K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 174: 2000. g. 23. - 29. decembris Ziemas astronomiskie saulgrieži LETA. Svētdien, kad visā pasaulē cilvēki gatavojās Ziemassvētku svinēšanai, plkst.15.38 iestājās astronomiskie ziemas saulgrieži. Latvijā saule šai dienā lēca plkst. 9:01, bet rietēja - plkst.15:45. Ziemassvētki iekļaujas senajā pirmskristības agrāro kultu ciklā un tiek svinēti ap ziemas saulgriežu laiku, kad diena ir visīsākā, bet nakts sasniegusi savu maksimālo garumu, kad saule iegriežas uz pavasara pusi. Latviešu folklorā šos svētkus sauc arī par Bluķa vakaru. Ziemassvētki nav iedomājami bez ķekatās jeb budēļos iešanas. Ķekatās iešanai ir maģisks, svētību nesošs spēks, tāpēc tās sagaidot un uzņemot, mājā valda viesmīlības likums. Budēļi atnesa svētību ikvienai vietai, kur tie mēdza uzturēties - vai tā būtu istaba ar kuplo mājas ļaužu saimi, laidars, lauks vai kāpostu dārzs. Budēļi gāja no mājas uz māju, bluķi līdzi vilkdami, dziedādami un dancodami, līdz beigās to sadedzināja, ieveļot degošos salmos vai rijas krāsnī. Tērpšanās maskās ziemas saulgriežos ir izplatīta visās Eiropas tautās, bet latviešiem tā ir saglabājusi savu arhaisko maģisko jēgu, nepāraugot tīri karnevāliskās izdarībās. Raksturīgākās maskas ir nāve vai dzīvais mironis, labības kūlis, siena kaudze, lācis, āzis vai kaza, dzērve, garā sieva, zirgs un jātnieks, čigāni. Lai būtu daudz naudas, Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu. Ziemassvētku vakarā puiši un meitas zīlēja savu nākotni. Meitām kailām jāuzkāpj uz bēniņiem un trīs reizes jāskrien ap skursteni. Pēc tam parādīšoties nākamais vīrs, no kura jābēg. Ziemassvētku vakarā meitām jābaro suns un jālaiž laukā, uz kuru pusi tas skries, uz to pusi meitu aizvedīs tautās. Prezidente novēl izjust Ziemassvētku gaismu BNS. Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga Ziemassvētkos katram cilvēkam novēlēja izjust svētku gaismu. "Es novēlu, lai šajos svētkos katrs izjustu savā sirdī to Ziemassvētku brīnumu. Es novēlu katram, lai viņš izjustu Ziemassvētku gaismu, vienalga, vai viņš būtu savu mīļo tuvinieku pulkā vai viens pats savā istabiņā, vai kaut vai cietumnieka kamerā." "Šie svētki pieder visiem," uzrunājot Latvijas iedzīvotājus Latvijas televīzijā, Ziemassvētku vakarā teica prezidente. Vīķe - Freiberga sacīja: "Es novēlu visiem izjust sirdī šo Ziemassvētku mieru, šo Ziemassvētku gaismu, šo Ziemassvētku mīlestību! Lai tā paliek ar jums šai svētku dienā, šai svētku vakarā, lai tā mājo jūsu sirdīs visā nākamajā gadā!" Prezidente teica, ka Ziemassvētku vakars ir svētku vakars, un viss, kas tajā notiek, ir īpašs: "Arī lietus, ja tas lītu, ir sudraba lietus. Viss tiek apmirdzēts, viss iegūst citādu īpašību un kvalitāti. Svētki ir svētki, vai lietus līst vai sniegs snieg." Viņa norādīja, ka Ziemassvētki ir bagāti un dāsni svētki. "Mēs dalām dāvanas, tie mirdz mūsu eglīšu gaismās, bet ne visiem viņi ir bagāti un ne tas ir tas būtiskais, sacīja prezidente. Pēc viņas teiktā, nav tādu priekšrakstu, kas teiktu, mēs varam svinēt Ziemassvētkus un priecāties tikai tad, ja būsim tik un tik bagāti, pelnīsim tik un tik latu, mums būs tādas vai citādas dāvanas zem eglītes. "Ne tā ir svētku būtība, bet gan prieks, kas mājo mūsu sirdīs, un sajūta, ka mēs spējam priecāties par šiem svētkiem. Var pietikt ar vienu svecīti galdā, var pietikt ar vienu egles zariņu, ja cilvēks izjūt svētku noskaņu, tad arī viņam ir svētki," sacīja viņa. Privatizē par kukuļiem NRA. Francijas gāzes kompānijas Gaz de France (GDF) pārstāvis Daniels Pakū, runājot par a/s Latvijas gāze (LG) privatizācijas procesu, liecinājis, ka pirmajā a/s Latvijas gāze privatizācijas kārtā GDF zaudēja, jo tai kā valsts uzņēmumam nebija iespēju maksāt kukuļus. Tā konstatēts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informācijā par šā gada 1. decembrī Francijas ārējās tirdzniecības centrā notikušo semināru Eiropas Savienības paplašināšanās - ekonomiskās un komerciālās perspektīvas. Francijā notikušais seminārs bija publisks, un Latvijai neglaimojošos izteicienus veikli pārķēra Francijas masu saziņas līdzekļi. ĀM arī atzīst, ka minētajā seminārā "kopumā Latvijas vairāk nekā kaimiņvalstu vārds tika saistīts ar korupciju". PA ģenerāldirektors un ārlietu ministra Induļa Bērziņa partijas biedrs Latvijas ceļā Jānis Naglis, komentējot GDF pārstāvja izteikumus teicis: "Tas ir pilnīgs absurds." PA šefs arī apgalvoja, ka nesen esot ticies ar D. Pakū, kas ne tikai neesot izteicis jebkādus pārmetumus LG privatizācijas sakarā. "Privatizācijas aģentūra nav kukuļus ņemoša institūcija," deklarēja J. Naglis. Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kas savulaik bija iedziļinājies LG privatizācijas procesā, uzsvēra, ka viņam jau sen esot skaidrs, ka LG privatizācijai ir bijis visai attāls sakars ar atklātības, brīvās pieejas un caurskatāmības principiem un nemaz nejūtas izbrīnīts par GDF paziņojumu, ka Latvijas amatpersonām lietu pozitīvai nokārtošanai bijis jādod kukulis. "Latvenergo" paredz nepietiekošu investīciju apjomu LETA. Izvērtējot VAS "Latvenergo" pašreizējo finansu stāvokli un regulējošo institūciju īstenoto elektroenerģijas tarifu politiku, uzņēmuma vadība 2001. gada investīciju budžetā ir paredzējusi 61,8 miljonus latu. Ceturtdien "Latvenergo" padome uzklausīja viceprezidenta Ivara Liuzinika viedokli: lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales licenču prasības, 2001. gadā "Latvenergo" vēlamais investīciju apjoms varētu būt aptuveni no 80 līdz 90 miljoniem latu. Lai nodrošinātu nepieciešamo investīciju apjomu, uzņēmuma 2001. gada investīciju plānos ir nācies atteikties no līdzšinējā principa, kad pašu līdzekļi sedz 60% no plānotajām investīcijām un 40% veidoja aizņēmumi. Pēc "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja Ojāra Kehra ierosinājuma, padome šodien uzdeva arī valdei līdz janvāra vidum sagatavot priekšlikumus par "Latvenergo" pozīciju Daugavas dambju drošības jautājumā. Nepieciešamās investīciju apjoms Daugavas dambju drošības uzlabošanai ir 100 miljoni ASV dolāru. 107 sēdēs pavadītas 397 stundas LETA. 7.Saeimas sasaukuma laikā deputāti 107 sēdēs pavadījuši 397 stundas un 45 minūtes, liecina Saeimas kancelejas dokumentu nodaļas sagatavotā informācija. Visgarākā ir bijusi pagājušā gada rudens sesija, kad 20 sēdēs tautas kalpi pavadījuši 88 stundas un piecas minūtes. Šā gada rudens sesijā deputāti strādājuši 66 stundas un 35 minūtes. 7.Saeimas laikā ir pieņemti 445 likumi no iesniegtajiem 772 likumprojektiem. Tikai vienu likumprojektu iesnieguši 10% vēlētāji, bet divus Valsts prezidente. Šogad tautas kalpi pieņēmuši 209 likumus, bet šā gada rudens sesijā, kura tika slēgta pagājušā nedēļā, 80 likumus. Laukiem daļēji veiksmīgs gads NRA. Vērtējot šogad padarīto, zemkopības ministrs Atis Slakteris atzina, ka cukura un cūkgaļas tirgus ir sakārtots, savukārt piena nozarē, kas ir Latvijas lauksaimniecības prioritāte, pēc viņa vērtējuma šogad nav izdevies panākt iecerēto. A. Slakteris, sabijis ministra amatā tikai divus mēnešus, saņēma pirmās ugunskristības - zemnieku protesta akcijas. Tagad, vērtējot to laiku, ministrs atzina, ka streiks bijis objektīvi pamatots. Šā gada laikā Zemkopības ministrija veikusi arī vairākus pasākumus iekšējā tirgus stabilizācijai - panākta vienošanās starp Eiropas Savienību (ES) un Latviju par lauksaimniecības preču tirdzniecības tālāku liberalizāciju, realizēta graudu intervence. No lauksaimniecības iekšējā tirgus stabilizācijai nozīmīgajiem pasākumiem tiek minēta arī Latvijas pozīcijas izstrāde Pasaules tirdzniecības organizācijas sarunu raundam. Nākamgad beidzot tiks veikta Latvijas lauksaimniecības skaitīšana. Pēc oficiāliem statistikas datiem, pašlaik Latvijā lauksaimniecībā ir nodarbināti 16,3 procenti no visiem strādājošajiem. Zemkopības ministra padomnieks Jānis Lapše lēš, ka šis skaitlis nav korekts, un neesot pamata pārmetumiem, ka mūsu zemnieki ir slinki, ka 16,3 procenti dod tikai 3 procentus no iekšzemes kopprodukta. Viens no nākamā gada svarīgākajiem darbiem būs arī Mārketinga padomes un vienota pārtikas uzraudzības un kontroles dienesta izveidošana. "Latvijas pircēji vairs nav jāpārliecina par pašmāju produkcijas pārākumu, viņiem ir jādod iespēja to nopirkt," sacīja A. Slakteris. Mārketinga padome izstrādāšot Latvijas preču zīmi un popularizēšot pašmāju produkciju. Arī šim mērķim ir atvēlēti līdzekļi. Izstrādāts veselības aprūpes attīstības plāns NRA. Kopš jūlija Labklājības ministrijas (LM) astoņas reģionālās darba grupas izstrādā reģionālos veselības aprūpes attīstības plānus. Līdz aprīlim tas tiks saskaņots ar pašvaldībām, bet ieviešana notiks pakāpeniski laikā līdz 2015. gadam. Pēc darba grupu aprēķiniem, pašlaik neefektīvi notiek pakalpojumu sniegšana slimnīcās, jo nekoordinēts ir to izvietojums. Pašlaik vidēji uz 10 000 iedzīvotājiem pieejamas 88,5 stacionāru gultas, taču, pēc LM aprēķiniem, šis gultu skaits jāsamazina līdz 49,35, sadalot pa reģionālajām slimnīcām atkarībā no teritorijas vajadzībām. Daļa slimnīcu tiks pārveidotas par daudzprofilu medicīnas centriem, kuros visi medicīnas pakalpojumi būs pieejami 24 stundas diennaktī. Šajos centros ieguldīs līdzekļus augsto medicīnas tehnoloģiju iegādei. Daļu slimnīcu saglabās kā lokālos stacionārus, kur varēs veikt pacientu plānveida operācijas un nodrošināt rehabilitāciju. Patlaban Latvijā praktizē 1350 primārās aprūpes ārsti, bet, pēc LM aplēsēm, kopumā valstī vajadzīgas 1500-1600 ģimenes ārstu prakses. Pašlaik ir brīvas aptuveni 30 prakses vietas nomaļākos reģionos, kurp ārsti nelabprāt grib doties. Tā kā materiālās ieinteresēšanas mehānismi izrādījās efektīvi, turpmāk valsts apmaksātajiem jaunajiem rezidentiem būs pienākums trīs gadus nostrādāt šādā praksē. Valsts spēlēs lomu e-komercijas attīstībā Diena. Ekonomikas ministrija izstrādājusi elektroniskās komercijas koncepcijas projektu, ko iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā nākamā gada janvāra pirmajā nedēļā. Koncepcijas mērķis ir pamatot valsts politiku elektroniskās komercijas (e-komercijas) jomā. E-komercija nozīmē darījumu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, izmantojot informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju līdzekļus, piemēram, internetbankas, interneta veikalus un citus. Koncepcijā teikts, ka pagājušā gada beigās Latvijā bija deviņi datori uz 100 iedzīvotājiem (Lietuvā - 6, Polijā - 13, Krievijā - 4, Eiropas vidējais rādītājs - 28 datori). Šā gada beigās tikai 9% Latvijas iedzīvotāju mājās bija dators. Tiek norādīts, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties iegādāties datorus privātām vajadzībām un tas saistīts ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī. Tomēr Lattelekom nākamā gada laikā iecerējis izveidot vietas dažādos reģionos, kur publiski būtu pieejams dators ar interneta pieslēgumu. Interneta lielveikala iTirgus.com projektu vadītājs Imants Naumanis darbības pirmo gadu vērtēja kā veiksmīgu, lai gan projekts radījis lielus zaudējumus. Arī preču apgrozījums elektroniskajā veikalā bijis nebūtisks - aptuveni 2000 latu mēnesī, dienā notiekot pa 8-9 pirkumiem. Arī Delfi internetveikalā e-mols preču apgrozījums bijis ļoti neliels ap 400 latu mēnesī - caurmērā pa vienam pirkumam dienā, lai gan mēnesī bijis ap 70 000 apmeklētāju. Jaunā ekonomika nodokļu iekasēšanu valdībām padara sarežģītu, uzskata koncepcijas autori, taču e-komercija paver arī jaunas iespējas nodokļu iekasētājiem - daudz ātrāku komunikāciju ar nodokļu maksātājiem un operatīvāku piekļuvi tiem nepieciešamai informācijai. Dainis Turlais dibinās partiju BNS. Vairākās Latvijas politiskajās partijās pabijušais Dainis Turlais nolēmis dibināt jaunu politisko spēku, taču pagaidām ir visai noslēpumains gan par saviem domubiedriem, gan jaunās organizācijas mērķiem un pamatnostādnēm. Jaunās politiskās organizācijas dibināšanas kongress notiks nākamā gada 14.janvārī plkst. 9 Dailes teātra Mazajā zālē. Pasākumā paredzēts apstiprināt jaunās organizācijas statūtus un programmu, ievēlēt valdi, revīzijas komisiju un partijas priekšsēdētāju. Pēc izstāšanas no "Latvijas Ceļa" šā gada septembrī Turlais paziņoja, ka dibinās jaunu partiju, kas aizstāvēs "vidējos uzņēmējus". Brūkošs grausts aprok dzīvības NRA. Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 7 piektdien 22. dec., caur sešiem stāviem brūkot būvgružiem, veikala Essa telpās gājušas bojā divas jaunas sievietes, bet vēl vairāki cilvēki guvuši smagus savainojumus. Pēc provizoriskas informācijas, nelaimes iemesls varētu būt nolaidība, veicot rekonstrukcijas darbus veikalā un būvgružu izvietošana nama sestajā stāvā. Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma pārvaldes priekšnieks Oļegs Burovs par notikušo informēja, ka nams jau 1993. gadā atdots īpašniekam, taču draudošu graustu sarakstā to tolaik vēl nav bijis iespējams ieskaitīt. O.Burovs teica, ka vēlāk gan šī nama tehniskais stāvoklis krietni pasliktinājies, taču likumdošana pašvaldībai praktiski sasējusi rokas šāda jautājuma risināšanā. Prezidente vispopulārākā Diena. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pēc diviem mēnešiem atgriezusies populārāko politiķu un valsts amatpersonu reitinga galvgalī, uz otro vietu nobīdot Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši, liecina firmas SKDS decembrī veiktā aptauja. Trešo vietu joprojām saglabā Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis. Salīdzinājumā ar novembri kopumā visiem trim līderiem reitings tomēr krities, bet audzis tas ir sociāldemokrātu līderim Jurim Bojāram, kurš ieņem ceturto vietu. Sociāldemokratu popularitāte turpina augt Diena. Jau sesto mēnesi lielāko iedzīvotāju atbalstu saņēmuši sociāldemokrāti, sasniedzot augstāko reitinga atzīmi visa gada laikā, liecina SKDS aptaujas dati. Otrajā un trešajā vietā joprojām ir TB/LNNK un Latvijas ceļš, savukārt ceturtajā vietā ir kreiso bloks, kas šomēnes uz piekto vietu nobīdījis Tautas partiju. Salīdzinājumā ar novembri reitings nedaudz krities gan TB/LNNK, gan LC, savukārt audzis kreiso spēku apvienībai. 2,2 procentu popularitātes kritumu piedzīvojusi Tautas partija, par kuru tagad vēlētos balsot tikai 6,7% vēlētāju. Tikai 1,3% izteikuši atbalstu Jaunajai partijai, kuru tagad apsteigušas jau trīs Saeimā nepārstāvētas partijas - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Zemnieku savienība un Darba partija. Sola samazināt nodokļus Rīgas Balss. Finansu ministrs Gundars Bērziņš sola, ka drīzumā valdība sagatavos priekšlikumu dažu nozaru precēm un pakalpojumiem samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi. Šobrīd Latvijā pilnīgi visām precēm un pakalpojumiem ir vienāds pievienotās vērtības nodoklis - 18%. Pēc finansu ministra domām - medicīnai, tūrismam, grāmatu izdevniecībām un presei, kā arī vairāku pārtikas preču ražotājiem varētu piemērot nodokļa likmi tikai 5% apmērā, kas būtu ievērojams stimuls šo nozaru attīstībai. Ministrs solīja arī īpašuma nodokļa likmes samazināšanu un to gadījumu palielināšanu, kuros uzņēmumi var prasīt ienākuma nodokļa atlaidi sakarā ar veiktajiem kapitālieguldījumiem. "Atvērtā skola" atskatās uz paveikto Rīgas Balss. Viesnīcā "Radisson SAS" notika Sorosa fonda projekta "Atvērtā skola" divos darbības gados paveikta izvērtējums. Viens no svarīgākajiem projekta mērķiem - veicināt sabiedrības sociālo un etnisko integrāciju, izmantojot bilingvālo un starpkultūru izglītību. Skolai kā atvērtas sabiedrības veidotājai jākļūst mūsdienīgākai. 1999. gadā projektā iesaistījās 10 krievu mācībvalodas skolas un 7 latviešu skolas, kā arī 14 bērnudārzi. 2000. gadā projektam pievienojās vēl 10 krievu mācībvalodas skolas un 10 latviešu skolas un 7 pedagoģiskās augstskolas. "Atvērtās skolas" ietvaros notikuši semināri, vasaras nometnes ar vieslektoru piedalīšanos, izdota rokasgrāmata skolotājiem "Kā palīdzēt divvalodīgam skolēnam?". Kopā ar Izglītības ministriju izveidota integrēta ieskaite vēsturē un sociālajās zinībās 9. klasei, ar kuru nākotnē varētu aizvietot naturalizācijas eksāmenu. Paredzēts, ka projekts "Atvērtā skola" turpināsies vēl vairākus gadus. Dibināta Rietumlatvijas vēstures izpētes komisija Diena. Ventspils domes finansētā projekta ietvaros šomēnes nodibināta Rietumlatvijas vēstures izpētes komisija, kuras mērķis ir veicināt Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēstures izzināšanu, tās popularizēšanu sabiedrībā un sekmēt iegūto pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu izglītībā un tūrismā. Komisiju vadīs akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet tās sastāvā bez ventspilniekiem ir vēl arī vairāki valstī pazīstami vēstures zinātnieki no Rīgas, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Rundāles pils, kā arī citu Rietumlatvijas reģiona muzeju pārstāvji. Paredzēts, ka komisija plānos reģionālās vēstures izpētes gaitu, sniegs ieteikumus par pētāmām tēmām, organizēs stipendiju un balvu konkursus, sekmējot atbalsta iegūšanu konkrētu projektu izpildei. Viens no komisijas uzdevumiem būs izvirzīt ieteikumus akadēmisko pētījumu rezultātu praktiskai izmantošanai. Zinātnieki atklājuši latviešu gēnu TVnet. Latvijas ģenētikas speciālisti kopā ar somu kolēģiem atklājuši jaunu - īpaši latviešiem raksturīgu gēnu. Lai to atklātu, bija vajadzīgi vairāk nekā desmit gadi. Unikālais atklājums balstās uz aptuveni 800 iedzīvotāju asins paraugu pētījumiem un analīzi. Astoņdesmito gadu sākumā somu zinātnieki izbrīnījās. Viņu pētījumos parādījās līdz šim nezināms un nesastapts gēns. Pētot savus kaimiņus igauņus atklājās, ka arī tur ir šī gēnu koncentrācija, pie tam daudz vairāk. Turpinot pētījumus, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka retā sastopamā gēna īpašnieki ir latvieši. Gēnam tika dots apzīmējums LW b. Zinātniece Raisa Deņisova, kura piedalījās šajos pētījumos, stāsta par atklājuma nozīmi, pētot mūsu senču vēsturi. Pārbaudot aptuveni 800 Latvijas iedzīvotāju asins paraugus tika konstatēta īpašā latviešiem raksturīgā gēnu koncentrācija - 5,9%. Atklājās, ka vistuvāk latviešiem pēc šī īpašā gēna koncentrācijas ir lietuvieši, tālāk seko igauņi. Eiropas tautu vidū šī gēnu koncentrācija nav konstatēta vispār vai ir ļoti, ļoti maza. Gēnam galvenokārt ir zinātniska nozīme. Pēc tā var pateikt no kurienes esam cēlušies un, kur dzīvojuši. Skolas izsniedz jaunas eksperimentālas liecības Diena. Jaunu pārsteigumu gada nogalē vismaz piektdaļai sākumskolas skolēnu vecāku sagādājušas eksperimentālās liecības, kur pērn ieviestās bērnu sekmju un spēju analīzes vietā ir jāsniedz īss sasniegumu vērtējums. Jaunās liecības vairs nav tik plašas, bet tās ir sarežģītas. Ar atzīmi bērna zināšanas esot novērtētas tikai matemātikā un latviešu valodā. Pārējos mācību priekšmetos īsi raksturotas bērna spējas, piemēram, ka prot angliski nosaukt visas ķermeņa daļas un ģimenes locekļus. Lai izprastu bērna prasmes un darbošanos stundās, esot tikai daži "atslēgas" vārdi, nekādi īpaši vērojumi un ieteikumi liecībās neesot atrodami. Rīgas Doma zēnu koris izskan ASV LETA. Ceturtdien, 21.decembrī, ASV "National Public Radio" programmā "Performance Today" skanēja Rīgas Doma zēnu kora dziedātās dziesmas diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā. Svētku programmu koris ierakstīja oktobrī ASV turnejas ietvaros. Amerikāņi varēja noklausīties latviešu tautasdziesmas, "Rīgas vainagu", kā arī Ziemassvētku dziesmas. Radioklausītāji dzirdēja arī sarunu ar kora administratori Ilzi Aizupi un koristu Intu Teterovski, kuri stāstīja par Rīgas Doma zēnu skolas vēsturi, kā arī par Rīgas 800 gadu jubileju. Ieraksta laikā korim neparedzēti lūdza uzstāties ar Latvijas valsts himnu. To koris arī svinīgi nodziedāja pianista Aivara Kalēja pavadījumā. Radio programmu stundas garumā varēja dzirdēt dažādās pilsētās visā ASV. Pagāniskās noskaņas brīvdabas muzejā NRA. Lielā ziemas balle brīvdabas muzejā jau ceturto gadu pulcēja visus tos, kas Ziemassvētkus vēlējās pavadīt īsti pagāniskā garā. Arī šoreiz saimnieku godā iejutās Skandinieki. Skandinieku vadītāja Helmi Stalte ir pārliecināta, ka ir svētīga tāda kopā sanākšana ar bērniem un ģimenēm, jo tā ikkatrs ierauga - lai arī maza, tomēr esam garīgi bagāta tauta. Kopā darbošanās pie dzīvās uguns, pēc svētku rīkotāju domām, nes arī veselību, naudu un ticību sev. Neraugoties uz salu, svētku prieki muzejā turpinājās līdz vēlam vakaram. Gan lielus, gan mazus svinētājus ar senču tradīcijām saistītas izdarības pulcēja vairākās vietās, bet par vispārēju izdancošanos gādāja Rīgas danču klubs. Vidzemes sētā notika spēles un rotaļas, bet centrālajā laukumā, pie lielās skatuves varēja vērot folkloras uzvedumu Ziemassvētki sabraukuši. Tajā darbojās saimes ļaudis, par kuriem bija pārtapuši Liepājas aktieri, kā arī bērni no Zelta sietiņa un budēļi. Liels ļaužu pulks bija sanācis pie kalēja smēdes, kur katrs, kas vēlējās, nākamajam gadam varēja laimes liet. Pašam laimes lējējam, kuram darba bija pilnas rokas, šim gadījumam par godu kaklā bija uzlikta īpaša no pakavu naglām izveidota rota, kas arī nesot laimi. Nedaudz liriskāki motīvi izskanēja Saiešanas namā - Ditas Balčus muzikālajā kamerizrādē Divas acis. Lomās - aktieri Zane Burņicka un Andris Makovskis. Kopā ar profesionālajiem aktieriem te spēlēja arī folkloras kopa Grodi. Usmas baznīcā savukārt garīgas dziesmas dziedāja ansamblis Vējš, vēlāk skanēja arī ērģeļu mūzika. Nidas mājā muzicēja folkloras kopa no Madonas Vērtumnieki un Dzieti no Cēsīm. Tie, kas vispārējā kņadā nosala, sildījās pie ugunskuriem, kas bija sakurti teju vai katrā ceļu krustojumā. Netrūka arī tradicionālo Ziemassvētku zirņu ar speķi un pīrāgiem. Vismazākie priecājās par braucienu ar pajūgu, bet tie, kas paaugušies, varēja izjāt kādu riksi zirga mugurā. Neatkarīgā pārliecinājās, ka gan braukt, gan jāt gribēja daudzi, jo zirdziņi visu laiku atradās kustībā. Bērniem ļoti saistošas likās arī daudzās loterijas. Tiem, kas, mājup dodoties, vēl iegriezās Priedes krogā, latvju dančus uzspēlēja Iļģi, ticējumus un jokus skandēja Liepājas teātra grupa Atštalkas, bet spēles bērniem rīkoja amatnieks Aldonis. Vērmanes dārzā paēdina trūcīgos NRA. Otrdien, neraugoties uz bargo salu, uz Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljona kaprāļa Ulda Brieža gatavotajām pusdienām bija sanākušas daudzas ģimenes ar bērniem, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki. Klātesošie bija pateicīgi akcijas rīkotājiem par dāvāto iespēju saņemt siltas pusdienas par velti. Pēc mielošanās viņus apciemoja arī Sniegbaltīte, kura pasniedza bērniem svētku dāvanas. Labdarības akcija, ko rīko Lietišķo sieviešu klubs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Vērmanītī notiek jau otro gadu un šogad to finansiāli atbalstīja arī firma Viada. Kā pastāstīja kluba prezidente Irina Pētersone, uzaicinājumus ierasties uz pusdienām saņēmuši bērni no Centra rajona, Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona, bet labdarības akcijas laikā pavisam tiks pabaroti vairāk nekā tūkstoš rīdzinieku no daudzbērnu ģimenēm, invalīdi un mazturīgie iedzīvotāji. Vairumam 2000. gads tāds pats bijis, kā 1999. gads TVnet. Vairums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka 2000.gads Latvijai bijis tāds pats kā 1999.gads, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" decembrī veiktās aptaujas rezultāti. No kopējā respondentu skaita 54,4% atzinuši, ka šis gads Latvijai bijis tāds pats kā1999.gads. 18,9% respondentu atzinuši, ka 2000.gads Latvijai bijis labāks par iepriekšējo, bet 22,1%- ka šis gads bijis sliktāks. 4,6% aptaujāto nezināja, ko atbildēt uz šo jautājumu. 2000. gads sportā bijis veiksmīgs Delfi. 2000.gada sporta sezona Latvijai bijusi ļoti veiksmīga, jo Latvijas sportisti startējuši Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, sasniedzot augstākos rezultātus, atzīst LR Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs Einars Fogelis. Fogelis norāda, ka 2000.gada Olimpiskās spēles Latvijas komandai bija īpaši veiksmīgas, jo tika iegūtas trīs medaļas: zelta - Igoram Vihrovam, sudraba - Aigaram Fadejevam un bronzas - Vsevolodam Zeļonijam. Šie ir labākie sasniegumi Latvijas sporta vēsturē. Aizvadītājā gadā Latvijas sportisti veiksmīgi startējuši dažādās disciplīnās uzrādot augstus rezultātus, norāda E.Fogelis, atzīmējot Latvijas Hokeja komandas sniegumu PČ Krievijā un Latvijas Bobslejistu startus. E.Fogelis īpaši akcentē to, ka šogad tika izstrādāts Latvijas Sporta likumprojekts un būtiski uzlabota arī Latvijas sporta infrastruktūra, kam apliecinājums ir vairākas jaunatvērtās sporta halles, tai skaitā ledus halle Ventspilī, Daugavpilī un sporta halle Limbažos. Šogad Limbažos sācis darboties arī jauns olimpiskais centrs. Klajā nāk grāmata Ceļš uz mājas lapu Delfi. Biznesa augstskolas "Turība" izdevniecība ir laidusi klajā Nila Graustiņa grāmatu "Ceļš uz mājas lapu". Šī ir pirmā grāmata latviski, kura sniedz gandrīz pilnu HTML (hiperteksta marķēšanas) valodas aprakstu un pirmā grāmata latviski par programmēšanas valodu JavaScript. Kā sagaidīsim jauno gadu? Apollo. Mēdz sacīt, ka viena no latviešu tradīcijām ir labi paēst, it sevišķi svētkos. Tāpat tiek uzskatīts, ka Ziemassvētki ir ģimenes svētki, bet Jauno gadu var sagaidīt arī draugu pulkā un kārtīgi izballēties. Vai šis tradīcijas cilvēkus saista arī laikā, kad iepazīstamies ar jauniem svētkiem un tos pieņemam, tāpat kā dažādus pasaules standarta ēdienus un dzērienus? Protams, vienmēr var strīdēties, kas ir veselīgāk - ēst čipsus un dzert koka kolu, vai ēst sautētus skābus kāpostus ar cūkas šņukuru un uzdzert šņabīti. Apollo vaicāja rīdziniekiem, kā viņi sagaidīs Jauno gadu un kas būs viņu svētku galdā. Videoreportāža: : http://video.apollo.lv/jaungads.asf Ticiet vai nē, bet Ziemassvētkos tiešām pie- dzīvojām īstu brīnumu - zemi klāja ilgi gaidītais, baltais un pūkainais sniedziņš. Tas pa nakti bija uzsnidzis visā Latvijas teritorijā - visvai- rāk Alūksnē. Bet, tā kā laiks Rīgā bija tikai nedaudz zem nulles, tad sniegs sāka diezgan strauji kust, vien laukos, kur bija sasnidzis krietni vairāk nekā Rīgā, sniedziņš notu-| rējās. Taču šorīt nespējām noticēt savām acīm, šķita, ka pa nakti ir strādājuši rūķīši - bija jau diezgan daudz sasnidzis un turpināja vēl snigt - no gaisa krita lielas, pūkainas snieg- pārsliņas. Tagad ir pietiekami auksts, un, šķiet, ka Vec- gada vakars būs tikpat balts kā Ziemassvētki. Un, ja vēl mazliet uzsnigs, tad jau varēsim meklēt labi noglabātās slēpes, slidas un ragaviņas, kas nu kuram labāk tīk, un baudīt ziemas priekus!!! Anda LAIMĪGU UN PANĀKUMIEM BAGĀTU JAUNO GADU!!!