K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 173: 16. - 22. decembris Sen neredzēts IKP pieaugums NRA. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2000. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, vērojams kopš Krievijas krīzes laika lielākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Trešajā ceturksnī tas pieaudzis par 5,9%. Gada deviņos mēnešos IKP apjoma pieaugums bija 5,4%, un ir pamats domāt, ka šogad kopumā tas būs tuvu 6%. Latvijas Banka jau paaugstinājusi sākotnējās IKP pieauguma prognozes no 4,5% gada sākumā uz 5,5% tagad. Igaunijā publicētais IKP pieaugums trešajā ceturksnī ir 6,9%, Lietuvā - 2,6%. IKP apjoma pieaugumu visvairāk veicināja apjoma kāpums tirdzniecībā. Šeit apjomi pieauguši par 8,1%. Šai nozarei ir vislielākais īpatsvars IKP struktūrā - 18,2%, turklāt ar tendenci augt. Transporta un sakaru nozarei ir otrs lielākais īpatsvars IKP struktūrā - trešajā ceturksnī 17,6%. Arī šīs nozares īpatsvaram ir tendence pieaugt. Trešajā ceturksnī palēninājies pieauguma temps pārtikas apstrādes rūpniecībā. Liels pieaugums ir tekstilizstrādājumu ražošanā. Viena no nozarēm, kas attīstās visstraujāk, ir komercpakalpojumu sniegšana. Stabili attīstās būvniecība, strauji attīstās viena no galvenajām eksporta nozarēm - mežsaimniecība. Turpina pieaugt komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi. Šis gads nav īpaši labvēlīgs lauksaimniecībai. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi samazinājās, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē pirmajos deviņos mēnešos apjomi samazinājās. Kritisks stāvoklis ir ādas apstrādē un apavu rūpniecībā. Baltijas prezidenti sola labāk koordinēt ārpolitiku Diena. Baltijas valstīm ir kopīga pagātne un tām jābūt arī kopīgai nākotnei, cik tālu tas skar mūsu kopīgi apliecinātās ārpolitikas prioritātes - dalību Eiropas Savienībā un NATO, piektdien Rīgā paziņoja Igaunijas prezidents Lennarts Meri, raksturojot trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā panākto uzskatu vienotību. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidenti sarunās galveno uzmanību veltīja sadarbībai, kopīgajiem mērķiem un nākotnes stratēģijai aizsardzības jomā, gatavojoties NATO paplašināšanas otrajai kārtai. Neskatoties uz pieaugošajām bažām par Baltijas valstu vienotības mazināšanos ES un NATO paplašināšanas jautājumos, visi trīs prezidenti apliecināja, ka visām trim valstīm vēl ir pietiekami laika, lai sagatavotos lēmumam par NATO paplašināšanu, nesākot apspriest variantus par kādas Baltijas valsts atsevišķu uzņemšanu aliansē. Baltiešiem ir pamats būt optimistiskiem par jaunās ASV administrācijas vēlmi stiprināt ASV-Baltijas partnerības hartā aizsākto un veiksmīgo transatlantisko sadarbību, jo tās pārstāvji esot izteikuši atbalstu gan hartai, gan Baltijas virzībai uz NATO, secināja prezidenti. Pēc četru stundu ilgām sarunām un kopīgām pusdienām prezidenti devās uz gaisa kontroles centru lidostā Rīga, lai uzklausītu Baltijas valstu nacionālo bruņoto spēku komandieru ziņojumus par kopīgi īstenotajiem projektiem BALTRON, BALTNET un BALTBAT, to budžetu, ekipējumu un citām praktiskām lietām. Tiesu vara finansu sprukās NRA. Valdība šonedēļ uzklausīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ziņojumu par tiesu sistēmas attīstības problēmām. Ziņojumā valdībai I. Labucka vēstīja, ka visās Latvijas apgabaltiesās ir neizskatītas lietas un ministrija nespēj labot situāciju, jo tai nepietiek budžeta līdzekļu. Rīgas apgabaltiesas tiesvedībā atrodas 51% no visām Latvijas tiesās esošajām civillietām par maksātnespēju un bankrotu un 56% no visām Privatizācijas aģentūras iesniegtajām lietām par maksātnespēju un bankrotu. Lai likvidētu šo civillietu atlikumu nepieciešami 11 mēneši pirmajā instancē un 8 mēneši apelācijā. Arī Latgales apgabaltiesā lietu atlikuma likvidēšanai nepieciešami atbilstoši 10 un 20 mēneši. Mazliet labāka situācija ir Kurzemes un Vidzemes apgabaltiesās. Valdība gan nosprieda, ka 2002. gadā, izstrādājot valsts budžetu, tieslietu sistēmas sakārtošanu minēs kā prioritāti un uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) līdz 2001. gada 1. februārim iesniegt Finansu ministrijā aprēķinus un pamatojumu līdzekļu piešķiršanai, kādi būtu nepieciešami tieslietu sistēmas sakārtošanai, tomēr šī gada budžeta finansējums nepietiek pat visnepieciešamākajām funkcijām, atzīst ministre. I. Labucka, raksturojot situāciju, atzina, ka valsts attieksmi patlaban var raksturot šādi - nevis panākt tiesu varas attīstību, bet gan "izdzīvošanu". Pēc TM aprēķiniem, tiesu varas attīstībai papildus nepieciešami aptuveni 14 miljoni latu. Savukārt pašreizējās sistēmas funkcionēšanas nodrošināšanai papildus budžeta iedalītajiem līdzekļiem nepieciešami vēl 4 miljoni latu. Drīzumā advokāti, kas nodarbojas ar obligāto aizstāvību, atteiksies to darīt, jo viņiem nemaksā. Nepietiekama finansējuma dēļ, iespējams, nākamgad varētu klibot jaunizveidotās Datu aizsardzības inspekcijas darbs, bet Korupcijas apkarošanas birojs pilnvērtīgu darbību šī paša iemesla dēļ sāks tikai pēc vairākiem gadiem. Laukos kooperācija attīstas lēni NRA. Lai gan Latvijā pašlaik ir reģistrējušās aptuveni 450 zemnieku kooperatīvās sabiedrības, kooperācija valstī attīstās samērā lēni. Liela daļa no tām darbojas uz bijušo kopsaimniecību bāzes un neatbilst kooperācijas principu būtībai. Laukos trūkst informācijas par kooperāciju, tās principiem un iespējām, ko dod zemnieku kooperācija, teikts lauksaimniecības attīstības 2001. gada programmā. "Ne lauksaimnieku, ne arī valsts institūciju, pat Zemkopības ministrijas (ZM) ierēdņu vidū nav īstas sapratnes par kooperāciju un iespējām, ko tā sniedz. Tas kavē kooperācijas attīstību Latvijā," seminārā par šo tēmu atzīna Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Valters Bruss. Zemnieku saeimas biroja vadītāja Maira Dzelzkalēja aizrādīja, ka piecdesmit kolektivizācijas gadi zemniekā ir iedvesuši nepatiku pret saimniekošanu kopā. ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš stāstīja, ka ministrija arī esot beidzot nopietni ķērusies pie kooperācijas veicināšanas. Nākamā gada subsīdiju projektā ZM kooperācijas veicināšanai ir atvēlējusi projektā 200 000 latu. Arī SAPARD programmā ir paredzēts finansējums kooperācijas attīstībai. Specialisti strīdās par ēnu ekonomikas apjomu Diena. Neiekasēto nodokļu un nelegālās jeb tā sauktās ēnu ekonomikas izplatība pagājušā gada pasliktinājusies. Pēc Finansu ministrijas nule publiskotā pētījuma, ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušogad veidojis 42% jeb 1,53 miljardus latu no oficiālā iekšzemes kopprodukta, 1998.gadā - 38%. Ministrija prognozē, ka 2000.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars varētu samazināties par 1-2%. Aptuveni trešdaļu no ēnu ekonomikas veido tā sauktās nelikumīgās darbības - prostitūcija, rekets, narkotiku tirdzniecība. Ēnu ekonomika aptver visas darbības un aktivitātes, kas dod ienākumus, bet dažādu iemeslu dēļ netiek deklarētas un tiek slēptas no aplikšanas ar nodokļiem, kā arī netiek atspoguļotas statistiskajos pārskatos. Ekonomisti uzskata, ka nelegālās ekonomikas dēļ samazinās nodokļu ieņēmumi, kas ievērojami kavē valsts ekonomisko attīstību. Atšķirībā no Finansu ministrijas aprēķiniem par ēnu ekonomikas apjomu Latvijā, Centrālā Statistikas pārvalde uzskata, ka tas ir tikai ap 17% no visas ekonomikas apjoma. Centrālā Statistikas pārvalde savus aprēķinus veikusi pēc Eiropas Savienībā pieņemtajiem standartiem. Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvis Latvijā Adalberts Knobls domā, ka patiesais skaitlis varētu būt kaut kur pa vidu. Igaunijā pēc Eiropas Statistikas centra Eurostat aprēķiniem, kas izmanto tādas pašas metodes kā Latvijas Centrāla Statistikas pārvalde, ēnu ekonomika ir 14%, bet Lietuvā - 21%. Speciālisti turpina strīdēties par metodēm. Ietekmīga uzņēmēja slepkavība PBLA. Lielu satraukumu izraisījusi pazīstamā uzņēmēja Daina Peimaņa slepkavība. Viņš tika nošauts piektdienas rūtā, braucot uz darbu pa Ventspils šoseju. Slepkavība notikusi ļoti profesionāli un domājams, bijusi pasūtīta. Dainis Peimanis, vēl nesen lielas daļas īpašnieks "Latvijas balzama" (akcijas pārdeva), trīs gadus "Latvijas balzama" prezidents, tagad uzņēmuma "Jaunpagasts" īpašnieks - spirta rūpnieks. Viņam bija tikai atlicis parakstīt papīrus, lai celtu jaunu rūpnīcu, kurā ražotu bioetanolu - spirtu, ko izmanto kā ekoloģiski tīru degvielu. Šim nolūkam viņš bija dabūjis valsts garantētu kredītu 8 miljonu latu vērtībā, atlika tikai parakstīt papīrus Pareksa bankā, lai kredītu saņemtu un sāktos celtniecība. Policija domā, ka slepkavību organizējuši konkurenti, kam viņa nodomi izjauktu biznesu. Pēdējā gada laikā ir nošauti vēl divi uzņēmēji kas bijuši saistīti ar spirta rūpniecību. Par "Latvijas balzama" (to pārdod, drīz būs pārdoti visi bijušās "AVE LAT" uzņēmumi) pirkšanu interesējoties Krievijas uzņēmums, kas saistīts ar mafiju. Par IT attīstību lūgs PB kredītu Diena. Latvijas augstskolas bez īpašām grūtībām spētu divkāršot studiju vietu skaitu darba tirgū pieprasīto datorspeciālistu izglītošanai, taču, ja tās grib apmaksāt arī spējīgu informācijas tehnoloģijas (IT) lektoru darbu un nodrošināt studentus ar datoriem un programmatūrām, cits nekas neatliek kā lūgt no Pasaules Bankas (PB) kredītu. Tā pirmdien sarunās par IT attīstību Latvijā nosprieduši izglītības ministrs Kārlis Greiškalns un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Precīzs lūdzamā kredīta apjoms vēl nav zināms - tas varētu tikt ņemts uz desmit gadiem, katrā no kuriem IT studiju programmām no aizņēmuma tiktu atvēlēti aptuveni 2-2,5 miljoni latu, rēķināja ekonomikas ministra padomnieks Edvīns Karnītis. Gatavojas ieviest naudas sodu par necieņu pret valsts valodu BNS. Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas par necieņu pret valsts valodu paredz sodīt ar naudas sodu līdz 250 latiem. Šis priekšlikums ir deputāta Jura Dobeļa iniciatīva. Viņš aicina "iztīrīt valsti no mošķiem, kas te nejauši ieklīduši". Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka atbildību par valsts valodas likuma normu neievērošanu, kuru gadījumā var noteikt naudas sodu no 50 līdz 250 latiem. Saeima neatbalstīja jau iepriekš Juridiskās komisijas noraidīto deputāta Jura Dobeļa priekšlikumu papildināt likumu ar pantu, kas paredz sodu par necieņu pret Latvijas Satversmi. Dobelis uzstājoties uzsvēra: "Lai ierobežotu tos bezkauņas, kas aizmirsuši, kur dzīvo, ir nepieciešams ieviest šādu normu." Dobelis no Saeimas tribīnes aicināja cīnīties, lai Latvijas valsti iztīrītu "no mošķiem, kas te nejauši ieklīduši". Likumprojekts jāpieņem vēl trešajā lasījumā. Priekšlikumus tam varēs iesniegt līdz 2001.gada 10.janvārim. Dīvainas pārvērtības Lauku Avīze. Latvijas deputāti Maskavā bija vīlušies par sarunu ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Ordzonikidzi "Gan tonis, gan formulējumi liek domāt, vai Ordzonikidzes kungs nav aizkavējies kaut kur Molotova-Ribentropa laika diplomātijā. Varbūt labākie kadri no Ārlietu ministrijas aizgājuši biznesā" vērtēja Saeimas priekšsēdētāja vietnieks Rihards Pīks. Savukārt patīkami pārsteigta Latvijas delegācija bija par tikšanos ar Vladimiru Žirinovski. Tā neesot bijusi paredzēta programmā, bet Žirinovskis pats to lūdzis un izrādījis lielu interesi attīstīt lietišķas un pragmatiskas attiecības. "Vislietišķākās sarunas ir tur, kur nav ideoloģijas un Žirinovskis šajā ziņā ir labs piemērs" tā Monika Zīle. "Es personīgi biju ļoti pārsteigts par tikšanos ar Vladimiru Žirinosvki, jo mēs viņu pazīstam kā agresīvi noskaņotu pret Latviju bet viņš izrādīja patiesu interesi par to, kas notiek Latvijā, zināmas pieredzes aizgūšanu par mūsu zemes reformu un investīciju piesaistīšanu" tā Gundars Bojars. Pozitīvas atsauksmes deputātiem bija arī par tikšanos ar bijušo interfrontieti un Latvijas nomelnotāju Krievijas domē - Viktoru Alksni, kurš pēc Pīka domām esot mainījis attieksmi. Viņš pat esot lūdzis pateikt, ka nekādā gadījumā neatbalstot divkopienu valsts veidošanos Latvijā un esot par integrāciju. Krievijas politiķi esot izteikuši vēlēšanos braukt uz Latviju un gandrīz visi arī uzaicināti. Īvāns kandidēs Rīgas domes vēlēšanās LETA. Bijušais Tautas frontes līderis Dainis Īvāns kandidēs pašvaldību vēlēšanās Rīgā no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) saraksta, apstiprināja LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs. Sociāldemokrāti pagaidām nav apstiprinājuši partijas kandidātu sarakstu Rīgas domes vēlēšanām. Bojārs stāstīja, ka sarakstā būšot praktiski visi pašreizējie sociāldemokrāti Rīgas domē un daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Bojārs prognozē, ka sociāldemokrāti Rīgas domē iegūs 20-25 vietas - "tik daudz, lai noteiktu, kas būs Rīgas mērs". Pie Jēkaba kazarmām izcērt kokus BNS. Ceturtdienas priekšpusdienā sākās koku izciršana topošās autostāvvietas vietā iepretim Jēkaba kazarmām. Šoreiz notikuma vietā nenotiek nekādas "zaļo" protesta akcijas, lai gan Latvijas Zaļā partija un Vides aizsardzības fonds pretojas šī lēmuma izpildīšanai, un no sestdienas līdz pirmdienai apmēram 20 "zaļie" pulcējās pie Jēkaba kazarmām lai aizkavētu koku izciršanu. "Zaļo" pārstāvis Valdis Felsbergs, ieradies notikuma vietā pamatoja, ka arī viņi ir strādājoši cilvēki un nevar katru reizi darba laikā ierasties protesta akcijās. Kopumā, Rīgas Apstādījumu komisija atļāvusi nocirst 51 kociņu, no kuriem vismaz puse ir ļoti vērtīgi. Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Juris Liepa sacīja, ka ir vairākkārtīgi centies pretoties šim lēmumam, taču atlikt vairs to nav bijis iespējams, jo Rīgas dome atļauju autostāvvietas būvniecībai pieņēmusi jau 1998.gadā. "Mēs šajā gadījumā esam tikai izpildītāji, jo Rīgas domes lēmumi mums ir jāpilda. Firma pie mums vērsās sešas septiņas reizes un beidzot tā atļauja bija jādod," teica Liepa. Rīgā sāk būvēt rātsnamu NRA. Rīgas domes vadība piektdien 14. dec. svinīgi iemūrēja jaunceļamā pilsētas rātes nama vēsturiskajos pamatos kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, simbolisku vecā rātsnama atslēgu un Latvijas Bankas dāvātās apgrozībā esošās un sudraba jubilejas monētas. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Andra Ārgaļa sniegtās informācijas, rātsnama būvniecība izmaksās vismaz 7,4 miljonus latu. Šī summa būvniecībai tiks atvēlēta pakāpeniski trīs gadu laikā, jo tikai 2003. gadā rātsnamam vajadzētu būt perfektā izskatā. "Tas nav dārgi - tā būs gadsimta celtne, kurā tiks izmantoti labi materiāli," teica A. Ārgalis. Rātsnams tiks būvēts pēc Uģa Bratuškina projektēšanas biroja Sestais stils izstrādātā projekta, kas paredz uz vecajiem rātsnama pamatiem būvēt Rātslaukuma kopējā ansamblī iederošos celtni, kas pēc sava iekšējā satura būs moderna būve. Par rātsnama celtniecības izmaksām un to finansēšanas avotiem domas dalās. Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Juris Rītiņš teica, ka "ir konkrēts projekts, kas uzvarējis konkrētā konkursā, par kuru ir konkrēti ekspertu slēdzieni - ja tie visi teic, ka tas tā maksā, tātad tas tā arī maksā". Savukārt domes opozīcijas līderis Sergejs Dolgopolovs apgalvoja, ka tikai piektdien uzzinājis par rātsnama būvniecības tāmi, kā arī piebilda, ka par līdzekļu piešķiršanu vēl tiks lemts, 2001. gada pilsētas budžetu apspriežot. Lai kā arī būtu ar rātsnama izmaksām, rīdzinieki vismaz sevi varēs mierināt ar domu, ka nākotnē pilsētas tēviem varēs atgādināt par viņu funkcijām, pamatojoties uz vēsturiskajos pamatmūros iemūrētās kapsulas saturu, un tas ir šāds: "Šis nams lai kļūst par vietu, kur tiek uzklausītas ieceres, kur palīdz īstenot labas gribas vadītus nodomus un sniedz atbalstu ikvienam rīdziniekam." Atjaunos Pētera baznīcas altāri Rīgas Balss. Svētā Pētera baznīcas 1853. gadā izgatavotā altāra atjaunošana paredzēta uz Rīgas 800. jubileju, taču no vakardienas ir apskatāms altāra makets. Atjaunojamais altāris ir gotiskas formas, to veidos Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi, kuri jau atjaunojuši vairākus elementus dažādās Latvijas baznīcās. Pētera baznīcā tās pastāvēšanas laikā jau kopš XII gadsimta sākuma bijusi pilsoņu un rātes garīgais centrs. Te ar saviem sprediķiem Andreass Knopkens ievadīja reformācijas procesus Rīgā un visā Baltijā. Rīgā veidos jaunas piemiņas zīmes Diena. Rīgas domes pieminekļu padome atbalstīja priekšlikumus par piemiņa zīmes izveidošanu māksliniekam Niklāvam Strunkem un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, profesoram Edgaram Imantam Siliņam. Ar ierosmi izveidot piemiņas zīmi N.Strunkem pie Rīgas mēra Andra Ārgaļa vērsies mākslinieka vecākais dēls Alī Strunke, kas dzīvo Zviedrijā. Pēc viņa ieceres piemiņas zīme būtu jānovieto pie ēkas Mārstaļu ielā 1, kur N.Strunke dzīvojis un strādājis no 1927. līdz 1944.gadam. Tagad šajā ēkā atrodas viesnīca Radi un draugi, tās īpašnieki atbalsta projekta īstenošanu. Tēlnieki Zigrīda un Juris Rapas ierosinājuši veidot skulpturālu piemiņas zīmi E.I.Siliņam. Viņi piedāvā to izgatavot no granīta ar bronzas bareljefu. Atbalstu profesora E.I.Siliņa piemiņas iemūžināšanai izteicis arī akadēmiķis Jānis Stradiņš. Pieminekļu padome iepazinusies ar arhitekta Gunāra Lūša- Grīnberga priekšlikumu sakārtot pieminekli Latviešu sarkanajiem strēlniekiem un mainīt uzrakstu uz tā, norādot, ka tas ir veltīts "Latviešu strēlniekiem 1915.-1920.". Patlaban pieminekli rotā latviešu un krievu valodā iekalts uzraksts "Latviešu sarkanajiem strēlniekiem". Padome atbalstījusi ierosinājumu piemineklim notīrīt notecējumus, aizpildīt šuves starp postamenta plāksnēm un sakārtot tā apkārtni. Literatūras jaunumi NRA. Beidzies žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena kopīgi rīkotais romānu konkurss, kas notiek jau desmito gadu. Šoreiz konkursā tika iesniegti 17 darbi. Pirmo vietu žūrija piešķīrusi Jāņa Lejiņa " Zīmogs sarkanā vaskā'", kas ir vēsturisks darbs par Latviju pirms krustnešu iebrukuma. Divas otrās prēmijas piešķirtas Ilzei Graubiņai par darbu "Bēgošais krasts" un Aināram Zelčam par romānu "1945. Rīga", trešā prēmija nav piešķirta. Divas veicināšanas prēmijas piešķirtas Dzintrai Žuravskai par darbiem "Atgūtās pajumtes" un "Kurzemes katlā'" un Viktoram Daugmalim par romānu "Zīmju licējs". Apbalvotie darbi tiks publicēti grāmatās. Savukārt apgāds "Memento" iepriecinājis uzreiz ar divām grāmatām, kurām svarīga vieta latviešu trimdas un leģionāru pārdzīvojumu hronikā. Tas ir jau 1981. gadā Stokholmā zviedru valodā izdotais Dimas Grīnupa dzīvesstāsts "Pārdzīvot" un Aivara Ruņģa grāmata "Uz tām prūšu robežām", kas veltīts Otrā pasaules kara noslēguma cēlienam Rietumprūsija. Eiropas gada cilvēks Latvijā: Einārs Kaupars Diena. Par Eiropas gada cilvēka Latvijā titula ieguvēju pirmdienas vakarā svinīgā sarīkojumā Melngalvju namā Eiropas kustība Latvijā (EKL) nosauca grupas Prāta vētra solistu Renāru Kauperu, kurš nomināciju tikai ar 5 balsu pārsvaru ieguva pēc sīvas sāncensības ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kopā saņemdams 234 balsis. Par Eiropas gada cilvēku, kurš aizejošā gada laikā visvairāk tuvinājis Latviju Eiropas Savienībai, EKL mājas lapā internetā bija iespējams nobalsot visa gada garumā, taču lielākā aktivitāte bija vērojama pēc paziņojumiem presē trīs dienas pirms konkursa noslēguma. Balsošanā piedalījās gandrīz 500 balsotāju no visas pasaules, kuri izvirzīja 23 kandidātus. EKL valdes loceklis Rolands Rikards atzīmēja, ka vairums par R.Kauperu balsojušo ir grupas Prāta vētra fani, tādēļ tituls faktiski pienākas visai grupai par neticami veiksmīgo Latvijas vārda popularizēšanu Eiropas jauniešu vidū. Pats R.Kaupers pēc neskaitāmiem apsveikumiem bija lakonisks: "Es savu darbu nedaru ordeņu dēļ, bet vienkārši no sirds un godīgi, laikam tāpēc arī man tas iznāk pa īstam." V.Vīķe-Freiberga jau iepriekš intervijā Latvijas radio izteicās, ka neuzskata Eiropas gada cilvēka titulu par sev piemērotu, jo Latvijas pārstāvēšana dažādos Eiropas līmeņos ietilpstot Valsts prezidenta darba pienākumos. Ārlietu ministrija apdāvina "ārlatviešus" PBLA. Latvijas Ārlietu ministrija sarūpējusi Ziemassvētku dāvanas trīsdesmit lielākajām latviešu biedrībām ārzemēs, nosūtot tām plašu informācijas klāstu par Latviju. Sūtījumā iekļauti gan videomateriāli, dažādi informācijas un statistikas materiāli par ārpolitiku, ekonomiku, vēsturi, kultūru un tūrisma iespējām. Latviešu biedrības dāvinājumā saņems arī Aigara Graubas filmu "Baiga vasara", Askolda Saulīša dokumentālo filmu "Sarkanais un melnais" un stundu garo animācijas filmu izlasi. Sūtījumā iekļauts arī informatīvs materiāls par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, Latvijas vēsturnieku komisijas izdevums par Latviju Otrā pasaules kara laikā un citi materiāli. Ārlietu ministrija plāno nākošgad vairākus šādus sūtījumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu ar tautiešiem ārzemēs. Beidzot opera tikai bērniem Rīgas Balss. Piektdien būs pirmizrāde komponista Jāņa Lūsēna un libreta autores Māras Zālītes "Putnu operai" - pirmo reizi speciāli bērniem radītai, krāšņai operai. Līdzekļus šai operai vāca Latvijas Bērnu fonds, kas ļaus to redzēt bērnu namu audzēkņiem, trūcīgu ģimeņu bērniem. Operas režisore ir Baņuta Rubess. Kanārijputniņi, papagaiļi, zvirbuļi, cūciņa un āpsis - tie ir tikai daļa no varoņiem, kas uz operas skatuves mīlēs, cietīs un, protams, - dziedās. Operā piedalīsies ne tikai Operas solisti, bet arī Žoržs Siksna, Ingus Ulmanis un Ivo Fomins. Māra Zālīte, kas šajā darbā ļāvusi darboties gan varoņiem no Hju Loftinga "Dūlitla", gan pašas izsapņotiem, atzīst, ka ir nobažījusies, jo izrāde "tika mīlēta jau pirms tā vispār radusies. Varbūt mēs visi mīlam putnus, varbūt vēlamies, lai mūsu bērniem būtu jauna, skaista izrāde..." Latviešu mūzika globālajā tīklā LI Ziņas. Viens no Amerikas respektablākajiem pasaules tautas mūzikas Interneta žurnāliem "Roots-World" savā 14.decembra laidienā ir ievietojis Latvijas mūzikas apgāda "UPE" izdotās latviešu tautas mūzikas apskatu. Galvenā uzmanība ir pievērsta "UPEs" ierakstu kolekcijai, kurā ietilpst "Šūpuļdziesmas", "Danco Dievis", "Dūdas Latvijā", un kā īpašs postfolkloras piemērs ir pieminēts "Iļģu" albūms "Sēju Vēju". Apskata autors Dick Dorsett, pamatīgi un precīzi iedziļinoties latviešu tautas mūzikas vēsturē, ir izcēlis plašākai sabiedrībai latviešu tautas mūzikas "pērles". Tagad ikvienam world music cienītājam jebkurā pasaules malā ir dota iespēja iepazīties ar īpaši pozitīvas recenzijas rekomendētu mūsu tautas muzikālo mantojumu. http://www.rootsworld.com/reviews/latvia.html Prezidente un premjers Ziemassvētku vecītim netic BNS. Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga nekad neesot ticējusi Ziemassvētku vecītim, jo jau bērnībā redzējusi, ka lielie veči ir pārģērbušies pieaugušie. Premjerministrs Andris Bērziņš netic Ziemassvētku brīnumam, jo esot jau cilvēks gados, sacīja premjera preses sekretārs Arnis Lapiņš. Premjers pagaidām vēl nav izlēmis, ko darīs Ziemassvētkos, taču, visticamāk, kā jau ikgadu šie svētki tikšot svinēti mājās. Bērziņš kā dāvanu šajos svētkos gribot tikai vienu - sniegu, lai šie svētki noskaņu ziņā būtu tādi, kādiem tiem jābūt. Valsts prezidente Ziemassvētkus svinēs Jūrmalā, bet par lielāko dāvanu prezidente uzskata uzticēšanos viņai, kas nāk no Latvijas iedzīvotājiem. Ziemassvētku vakarā Valsts prezidente ar Latvijas Televīzijas starpniecību uzrunās Latvijas iedzīvotājus. Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, piektdien Vīķe- Freiberga un viņas kungs būs kopā Rīgas pilī ar ģimenēm no visas Latvijas. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atzina, ka tic Ziemassvētku brīnumam un šo ticību visvairāk stiprina trīs ar pusi gadus vecā meitiņa Emīlija Zelma. Arī kultūras ministre Karina Pētersone tic Ziemassvētku brīnumam, tāpat kā brīnumiem vispār, īpaši vērojot, kā mainās cilvēki. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns par šā gada Ziemassvētku brīnumu uzskata to, kā šogad ir veicies ar darbiem, īpaši viņš ir priecīgs par finansējuma palielinājumu izglītības jomā. Greiškalns dāvanās parasti sagatavojot kādus Ziemassvētku "nieciņus", bet no saviem mīļajiem sagaidot sirsnīgus un labus vārdus. Greiškalns cer, ka mazmeitiņa viņam uzdāvinās kādu pašas zīmētu bildi, kurā redzams, piemēram, vectēvs uz traktora. Zemkopības ministrs Atis Slakteris no rūķiem visvairāk gaida sniegu, jo ir kaislīgs slēpotājs. Saeimā būs Ziemassvētku balle Diena. Pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas Saeimas deputātiem un darbiniekiem kopā ar viņu dzīvesbiedriem būs īsta Ziemassvētku balle, kas notiks divās parlamenta zālēs ceturtdienas vakarā. Tajā dienā tiek arī slēgta Saeimas rudens sesija un līdz 15. janvārim deputāti dosies brīvdienās. Balle netiks rīkota par budžeta līdzekļiem, dalībniekiem būs jāmaksā dalības maksa. Visvairāk apmeklētā Interneta lappuse LETA. Interneta portāla www.future.lv veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka visvairāk apmeklētā Interneta lappuse ir www.delfi.lv, kuru aptaujā atzīmējuši kopumā 77,7% respondentu. 46,5% no tiem atzinuši, ka šo Interneta lappusi apmeklē gandrīz katru dienu, 17,6% - reizi nedēļā, savukārt 13,6% - reizi mēnesī. Otrs populārākais Interneta portāls ir www.apol-lo.lv, kuru kopumā apmeklējot 67,7% aptaujāto, no kuriem 14,9% to apmeklē reizi dienā, 19,5% - reizi nedēļā, bet 33,3% - reizi mēnesī. Savukārt trešajā vietā ierindojas www.reklama.lv, kuru kopumā atzīmējuši 62,8% respondentu, no kuriem 8,9% šo lappusi apmeklē gandrīz katru dienu, 24,5% - reizi nedēļā, bet 29,4% - reizi mēnesī. Trīs nepopulārākās Interneta lappuses bijušas www.zole.bkc.lv, www.leader.lv, kā arī business.ex-plorer.lv. Kopumā aptaujā piedalījies 3 861 respondents, no kuriem 81,1% bija vīriešu, bet 18,9% sieviešu. Pārsvarā respondenti dzīvo Rīgā - 70,1%, ārpus Rīgas dzīvo 28,1% respondentu, bet ārpus Latvijas - 1,8%. Pārsvarā aptaujā piedalījušies respondentu vecumā no 20 līdz 39 gadiem - aptuveni 65% no viesiem aptaujas dalībniekiem. Cēsīs pilsētas egli rotā ar firmu reklāmām Diena. Galvenā svētku egle Cēsīs, Vienības laukumā, šogad ir kļuvusi par strīdu objektu. Tā izpušķota ne vien ar tradicionālajām elektrisko spuldzīšu virtenēm, bet arī ar krāsainiem karodziņiem, uz kuriem lasāmi AEG un Zanussi firmu nosaukumi. Pret tādu reklamēšanās veidu ar asām vēstulēm vietējā laikrakstā Druva vēršas daudzi lasītāji, kā arī vairāki aptaujātie uzņēmēji. Savukārt sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdētāja Inese Voika nepatīkamo situāciju vērtēja vispirms jau kā "iešanu uzņēmēja pavadā", kas nopietni liek apšaubīt pašvaldības organizatoriskās spējas un varētu pat viest aizdomas par amatvīru godīgumu. Druvas redaktore Dina Kļaviņa Dienai apstiprināja, ka daudzi ironiski taujājot, vai tad Cēsīs esot sākušās lapsu vai vilku medības, ar ko viņiem asociējoties zaros ievietotās preču zīmju karodziņu virtenes. Tad jau kāds iedomāšoties iekārt arī savu portretu. Egle taču neesot reklāmas stends. Turpretī Cēsu mērs Jānis Beikmanis Dienai apgalvoja, ka pie uzņēmējiem dome vērsusies naudas trūkuma dēļ. Tā kā daudzus pilsētniekus tomēr nesatraucot šāds egles rotāšanas veids, viņš "nedošot komandu karodziņus noņemt", jo sponsoriem arī esot jādod iespēja sevi parādīt. J.Beikmanis pastāstīja, ka jau pērn pastāvējusi mutiska vienošanās ar domi, ka līdzekļu ziedotāji par to varēs reklamēt savu firmu. Vienīgā vaina, viņaprāt, šogad esot tā, ka ar firmas Kentaurs īpašnieku Arni Kanderu, kas eglē ievietojis šo reklāmu par to, ka rotājumiem ziedojis elektrisko spuldzīšu virtenes turpat 2000 latu vērtībā, nav tikušas saskaņotas ne karodziņu krāsas, ne lielums, tāpēc tie iznākuši pārāk acīs krītoši. Literatūras leiputrija Diena. Interneta komercija joprojām nav kļuvusi par reālu konkurentu tradicionālajiem veikaliem. Ja kāda elektroniskā biznesa joma ir puslīdz attīstījusies, tā ir grāmatu tirdzniecība. Pērkot grāmatas interneta veikalos, var ietaupīt laiku. Virtuālajās grāmatnīcās bieži ir arī daudz lielāka izvēle nekā vairumā veikalu. Tā vietā, lai apmeklētu dažādas tematiskās grāmatnīcas, internetā visus žanrus var skatīt vienuviet - daiļliteratūru, mācību grāmatas, mākslas literatūru u.c. Latvijā grāmatu tirdzniecība internetā ir sākuma stadijā. Literatūru tirgo vairāki on-line veikali (piem., www.e-mols.lv), bet puslīdz nopietna izvēle ir tikai Jāņa Rozes grāmatnīcā - www.janis-roze.lv. Turklāt pāris veikalu mājas lapas ir tapšanas stadijā. J.Rozes grāmatnīcai interneta katalogā ir aptuveni 2300 dažādu grāmatu, skatāmas gan tikai 53 - pārējās jāmeklē jau minētajā katalogā. Lielāka izvēle joprojām ir parastajos J.Rozes veikalos. Salīdzinot ar rietumu virtuālajām grāmatnīcām, J.Rozes tirgotava ir nedaudz vienkāršāka. Grāmatām ir saturu apraksti, bet nav nedz kritiķu, nedz arī lasītāju anotāciju vai reitinga. Visām grāmatām ir 15% atlaide, kas daļēji sedz grāmatu piegādes izdevumus. Lai iepirktos lētāk nekā parastajā veikalā un samazinātu pasta izdevumus, izdevīgāk iegādāties vairākas grāmatas vienlaikus. Sūtījuma izmaksas parādās, kad grāmatas ir saliktas virtuālajā iepirkšanās grozā. Veikala mīnuss ir ierobežotie maksāšanas veidi: norēķināties par pirkumu var tikai ar EC/MC un Visa kredītkartēm vai arī ar Pareksa bankā izdotajām debetkartēm un Unibankā emitēto Unikarti un Juniora karti. Viens no interneta tirdzniecības trūkumiem ir iepirkšanās prieks, kas zūd, ātri klikšķinot peli no vienas nepārskatāmas lapas uz otru. Šajā ziņā J.Roze ir patīkams izņēmums, kas ļauj justies kā grāmatu veikalā, nevis kārtējā interneta vairumtirdzniecības bāzē. J.Rozes mājas lapai ir atturīgs un pārskatāms dizains, kas izceļ grāmatu, nevis iespējamos iemeslus, kādēļ jāpērk firmas produkcija. Sandis Prūsis izcīna 2.vietu Apollo. Latvijas bobslejista Sanda Prūša pilotētais četrinieks svētdien izcīnīja labāko panākumu Pasaules kausa izcīņas šajā sezonā. Kortinas d'Ampeco trasē Itālijā latvieši izcīnīja otro vietu četrinieku sacensībās. Divu braucienu summā Prūša pilotētā ekipāža ar Mārci Rulli, Matīsu Zacmani un Jāni Ozolu sastāvā divu braucienu summā finišēja pēc vienas minūtes un 46,07 sekundēm. Laiks ir kļuvis nedaudz aukstāks. Bei- dzot sākam sajust, ka ir ziema (temperatūra dienā bija vidēji -3oC, naktī - no -3 līdz -7oC). Vidzemes pusē šur tur uz ezeriem ir parādījusies plāna ledus kārtiņa. Taču sniegs ir apmēram tik daudz cik pūdercukurs uz štopkūkas. Bet tomēr tas ir un paliek sniedziņš . . . Mūsu domas ir kļuvušas gaišākas un jaukākas. Un kā nu ne, ja pie dur- vīm jau klauvē gada sirsnīgā- kie un mīļākie svētki - Ziemassvētki. ************************************** Lai jums visiem mīļi, gaiši un svētīgi Ziemassvētki! ************************************** Anda