K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 172: 2000. g. 9. - 15. decembris Noslēgusies Baltijas asamblejas sesija Diena. Noslēdzot Baltijas asamblejas 17. sesiju Viļņā, pieņemts paziņojums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas integrāciju NATO, aicinājums Baltijas ministru padomei paplašināt dzelzceļa satiksmi, kā arī rezolūcija par jauniešu tūrisma paplašināšanu un rezolūcija par intensīvāku pedagoģiski izglītojošo darbību. Trīs valstu parlamentārieši arī plānoja pieņemt aicinājumu Krievijas federācijai par oficiālu to okupācijas fakta atzīšanu, tomēr laika trūkuma dēļ šis jautājums tika atlikts līdz nākamajai sesijai. Viens no nozīmīgākajiem BA pieņemtajiem dokumentiem ir paziņojums par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas integrāciju NATO. Lietuvas delegācija gribēja, lai rezolūcijā būtu teikts, ka pat vienas Baltijas valsts uzņemšana NATO ir arī divu pārējo panākums, bet Latvijas delegācija neatbalstīja šo priekšlikumu. BA priekšsēdētāja tiesības sesijas noslēgumā pārņēma Latvija. Nākošā BA sēde notiks 31. maijā, Rīgā. Baltijas premjeri apmierināti ar ES sanāksmes rezultātiem REUTERS. Baltijas valstu premjerministri, otrdien tiekoties Stokholmā, atzinīgi novērtēja Nicā notikušās Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju apspriedes rezultātus. "Tas ir ļoti pozitīvs lēmums, ļoti skaidrs signāls, kas rada motivāciju visām kandidātvalstīm," sacījis Latvijas ministru prezidents Andris Bērziņš. Lietuvas premjers Rolands Pakss, vērtējot Nicas sanāksmes rezultātus, pauda viedokli, ka līdz ar minētajiem lēmumiem esot "atvērtas durvis" uz turpmāko paplašināšanos. Igaunijas premjers Marts Lārs slavēja Nicā pieņemtos lēmumus, kas atļauj nākamajām dalībvalstīm iecelt savus komisārus Eiropas Komisijā un būt taisnīgi pārstāvētām Ministru padomē un Eiropas parlamentā. Savukārt Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons atzina, ka "paplašināšanās patlaban ir vissvarīgākais ES projekts". Saskaņā ar pašreizējo grafiku pirmajām kandidātvalstīm jāpabeidz iestāšanās sarunas līdz 2002. gada beigām un jāiestājas ES tā, lai paspētu piedalīties 2004.gada pavasarī paredzētajās Eiropas parlamenta vēlēšanās. Karnegī fonds iesaka draudzēties ar Krieviju Diena. Ietekmīga ASV ārpolitikas pētniecības organizācija ir publiskojusi savus ieteikumus jaunajam ASV prezidentam, kuros ASV un Krievijas attiecību uzlabošanas nolūkā ierosināts neatbalstīt NATO paplašināšanu bijušās Padomju Savienības teritorijā agrāk par 2005.gadu, tā vietā galveno uzmanību veltot savstarpējas sadarbības un sapratnes atjaunošanai ar Krieviju. Kārnegija starptautiskā miera fonda eksperti, kuri lepojas ar ietekmīga padomdevēja statusu pašreizējā prezidenta administrācijā, aicina neatbalstīt nesenās pagātnes kļūdas, NATO sasteigti īstenojot paplašināšanas procesu bijušā Varšavas bloka teritorijā. Baltijas valstu uzņemšana jau 2002.gadā nozīmētu vērst pret Rietumiem dziļu un neatgriezenisku Krievijas ienaidu, kas iedragāšot gan Rietumu, gan Krievijas, bet it īpaši pašu Baltijas valstu drošības situāciju. Tā vietā fonds ierosina, lai NATO konkretizē savu "atvērto durvju" politiku pret Krieviju, deklarējot savu patieso vēlmi redzēt Krieviju kļūstam par alianses sastāvdaļu un piešķirot šā mērķa īstenošanai naudu. NATO valstīm vajadzētu arī pārskatīt iespējas iepirkt Krievijā ražoto bruņojumu, lai palielinātu Krievijas militārās industrijas savietojamību ar alianses standartiem, iesaka fonds. Eiropa "no Tallinas līdz Melnajai jūrai" Rīgas Balss. Būdams vizītē Bulgārijā, ASV NATO paplašināšanas komitejas prezidents Brūss Džeksons teicis, ka alianse jaunās kandidātvalstis uzņems jau pēc 21 mēneša, tātad 2002. gadā. Līdz 1991. gadam Džeksons ASV aizsardzības departamentā nodarbojās ar kodolpolītikas jautājumiem un piedalījās sarunās ar PSRS ieroču kontroles jomā un viņš esot padomdevējs jaunajā Buša administrācijā. Savā referātā viņš norādija, ka 2010. gadā Eiropa stiepsies no Tallinas līdz Melnajai jūrai. Džeksons uzsvēra, ka ASV stingri atbalstot Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Džeksons izrādījās skeptiski noskaņots pret Bulgārijas un Rumānijas gatavību dalībai NATO, savukārt kā pozitīvu piemēru minēja Baltijas valstis, slavēdams to veikumu valsts aizsardzības jomā. Jautāts par Krievijas negatīvo nostāju pret Baltijas uzņemšanu, Džeksons pastāstīja, ka nesen viesojies Spānijā un tās polītiķi likuši viņam manīt arī savu negatīvo nostāju pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Izrādās, Krievija esot Spānijai iesniegusi dokumentu, kurā argumentē savu pretestību alianses paplašināšanai. "Es spāņu kolēgiem atgādināju, ka tos pašus argumentus Padomju Savienība minēja arī pirms Spānijas uzņemšanas NATO 1982. gadā, tā kā tie nekādā gadījumā nebija un nebūs izšķirošie lēmuma pieņemšanā un Spānijai nevajadzētu tiem pievērst lielu uzmanību" teica Džeksons. Latvijas attīstības koncepcija Diena. Trešdien tika svinīgi atklāta 15 autoru izstrādāta koncepcija " Latvija: no vīzijas uz sadarbību". Tajā iezīmēts vēlamais valsts attīstības modelis nākamajiem 20 -30 gadiem, gan ekonomikā, gan politikā, gan cilvēkresursu attīstībā, lielāko uzsvaru liekot uz Latvijas esošo priekšrocību gudru izmantošanu. Pie šīs koncepcijas strādājuši: Andris Šķēle, Juris Biķis (Latvijas Finiera ģenerāldirektors), Juris Ekmanis (Zinātņu akadēmija), "gēnu inženierijas specialists" Elmars Grēns, Ojārs Kalnins, Edvins Kārnītis (bija Šķēles padomnieks informācijas tehnoloģiju laukā), Ojārs Kehris (Ekonomistu apvienība 2010), Tatjana Koķe (bijusi augstākās izglītības valsts ministre no Jaunās partijas), Edmunds Krastiņš (Ekonomistu apvienība 2010), Viktors Kulbergs (esot idejas autors, vadīja Tautsaimniecības padomi valdības konsultēšanai, darbojas autobiznesā), Artis Pabriks (politologs), Tālis Tisenkopfs (sociologs), Roberts Zīle (Ekonomistu apvieniba 2010). Koncepcijas teksts drīzumā būs pieejams Akadēmiskās bibliotēkas mājas lapā , ar iespēju to komentet un sūtīt ieteikumus. Ekonomisko izaugsmi kavē priekšvēlēšanu gaisotne BNS. Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi šā gada trešajā ceturksnī bija lēnāki nekā gaidīts. Iemesls tam ir 2001.gada martā gaidāmo pašvaldību vēlēšanu gaisotne. Privatizācijas process Latvijā atsāksies tikai pēc vēlēšanām. Privatizācijas procesa palēnināšanās saistīta ar valdības atteikšanos no "Latvenergo" privatizācijas, pēc tam kad pret uzņēmuma privatizāciju un restrukturizāciju asi vērsās sabiedrība. Šādu viedokli savā jaunākajā makroekonomiskajā pārskatā par Baltijas valstīm pauž "Hansabank Markets". Pārskatā prognozēts, ka Latvijas budžeta deficīts šogad būs vismaz 2,8 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr pastāv iespēja, ka tas var pārsniegt arī trīs procentus no IKP. Latvijas valdība atteicās no vienošanās ar Starptautisko valūtas fondu (SVF), kas paredzēja 2000.gadā fiskālā deficīta maksimālo līmeni divu procentu apjomā no IKP, un paaugstināja to līdz 3,2 procentiem no IKP. Nākamā gada budžets plānots ar 1,74 procentu deficītu pretstatā sākotnēji plānotajam vienam procentam no IKP. Pēc "Hansabank Markets" uzskata, Latvijas IKP pieauguma pašreizējā palēnināšanās saistīta arī ar ekonomiskās struktūras salīdzinoši zemo elastīgumu un orientāciju uz "vecajiem un uzticamajiem" biznesa sektoriem - tranzītu, kokrūpniecību un tekstilrūpniecību. Baltkrievi interesējas par sadarbības iespējām NRA. Lietišķā vizītē Ventspilī vakar ieradās Baltkrievijas prezidenta administrācijas vadītājs Mihails Mjasņikovičs un Baltkrievijas vēstnieks Mihails Mariničs, lai tikšanās laikā ar domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli un a/s Ventspils tirdzniecības osta padomes priekšsēdētāju Oļegu Stepanovu spriestu par sadarbības perspektīvām. M. Mjasņikoviča vizītes mērķis esot saistīts ar Baltkrievijas kravu tranzītu caur Ventspils ostu. Tika iztirzātas problēmas, kas varētu negatīvi ietekmēt kravu plūsmas pieaugumu, kā arī apspriestas turpmākās sadarbības attīstības iespējas ilglaicīgākā perspektīvā. Apspriesta arī iespēja brīvostas teritorijā veidot kopuzņēmumu - fosfora, kālija un dažādu citu minerālmēslu miksēšanas rūpnīcu, tādējādi radot jaunas darba vietas. Uzņēmēji ārzemju partnerus var meklēt internetā NRA. Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju (ĀM) radījusi jaunu sadaļu savā interneta mājaslapā - biznesa piedāvājumu datubāzi, kurā Latvijas uzņēmēji var meklēt sev sadarbības partnerus dažādās biznesa nozarēs ārvalstīs, informēja LAA ģenerāldirektors Māris Ēlerts. Kā uzsvēra M. Ēlerts, iespēja internetā atrast kompānijas, kas būtu gatavas sadarboties, īpaši pievilcīga varētu būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru finanses atšķirībā no lielajiem uzņēmumiem neļauj pašiem veikt citu valstu tirgus izpēti un realizēt mārketinga projektus ārvalstīs. Ar jaunās datubāzes izveidi informācijai būtu jākļūst pieejamākai arī tiem uzņēmējiem, kas nestrādā Rīgā, jo nu viņiem vairs nav jātērē laiks un nauda, lai personīgi ierastos LAA pēc informācijas. Jaunā biznesa piedāvājumu datubāze izveidota vienlaikus ar LAA interneta mājaslapas modernizāciju. Šī mājaslapa (www.lda.gov.lv) daudziem ārvalstu uzņēmējiem ir pirmais iespaids un informācijas avots par Latviju. Vecā LAA mājaslapa, pēc starptautisko speciālistu vērtējuma, bija viena no desmit labākajām šāda veida organizāciju interneta mājaslapām. Latvijā ir 40 000 narkomānu NRA. Narkomānijas slimnieku un narkotiku lietotāju skaits Latvijā svārstās ap 40 000. 113 cilvēku šogad nomiruši no narkotiku pārdozēšanas. Kā informēja Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna, speciālistus ļoti satrauc mazgadīgie narkomāni un toksikomāni. Šogad centrā ārstēti divi desmit gadu veci bērni - no miegazālēm un līmes ostīšanas atkarīgie. Kopumā 89,5 procenti šogad reģistrēto narkomānu un narkotiku lietotāju ir vecumā līdz 19 gadiem. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šogad palielinājies arī pirmoreiz reģistrēto atkarības slimnieku skaits. Tomēr Narkoloģijas centrā reģistrēta tikai maza daļa no narkotikām atkarīgo cilvēku, jo te pārsvarā vēršas tie, kas vēlas ārstēties. No Labklājības ministrijas alkoholisma novēršanas un slimības agrīnās atklāšanas valsts programmai šogad bija atvēlēti 160 000 latu, tikpat liela summa plānota nākamgad. Narkomānijas profilakses programmās šogad apmācīti 250 skolotāji, skolu direktori, sociālie darbinieki, policisti, bāriņtiesu pārstāvji. Sākta ceļu policistu apmācības programma, un 350 policistu jau ir apmācīti, kā atpazīt narkotiku lietotāju pie automašīnas stūres. Nākamgad apmācības programmā paredzēts iesaistīt arī Nacionālos bruņotos spēkus. Narkoloģijas centrs visām Latvijas skolām sagatavojis grāmatas par narkotikām un pretnarkomānijas plakātus. Speciālisti cer skolasbērnu uztveri iespaidot arī ar populāru personību personīgo piemēru - vienā no plakātiem ar saukli Ar narkotikām nav uzvaras! redzams hokejists Artrūrs Irbe. Pēc Narkoloģijas centra datiem, lielākā daļa - 89,9 procenti - pirmoreiz atklāto narkomānu ir opiātu atkarīgie, turklāt gandrīz visi - 96,3 procenti - ir intravenozie narkomāni - narkotikas injicē. Šogad desmit mēnešos narkoloģiskajos stacionāros ārstēti 1645 narkomānijas slimnieki un visbiežāk reģistrēti no heroīna atkarīgie narkomāni. 9338 cilvēki ārstējušies no alkoholisma, turklāt piektdaļai šo pacientu reģistrētas alkohola psihozes. Prezidente uzņemas gādāt par dzīves pabērniem Diena. Latvijas sabiedrība vēl joprojām atsvešināti lūkojas uz bērnu namu, internātskolu, patversmju bērnu ikdienas problēmām, kuru risināšanā starp daudzajām valsts un nevalstiskajām institūcijām trūkst vienprātības un sadarbības. Šādi otrdienas vēlā vakarā pēc vairāku dzīves pabērnu mājokļu apmeklēšanas un diskusijas secinājusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Uzņemdamās institūciju darba koordinatores lomu, prezidente lūgusi jau tuvāko mēnešu laikā izskatīt vairākus priekšlikumus bērnu stāvokļa uzlabošanai. Prezidentes otrdienas vizītes bērnunamā Sprīdītis, Rīgas 1.internātskolā, Nepilngadīgo profilaktiskā centrā Rīgā, Alises ielā, izgaismojušas virkni problēmu. Taču vakara diskusijās, kurās prezidentes aicināti piedalījās ģenerālprokurors Jānis Maizītis, izglītības ministrs Kārlis Greiškalns un vairāki citi speciālisti, atklājās, ka šo problēmu risināšanā nav sadarbības. Līdz ar to neesot skaidrs, kurām vecāku pamesto un bāreņu dzīves nebūšanām tiek meklēts risinājums, bet kuras atstātas novārtā. Uzņemdamās šī darba koordinatores lomu, V.Vīķe-Freiberga lūdza par bērnu labklājību atbildīgās institūcijas jau 2-3 mēnešu laikā izvērtēt vairākus priekšlikumus uzlabot bērnu ikdienu. Prezidente atbalsta alkohola tirdzniecības ierobežošanu BNS. Lai pārtrauktu samilzušo alkoholisma problēmu Latvijā, Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga atbalsta pašvaldību iniciatīvu, ierobežojot alkohola tirdzniecību naktīs. Šādu viedokli prezidente pauda otrdien, tiekoties ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, izglītības un zinātnes ministru Kārli Greiškalnu, mācītāju Jāni Vanagu un bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem. Alkoholisma ierobežošana naktīs pašvaldībās varētu daļēji novest pie nelegālā spirta izplatīšanās, taču ar laiku šis ierobežojums varētu dot pozitīvas iezīmes, uzskata Vīķe - Freiberga. Latvijā vairākās pilsētās jau ir prakse naktīs netirgot alkoholu - Valmierā, Jelgavā un Olainē. Savukārt Cēsīs un Rēzeknē ir šādi ierosinājumi. Valmierieši, kas pirmie ieviesa šādu praksi, to atzīst par labu un uzskata, ka tas ierobežo alkoholismu. Latvijā veidojas analfabētu paaudze NRA. Latvijā pieaug to jauniešu skaits, kuriem ir tikai pamatizglītība, vispārējā vidējā izglītība vai nav pat pamatizglītības. Nodarbinātības Valsts dienesta (NVD) bezdarba analīzes un prognozes daļas vadītāja Ilga Upeniece informēja - no kopējā bezdarbnieku skaita 14,8 procenti ir jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem. 19,5 procentiem bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 18 gadiem nav pabeigta pamatizglītība, 74,4 procentiem ir pamatizglītība. Gandrīz sešiem procentiem bezdarbnieku vecumā no 18 līdz 25 gadiem nav pabeigta pamatizglītība, bet 36,8 procentiem ir tikai pamatizglītība. Augsts ir to jauniešu skaits, kuriem ir vidējā vispārējā izglītība, bet nav apgūta nekāda profesija - 23,8 procenti. Pēc nodarbinātības speciālistu domām, ir dažādi iemesli, kāpēc jaunietis nav apguvis pamatizglītību vai vidējo izglītību. Latvijā pieaug to ģimeņu skaits, kuras neredz iemeslu bērnus sūtīt uz skolu, nedara to līdzekļu trūkuma dēļ vai arī bērnu izglītība vecākiem nerūp. Nereti vecāki vēlas, lai vecākie bērni drīzāk sāktu strādāt un gādātu par mazākajiem. Strauji palielinājusies saslimstība ar listeriozi LETA. Latvijā šogad strauji palielinājusies saslimstība ar dzīvībai bīstamo pārtikas infekciju listeriozi, kuras klīniskās izpausmes parasti nav saistītas ar kuņģa un zarnu traktu, bet gan ar centrālās nervu sistēmas un citu organisma sistēmu bojājumiem. Kā liecina Nacionālā vides veselības centra (NVVC) epidemioloģijas biļetena dati, Latvijā šā gada pirmajos 11 mēnešos reģistrēti 33 saslimšanas gadījumi ar listeriozi, kas vairākkārt pārsniedz iepriekšējos gados reģistrēto listeriozes slimnieku daudzumu. Kā aģentūrais LETA atzina NVVC preses sekretāre Inga Priževaite, Latvijā arī iepriekš ir bijuši reģistrēti listeriozes slimnieki, taču to skaits ir bijis ievērojami mazāks - gada laikā reģistrēti tikai pāris slimnieku. Listeriozes pieauguma tendence tiek skaidrota ar diagnostikas iespēju palielināšanos, pārmaiņām pārtikas produktu ražošanā, piemēram, plaša patēriņa pārtikas izejvielu ražošanas palielināšanos, pārstrādes rūpniecības paplašināšanos, saldēšanas iekārtu attīstību un tamlīdzīgi. Tāpat pie iemesliem šīs slimības izplatīšanā tiek minētas pārmaiņas ēšanas ieradumos - patērētāju pieprasījumu pēc ātri un ērti pagatavojamiem, aukstumā uzglabājamiem pārtikas produktiem ar ilgu lietošanas termiņu. Šāda ilgstoša produktu uzglabāšana ledusskapī dod listērijām iespēju savairoties. Patvēruma centrs grūtniecēm svin jubileju NRA. Misijas Pakāpieni grūtnieču un jauno māmiņu patvēruma centram Cēsu rajona Raunā apritējis gads. Šajā laikā centrā piedzimuši 11 mazuļi. Raunas patvēruma centrā uz gada jubilejas svinībām pulcējās misijas Pakāpieni darbinieki, centra draugi, bijušās atvēruma centra iemītnieces ar saviem mazuļiem un pašreizējās iemītnieces - jaunās māmiņas un meitenes, kas vēl gaida bērniņa piedzimšanu. Misijas Pakāpieni direktors Viljams Šulcs pastāstīja, ka nepilngadīgas meitenes, nezinot, kur vērsties pēc palīdzības un morāla atbalsta trūkuma dēļ, savulaik izvēlējās nevis laist bērniņu pasaulē, bet abortu. Lai palīdzētu nepilngadīgām grūtniecēm, misija Pakāpieni izveidoja nepilngadīgo grūtnieču un jauno māmiņu atbalsta centru Jaundubultos, kas pastāvēja trīs gadus un 1997. gadā pārtrauca darbību. Pēc daudzkārtējiem palīdzības lūgumiem misija Pakāpieni nolēma veltīt visus spēkus centra darbības atjaunošanai un pilnveidošanai, un nu jau ir apritējis gads, kopš grūtniecēm un mātēm atkal ir vieta, kur rast atbalstu un pajumti. "Visgrūtāk bija atrast cilvēkus, kas varētu nākt dzīvot un strādāt uz šo centru, kam būtu daudz ko dot citiem, kas būtu spējīgi atstāt savu iepriekšējo dzīvi, lai palīdzētu citiem," atzina V. Šulcs. Šādus cilvēkus Pakāpieni atrada, un centru no pirmās darbības dienas vada Irēna un Juris Bindemaņi, kas aprūpē centra iemītnieces, palīdz viņām kļūt par īstām māmiņām un iemācīties uzņemties atbildību par sevi un mazuli. Centrā meitenes dzīvo kā lielā ģimenē. Darbības laikā patvērumu un mājvietu radušas 14 māmiņas un viņu mazuļi. Jaunākajai iemītniecei ir 14 gadu, vecākajai - 26 gadi. Strauji palielinās interneta iezvanpieejas lietotāju skaits BNS. Septembrī SIA "Lattelekom" Interneta pakalpojumu sniedzējiem piedāvāja jaunu tarifu shēmu pakalpojumam "Internet iezvanpieeja 900", būtiski samazinot Interneta iezvanpieejas tarifu brīvdienās un vakaros, kā arī tarifu par vienu minūti atkarībā no Internetā pavadītā laika. Kopš tam kopējais Interneta iezvanpieejas lietotāju skaits Latvijā ir palielinājies par 16%, bet Interneta pavadītais laiks, izmantojot iezvanpieeju, - par 17%. Tiem Interneta pakalpojumu sniedzējiem, kuri noslēdza līgumu ar "Lattelekom" par jaunas tarifu shēmas pakalpojuma "Interneta iezvanpieeja 900" izmantošanu, "Interneta iezvanpieejas lietotāju skaits ir palielinājies par 21%, bet Internetā pavadītais laiks - par 25%. Pirmais jaunos Interneta iezvanpieejas tarifus saviem klientiem sāka piedāvāt "Lattelekom" Interneta pakalpojumu sniedzējs "Apollo", bet vēlāk līgumus ar "Lattelekom" par jaunās tarifu shēmas izmantošanu noslēdza arī "Delfi", "Neonet", "Internet", "Latnet" un "Telia Latvija". Ieviešot jauno tarifu shēmu pakalpojumam "Interneta iezvanpieeja 900", būtiski tiek samazināti Interneta iezvanpieejas tarifi brīvdienās un vakaros, kā arī tarifs par vienu minūti atkarībā no Internetā pavadītā laika. Veidojas Rīgas domes mājaslapa BNS. Rīgas domes valde ceturtdien uzklausīja domes informācijas un informātikas nodaļas ziņojumu par Rīgas domes interneta mājaslapas veidošanas gaitu. Domes valde pagājušajā nedēļā uzdeva sagatavot šādu ziņojumu, jo mājaslapas sagatavošana ir ieilgusi. Domes Finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš apliecināja, ka domei nav finansiālu ierobežojumu mājaslapas pabeigšanai, nepieciešama tikai informācija. Šobrīd pašvaldības interneta mājaslapā pieejams tikai Rīgas 2000.gada budžeta dokuments, velotransporta attīstības programma, sabiedriskā transporta attīstības analīze, domes tālruņu numuri, mājokļu stratēģija un saite uz aģentūras "Rīga 800" mājaslapu. Savukārt aktuālā informācija, normatīvie dokumenti un informācija par domes struktūrvienībām nav pieejama. Jau ilgāku laiku pašvaldības mājaslapā ievietots uzraksts, ka mājaslapa tiek pārveidota, un atvainošanās par nespēju saņemt visu informāciju. Premjers atbild uz bērnu jautājumiem BNS. Premjers Andris Bērziņš svētdien tiešraidē Latvijas televīzijā atbildēja uz dažādiem bērnu sagatavotiem jautājumiem - par politisko situāciju valstī, bērnu tiesībām un arī personiskiem jautājumiem. Jaunajiem korespondentiem no dažādām Latvijas pilsētām premjers vēstīja, ka pašreizējā valdība pastāvēs līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, bet pēc viņa ievēlēšanas par "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāju Bērziņam būšot vēl ciešāk jāsaplāno laiks, lai vadītu valdību un arī partiju. Vairāki jautājumi izskanēja par bērnu tiesību aizsardzību. Kāds jaunais žurnālists vaicāja - ko darīt bērnam, ja viņam nodarīts pāri līdzīgi kā Aleksandrovas speciālajā internātskolā. Premjers atgādināja par iespēju anonīmi piezvanīt tiesību aizsardzības iestādēm. Bērziņš aicināja bērnus ziņot ne tikai par sevi, bet arī par viņu draugiem, ja ir šāda informācija. Tādā veidā valsts varēs ātrāk sniegt bērnam palīdzību. Bērziņš uzskata, ka skolās noteikti būtu jāmāca ticības mācība vai ētika. Personīgo jautājumu laikā atklājās, ka Bērziņš šoruden nav varējis izmantot laiku savam vaļaspriekam - sēņošanai. Toties viņš ir piedalījies Andru Bērziņu klubiņā, kurā piedalījušies 17 viņa vārda un uzvārda brāļi. Biedrības namā rāda latviešu budēļu maskas Diena. Pagājušo piektdienu Latviešu biedrības namā tika atklāta latviešu tradicionālo budēļu masku izstāde Cilvēks - budēlis. Pēc ikgadējā masku konkursa noslēguma bērni turpat biedrības namā izkrāsotām sejām, tērpušies dažādu zvēru un citu mošķu maskās, devās rotaļās un skandēja Ziemassvētku dziesmas. Interneta veikalos iepērkas Ziemassvētku vecītis TVNET. Ziemassvētku vecītis apciemojis veikalus iTirgus.com, perc.lv, rgb.lv un Delfi e-mols.lv. Perc.lv, piedāvā 250 preču īpaši Ziemassvētkiem. Visplašāk pārstāvēti video ieraksti, kopumā 175, bet liela izvēle ir arī kosmētikai - nopērkamas KOLONNAS dāvanu kartes, AVON un citu firmu kosmētikas preces. ITirgus.com piedāvā iegādāties eglīšu rotājumus, mākslīgās egles, spuldzīšu virtenes, elektriskos svečturus un salavečus. Parādījusies arī jauna sadaļa - alkohols, kurā tiek piedāvāti arī 12 šampanieša veidi. Delfi e-mols.lv pagaidām piedāvā tikai pirotehniku. Rīgas grāmatu bāze - rgb.lv piedāvā 10 grāmatas par Ziemassvētku tematiku - "Dziedi, dziedi putenīti!", "Eglīte biezoknī", "Eņģeļa dziesmas", "Gads ir balts no abiem galiem ","Gadskārtas un ģimenes svētki", "Kāds mirdzošs klusums ", bet sērijā "Mazā Ziemassvētku lodziņu grāmata" var iegādāties četras grāmatas - "Kur ir mana dāvana?", "Mīļais sniegavīrs", "Vai es varu palīdzēt?", "Ziemassvētku vecīša cepure". Latvijas sporta likumu apspriež Internetā BNS. Sporta likumprojekta publicēšana Internetā izraisījusi lielu interesentu aktivitāti, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs Einars Fogelis. Latvijas sporta sistēmā, kuru šobrīd regulē vairāki tiesību akti, ir nepietiekami sadalīta valsts institūciju, pašvaldību un dažādu sporta sabiedrisko institūciju kompetence. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, sporta sabiedriskajām organizācijām un apvienībām ir izstrādājusi jaunu sporta likumprojektu. Fogelis atgādināja, ka likuma mērķis ir noteikt sporta organizēšanas un veicināšanas vispārīgos organizatoriskos un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības un pamatuzdevumus sporta attīstībā, sporta finansēšanas pamatus, kā arī dalības principus starptautiskajā sporta kustībā. Ar sporta likumprojektu joprojām ir iespējams iepazīties IZM Sporta pārvaldes Interneta mājas lapā vip.latnet.lv/lsp. Cēsīs novērota zemestrīce LETA. Trešdien 6.decembrī, Cēsīs fiksēti pazemes grūdieni. Tā sestien ziņoja laikraksts "Lauku avīze". Valsts ģeoloģijas dienesta galvenais seismologs Valērijs Ņikuļins pastāstījis, ka pazemes grūdienus Cēsīs izraisījusi stipra zemestrīce Turkmēnijā, Kaspijas jūras piekrastē. Lai par fiksēto parādību uzzinātu vairāk un noskaidrotu zemestrīces stiprumu pēc Rihtera skalas, Ņikuļins aicina visus cēsiniekus, kuri 6.decembī manījuši ko neparastu, par to informēt Valsts ģeoloģijas dienestu. Sveiks kurmi! Lauku Avīze. Beidzot iznākusi Andra Šķēles kurmju grāmata - patiesībā grāmata par cīņu pret kurmjiem, kas tapa pēc tam, kad kurmji uzraka Andra Šķēles dārzu. Grāmata saucās "Sveiks kurmi!", iznākusi 2000 eksemplāros. Ar "Sveiks kurmi!" varot saprast - gan sveiks atnākot, gan aizejot. Tautas partijas priekšsēdis, sašutis par kurmju nodarīto postu, vēlējās apkopot visas iespējamās metodes, kā ar viņiem cīnīties un lūdza tautu palīga - lai iesaka. Prezentē jaunu alus šķirni - "Melngalvju alu" LETA. AS "Rīgas alus" un SIA "Rīgas nami" otrdien rīkoja preses konferenci, kurā iepazīstināja ar jauno alus šķirni "Melngalvju alus". "Melngalvju alus" būs augstas kvalitātes tumšā alus šķirne ar tīru, izteiktu iesala un apiņu garšu. Tā ražošanai izmeklēts īpašs karameles iesals, tāpēc izdevies iegūt garšas un krāsas kompozīcijas ziņā pilnīgi jaunu alus šķirni. Pēc preses konferences notika svinīga jaunā alus nogaršošana Melngalvja nama pagrabos. Rudenīgais laiks nu nemaz negrib atkāpties. Lietus līst gandrīz katru dienu, un pie tam pamatīgi. Vienu dienu lija, tā teikt, kā pa Jāņiem... Peļķes uz ielām bija lielas un nabaga gājēji tika nošķiesti no galvas līdz kājām, jo šoferi brauca tik ātri, ka škita, viņi nemaz neapzinās, ka līst lietus nevis snieg sniegs... Pašlaik mūs ir pārņēmis pirmssvētku drudzis gan gaidot svētkus, gan arī domājot - būs vai nebūs, tas ir, vai sniedziņš uzsnigs vai tomēr nē. Un, ja tas tiešām uzsnigs, tad tas jau būs patīkams Ziemas- svētku pārsteigums....