K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 171: 2000. g. 2. - 8. decembris Latvijai dos miljonus NRA. Latvijas un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas pagājušo piektdienu parakstīja saprašanās memorandu, kas ir pirmais solis, lai saņemtu Eiropas Savienības Nacionālā fonda (ISPA) finansējumu. Kā paskaidroja R. Zīle, šie ir pirmie projekti, kam no valsts puses atrasts līdzfinansējums un sakārtota dokumentācija, un nākotnē projektu būs vairāk. Patlaban vistuvāk ISPA naudas saņemšanai ir Via Baltica ietvaros plānotie autoceļa Rīga-Ainaži remontdarbi, piemēram, Gaujas tilta rekonstrukcija. Kopējās izmaksas ir 6,25 miljoni latu, no tiem 75% sedz ISPA. Vēl transporta jomā sagatavota Rīgas lidostas pievedceļa uzlabošana 5,792 miljonu latu vērtībā, ISPA segums - 75%; Austrumu-Rietumu delzceļa koridora rekonstrukcija, pārmiju pārvadu nomaiņa: 35,240 miljoni latu - 75%; šī paša dzelzceļa Rēzeknes stacijas pieņemšanas parka būvniecība: 10,213 miljoni -75%. Vides jomā finansējumu var saņemt Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projekts - 20,800 un 47%, Jelgavas ūdenssaimniecības attīstības projekts - 15,144 un 74% un Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta otrā fāze - 28 miljoni latu, un 61% kopējo izmaksu sedz ISPA. Uzņēmēji prasa dialogu ar valdību NRA. Septiņas ietekmīgas uzņēmēju organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli Valsts prezidentei, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un vairākiem ministriem, kurā teikts, ka "pēdējā laikā ir pastiprinājusies negatīvā tendence, kas ierobežo Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju gan tranzīta un sadales, gan arī ražošanas un investīciju piesaistes jomā". Viena no lielākajām netaisnībām ir esošā sodu sistēma, uzskata uzņēmēju pārstāvji. Latvijā sodanaudas uzņēmējiem sākotnēji tiek uzrēķinātas 100-120 procentu, un tikai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības tās pārskatīt un samazināt. Savukārt, piemēram, Zviedrijā sodanauda ir no 5-40 procentiem. Tas rada nevienlīdzīgus riska apstākļus, līdz ar to investori labprātāk izvēlas mūsu kaimiņvalstis. Turklāt Latvijā arī nedarbojas sistēma, kad uzņēmums, kas pats atklājis savas kļūdas, piemēram, grāmatvedībā, un piesaka tās atbildīgajām institūcijām, saņemtu mazāku sodu nekā uzņēmums, kas savas kļūdas slēpj. Patlaban sodanaudas procents abos gadījumos ir vienāds. Atklāto vēstuli parakstījuši Ārvalstu investoru padomes, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas, Latvijas Muitas brokeru asociācijas, Latvijas Starptautisko autopārvadātāju asociācijas, Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru asociācijas, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas un Latvijas Tautsaimniecības padomes pārstāvji. "Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) nenozīmē tikai likumdošanas formālas atbilstības nodrošināšanu, bet gan vislabvēlīgāko apstākļu radīšanu uzņēmējdarbībai ar mērķi panākt Latvijas konkurētspēju ES kopējā tirgū. Paziņojot, ka Latvijas likumdošana atbilst ES prasībām, valdība nenorāda, ka tajā pašā laikā nekas nav darīts vietējo uzņēmēju konkurētspējas palielināšanai, un, iestājoties ES, Latvijas uzņēmēji nespēs konkurēt ar citiem Savienības uzņēmumiem," uzskata vēstules autori. Kritizē nevienlīdzīgus nodokļus uzņēmumiem Diena. Saeimas pieņemtie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli, kuri stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra, paredz ievērojamus šā nodokļa atvieglojumus lielajiem investīciju projektiem. Investīciju projekti, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu, varētu saņemt 30—50% atlaides no uzņēmuma ienākumu nodokļa uz laiku līdz desmit gadiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) mazo un vidējo uzņēmumu attīstības komisijas priekšsēdētājs Andris Lasmanis uzsvēra, ka līdz ar šādu Saeimas lēmumu valsts atbalsta lielos uzņēmumus, savukārt noniecina mazos. "Jau tā nevienlīdzīgie apstākļi starp lielajiem un mazajiem uzņēmumiem padarīs konkurētspējas plaisu vēl lielāku," uzskata A.Lasmanis, piebilstot, "ka visas politiskās partijas allaž ir uzsvērušas, ka nepieciešams radīt sabiedrības vidusslāni, taču bez mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tas nebūs iespējams". A.Lasmanis domā, ka nodokļu atlaides investīcijām vajadzēja piešķirt gan lielajiem, gan arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. "Ja vienam būs, bet otram ne, tad sagaidīsim, ka, lai izturētu konkurenci, mazie būs spiesti ar visiem spēkiem izvairīties no nodokļu maksāšanas," norādīja A.Lasmanis. Finansu ministrs Gundars Bērziņš savulaik apgalvoja, ka šādi grozījumi veicinās investīciju piesaisti Latvijā, kas savukārt stimulēs valsts ekonomisko attīstību. Turklāt ar šādu soli tiek ieviesta jauna pieeja nodokļu atlaižu piešķiršanā, lai veicinātu ieguldījumus tautsaimniecībā. Kā svarīgu argumentu, ieviešot šādas nodokļa atlaides, finansu ministrs minēja arī to, lai nerastos konkurences kropļojumi. Kaimiņvalsts Igaunija jau aptuveni gadu ir pilnībā atcēlusi ienākuma nodokli investīcijām, savukārt Latvijā šis nodoklis ir 25%, Lietuvā — 24%. Latvijas Attīstības aģentūras speciālisti ir aprēķinājuši, ka aptuveni 99% no visiem Latvijas uzņēmumiem ir tieši mazie un vidējie, dodot darbu ap 60% no visiem valstī nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Ekonomikas ministrija novērtējusi, ka tieši šie uzņēmumi rada 50% no iekšzemes kopprodukta. Izvērtē koncepciju par e-valdību NRA. Pirmdien valdība skatīja koncepciju par e-valdības projektu. E-valdības projekta mērķis ir modernizēt pašreizējo valdības struktūru ar informācijas tehnoloģiju palīdzību, nodrošināt labākus, lētākus un demokrātiskākus pakalpojumus. Pašreizējās problēmas valdības un tās klientu sadarbībā ir valdības sniegto pakalpojumu lēnums un laikietilpība, neefektīva resursu izmantošana un dialoga trūkums starp valdības amatpersonām un iedzīvotājiem. Kā pilotprojektu e-pārvaldes īstenošanā Uzņēmumu Reģistrs piedāvā ieviest elektronisko pārvaldi komercķīlu reģistrā. Pirmdien valdības sēdē tiks izvērtēts arī Uzņēmumu Reģistra galvenā notāra M. Gulbja priekšlikums par starptautiska konkursa izsludināšanu stratēģisko konsultantu piesaistei e-valdības projekta īstenošanai. "Šaubos, ka tikai ar pašmāju resursiem var īstenot e-valdības un e-komercijas projektus," uzskata M. Gulbis, paziņodams arī, ka ir gatavs uzņemties politisko atbildību par e- valdības projekta īstenošanu Latvijā un koordinēt pašreizējo sešu e-institūciju darbību. Pašlaik ar e-jautājumiem Latvijā nodarbojas sešas grupas, kas strādā pie elektronisko dokumentu, e-komercijas un iedzīvotāju identifikācijas karšu izstrādes, informācijas sabiedrības un valsts datu inspekcijas veidošanas, kā arī Nacionālā informātikas padome. Pašreiz neviena institūcija darbu starp šīm grupām nekoordinē, tāpēc tām nav informācijas par kolēģu padarīto. "Elektronisko dokumentu darba grupai nav izdevies iegūt informāciju no citām. Ministru prezidents Andris Bērziņš pauda uzskatu, ka līdz starptautiska konkursa izsludināšanai vēl jāapstiprina koncepcija, jāizstrādā e-valdības projekts, jābūt skaidrībai par nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā un finansējumu. Krievija sola slēgt līgumus Rīgas Balss. Trešdien Maskavā tikās Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis un Krievijas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs Hermanis Grefs. Viņi ir vienojušies paātrināt Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumu izstrādi. Šādu informāciju sniedza Ekonomikas ministrijas preses dienests. Ministri uzskata, ka nākamā gada sākumā ekspertiem ir jāsāk izstrādāt līgumu projektus par savstarpējo investīciju aizsardzību, par nodokļu dubultu neaplikšanu un izvairīšanās no to nomaksas novēršanu. Līdz šim Krievijas puse ir vilcinājusies parakstīt ar Latviju līgumus. Ar citām valstīm Latvijai tādi jau sen ir noslēgti. Taču pirmo reizi pēc ilgiem laikiem sarunas par ekonomiku notikušas bez politiskiem noteikumiem. Ministrs arī piedalījās Maskavā notiekošā starptautiskā ekonomikas, rūpniecības un tirdzniecības ministru konferencē "Austrumi - Rietumi". Atbalsta korupcijas apkarošanas biroja izveidi Diena. Valdība otrdien atbalstīja Korupcijas novēršanas padomes (KNP) priekšlikumu jau ar nākamo gadu izveidot neatkarīgu Korupcijas apkarošanas biroju. Jaunveidojamais birojs sāktu darbu uz jau izveidotā KNP sekretariāta bāzes. Tā darbībai gada laikā būtu nepieciešami 138 612 lati. Birojā strādātu 10 cilvēki, kuru vidējā alga pēc nodokļu nomaksas būtu Ls 700. Tāpat būtu jāatrod 53 475 lati biroja iekārtošanai — datoru, automašīnu un mēbeļu iegādei. Visi šie līdzekļi nebūtu nepieciešami vienā gadā, jo biroja izveide notiktu pakāpeniski. Nākamā gada budžetā šādi līdzekļi nav piešķirti. Birojs atradīsies Tieslietu ministrijas pārraudzībā, tā vadītāju iecels valdība pēc tieslietu ministra ieteikuma. Līdz ar biroja izveidi valsts policija, drošības policija, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finansu policijas pārvalde neveiks pirmstiesas izmeklēšanu lietās, kurās Iekšlietu vai Finansu ministrijas darbinieki tiktu apsūdzēti kukuļošanas noziegumos. Tāpat līdz ar biroja izveidi tā kompetencē pārietu VID Korupcijas novēršanas daļas pienākumi. Birojs darbosies trīs virzienos — korupcijas apkarošana, analītiski pētnieciskais darbs, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas pienākumi. Birojs veiks arī operatīvās darbības un izziņu, bet apsūdzību, tāpat kā līdz šim, aizdomās turamajiem uzrādīs prokuratūra. Pretkorupcijas eksperti bagātīgi atalgoti Diena. Pagājušajā nedēļā valdības pārstāvji kopā ar PHARE korupcijas novēršanas likumdošanas, izglītošanas un sabiedrības informēšanas programmas darbiniekiem pavēstīja, ka tiks uzsākta vērienīga pretkorupcijas programma, kuras mērķis esot panākt, lai sabiedrība neiecietīgāk izturētos pret korupciju kā valsts attīstību negatīvi ietekmējošu problēmu. Programmas ietvaros masu medijos jau ievietotas reklāmas, kuras aicina iedzīvotājus sākt aktīvu cīņu ar korupciju. Vēl šīs reklāmas kampaņai līdzīgās korupcijas apkarošanas akcijas ietvaros plānots izglītot skolēnus, izdot bukletus un, iespējams, pilsētas ielās izvietot plakātus. Šīs kampaņas naudas izlietojumu administrē Vācijas nodokļu konsultāciju un sabiedrisko attiecību firma KPMG, kas šādas tiesības ieguvusi, uzvarot konkursā. Par naudas izlietojumu KPMG jāatskaitās Eiropas Komisijai. Saskaņā ar firmas sastādīto vispārējo budžeta tāmi konkrētiem projektiem no kopējā divu miljonu eiro (Ls 1 080 000) budžeta atvēlēti tikai 623 000 eiro (Ls 336 420). Policistu apmācībai no kopējā budžeta atvēlēti tikai 3 000 eiro (Ls 1 620). Savukārt, kampaņai medijos — 170 000 eiro (Ls 91 800), bet bukletu izdošanai — 200 000 eiro (Ls 108 000). Saskaņā ar KPMG sastādīto izdevumu tāmi ārvalstu ekspertu algošanai atvēlēti 650 100 eiro (Ls 351 000), bet samaksai vietējiem ekspertiem — 367 840 eiro (Ls 198 633). Vaicāta, vai šāds budžeta izlietojums atbilst valdības 1998.gadā izstrādātajam projektam, kad tika pieprasīta šī nauda, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane norādīja, ka šādu budžeta līdzekļu sadales proporciju paredzējuši Eiropas Savienības noteikumi. Latvijā samazinās nepilsoņu skaits Diena. Latvijā lēnām, taču nemitīgi arvien vairāk samazinās nepilsoņu skaits, un Naturalizācijas pārvalde (NP) prognozē, ka šā gada beigās valstī būs mazāk nekā 550 000 nepilsoņu. Viens no galvenajiem nepilsoņu samazināšanās iemesliem ir pilsonības iegūšana, taču, lai vēl vairāk iedzīvotājus bez Latvijas pilsonības aktivizētu naturalizācijai, 6.decembrī NP rīko informācijas dienu. Tās ietvaros visiem interesentiem tiks piedāvātas NP speciālistu konsultācijas par naturalizācijas gaitu, notiks pilsonības pretendentu solījuma par uzticību Latvijai svinīgā ceremonija, kā arī būs iespējams pārbaudīt savas zināšanas naturalizācijas eksāmenā, lai izzinātu tā saturu un grūtības pakāpi. NP apkopotie Iedzīvotāju reģistra dati rāda, ka 1999.gadā nepilsoņu skaits samazinājies par 31,7 tūkstošiem, taču tiek prognozēts, ka šogad tas varētu sarukt vēl par 40 tūkstošiem. Vairāk nekā piecu gadu laikā, kopš stājies spēkā Pilsonības likums un darbu sākusi NP, nepilsoņu skaits valstī samazinājies par 190 000 personu jeb par 25%. 1995.gadā Latvijā bija aptuveni 740 000 nepilsoņu, tagad tādu ir 550 000, stāsta NP priekšnieces vietnieks Ēriks Baranovskis. Prezidente pieņem pilsoņu svinīgo solījumu BNS. Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga trešdien pieņēma svinīgo solījumu no 21 jaunā pilsoņa, kuri pilsonību ieguvuši naturalizējoties, un izteica prieku par viņu "pareizo izvēli". Uzrunā jaunajiem pilsoņiem Vīķe - Freiberga, atzina, ka jaunie Latvijas pilsoņi ar savām dotībām, talantiem un spējām būs ieguvums Latvijas valstij. "Es domāju, ka Latvija ir tāda valsts, par kuras pilsoni ir vērts kļūt," pauda prezidente. Prezidente svinīgo solījumu pieņēma Naturalizācijas pārvaldes rīkotās informācijas dienas ietvaros. Pārvaldes darbinieki BNS apliecināja, ka no pulksten 10 uz pārvaldi nepārtraukti nāk cilvēki, kas interesējas par naturalizācijas noteikumiem, jo paši vēlas iegūt pilsonību. Pārvaldes darbinieki nepārtraukti ir noslogoti, stāstot apmeklētājiem par nepieciešamajiem dokumentiem, valodas un vēstures pārbaudēm. Radošo savienību pārstāvji apelēs pie varas un sabiedrības BNS. Latvijas Radošo savienību padomes otrdien notikušās plenārsēdes dalībnieki uzskata, ka jāsasauc plaša radošo savienību sanāksme un tajā jāiztirzā valsts politika un varas attieksme pret tautu un kultūru. Plenārsēdes dalībnieki uzskata, ka jāmeklē ceļi, kā vēlētājiem Saeimas velēšanu starplaikos ietekmēt un juridiski kontrolēt deputātus. Vērojot varas attieksmi pret kultūru, sabiedrību un cilvēku, radošo profesiju pārstāvji secina, ka nav virzības uz demokrātijas attīstību. Tāpēc nepieciešams "kultūras, intelekta, izglītības un stabilas cilvēka vērtību saglabāšanas un attīstības labad ar atbilstošām rīcības formām apelēt pie varas kā līdz šim, bet arī pie sabiedrības" teikts plenārsēdes rezolūcijā. Jurkāns turpina kritizēt Valsts prezidenti BNS. Frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" vadītājs Jānis Jurkāns joprojām ir kritisks pret Valsts prezidenti un viņas izteikumiem. Deputāts uzskata, ka prezidente nerīkojas kā valstvīrs. To Jurkāns sacījis ceturtdien "Lauku Avīzē" publicētā intervijā. Vienlaikus deputāts atzīst, ka prezidente ļoti labi pārstāv Latviju ārzemēs, jo koncentrējas uz Rietumiem, saprot Rietumus un runā viņu valodās. Tomēr Jurkāns ir kritisks pret vairākām prezidentes rīcībām un izteikumiem. Viena no tām ir prezidentes intervija televīzijas BBC raidījumā "Hard Talk". Pēc deputāta domām, prezidente tajā izmantojusi neprecīzus faktus, kā arī neuzmanīgi izteikusies par ārpolitiku. "Mani nopietni nodarbina jautājums: Kāpēc arī par manu, nodokļu maksātāja, naudu pilī tiek nodarbināti tik neprofesionāli ierēdņi - padomnieki?", sacījis Jurkāns. Viņš norāda, ka sācis baidīties no prezidentes personības kulta, kuram prezidente, iespējams sākusi gatavoties. "Es sāku baidīties no personības kulta. Uz visa šā nepievilcīgā politiķu fona, kas mums ir, cilvēkiem pēc tā var rasties vajadzība. Un man ir tādas nelāgas aizdomas, ka prezidente šai lomai jau sāk gatavoties. Viņas reakcija uz (Jāņa) Vanaga atteikšanos vadīt dievkalpojumu bija tāda, kas man lika domāt: piedodiet, vai viņai nav par daudz sakāpis galvā," paudis Jurkāns. Dabaszinībās un matemātikā skolēni kļuvuši gudrāki NRA. Starptautiskajā skolēnu matemātikas un dabaszinātņu sasniegumu pētījumā Latvija no 38 valstīm ieņem 18. un 20. vietu. Salīdzinot ar tām 17 valstīm, kuras pētījumā piedalījās arī 1995. gadā, mūsu skolēnu sasniegumi esot visvairāk progresējuši. Visaugstākie sasniegumi ir Taivānas un Singapūras skolēniem. Somija ir 10. vietā, 15. - Honkonga, pirms Latvijas 18. vietu ieņēmušas ASV, bet 19. - Jaunzēlande. Savukārt sliktākus sasniegumus par mūsu skolēniem dabazinātnēs uzrādījuši Lietuvas, Rumānijas, Izraēlas, Kipras, Jordānas, Irānas un citu valstu skolēni Ne tikai zināšanu tabulās rādītāji uzlabojušies. Četru gadu laikā palielinājies mājasdarbiem veltītais laiks, skolēni vairāk veic dažādus pienākumus mājās, vairāk nodarbojas ar sportu. Tāpat tabulas rāda, ka skolēni ievērojami mazāk cits citam dara pāri un zog. Ievērojami pesimistiskāk uz notiekošo izglītības sistēmā lūkojas matemātikas un dabaszinātņu skolotāji. Pēc viņu domām, draudi skolēnu personiskajai vai viņu pašu drošībai palielinājušies, skolēnu morāle ir zema, nedisciplinētība un skolēnu neieinteresētība - liela. Palielinājies arī morāles trūkums kolēģu un administrācijas darbinieku vidū. Gandrīz puse skolotāju, ja varētu, savu profesiju mainītu un no darba skolā aizietu. Latvija savu vidus vietu abos sasniegumu radītājos ieņēmusi ar paradoksāli zemu mācību resursu rādītāju. Tikai 14 procenti skolēnu atzinuši, ka viņiem mājās ir vārdnīcas, enciklopēdijas, savs rakstāmgalds un dators. Citas valstis ar tik zemu rādītāju ierindojušās 38 valstu saraksta lejas galā. Dabaszinātņu mācību resursos mūsu valsts sasniegusi tikai divus procentus no nepieciešamajiem. Rubiks aktivizēs politisko darbību Diena. Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdis Alfrēds Rubiks sestdien partijas kongresā atkārtoti tika ievēlēts par LSP līderi. LSP aicinās pirmās instances tiesu dzēst sodāmību A.Rubikam, kas izcietis sodu par valsts nodevību pēc 1991.gada augusta puča atbalstīšanas. Partija apņēmusies pievērst A.Rubiku aktīvākai politiskajai darbībai, deleģējot viņu Rīgas pilsētas izpilddirektora amatam, ko atbalsta visas apvienībā Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ietilpstošās partijas. Apvienībā kopā ar Sociālistisko partiju, kas dibināta 1994.gadā, ir arī Tautas saskaņas partija un Līdztiesība, kuru pārstāvji bija kongresa viesi. Trīs partijas jau vienojušās Rīgas mēra amatam atbalstīt Sergeju Dolgopolovu (TSP). Apvienības ceturtā pārstāve Krievu partija pašvaldību vēlēšanās startēs ar atsevišķu sarakstu. LSP kongress pieņēma arī programmu pašvaldību vēlēšanām, kur konstatēts, ka vietējās vēlēšanas "notiks buržuāziskās varas krīzes pieauguma apstākļos". Kongresa delegāti attieksmi pret valstī notiekošo pauda 12 rezolūcijās, kurās aicināts piešķirt vēlēšanu tiesības pašvaldībās nepilsoņiem, paziņots, ka partija ir pret Latvijas iestāšanos NATO, kā arī uzsvērta nepieciešamība draudzēties ar Krieviju. Sabiles sinagoga — visas Eiropas kopīgs mantojums Diena. Trešdien Sabiles sinagogu, kuru gada laikā plānots pilnībā rekonstruēt, izveidojot tajā mūsdienīgu kultūras centru ar zāli koncertiem un izstādēm, apmeklēja kampaņas dalībnieki, arī tās vadītājs Eiropas Padomes kultūras mantojuma departamenta direktors Hosē Marija Balesters. Sinagogas sakopšana, kas kultūrvēsturiskās teritorijas Abavas ieleja projekta ietvaros notiek ar ievērojamu Zviedrijas atbalstu, ir viens no Latvijas ieguldījumiem visas Eiropas kopējā kampaņā. Tās mērķis, iesaistot aptuveni 50 valstu valdības un nevalstiskās organizācijas, ir panākt izpratni par kultūras mantojumu kā visas Eiropas kopīgu vērtību. Sabiles sinagoga ir viens no trim kultūras mantojuma saglabāšanas projektiem, kas tiek īstenoti ar zviedru atbalstu, sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Sadarbojoties speciālistiem, tiks atjaunota arī Rāmavas muiža un Ungurmuiža. Pārsteidzoši atradumi Rubenes baznīcā Diena. Valmieras rajona Kocēnu pagasta Rubenes baznīcā, veicot grīdas nomaiņu altārdaļā, kura būvēta XIV gadsimtā, nejauši atrasti sena apbedījuma kaulu fragmenti, kas vēstures pētniekos, iespējams, atkal atdzīvinās nostāstu par Livonijas hronikas autora Indriķa atdusas vietu šajā dievnamā. Valmieras rajona galvenais valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Jānis Kalnačs atgādināja, ka ir šāda leģenda, taču pīšļu piederību noteikt esot ļoti sarežģīti. Pēc viņa aplēsēm, apbedījums altārdaļā varētu būt datējams no XIV līdz XVIII gadsimta vidum. Kaulu fragmenti tiks nogādāti uz Rīgu antropologiem izpētei. Turpat altārdaļā atklāta arī velvēta kādas vietējo muižnieku dzimtas kādreizējā kapene, kuras vecums patlaban nav zināms. J.Kalnačs Dienai sacīja, ka pēc nepieciešamās sagatavošanas un izpētes, iespējams, jau nākampavasar šo negaidīto vēstures liecību Kocēnu pagasts varētu nodot tūristu apskatei. Rubenes baznīcā atrasts arī 200 gadu vecs krāsns podiņš un tumšzilu glazētu jumta kārniņu fragmenti. Turpinot remontdarbus ģērbkamkarī, nelielā laukumā uziets ap 20 citu senu, laika gaitā jau sajauktu apbedījumu. Kā informēja J.Kalnačs, šie senču pīšļi drīzumā tiks pārapbedīti. Mākslinieki solidarizējas Gaismaspils celšanai Diena. Astoņi latviešu gleznotāji ir vienojušies atbalstīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas celtniecības ideju reproducējot savus darbus atklātnēs, kuras informāciju par Gaismaspils projektu nesīs pasaulē. Ieceres autors ir mākslinieks un UNESCO Starptautiskās mākslas asociācijas Latvijas Nacionālās komitejas vadītājs Jānis Spalviņš. Katra no atklātnēm, kuras otrā pusē redzams Gaismaspils attēls un īsa informācija, izdota tūkstoš eksemplāros un pa dažādiem ceļiem tikšot izplatīta ārzemēs. Pēc J.Spalviņa teiktā, tas nebūs vienīgais atbalsts bibliotēkas būvei, jo februārī iecerēts sākt gatavot nākamo atklātņu sēriju, bet nākotnē mākslinieki plāno līdzdarboties LNB mākslas darbu kolekcijas veidošanā, kā arī organizēt latviešu mākslinieku izstādes pasaules bibliotēkās. Akcija tapusi ar UNESCO Nacionālās komisijas, Kultūrkapitāla fonda un LNB atbalsta fonda palīdzību. Nākamgad Rīgas ielas būs gaišākas Diena. Nākamgad pašvaldības uzņēmums Rīgas gaisma vakara stundās plāno atjaunot visu Rīgas ielu apgaismojumu pilnībā, kāds tas nav pastāvīgi bijis kopš 1993.gada, kad Rīgā sāka taupīt elektroener-ģiju. Tas nozīmē, ka laikā no tumsas iestāšanās līdz pulksten 23 Rīgā iedegs visus ielu apgaismes ķermeņus, skaidroja Rīgas gaismas direktors Ansis Kreicbergs. Šogad Rīgas domes piešķirtā nauda pilnā režīmā ļāva apgaismot tikai trešdaļu pilsētas, bet pārējās pilsētas daļās dega viens ielu lukturis no katriem diviem vai pat viens no trijiem. Rīgas Domes informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa informēja, ka domes budžeta komiteja jau ir atbalstījusi 2001.gadā papildu 203 000 latu piešķīrumu un kopumā Rīgas ielu apgaismošana nākamgad rīdziniekiem izmaksātu 1 804 462 latus. Rīgā aizvien vairāk tiek uzstādīti moderni ielu apgaismes ķermeņi, kas, pateicoties speciālo atstarotāju un spuldžu kvalitātei, nodrošina gan labu gaismu, gan arī elektroenerģijas taupīšanu. Dažos Rīgas rajonos — Jaunciemā, Juglā, Vecāķos, Mārupē un Berģos — gaismekļi jau ir pilnībā nomainīti, bet Rīgas centrā vecie padomju laikos ražotie un uzstādītie lukturi palikuši ap 10% no kopējā gaismekļu skaita. Par to, cik ielu apgaismojums pilsētā ir svarīgs, liecina Rīgas Galvenās policijas pārvaldes regulārie ziņojumi presei, kuros Rīgas iemītnieki tiek aicināti būt uzmanīgiem slikti apgaismotajās ielās, jo tieši tur visvairāk tiek reģistrēti laupīšanas gadījumi. Ziemassvētkos kopā ar Rīgas Doma zēnu kori Apollo. Kas gan būtu Ziemassvētki Latvijā bez Rīgas Doma zēnu kora? Tā jau ir gandrīz kā tradīcija, ka Ziemassvētku laikā parādās kāds skaists mūzikas albums, veltīts gada skaistākajiem svētkiem. Par teicamu dāvanu Ziemassvētkos parūpējusies mūzikas izdevniecība “Platforma Records”. Kā Apollo informēja Platforma Records direktors Rimants Liepiņš, jau tuvāko dienu laikā veikalos parādīsies jauns Ziemassvētku albums, kurā būs apkopotas trīs Rīgas Doma zēnu kora absolventu, komponistu – Arņa Medņa, Uģa Prauliņa un Valta Pūces oriģinālkompozīcijas ar Kaspara Dimitera vārdiem. Dziesmas izpildīs Rīgas Doma zēnu koris, piedaloties Lindai Līnai (Leen), Arnim Mednim, Nikam Matvejevam un Igo. Tieši Igo ir uzticēts izpildīt albuma tituldziesmu “Tik klusa un svēta”. Kā katru gadu, Ziemassvētku laikā Latvijas baznīcās notiks labdarības koncerti, kuros piedalīsies visi augstākminētie mākslinieki. Visi ienākumi no Rīgas koncertos realizētajām biļetēm tiks ziedoti Rīgas Bērnu slimnīcai. Ziemassvētku egle Doma laukumā bīstami šūpojas LETA. Doma laukumā uzstādītā 3586 latus vērtā Ziemassvētku egle šodien pēcpusdienā, pastiprinoties vējam, sāka bīstami šūpoties. Laika prognoze vēsta, ka vēja brāzmas šodien Rīgā var sasniegt 13 metrus sekundē. Rīgas pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs aģentūrai LETA izteica pieņēmumu, ka SIA "Parks", kas veica egles nostiprināšanu, nav savu darbu padarījusi, kā pienākas, un solīja "kaut ko darīt lietas labā". Kā LETA jau ziņoja, egles pamatnes izveidošanai no Vecrīgas caurlaižu naudas pirms diviem gadiem Rīgas domes Satiksmes departaments iztērēja 3265,98 latus. Ja var ticēt tāmei, "egles kājas" betonēšanas darbos SIA "Mīts" cementam vien ir izlietojusi 100 maisus. Gaidām, gaidām, bet .. nekā. Sniegs kā nav tā nav. Nu jau sāk likties, ka to tuvākajā laikā nesagaidīsim. Vai tiešām mēs Ziemassvētkos paliksim bez sniedziņa?… Bet, ja par laika ziņām, tad jāsaka, ka laiks ir rudenīgs, jo sniega nav un temperatūra vēl arvien ir virs nulles ( +5oC ). Un kur tad tas aukstums radīsies, ja nav sniega vai arī otrādi - kur lai rodas sniegs, ja ir tik silts. Pērn šajā laikā jau bija stipri auksts un arī sniedziņš jau bija uzsnidzis... Anda