtēta pozitīvi. EK prognozē, ka nākamo piecu gadu laikā Latvija jau varētu sasniegt konkurētspēju ES tirgū. Tomēr, lai pašreiz vērojamās pozitīvās tendences turpinātos, ir jāveicina gan valsts, gan privātās investīcijas, kā arī jāuzlabo darbaspēka kvalifikācija un konkurētspēja jaunajos ekonomiskajos apstākļos, jāturpina darbs pie atlikušo šķēršļu likvidēšanas ārvalstu investoru darbībai un jāstimulē vietējo uzņēmumu veidošana, uzlabojot tiem pieeju nepieciešamajam finansu atbalstam. Rūpniecības apjomi pieaug lēni NRA. Tāpat kā augustā, arī septembrī Latvijas rūpniecībā vērojams pieaugums. Augustā rūpniecības produkcijas apjoms bija 5,7% vairāk, nekā iepriekšējā gada augustā. Septembrī vērojams jau pieticīgāks pieaugums - 1,8 procenti. Pērnejā gadā ražošanas apjomi samazinājās par 8,8%, tāpēc šogad vērojamais pieaugums vienīgi atjauno situāciju, kāda bija jau1996. gadā. Lielākais ražošanas pieaugums sasniegts lokomotīvju remonta, kuģu būves un remonta nozarē - par 49,3%, dažādu mašīnu un iekārtu (lauksaimniecības, mežsaimniecības mašīnu, darbgaldu) ražošanā - par 42,4%, elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā, kas ietver elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošanu, - par 41,7%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 17,0%, apģērbu ražošanā - par 16,6%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 7,1 procentu. Vislielākajā rūpniecības nozarē, kura veido gandrīz trešo daļu no visas apstrādes rūpniecības, tas ir, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē, fiksēts samazinājums par 8,4 procentiem. No pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarēm lielākais samazinājums skāris zivju un zivju produktu pārstrādi un konservēšanu - par 21,9%, dzērienu ražošanu, kuras apjomi saruka par 20,8%, augļu un dārzeņu pārstrādi un konservēšanu - par 18,4%, gatavās dzīvnieku barības ražošanu - par 15,0 procentiem. 2000. gada septembrī turpināja samazināties ādas apstrādes un tās izstrādājumu ražošana par 30,8%, ķīmijas rūpniecības - par 12,5%, radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošana - par 12,0%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana - par 8,4%, tekstilizstrādājumu ražošana - par 6,9 procentiem. Valdība slēpj zaudētus 3 miljonus Diena. Valdība vairāk nekā pusmēnesi sabiedrībai slēpusi faktu, ka Latvija zaudējusi prāvu Stokholmas šķīrējtiesā, līdz ar kuru no valsts budžeta var nākties maksāt 3,1 miljonu ASV dolāru. Strīda objekts bijis zviedru firmas SvemBalt uz Rīgas ostu tirdzniecības centra izveidei 1993.gadā atvests kuģis, kas trīs gadus vēlāk šeit sagriezts metāllūžņos. Arī pati tiesvedība, kas Zviedrijā noritējusi pusotru gadu, plašākai sabiedrībai kļuvusi zināma tikai tagad. Amatpersonas nemāk izskaidrot, kāpēc informācija par strīdu slēpta. Skaidrības nav arī par to, kuras amatpersonas un institūcijas par tiesas iznākumu ir vainīgas. Kuģniecībai pirmsprivatizācijas slimība NRA. Latvijas kuģniecības (LK) valde tankkuģu flotes atjaunošanai piedāvājusi projektu, kas paredz iegādāties trīs būvēšanas procesā esošus kuģus, maksājot 41,7 miljonus ASV dolāru par katru kuģi. LK valsts pilnvarnieks Eižens Cepurnieks (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), vērtē, ka kuģniecības valde atkal ir iesniegusi projektu, kas balstās uz nereāliem aprēķiniem: "LK valde savos aprēķinos ir vadījusies no pamatpieņēmuma, ka tuvāko 25 gadu laikā kompānijai nebūs jāmaksā ne santīma nodokļos un ka nebūs jāmaksā arī par valsts kapitāla izmantošanu." No trīs lielo valdības partiju pārstāvjiem veidotā LK akcionāru pilnsapulce pirmdien noraidīja uzņēmuma valdes iesniegto tankkuģu flotes atjaunošanas projektu, sīkākus komentārus nesniedzot. Privatizācijas aģentūra (PA) nākamā gada pirmajos mēnešos gatavojas izsolē pārdot LK nedalāmo akciju paketi, bet valdība par LK privatizācijas pamatnosacījumiem varētu lemt jau nākamo otrdien. LK privatizācijas konsultanti ir piedāvājuši nedalāmās akciju paketes izsolē realizēt 68% LK akciju vakar paziņoja PA ģenerāldirektors Jānis Naglis. 15% LK akciju varētu tikt pārdotas publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem, līdz 6% akciju tiks piedāvātas uzņēmumā strādājošajiem un bijušajiem darbiniekiem, 10% tiks paredzēti valsts pensiju speciālajam fondam, bet 1% atstāts privatizācijas rezervē. Atlikušās akcijas, iespējams, tiks laistas apgrozībā Rīgas Fondu biržā. Pēc LK privatizācijas konsultantu priekšlikuma nosacījumos iekļauta līdz šim neizmantota norma - ja jaunais īpašnieks tālāk pārdos LK, Latvijas valstij pienāksies kompensācija - noteikti procenti no vērtības, par kādu pārdošanas cena atšķiras no uzņēmuma akciju pārdošanas cenas privatizācijā. Nosacījumos arī būs paredzēts, ka LK būs jāsaglabā pašreizējais darbības profils, jaunajiem īpašniekiem būs jāinvestē līdzekļi flotes atjaunošanā, bet veco kuģu realizācijai būs jānotiek atbilstoši vispārējai praksei un kuģniecības stratēģiskajiem lēmumiem, nodrošinot LK izaugsmi. LK vadības īsi pirms privatizācijas iecerētais un ar milzīgām pūlēm virzītais tankkuģu projekts, izrādās, ne tuvu neietver visus šos skaistos nosacījumus. Ja taisnība ir LK valsts pilnvarniekam Eiženam Cepurniekam, tad nevar būt ne runas par LK reģistrēšanu Latvijā, uzņēmuma vadības saglabāšanu mūsu valstī un citu privatizācijas nosacījumu izpildi. Vēl jo vairāk - LK prezidents Andris Kļaviņš kā alternatīvu variantu projekta izmaksu ietaupīšanai esot uzņēmuma pilnvarniekiem piedāvājis kuģu ekipāžas komplektēt no lētajiem Ukrainas jūrniekiem. "Šāda projekta piedāvāšana nozīmē, ka jau tuvākajā laikā varētu aktualizēties jautājums par neuzticības izteikšanu LK valdei," norādīja E. Cepurnieks. Akceptē Latvijas gāzes akciju pārdošanu NRA. Privatizācijas aģentūras (PA) padome piektdien atbalstīja aģentūras valdes lēmumu par 2% valstij piederošo a/s Latvijas gāze (LG) akciju pārdošanu speciālā izsolē Rīgas fondu biržā. Padome arī uzdeva valdei veikt pētījumu par atlikušo valstij piederošo 8% LG akciju pārdošanas iespēju. Kā padomes sēdē apgalvoja PA ģenerāldirektors Jānis Naglis, Pasaules bankas (PB) misijas Latvijā laikā bankas pārstāvji izteikuši priekšlikumu, ka valsts varētu pārdot visas tai piederošās LG akcijas. PA padomes loceklis Normunds Lakučs atbalstīja ideju par visu valstij piederošo 10% LG akciju pārdošanu vienā izsolē. Viņš uzskata, ka PA ģenerāldirektors Jānis Naglis izmanto savu dienesta stāvokli, lobējot konkrētu uzņēmumu - LG akcionāru Itera Latvija (IL). Pēc padomes locekļa domām, J. Nagļa vēlme izpatikt ir acīm redzama un 2% LG akciju domāti tieši šim uzņēmumam, lai varētu iegūt vēl vienu vietu LG padomē. Šos 2% LG akciju būs ieinteresēti iegādāties tikai pašreizējie LG akcionāri, un pārējos investorus šāds akciju daudzums neinteresēs, prognozēja N. Lakučs. Viņš uzsvēra: pārdodot vienā izsolē 10% LG akciju, interese būtu lielāka un valsts iegūtu vairāk līdzekļu. Komentējot N. Lakuča aizdomas, Jānis Naglis sacīja: "Es īstenībā rūpējos par godīgo pilsoni Normundu Lakuču, kurš ar savām tulznainajām, sastrādātajām rokām ir nopelnījis 4,8 miljonus latu." Pazīstamām amatpersonām vasarnīcas būs jāpērk Diena. Pamatojoties uz valdības lēmumu, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (VNĪA) sastādījusi valstij piederošo nekustamo īpašumu sarakstu Jūrmalā ar gandrīz 40 vasarnīcām, kas būtu pārdodamas atklātā izsolē par naudu. Vasarnīcās mitinās sabiedrībā pazīstami cilvēki un amatpersonas: Rīgas domniece Linda Baltiņa, Latgales priekšpilsētas izpilddirektors Guntis Grīnbergs, bijušā premjera Andra Šķēles biroja vadītājs Edgars Šķenderis u.c. VNĪA uzskata, ka vasarnīcas uzskatāmas par luksusa lietu, tāpēc īrniekiem nevajadzētu ļaut tās iegūt īpašumā par sertifikātiem, bet gan pārdot atklātā izsolē par naudu. Tas budžetam dotu lielākus ienākumus un novērstu pārmetumus par atsevišķu amatpersonu dienesta stāvokļa izmantošanu. Par izsoles objektu saraksta apstiprināšanu jālemj valdībai. "Pabalsts" informācijas tehnoloģijas studijām Diena. Datorfirmas pieprasa informācijas tehnoloģijas (IT) studējošo skaita dubultošanu, taču augstākās izglītības iestādes šo mērķi sasniegt bez pabalsta no valdības nespēj. Jauniešu maz kārotas studiju programmas atrodamas abās lielākajās augstskolās — Latvijas Universitātē (LU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Ar lielām pūlēm studētgriboši jaunieši salūkoti LU ķīmijas un virknē pedagoģijas studiju programmu, kā arī RTU Transporta un mašīnzinību fakultātē. Lielu pedagoģijas studentu skaitu nosaka pašas augstskolas, kurās strādā daudzi pedagoģijas pasniedzēji un ir plašas telpas, skaidroja Augstākā izglītības padomes (AIP) loceklis un vienlaikus arī izglītības un zinātnes ministra padomnieks Pēteris Cimdiņš. Savukārt AIP nevarot atļauties strauju samazinājumu, jo pagaidām neesot kārtīgi izanalizēts, cik pedagoģijas studiju programmas vajadzīgas skolotāju gatavošanai, cik — zinātnes attīstībai. Samazinot budžeta studiju vietu skaitu pedagoģijas un citās nozarēs, IT studējošo skaitu tomēr nav iespējams divkāršot. Šobrīd pirmajos kursos par valsts vai savu naudu mācās ap 1000 informātikas studentu, datorfirmas vēlas, lai IT studiju programmās ik gadu tiktu uzņemti ap 2000 jauniešu. RTU datoru, telpu un mācībspēku ir tikai tik daudz, lai izglītotu ap 600 jauniešu, stāstīja RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris, piebilstot, ka šādā gadījumā RTU būtu "izspiesta kā citrons". Savukārt LU un LLU nesatrauc ne datoru, ne licencētu programmu trūkums, bet nopietnas bažas māc par pasniedzēju trūkumu. Tā kā IT docents algas dienās saņem tikai ap 100 latu, tas ir, vismaz 3—4 reizes mazāk nekā viņa uzņēmumos strādājošie kolēģi, LU dzīvo ļaunās nojautās par pasniedzēju "izsīkumu", stāstīja Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) vadītājs Jānis Bičevskis. LU Fizikas un matemātikas fakultātē jau tagad strādājot tikai 20 IT pasniedzēji. LLU cer izlīdzēties, nākamajā gadā atverot profesionālo izglītības programmu, kurās lekcijas var lasīt praktiķi bez zinātniskiem grādiem, sacīja P.Bušmanis. J.Bičevskis atzina, ka neredz citu ceļu IT izglītības attīstības uzrāvienam, kā tikai valsts budžetā īpaši izdalītu finansējumu — mērķdotāciju — IT izglītības programmām. Tāpat domā arī Latvijas IT un telekomunikāciju asociācijas prezidents Juris Borzovs. Pēc P.Cimdiņa domām, ja valdība izšķirtos par šādu, viņaprāt, lietderīgu risinājumu, tās nākamajam solim vajadzētu būt — meklēt finansējumu IT izglītībai. Vairāk iedzīvotāju pārceļas uz laukiem Diena. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistika liecina, ka pēdējos gados valstī parādījies jauns migrācijas virziens — no pilsētām uz laukiem. Kā pastāstīja Iedzīvotāju statistikas daļas vadītājs Uldis Ušackis, pārcelšanās uz laukiem vērojama gan no Rīgas, gan citām Latvijas lielajām pilsētām. Kopumā no Rīgas uz dzīvi citās Latvijas vietās pērn devušies 7910 cilvēki, no tiem 2685 apmetušies Rīgas rajonā, kur, kā zināms, attīstās privātmāju celtniecība. Taču vairāki tūkstoši devušies arī uz lauku rajoniem, turklāt ne tikai Rīgai tuvajiem, bet arī Kurzemi un daudz tālāko Latgali. No lauku rajoniem pirmo vietu pērn ieņēmis Ogres rajons, kurp pārcēlušies 596 cilvēki, tam seko Cēsu rajons — 257, Bauskas — 229, Talsu — 194. Piemēram, no Daugavpils uz Daugavpils rajonu pērn pārcēlušies 470 cilvēku. U.Ušackis iedzīvotāju aizplūšanu no Rīgas vērtē pozitīvi, jo Latvijas galvaspilsētā šodien dzīvo trešdaļa valsts iedzīvotāju, kas ir pārāk daudz. Piemēram, Helsinkos dzīvo tikai piektā daļa Somijas iedzīvotāju, arī citām Eiropas valstīm tik "uzpūstas" galvaspilsētas kā Rīga neesot raksturīgas. Baltiju var apdraudēt nelegālie imigranti no NVS Diena. Baltijas valstīm draud pārvēršanās Rietumus nesasniegušo nelegālo imigrantu nometnē, ja visdrīzākajā laikā netiks noslēgti migrantu atpakaļuzņemšanas līgumi ar Krieviju un Baltkrieviju, konstatēts Starptautiskās Migrācijas organizācijas (SMO) jaunākajā pētījumā par Baltijas valstu migrācijas jautājumiem. Nelegālajiem imigrantiem no NVS nav daudz citu reālu iespēju iekļūt ES teritorijā, kā vienīgi šķērsojot Baltijas valstis vai Poliju, konstatēts pētījumā. Ģeogrāfiskais novietojums īpaši sarežģī Lietuvas situāciju, taču arī Igaunija un Latvija kļūst par iecienītu tranzīta ceļu tiem migrantiem, kuri šobrīd uzturas NVS teritorijā, gaidot izdevību nokļūt ziemeļvalstīs vai Šengenas līguma zonā. Atbilstoši oficiālajiem Krievijas Federācijas Migrācijas dienesta aprēķiniem, tādu cilvēku skaits šajā valstī vien varētu sasniegt miljonu. Nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanas līgumi ar Krieviju un Baltkrieviju šobrīd tiek izstrādāti, taču tuvākajā laikā pieņemti netiks. Krievijas vēlmi slēgt šādus līgumus ar Baltijas valstīm mazina attiecīgo līgumu trūkums starp Krieviju un bijušajām PSRS republikām Centrālajā un Austrumāzijā, jo tieši caur tām ieplūst vairums ekonomisko bēgļu un patvēruma meklētāju. Fakti par nelegālo imigrāciju Latvijā: ? Nelegālo imigrantu uzturēšanās punktā Rīgā šobrīd ievietoti 29 cilvēki. ? Imigrantu izmitināšanas centrā Olainē ievietoti 12. ? Šogad Latvijā aizturēti 324 nelegālie imigranti. ? Šogad dota atļauja brīvprātīgi atstāt valsti 150 nelegālajiem imigrantiem. ? No valsts piespiedu kārtā vidēji gadā tiek izraidīti 350 nelegālie imigranti. ? Uzņemti Latvijā 1999.gadā uz atpakaļuzņemšanas līgumu pamata — 514. ? No Latvijas 1999.gadā uz atpakaļuzņemšanas līgumu pamata nav izraidīts neviens. ? Pieteikušies kā patvēruma meklētāji (kopš 1996.gada) — 82. ? Oficiāli atzīti par bēgļiem — 7. TB/LNNK internetā vilina vēlētājus Diena. Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšsēža vietnieks Vladimirs Makarovs, piesakot apvienības jauno mājas lapu internetā, kuras adrese ir www.tb.lv, paziņoja, ka Latvijā visās nozarēs pilnā apmērā vajadzētu izmantot informācijas tehnoloģijas un politika nevarot būt izņēmums. Lapa nav gatavota speciāli pašvaldību vēlēšanām, bet tajā būšot pieejama arī ar tām saistīta informācija. "Te jūs atradīsiet atbildi uz jautājumu, kāpēc jābalso par TB/LNNK," vēlētājus vilināja V.Makarovs. Pētījums rāda jauniešu izpratni par demokrātiju Diena. Latvijas jaunākajā paaudzē veidojas arvien labāka izpratne par demokrātijas pamatvērtībām, secināms no starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma, kurā kopā ar vēl 28 valstīm piedalījusies arī Latvija. Taču, izanalizējot pētījumā aptaujāto Latvijas 8.klašu skolēnu viedokli par pilsoniskajām aktivitātēm, pastiprinās bažas, ka liela daļa mazākumtautību jauniešu neizjūt piederību Latvijai. Kā sacīja Sorosa fonda—Latvija programmas Pārmaiņas izglītībā vadītājs Guntars Catlaks, spriežot pēc skolēnu atbildēm, uz demokrātiju Latvijā var lūkoties kā uz puspilnu, nevis kā uz pustukšu glāzi — izpratne par demokrātijas pamatvērtībām jaunākajā paaudzē ir labāka nekā vecākajā. Turklāt pirmais iespaids esot, ka lielpilsētu skolās ar krievu mācību valodu ir labāka izpratne par demokrātiju, kamēr lauku mazajās skolās jauniešiem nereti raksturīgi visai autoritāri uzskati. Taču pētījums arī apliecina iespējamību, ka daudzi mazākumtautību jaunieši Latviju tā arī nekad neuzskatīs par savām mājām. Latvijas karogs un himna ir nozīmīgi — skolās ar latviešu valodu šim apgalvojumam piekrīt 86% skolēnu, bet skolās ar krievu mācību valodu — uz pusi mazāk. Apjauš lauku zemes vērtību Diena. Cilvēki ir sākuši apzināties, ka zemei ir vērtība un tās vienīgā izmantošana var arī nebūt saistīta ar lauksaimniecības vai citu veidu produkcijas ražošanu, bet zeme var būt labs investīciju objekts. Patlaban Eiropas valstīs zemes cenas ir krietni augstākas nekā Latvijā. Beļģijas dienvidos kalnainā apkārtnē tuvāk robežai ar Luksemburgu par 10 000 kvadrātmetru zemes tiek prasīts viens miljons beļģu franku (15 000 latu). Savukārt dienvidaustrumos, tuvāk robežai ar Vāciju, zeme maksā ap 2 miljoniem beļģu franku (Ls 30 000) par 2000 kvadrātmetriem. Jau tagad Latvijas un Eiropas Savienības (ES) savstarpējās vienošanās paredz brīvu kapitāla kustību, un pēc Latvijas iestāšanās ES interese par investīciju iespējām varētu pieaugt. Iespējams, viens no iemesliem, kas pašreiz var stimulēt zemes iegādi, varētu būt arī ES maksājumi par vides uzturēšanu — ES dalībvalstīs kompnsācijas maksājumus par zemi saņem arī tie zemes īpašnieki, kuri apņemas saglabāt vidi un ainavu. Pašlaik Latvijā zemi var iegādāties divos veidos — to nopērkot no zemes īpašnieka vai arī privatizējot nepieprasītās zemes par maksu. Latgale ir viens no reģioniem, kur samērā daudz bijušo īpašnieku savas zemes atpakaļ neprasīja. Šīs kādreiz nevienam nevajadzīgās zemes patlaban ir iespējams iegādāties par sertifikātiem. Turklāt zeme šādi tiek pārdota par tās kadastrālo vērtību, kura šajā reģionā ir viena no zemākajām Latvijā. Viena hektāra zemes kadastrālā vērtība lielākajā daļā Latgales ir 107 lati. Iegādājoties pircējs par hektāru tērēs aptuveni četrus sertifikātus, kuru tirgus vērtība patlaban ir 1,07—1,70 lati. Likumā ir noteikts ierobežojums — šādi viens cilvēks var iegādāties tikai 150 hektārus. Taču ir zināms gadījums, kad viena persona izmantojusi vairākus cilvēkus kā starpniekus, lai likumīgi iegūtu aptuveni 2000 hektāru īpašuma. Tā kā vēl pavasarī oficiāli iegūtās zemes šī persona tagad pārdod ar nekustamā īpašuma māklera palīdzību, var secināt, ka tās iegādātas tikai ar vienu mērķi — ātri nopelnīt. Viens hektārs šīs zemes maksājot, sākot no 350 ASV dolāriem (ap 210 latu). Tūrisms sāk ķepuroties augšup Diena. Pēdējie statistikas dati liecina — tūrisma nozarē vērojami uzlabojumi, tomēr speciālisti uzsver, ka pēc iepriekšējo gadu tūristu skaita krituma Latvijai vēl daudz darāmā, lai varētu runāt par īpašu situācijas uzlabošanos. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadītājs Vladimirs Makarovs tūrisma attīstību Latvijā pasludinājis par vienu no darbības prioritātēm. VARAM tūrisma nodaļa sākusi strādāt augustā, darbu sākusi arī jaunā Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras direktore. Saeimas Budžeta un finansu komisijā iesniegti darba grupas sagatavotie priekšlikumi par PVN 0% likmi tūristu mītņu pakalpojumiem. Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts pēta tūrisma ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Ienākošā un vietējā tūrisma attīstīšanai veikti pētījumi par dabas un aktīvā tūrisma iespējām, izdota brošūra par dabas tūrismu. Kopā ar Tūrisma informācijas organizāciju asociāciju tiek gatavots dabas un aktīvā tūrisma attīstības projekts ar devīzi Iepazīsti un saudzē Latviju, kura ietvaros tiks izstrādāti paraugmaršruti visos reģionos, veikta reklāmas kampaņa masu saziņas līdzekļos. Ārzemju latvieši piešķir naudu kultūras projektiem BNS. Ārzemēs dibinātais "Latviešu fonds" piešķīris aptuveni 63 000 dolāru astoņiem projektiem, tostarp enciklopēdijas ievietošanai Internetā, Okupācijas muzeja videoprojektam. 10 000 USD piešķirti Ņujorkā dzīvojošās Dr. Maijas Hinkles projektam "Dzīvesstāsti Latvijā un trimdā", tikpat arī Latvijas Okupācijas muzeja video liecību projektam. 9000 USD piešķirti Andra Kolberga iecerētajai filmai "Staļina laiks 1945 - 1953", 8600 USD Ginta Skutāna projektam "Latvijas Enciklopēdija Internetā", 7000 USD - Rēzeknē dzīvojošajai Maijai Sproģei bibliotēku fonda latviskošanai. 6500 USD finansējumu saņems arī Anša Epnera filma "Es esmu latvietis", 9949 USD Aleksejs Dergačovs projektam jaunatnes patriotiskai audzināšanai "Zinošam, protošam, tam turēt savu tēvu zemi", bet 2603 USD Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājam Atis Lejiņš publikācijas "Latvija pasaues politikā - iespējas un ierobežojumi" atkārtotai izdošanai. Sīkākas ziņas var iegūt www.latviesufonds.org. Zosēnos atrastas un restaurētas gleznas NRA. Vērtīgās latviešu mākslinieku gleznas atrastas, sakopjot apkārtni operas Baņuta brīvdabas izrādei - tās bija noglabātas kādas pussabrukušas mājas bēniņos. Gleznu vidū ir pazīstamu autoru - Jāņa Jaunsudrabiņa, Ernesta Brastiņa, Eduarga Lindberga, Jūlija Madernieka - un citu mākslinieku darbi, kas papildina latviešu mākslas vēsturi un ļauj plašāk iepazīt katra autora daiļradi. Zosēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Roberts Ruķis atzina, ka restaurētās gleznas ir liela bagātība, kas īpaši jāiepazīst lauku ļaudīm un jaunatnei, tāpēc tās tikšot izliktas apskatei nozīmīgu pasākumu laikā. Iespējams, ka restaurētās gleznas kā Zosēnu pagasta īpašums tiks uzglabātas Cēsu muzejā un nākotnē varētu tikt izdots īpašs katalogs par unikālo atradumu. Prezidente diskutē ar skolēniem NRA. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien viesojoties Limbažos un Staicelē, īpašu uzmanību pievērsa izglītības jautājumiem. Apmeklējot Limbažu 2.vidusskolu, kas ir vienīgā mazākumtautību skola rajonā, tika uzsvērts jautājums par sabiedrības integrāciju un bilingvālo apmācību vidusskolā. Skolas skolotāji atzīmēja, ka apzinās savu uzdevumu - dot jauniešiem tādu izglītību, lai viņi varētu konkurēt gan darba tirgū, gan iestāties augstākajās mācību iestādēs. Viņi norādīja, ka atbalsta civilizētu sabiedrības integrāciju, taču to nedrīkst sasteigt. Prezidente tika informēta, ka Limbažu 2. vidusskolā latviešu valodu bērni mācās jau no 1. klases un, beidzot 9. klasi, skolēni ir apguvuši deviņus mācību priekšmetus latviešu valodā. Prezidente pauda atbalstu šai bilingvālās apmācības metodei, atzīmējot, ka tā pamazām iepazīstina jaunieti ar valsts valodu, tajā pašā laikā nekavējot apmācību. Kā galvenās problēmas pedagogi minēja novecojušo izglītības standartu un latviešu valodas stundu skaita samazināšanu. Skarot sabiedrības integrāciju, tika uzsvērts, ka sociālās vides un sabiedrības gaisotnes ietekmei uz skolu ir liela loma. Būs piemiņas zīme Staburagam NRA Latvijas Kultūras fonda un Aizkraukles rajona Staburaga pagasta kopīgi izstrādātais projekts "Staburaga atdzimšana" paredz piemiņas zīmes izveidi Daugavas krastā - vietā, kur atrodas Staburaga klints. Patlaban konkursam ir pieteikušies pieci mākslinieki. Vietu, kur atradīsies piemiņas zīme, izvēlēsies mākslinieks. Taču visdrīzāk tā netiks novietota iepretim nogrimušajai klintij, kur pašā Daugavas krastā atrodas rakstnieku Māras Svīres un Vladimira Kaijaka dzīvesvieta, lai tūristi pārlieku bieži netraucētu viņus. Projekts paredz apmeklētājiem darīt pieejamu arī Staburaga avota ūdeni, par kura dziednieciskajām īpašībām stāsta teika. Tiek veidots Staburaga pagasta ceļvedis, kurā būs atrodama informācija par Vīgantes parka tūrisma takām. Parka nosaukumā, nesaskaņojot ar Staburaga pagastu, tika paņemts Staburaga vārds. Kā piebilda pagasta vecākā, pašvaldība šaurās rocības dēļ Vīgantes parku ar skolēnu, līgumstrādnieku un bezdarbnieku palīdzību var tikai kopt, kas arī tiek regulāri darīts, bet to pilnveidot nespēj. Te nepieciešama sabiedrības palīdzība. Maskavā būs Jura Podnieka atceres dienas BNS. Krievijas Kultūras fondā Maskavā nākamnedēļ tiks rīkotas kinorežisora Jura Podnieka 50 gadu jubilejai veltītas atceres dienas. Podnieka dienu atklāšanas ceremonijā 23.novembrī piedalīsies Latvijas vēstnieks Krievijā Imants Daudišs un, iespējams, arī Krievijas Kultūras fonda priekšsēdētājs Ņikita Mihalkovs. Pasākumos piedalīsies daudzi slaveni aktieri un režisori no Krievijas un Latvijas, kuri savulaik ir strādājuši kopā ar Podnieku. Podnieka dienas Krievijā organizē Latvijas vēstniecība un Krievijas Kultūras fonds. Programmas ietvaros tiks demonstrētas latviešu kinodokumentālista filmas. Podnieka filmas "Veļ Sīzifs akmeni", "Strēlnieka zvaigznājs" un "Vai viegli būt jaunam" jau ir kļuvušas par dokumentālā kinematogrāfa klasiku. Igo sniegs koncertu "Vaivaru" ārstiem un pacientiem BNS. Avārijā cietušais mūziķis Rodrigo Fomins (Igo) piektdien par godu 18.novembra svētkiem sniegs pusstundu ilgu koncertu Vaivaru rehabilitācijas centrā tā pacientiem un ārstiem. Pasākums būs slēgts, tajā varēs piedalīties tikai rehabilitācijas centra kolektīvs un centra pacienti. "Igo dziedās pusstundu, bet, ja viņš jutīsies labi, var būt pat ilgāk," pastāstīja centra kultūras darba koordinatore Vineta Krauliņa. Igo ārstējas centrā pēc smagas autoavārijas. Iespējams, koncerts ir "kā pateicība kaolektīvam, kas par viņu rūpējas, un viņš sniegs mums šo prieku", sacīja Krauliņa. Viņa arī vēstīja, ka Igo līdz jaunajam gadam neplāno sniegt atklātus koncertus. Ar nepacietību gaidām sniedziņu arī Rīgā, bet nekā. Laukos ir, bet mums kā nav tā nav. Rīgā, ja ir nokrišņi, tad tikai lietus veidā. Tāpēc dienas ir samērā siltas un mitras, taču naktīs temperatūra strauji krītas, un tad no rītiem ir bieza migla - brīžiem tāda, ka var saredzēt tikai pārdesmit metru uz priekšu, tad pa dienu atkal paliek siltāks un migla pazūd... Un, lai arī nedaudz pietrūkst gaišuma, tomēr gaisā jau virmo svētku noskaņa...