K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 179: 2001. g. 27. janvāris - 2. februāris Prezidente Davosā iezīmē valsts attīstības vīziju NRA. Latvija ir gatava dinamiski attīstīties un varētu kļūt par jaunu tirdzniecības ceļu krustpunktu, iezīmējot valsts ekonomiskās attīstības nākotnes vīziju pasaules kontekstā, atzina Valsts prezidente V. Vīķe -Freiberga. Viņa kopā ar Lietuvas un Igaunijas prezidentiem piektdien piedalījās Pasaules ekonomikas forumā notikušajā diskusijā "Ceļu karte Baltijai". Latvijas prezidente stāstījusi, ka Latvijā savulaik ir krustojušies Dzintara ceļš un Zīda ceļš, un mūsu valsts, dinamiski attīstoties, ir gatava kļūt par austrumu - rietumu un ziemeļu - dienvidu tirdzniecības ceļu krustpunktu. Prezidente savā uzrunā uzsvērusi informāciju tehnoloģiju, banku sektora un tranzīta nozīmīgumu valsts ekonomiskajā attīstībā, atzīstot, ka Rīga nākotnē varētu kļūt par spēcīgu finansu centru. Centieni piesaistīt investīcijas attaisnojas lēni Diena. Kaut arī pēdējos pāris gados Latvija ir centusies panākt sekmīgāku investīciju piesaisti - risinājusi dialogus ar ārvalstu investoriem, likvidējusi virkni administratīvo barjeru (sevišķi nodokļu jomā), kā arī veltījusi pūles informācijas sabiedrības veidošanā, pērn veiktais ārvalstu investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būšot iepriekšējā gada līmenī vai arī pieaugs nedaudz. Tā prognozē Latvijas Bankas speciālisti. Arī pēdējo nedēļu laikā, kad ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ASV risināja sarunas ar ievērojamiem potenciālajiem investoriem, aizvien tika norādīts uz jau zināmiem šķēršļiem, kuri neilustrē Latviju kā pievilcīgu investīciju zemi. Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) ģenerāldirektors Māris Ēlerts kā vēl arvien nenovērstos šķēršļus investīciju piesaistīšanā min pašreizējo nodokļu sistēmu, sarežģīto robežšķērsošanu, problēmas ar uzturēšanās atļauju un būvatļauju saņemšanu u.c., kā arī nelielo tirgu un augsti kvalificēta darba spēka trūkumu. Tieši loģistikas un infrastruktūras problēmas ārvalstu investorus attur no ieguldījumiem Latvijā - tā pēc ASV Tirdzniecības departamenta Vašingtonā un Silikona ielejas apmeklējuma secinājis A.Kalvītis. Tiekoties ar augsto tehnoloģiju gigantu IBM, Hewlett Packard u.c. vadītājiem, ekonomikas ministrs sapratis, ka tie ir gatavi veikt ieguldījumus Baltijas reģionā. Tomēr, Latvijas pārstāvju uzskaitītās priekšrocības (nodokļu iestrādnes u.c.) nav pārliecinājušas tehnoloģiju magnātus, tādēļ esot jādomā par jaunu priekšrocību radīšanu. Privatizācijas aģentūra pazaudējusi 12 miljonus NRA. Saeimas izmeklēšanas komisija stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumos pirmdien apstiprināja, ka Privatizācijas aģentūras (PA) veiktā privatizācijas maksāšanas līdzekļu maiņa laikā no 1994. gada augusta līdz 1997. gada jūlijam ir nodarījusi valsts budžetam 12 miljonu latu zaudējumus. Komisija plāno tuvākajā laikā nosūtīt vēstuli PA, kurā lūgs atbildēt, vai visiem uzņēmumiem, kas vēlējušies mainīt maksāšanas līdzekli līdz 1997. gada jūlijam, šāda iespēja arī ir dota. Valsts kontroles (VK) padome jau iepriekš atzina, ka PA, nenodrošinot tiesību aktu normās noteikto kārtību, līdz pat 1997. gada 1. jūlijam bez tiesiska pamatojuma veikusi izmaiņas maksāšanas līdzekļu proporcijās 153 privatizējamos objektos (uzņēmumos), tā samazinot apstiprinātajos privatizācijas projektos noteikto latos maksājamo daļu par 15 194 730 latiem un palielinot sertifikātos maksājamo daļu par 12 353 455 latiem, un pieļaujot privatizācijas projektos neparedzētu maksāšanas līdzekli - investīcijas 2 841 275 latu apmērā. No pārbaudītajiem 218 nomā ar izpirkumu nodotajiem objektiem izmaiņas izdarītas 133 objektos (41 objektā vairākkārt). Pēc Saeimas izmeklēšanas komisijas lūguma veiktajā VK papildu revīzijā konstatēts, ka tikai 42% no PA īpaši atbalstītajiem uzņēmumiem nākamajos gados ir darbojušies rentabli, bet 37% uzņēmumu finansu analīze stabili norādījusi uz to maksātnespēju. Jāatgādina, ka maksāšanas līdzekļu maiņas galvenais pamatojums no valsts interešu viedokļa ir izredzes uz zaudētās naudas atgūšanu ar uzviju no vēlākajiem atbalstīto uzņēmumu nodokļu maksājumiem. Kuģniecības lietā kāds melo NRA. Asu reakciju un savstarpējus pārmetumus izsaukusi informācija par ietekmīgu polītiķu saistību ar it kā kukuļošanas gadījumiem "Latvijas kuģniecības" (LK) sakarā, ko saskaņā ar sabiedrības par atklātību "Delna" paziņoto izplatījis LK valsts pilnvarnieks no TB/LNNK Eižens Cepurnieks. "Delnas" vadītāja I. Voika apgalvo, ka Cepurnieks, atsaucoties uz Privatizācijas aģentūras padomes locekli Normundu Lakuču, pavēstījis, ka Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle esot piedāvājis kukuli viena miljona USD apmērā Rīgas mēram A. Ārgalim un Saeimas priekšsēdētājam J. Straumem, bet sarunā kā novērotāji piedalījušies N. Lakučs un TB/LNNK priekšsēdētājs M. Grinblats. E. Cepurnieks pilnībā noliedz, ka būtu "Delnai" nosaucis konkrētus kukuļotāju uzvārdus. Tēvzemei un brīvībai/LNNK valde pirmdien, ļaujot Eiženam Cepurniekam palikt partijā, panāca viņa atteikšanos no Latvijas kuģniecības valsts pilnvarnieka amata un aicināja viņu doties uz prokuratūru sniegt paskaidrojumus par informāciju, kuru viņš sniedzis sabiedrībai par atklātību Delna par it kā kukuļošanas gadījumu saistībā ar LK privatizāciju. Taču viņš noliedza, ka tās kontekstā būtu saucis kādu savas partijas biedru vārdus. "Es Inesei Voikai nosaucu atsevišķas amatpersonas un lūdzu pavērot viņu rīcības gaitu," presei teica E.Cepurnieks. Delnas prezidente Inese Voika uzskata, ka E.Cepurnieka ierašanās birojā varētu būt bijusi provokācija. TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis, kura vārds minēts saistībā ar E.Cepurnieka sniegto informāciju, tomēr noskaņots ierosināt viņa izslēgšanu no partijas, ja mēneša laikā nebūs guvis apliecinājumu, ka partijas biedrs ir bijis patiess, bet sabiedrību maldinājusi Delna. "Viens no viņiem melo - vai nu Eižens Cepurnieks vai Delna. Kad prokuratūra būs to noskaidrojusi, es pret vainīgo vērsīšos ar prasību tiesā," Dienai sacīja A.Ārgalis. Laikrakstu redaktori lūdz apturēt kuģniecības privatizāciju NRA. Laikrakstu "Neatkarīgā Rīta Avīze", "Dienas bizness" un "Bizness&Baltija" galvenie redaktori pirmdien parakstīja aicinājumu Valsts prezidentei, lūdzot apturēt PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizāciju. Laikraksti aicināja prezidenti izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības un panākt, lai valdība uzdotu Privatizācijas aģentūrai (PA) veikt aprēķinus par "Latvijas kuģniecības" (LK) privatizācijas variantiem, kas būtu izdevīgi ne tikai privatizētājiem, bet arī valstij. Laikrakstu vadītāji vēstulē prezidentei norādīja, ka valdība apzināti vai neapzināti nav izvērtējusi visus valstij pēc iespējas izdevīgākos LK pārdošanas variantus, bet pašreizējā steiga un manipulācijas ar LK privatizāciju var vēl vairāk sakompromitēt Latviju godīgu ārvalstu investoru acīs. "Šobrīd LK ir uzkrājusi vairākus desmitus miljonus latu brīvo līdzekļu savos kontos, un pastāv aizdomas, ka LK privatizētāji varētu norēķināties par kuģniecības akcijām ar pašas LK kontos uzkrātajiem līdzekļiem. Presē izteikti arī viedokļi, ka Latvijas valstij būtu daudz izdevīgāk LK nevis pārdot, bet gan likvidēt un kontos uzkrātos līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā un visus LK piederošos kuģus pa vienam pārdot atklātās starptautiskās izsolēs," teikts vēstulē. PA ģenerāldirektors Jānis Naglis par laikrakstu galveno redaktoru "jaunradi un piedāvājumiem LK privatizācijā" izteicās: "Tas ir ļoti nepārdomāts solis, ko spēruši šie redaktori." Sociāldemokrāti solidarizējas ar arhibīskapu PBLA. Ministru Prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis, ka Jaunā frakcija (JF) nevarēs palikt valdības koalīcija, jo tā atbalsta opozīcijas priekšlikumu jautājumā par reliģisko īpašumu neaplikšanu ar nekustamo īpašumu nodokli. Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags paziņoja, ka viņš JF deputātu - I. Ūdres, R. Paula, S. Dreimanes un I.Stirāna - rīcību vērtējot kā godīguma izpausmi. J. Vanags neklātienē izteica pateicību arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijai, kura ierosināja minētā likuma izmaiņas un godam pildījusi savus solījumus. Arhibīskaps premjera un lielo valdības partiju - Tautas partijas (TP) un Latvijas ceļš - lēmumu par JF patriekšanu no koalīcijas vērtēja kā nejēdzīgu un satriecošu. Tā vietā, lai sodītu vairs tikai nedaudzos ētiskas politikas pārstāvjus, "par taisnīgu lietu cietušos", lielajām frakcijām drīzāk būtu jāizvērtē savu priekšvēlēšanu solījumu izpilde. Otrdien radījumā "Skats no malas" arī žurnālisti pārmeta premjeram nekonsekvenci, jo no koalīcijas patriekta JF, bet ne vārda netiek teikts par trijiem TB/LNNK pārstāvjiem (Predelei, Tabūnam un Rasnačam), kuri arī pievienojās opozīcijas balsojumam un tieši tādā pašā veidā kā JF pārkāpa koalīcijas līgumu. Presē arī izvērtušās diskusijas par Jaunās kristīgās partijas deputātiem, kuri neraugoties uz partijas nosaukumu, neatbalstīja opozīcijas ierosinājumu. Eiropas valstu prakse rāda, ka šādas likumdošanas iniciatīvas parasti atbalsta partijas, kuru nosaukumā ietverts vārds "kristīgais", vai konservatīvās partijas. Taču Latvijā viss ir apgriezts kājām gaisā - likumprojektu atbalstīt baznīcu iesniedza sociāldemokrāti un komunistiski noskaņotie "kreisie", savukārt "jaunie kristieši", skaidri nodemonstrēja, ka atrašanās koalīcijā vieniem ir daudz svarīgāka par baznīcas atbalstīšanu - neviens no JKP deputātiem neuzdrīkstējās balsot par baznīcas interesēm, lai nezaudētu vietu koalīcijā. Pareizticīgie vēlas piedalīties sabiedrības saliedēšanā BNS. Latvijas Pareizticīgā baznīca vēlas piedalīties sabiedrības saliedēšanas un integrācijas procesā, teikts arhibīskapa Aleksandra vēstulē vairākām Saeimas komisijām, tieslietu ministrei un Reliģisko lietu pārvaldei. Pareizticīgo baznīca pauž viedokli, ka Latvijā eksistē sabiedrības integrācijas problēmas, tiek meklēti to risinājumi, bet, pēc baznīcas domām, tās potenciāls netiekot izmantots. Lai arī baznīca ir atdalīta no valsts, baznīca vēloties stiprināt Latvijas Republiku un "veikt lielu audzināšanas darbu krieviski runājošajā sabiedrības daļā". Vēstule tiek pausts viedoklis, ka šā jautājuma koordinatora un vadības lomu sekmīgi varētu uzņemties Reliģisko lietu pārvalde un ka šīs pārvaldes darba efektivitāte paaugstinātos, ja to pārveidotu par Nacionālo un reliģisko lietu pārvaldi, kam tiktu uzticēti integrācijas jautājumi, kurus pašlaik neviens nerisinot. Radio "Brīvā Eiropa" palīdzēs Latviju integrēt BNS. Radio "Brīvā Eiropa" (BE) vēlas palīdzēt Latvijai sasniegt tās mērķi - visas sabiedrības pilnīgu integrāciju, tādēļ katru sestdienu Latvijas Radio integrācijas programmas "Doma laukums" viļņos pulksten 11.30 raidīs jaunu integrācijas programmu krievu valodā "Ceļi, kurus mēs izvēlamies". Radio BE prezidents Toms Dains (Tom Dine) ceturtdien žurnālistiem pavēstīja, ka programmas mērķis ir sasniegt jauniešu auditoriju, lai veidotu stipru, integrētu sabiedrību. Pusstundu garu raidījumu gatavos "Brīvās Eiropas" (BE) latviešu redakcija Pētera Zvaguļa vadībā. Veidot šādu integrācijas raidījumu BE lūdza Latvijas Radio un Nacionālā radio un televīzijas padome, žurnālistiem atzina Dains. Viņš pauda, ka Latvijā ir divkopienu sabiedrība un programmas krievu valodā, kas nāk no Krievijas, neveicina integrāciju, tāpēc "Brīvā Eiropa" būs "tilts" starp divām sabiedrības daļām. Pirms preses konferences Dains un citi BE pārstāvji bija tikušies ar Latvijas Radio vadību, un pēc sarunām Dains atzina, ka sadarbība ar šo radio ir veiksmīga. Strauji attīstās lauku tūrisms Diena. Kopš 1993. gada Latvijā darbojas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs. Tā apvieno lauku saimniecības, kuru mērķis ir sniegt tūrisma pakalpojumus. Asociācija sniedz atbalstu lauku tūrismā nodarbinātajiem, piedāvājot attiecīgus pētījumus, organizējot gan teorētiskus, gan praktiskus izglītojošus pasākumus, kā arī veicot kontroli pašās lauku saimniecībās. Pagājušajā gadā asociācijas biedru skaits pieauga līdz 172 saimniecībām, kas ir par 56 saimniecībām vairāk nekā 1999. gadā. Kopumā ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu laukos Latvijā nodarbojas 314 saimniecību. Daudz straujāk pieaudzis gultasvietu skaits - no 732 gultasvietām 1999. gadā līdz 1880 gultasvietām pērn. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo par pusotru tūkstoti pieaudzis arī apkalpoto viesu skaits. Kopumā pērn šāda veida lauku saimniecību pakalpojumus izmantojuši 9,7 tūkstoši cilvēku. Viens tūrists, ieskaitot nakšņošanas izdevumus, diennaktī tērē apmēram 17 latu. Statistika liecina, ka lauku tūrisma pakalpojumus pārsvarā izmantojuši vietējie iedzīvotāji, kuru īpatsvars sasniedz 82% no apkalpoto viesu skaita. No ārzemniekiem visvairāk apkalpoti iebraucēji no Vācijas - 37% kopējā ārzemnieku īpatsvara. Samērā daudz viesu bijis arī no Lielbritānijas, Īrijas un Ziemeļamerikas. Visbiežāk par apmešanās vietu izraudzīts Limbažu, Cēsu, Liepājas, Talsu un Rīgas rajons. Šajos rajonos ir arī lielākais viesu māju skaits - Cēsu rajonā (21), Limbažu (15), Rīgas un Liepājas rajonā - katrā par 14, Talsu rajonā ir 13 viesu māju. Vispieprasītākie pakalpojumi vasaras sezonā ir pirtis, labiekārtoti sporta laukumi, makšķerēšanas iespējas, kā arī laivas un ūdens motocikli, savukārt ziemas sezonā - pirtis, kamīni, slēpošanas iespējas, sniega dēļi un sniega motocikli. Gan vasarā, gan ziemā viens no galvenajiem pakalpojumiem, kas pievilina tūristus, ir lauku saimniecībās piedāvātais ēdināšanas serviss. Asociācijas prezidente Asnāte Ziemele uzskata, ka lauku tūrisma nozarei nav pamata sūdzēties par valsts atbalsta trūkumu. Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija finansējusi asociācijai nepieciešamos pētījumus, atbalstu sniedzis arī Latvijas Vides aizsardzības fonds. Sākot ar 1998. gada beigām, valsts pārtrauca subsīdiju izmaksu, taču lauku tūrismā nodarbinātajām saimniecībām ir lielas cerības uz Eiropas Savienības piedāvāto SAPARD līdzekļu atbalstu. A. Ziemele uzskata, ka šajā biznesā iesaistītajām saimniecībām, neraugoties uz samērā augstajām prasībām, izdosies iegūt nepieciešamo finansējumu. Pašlaik valstiskā līmenī tiek risināts jautājums par tax free režīma piemērošanu lauku tūrismam, kas, iespējams, stāsies spēkā 2002. gadā. Alfa centrā investēs 40 miljonus dolāru BNS. "Linstow Varner" jaunajā tirdzniecības centrā "Alfa centrs", kurš atradīsies Brīvības ielā bijušās rūpnīcas "Alfa" vietā, kopumā investēs aptuveni 40 miljonus ASV dolāru. Tā žurnālistiem sacīja "Linstow Varner" ģenerāldirektors Peters Salomonsens. Pašlaik jau ir uzsākta būvniecības pirmā kārta un tajā ieguldījumu apjoms būs aptuveni 7,5 miljoni ASV dolāru. "Alfa centru" veidos trīs ēku kompleksi. Divi no tiem atrodas bijušās rūpnīcas "Alfa" teritorijā, bet trešais ēku komplekss atradīsies pie 4.maršruta trolejbusa galapunkta. "Alfa centra" tirdzniecības kompleksa kopējā tirdzniecības platība būs 60 tūkstoši kvadrātmetru. Savukārt kopējā centra teritorijas platība būs 122 977 kvadrātmetri. Tajā atradīsies arī stāvvieta 2000 automašīnām. Pirmo kārtu, kurā ietilps pārtikas lielveikals "Rimi" un vēl daži veikali, atklās jau 24.maijā. "Rimi" veikala platība būs 8500 kvadrātmetru un tas būs lielākais "Rimi" veikals Baltijā. "Alfa centra" būvniecību paredzēts pabeigt 2004.gadā. Iedzīvotāju skaita samazinājums otrā vietā PBLA. Pērn vēl joprojām Latvijā reģistrēto miršanas gadījumu skaits pārsniedz jaundzimušo skaitu. Tā pērn mirušas 32 167 personas, bet Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti tikai 20 359 (no tiem ārlaulībā 3033) jaundzimušie. 1999. gadā negatīvā bilance bija izteiktāka, jo miruši par 13 354 vairāk nekā dzimuši. Eiropas Padomes eksperti savā ziņojumā par demogrāfiju Eiropā norāda, ka Latvijā 1999. gadā bijis otrais lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums EP dalībvalstīs, vēl lielāks tas konstatēts tikai Baltkrievijā. Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par septiņiem uz vienu tūkstoti. Šādu notikumu attīstību ietekmējuši divi faktori, proti, dabiskās izmaiņas - mirstība un dzimstība, kā arī migrācija. Latvija ieņem pirmās vietas abās pozīcijās - gan dabiskajā samazinājumā, gan migrācijā. Bez Latvijas līdzīgas tendences vērojamas tikai Igaunijā, Moldāvā un Rumānijā. Latvijā vidējais mūža ilgums vīriešiem ir 64,9 gadi, sievietēm - 75. Daugavas Vanagi pārvarējuši domstarpības Lauku Avīze. "Rīgā, Kara muzejā, uz savas organizācijas kārtējo konferenci pulcējās 110 delegāti no 34 "Nacionālo Daugavas vanagu" nodaļām. Deviņus iepriekšējos gadus vairāk nekā 5000 "Daugavas vanagu" Latvijā darbojās divās organizācijās. Gadiem ilgušās domstarpības "Daugavas vanagi" beidzot pārvarējuši. Abu organizāciju pārstāvji kopīgi izstrādājuši statūtus vienotai organizācijai. Konference "Nacionālie Daugavas vanagi" vienprātīgi akceptējuši jaunos darbības noteikumus un pieņēmuši lēmumu par apvienošanos ar Latvijas "Daugavas vanagu" organizāciju. Apvienošanās konference notiks 10. martā Rīgā. Pujats jau sen iecelts kardināla kārtā NRA. Romas pāvests Jānis Pāvils II svētdien pavēstīja, ka in pectore (sirdī), tātad aizklāti, jau 1998. gadā par kardināliem iecēlis Rīgas arhibīskapu Jāni Pujatu un Ļvovas arhibīskapu Marianu Javorski. Iecelšana in pectore parasti notiek, lai nesaasinātu attiecības starp katoļiem un varas iestādēm, sevišķi bijušās PSRS republikās, ziņo BNS. Pāvests nāca klajā ar negaidīto vēsti vienu nedēļu pēc tam, kad bija paziņojis par 37 jaunu kardinālu iecelšanu. Par M. Javorska iecelšanu tika paziņots piecus mēnešus pirms pāvesta vizītes Ukrainā, pret kuru ir iebilduši pareizticīgo baznīcas pārstāvji. Visu jauno kardinālu oficiāla uzņemšana kardinālu kolēģijā paredzēta 21. februārī. Liepājas skolās izsludināta karantīna NRA. Vairākās Liepājas pilsētas skolās saslimušo skolēnu lielā skaita dēļ šonedēļ izsludināta karantīna. Visu šo nedēļu skola nebija jāapmeklē Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas un 10. vidusskolas pamatskolas klašu skolēniem. Skolēnu slimības dēļ dažās klasēs mācības pārtrauktas arī Liepājas 2., 7. un 8. vidusskolā un Centra sākumskolā. 5. vidusskolā ir saslimuši aptuveni 400 mācību iestādes audzēkņi. No 5. līdz 9. klasei pilnīgi visās klasēs vairāk nekā puse skolēnu slimo. Pārējās pilsētas skolās karantīna nav izsludināta, taču, ja saslimušo skolēnu skaits šonedēļ palielināsies, karantīnu izsludinās arī citās pilsētas mācību iestādēs. Mediķi apstiprina, ka Liepājā pēdējā laikā krasi pieaugusi saslimstība ar vīrusu slimībām, taču viņi apgalvo, ka tā neesot gripa. Cilvēki galvenokārt sūdzoties par kakla sāpēm, klepu un paaugstinātu temperatūru. Celulozes rūpnīcas projektam labas perspektīvas BNS. Somijas kompāniju "Metsaliitto" un "Sodra" un Latvijas valdības kopējam celulozes rūpnīcas projektam "Baltic Pulp" ir labākās perspektīvas starp vismaz astoņiem šādiem projektiem Eiropā. Šāds viedoklis pausts Somijas biznesa laikrakstā "Kauppalehti", atsaucoties uz ekspertiem. Pēc ekspertu domām, tikpat labas perspektīvas ir arī Igaunijas izstrādātajam celulozes rūpnīcas projektam, kas ir Latvijas projekta konkurents. Pēc "Kauppalehti" datiem, pašlaik Eiropā tapšanas stadijā ir vismaz astoņu celulozes rūpnīcu projekti. Celulozes rūpnīcas projekta jomā savstarpēji konkurē Latvija, Igaunija un Lietuva. Arī Baltkrievija meklē investoru līdzīga projekta īstenošanai. Latvijas celulozes rūpnīcas projekts, kura plānotā jauda ir 600 000 tonnu celulozes, ir visvairāk pavirzījies uz priekšu, raksta "Kauppalehti", norādot, ka Latvijas valdība pavasarī gatavojas paziņot savu ieguldījumu veidu projektā. Pie Rīgas stacijas iecerēts unikāls komplekss Diena. Skandināvijas tirdzniecības uzņēmumi Stockmann un Rautakirja noslēguši nodomu protokolu par vērienīga tirdzniecības kompleksa celtniecību uz zemes gabala 13.janvāra ielā starp Rīgas Centrālo staciju (stacijas pulkstenis redzams maketa kreisajā malā) un autoostu. Firmu vadītāji jau paspējuši šo projektu nodēvēt par unikālu, kam līdzīga apjomu un vizuālā izskata ziņā neesot nekur Eiropā. Kompleksā atradīsies Stockmann tirdzniecības centrs ar kopējo platību ap 11 tūkstoši kvadrātmetru, kā arī 15 kinoteātru komplekss ar kopumā 3200 sēdvietu. Projekts vēl nav saskaņots Rīgas domē, taču iecerē iesaistīto uzņēmumu pārstāvji Baltic Cinema direktors Atis Amoliņš, Stockmann viceprezidents Hannu Pentila un Rautakirja prezidents Hannu Surjanens cer, ka līdz nākamā gada Ziemassvētkiem jaunā tirdzniecības vieta un milzu atpūtas komplekss varēs uzņemt pirmos apmeklētājus. Paziņo "Grāmatu 2000" Rīgas Balss. Par "Grāmatu 2000" atzīta Ojāra Zandera "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā". Akadēmiķis Jānis Stradiņš, pasniedzot balvu, uzsvēra tās milzīgo kultūrvēsturisko nozīmi, īpaši piebilstot, ka šāds žūrijas lēmums absolūti neesot kojunktūras diktēts un tam neesot nekāda sakara ar ieiešanu Eiropā. Vai pie skolām būs izkārti karogi? Diena. Vēlēdamies īstenot savu ideju par to, ka pie visām valsts un pašvaldības skolām pastāvīgi jābūt izkārtam valsts karogam, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns ir izstrādājis grozījumus likumā "Par Latvijas valsts karogu" un iesniedzis to Saeimā izskatīšanai 1. februārī. Pēc Izglītības ministrijas preses centra skaidrojuma, tradīcija ik dienu pie visām skolām izkārt valsts karogu ieviesa Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Pēc ministra domām, tā jāatjauno skolēnu pilsoniskās apziņas veidošanai. Latvijas brīvvalsts laikā skolām gan nebija katru dienu jāizkar valsts karogs, pat laikā no 1934. līdz 1940. gadam prezidenta Kārļa Ulmaņa režīma laikā valsts karogu izkāra tikai svētku dienās "Dienai" pastāstīja habilitētais vēstures doktors Heinrihs Strods. Viņaprāt, pārmēru bieža karoga izmantošana var degradēt tā nozīmi. Lems par svētku dienu pārcelšanu Rīgas Balss. Ekonomikas ministrija (EM) konstatējusi, ka, pārceļot uz darbdienām svētku brīvdienas, kas iekrīt sestdienā vai svētdienā, nekāds lielais kaitējums tautsaimniecībai netiks nodarīts. Pagaidām, tuvojoties kādiem nozīmīgiem svētkiem, cilvēki ar bažām veras kalendārā cerībā, ka "ārkārtas" brīvdiena neiekritīs nedēļas nogalē. Piemēram, šogad draud "izpalikt" trīs svinamās dienas Līgovakars, Jāņi, kā arī Latvijas proklamēšanas svinības 18. novembrī. Lai atrisinātu šo problēmu, "Ekonomistu apvienība 2010" iesniedza valdībai priekšlikumu kompensēt brīvdienu zudumu. EM, kuras pārziņā ir šis jautājums, ieceri pilnībā atbalstījusi, un pozitīvi atzinumi saņemti arī no Finansu un Tieslietu ministrijas. Aprēķināts, ka šīs brīvdienas ne tikai negatīvi neietekmēs investīciju piesaisti, bet tādās sfērās kā tūrisms un atpūtas industrija papildu brīvdienas ietekmēs tikai pozitīvi. Drīzumā ierosinātās izmaiņas izskatīs Ministru kabinets, un tā akcepta gadījumā par grozījumiem likumdošanā būs jālemj parlamentam. Salīdzinājumam ar citām valstīm, Latvijā nav daudz svinamo dienu - 10. Zviedrijā tādas ir 16, Vācijā - 13, Japānā - 20. Tradicionālā latviešu kultūra - "eksotika" pasaules tirgum L.I.Ziņas. Latvijas institūts ir izdevis jaunu krāsainu brošūru "Latvian Seasonal Holidays" ("Latviešu gadskārtu svētki"), kuras mērķis ir vienkāršā un skaidrā angļu valodā pastāstīt un parādīt to, kādas ir latviešu tautas gadskārtu tradīcijas. Brošūrā līdzās daudzām interesantām ilustrācijām ietverts Māras Mellēnas (LU Etnisko studiju centrs) apraksts par četriem lielākajiem gadskārtu svētkiem: Lieldienām, Jāņiem, Apkūlībām un Ziemassvētkiem. Savas darbības laikā institūts ir pārliecinājies, ka šobrīd pasaulē ļoti populāras ir vēsturiskās, nacionālās un eksotiskās vērtības, un pasaules "tirgū" visvairāk pieprasīta ir tieši tradicionālā latviešu kultūra, jo tā ir savdabīga, ar dziļām saknēm, bet vēl arvien dzīva. Pēc Annas un Jāņa vispopulārākie ir nelatviešu vārdi NRA. Līdz pagājušā gada beigām Iedzīvotāju reģistrā bija reģistrētas 35 119 Annas un 69 878 Jāņi. Šie tad arī ir populārākie vārdi Latvijā. Visvairāk Annu un Jāņu dzīvo Rīgā un tās apkārtnē. Deviņu populārāko (pēc Annas) sieviešu vārdu vidū nav neviena tradicionāla latviešu vārda. Otrs populārākais sieviešu vārds Latvijā ir Tatjana, tālāk seko Marija, Jelena, Valentīna, Olga, Svetlana, Ludmila, Irina, Gaļina. Vīriešiem otrs populārākais ir Aleksandrs, kam seko Vladimirs, Sergejs, Andrejs, Viktors, Andris, Juris, Nikolajs un Igors. Nu ziema beidzot liek sevi manīt. Vēl arvien pieturas samērā vēss laiks un varētu pat teikt, ka paliek aukstāks - temperatūra dienā (tāpat kā pagājušonedēļ) bija -5oC līdz -7oC, bet naktī -8oC līdz -12oC (atsevišķos rajonos pat -15oC). Vienīgi vējš gan ir pierimis un vairs tik stipri nepūš. Taču pietika jau ar to, kas pūta pagājušonedēļ, jo vismaz sniegu tas atpūta. Vienīgi nevar īsti saprast, kad tas ir slapjš un kad nav slapjš. Bet, ņemot vērā to, ka snieg gandrīz visu laiku un uz zemes tikpat kā nekas nepaliek, jāse- cina, ka tas ir slapjš. Viss teiktais gan vairāk attiecas uz Rīgu, savukārt laukos sniegs vēl ir pietiekami, lai varētu baudīt ziemas priekus. Tā lūk! Anda