K a s j a u n s L a t v i j ā ? 2001. g. 9. martā Būtiņģē noplūst nafta NRA. Otrdien pulksten 20.35 Būtiņģes naftas terminālā tankkuģa piekraušanas laikā notikusi ekoloģiska katastrofa un Baltijas jūrā ieplūdušas vismaz četras tonnas naftas produktu. Termināls rada ievērojamus draudus kaimiņvalstu drošībai, jo tam joprojām nav efektīvas piesārņojuma savākšanas sistēmas un avāriju likvidācijas plāna. Latvija netika pat informēta par noplūdušās naftas daudzumu, tāpēc vakar Jūras vides pārvaldes (JVP) inspektori ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku helikopteru devās uz notikuma vietu un konstatēja, ka virs ūdens redzams aptuveni kvadrātkilometru liels naftas plankums, kas var saturēt aptuveni 3,5-4 tonnas naftas. Taču kopš avārijas pagājis jau diezgan ilgs laiks, tāpēc skaidrs, ka daļa naftas tikmēr jau nogrimusi un iztvaikojusi vai aizskalota citur un ka noplūde bijusi lielāka. Par laimi, trešdien valdīja dienvidu vējš, kas naftas plankumu nenesa Latvijas robežas virzienā, bet dziļāk Lietuvas ūdeņos. Latvijas piekrastē piesārņojums netika atklāts. Latviju virspusē palikusī nafta var apdraudēt tad, ja vēja virziens strauji mainīsies. Trešdien nekāda konkrēta oficiāla informācija netika saņemta ne par avārijas cēloņiem, ne par laika apstākļiem, vēja stiprumu un viļņu augstumu avārijas laikā, ne par noplūdušās naftas daudzumu. No Lietuvas lūgta sīkāka informācija, turklāt tiks prasīts pastiprināt drošības pasākumus Būtiņģē - jāsamazina pārkraušanai pieņemto kuģu tonnāža un jāizstrādā pietiekami efektīvs avārijas likvidācijas plāns. Terminālā nav efektīvas savākšanas sistēmas - pēc iepriekšējās lielākās noplūdes, kad, 1999. gada rudenī vētras laikā pārkraujot tankkuģi, plīsa caurule, naftas savācējkuģis uz noplūdes vietu neieradās vispār. Šoreiz tas ieradās, taču ar nokavēšanos - tikai nākamās dienas rītā, kad lielākā daļa naftas varēja jau būt nogrimusi vai aizskalota. Medmāsas prasa algu paaugstināšanu LETA, BNS. Apmēram 1000 medmāsu cetrurtdien pulcējās pie valdības nama, pieprasot algu palielināšanu. Finansu ministrs Gundars Bērziņš klātesošajiem skaidroja, ka, iespējams, vasarā medmāsu algas varētu paaugstināties par Ls 25, taču vēl būšot jāstrādā, lai atrastu pārējos nepieciešamos līdzekļus. Piketētāju vidū bija ne tikai Rīgas pārstāvji, bet arī medmāsas no Limbažiem, Strenčiem, pat Balviem un citām pilsētām. Tomēr ārstniecības iestāžu darbu šī akcija neietekmēja. Medmāsas Bērziņu sagaidīja ar ovācijām, taču viņa teikto dzirdēja tikai tuvāk stāvošie piketētāji, jo ministra sacīto noslāpēja gan trokšņi no ielas, gan piketētāju dažādie izsaucieni. Līdzīgas protesta akcijas šodien ir paredzētas arī citās Latvijas pilsētās - Alūksnē, Daugavpilī, Cēsīs, Valmierā, Saldū, Liepājā, Balvos un Rēzeknē. Savukārt Jūrmalas dome šodien jau pieņēmusi lēmumu par primārās veselības aprūpes finansiālo kārtību, ar kuru atbalsta medmāsu piketam izvirzītās prasības no 2001.gada 1.jūlija palielināt medmāsu atalgojumu līdz 84 latiem, bet no 2002.gada 1.janvāra - līdz 150 latiem, paredzot līdzekļus no valsts budžeta. Paredzams, ka valdība šo jautājumu sāks izskatīt nākamajā nedēļā, kad darbu sāks īpaša darba grupa medicīnas māsu problēmu risināšanai. Vienošanās par tās izveidi panākta finansu ministra Gundara Bērziņa un Medicīnas māsu arodbiedrības pārstāvju tikšanās laikā. Darba grupas veidošanā varētu piedalīties arodbiedrības, sabiedrisko organizāciju, Labklājības un Finansu ministrijas pārstāvji. Princese pagodina Juridisko augstskolu NRA. Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) svinīgajā atklāšanā ceturtdien Zviedrijas kroņprincese Viktorija pasniedza maģistra diplomu pirmajiem divdesmit augstskolas absolventiem. Inaugurācijas ceremonijā RJA valdes priekšsēdētājs Erlands Ringborgs sacīja, ka ir piepildījusies senas valsts Zviedrijas ierosme palīdzēt tām valstīm, kuras grib atjaunot savu tiesiskumu. Kā uzsvēra augstskolas rektors profesors Jans Rambergs, augstskolas tapšanas laiks bijis smags un vērtīgs. Ideja par juridiskas augstskolas nepieciešamību radās pirms septiņiem astoņiem gadiem līdz ar Rīgas Ekonomikas augstskolas dibināšanu. Arī tā tapusi ar Zviedrijas atbalstu. Pārrunas starp Latvijas un Zviedrijas valdību sāka toreizējais premjers Valdis Birkavs. RJA dibināšanas līgums parakstīts tikai 1998. gadā. Tad parakstīts arī Sorosa fonda - Latvija dāvinājuma līgums par augstskolas jauno studiju ēku Alberta ielā 13. 1999. gadā sākās pirmo maģistrantu studijas. Šajā akadēmiskajā gadā mācības sākuši 39 studenti no Baltijas valstīm. Augstskolā strādā pieci profesori un 15 asistenti. "Man ir prieks būt šajā vēsturiskajā notikumā, kad jauna zvaigzne ir uzlēkusi Latvijas augstāko mācību iestāžu zvaigznājā. Es novēlu, lai Rīgas Juridiskā augstskola kļūtu pazīstama Latvijā, Baltijas reģionā, visā Eiropā un pasaulē kā akadēmiskās izcilības un sasniegumu centrs," vēlēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Freibergas/Putina sarunu protokoli - valsts noslēpums LETA. Kā žurnālistus šodien informēja Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Aleksandrs Kiršteins, komisijas deputāti bija lūguši ĀM iepazīstināt ar sarunu protokoliem, taču saņēmuši atbildi, ka dokumentiem esot slepenības statuss un ar tiem varot iepazīties tikai tie deputāti, kuriem ir atļauja darbam ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem. Komisija lūgs ĀM paskaidrot, kādēļ prezidentu sarunu protokoli pasludināti par slepeniem. Kiršteins uzsvēra, ka nedz viņam, nedz lielākajai daļai komisijas deputātu šādas atļaujas nav, jo līdz šim tāda deputātiem neesot bijusi vajadzīga. Kā aģentūrai LETA skaidroja ĀM preses sekretāre Līga Bergmane protokoliem slepenības statuss ir piešķirts, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem nr.226 "Valsts noslēpumu objektu saraksts". Noteikumi paredz, ka atsevišķiem valsts ārpolitiskās darbības virzieniem un stratēģiski nozīmīgiem ārējiem ekonomiskiem sakariem, militārai sadarbībai ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām iespējams piemērot slepenības statusu. Jau ziņots, ka Latvijas prezidente Vīķe-Freiberga ar Krievijas prezidentu Putinu tikās 10.feberuārī Austrijā. Vēlētāju aktivitāti prognozē pretrunīgi NRA. Pagaidām speciālisti diezgan pretrunīgi prognozē iespējamo vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās šīs nedēļas nogalē. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Arņa Cimdara domām, vēlētāju aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās varētu pieaugt vai arī saglabāties iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu robežās. 1997. gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 26,81% balsstiesīgo vēlētāju, bet 1994. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 58,5% balsstiesīgo vēlētāju. A. Cimdars sacīja, ka šajās vēlēšanās iesniegto sarakstu kopskaits ir audzis, lai gan kopš 1997. gada vēlēšanām pašvaldību skaits ir samazinājies. Šajās vēlēšanās piedalīsies 35 partijas, bet 1997. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās 38 partijas. Dažviet vēlēšanu iecirkņi atvērti jau krietni agrāk par noteikto laiku, un tas nozīmē, ka iedzīvotāju interese par notikumiem politikā ir palielinājusies. Šie abi fakti liecina, ka vēlētāju aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās varētu būt lielāka, uzskata A. Cimdars. Savukārt aģentūras LETA aptaujātie politologi neprognozē lielu vēlētāju aktivitāti. Politologs Gints Grūbe uzskata, ka vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās varētu svārstīties robežās no 60 līdz 70%, kas gan būtu vairāk nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās. "Lai vēlētāji būtu izteikti aktīvi, pagaidām nenotiek scēnas partiju vidū, kā arī vēlēšanās nekandidē sevišķi ievērojamas personas," teica G. Grūbe. Arī politologs Jānis Ikstens uzskata, ka pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte būs zemāka nekā Saeimas vēlēšanās un pat nedaudz zemāka nekā 1997. gada pašvaldību vēlēšanās. Pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte vienmēr bijusi zemāka nekā Saeimas vēlēšanās, turklāt pēdējo gadu laikā vēlētāju aktivitāte arī parlamenta vēlēšanās pakāpeniski katru gadu samazinājusies. "Cilvēki ir vīlušies, pašvaldībās ir jābalso par partijām, un, kas tās tādas būtu, lai es ietu par tām balsot," teica J. Ikstens. "Nav nepieciešams risināt dramatiskus jautājumus, lai iedzīvotāji masveidā gāztos vēlēt. Pašvaldību vēlēšanas nav vienlaikus referendums par tuneļa vai tilta celtniecību," piebilda politologs. Valsts sekretārs dodas uz Apvienoto Karalisti un ASV NRA. Ārlietu ministrijas (AM) valsts sekretārs Māris Riekstiņš pirmdien devās vizītē uz Lielbritāniju un Vašingtonu. 5. un 6. martā M. Riekstiņš uzturējās vizītē Apvienotajā Karalistē, kur notika Latvijas un Lielbritānijas politiskās konsultācijas. Tiekoties ar Eiropas lietu ministru Kitu Vazu un citām amatpersonām, tika apspriestas abu valstu divpusējas attiecības, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, drošības jautājumi un sadarbība starptautiskajās organizācijās. Savukārt no 7. līdz 10. martam AM valsts sekretārs uzturēsies darba vizītē Vašingtonā, kur piedalīsies konferencē "Paplašināšanās - ES prioritāte". Šo konferenci atklās ES prezidējošās valsts Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda. Galvenā uzmanība konferencē tiks pievērsta ES paplašināšanai un drošības politikai. Vizītes laikā M. Riekstiņš apmeklēs arī Apvienotās ASV baltiešu nacionālās komitejas rīkoto konferenci par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nākotni tuvākajos desmit gados. Latvija no Eiropas saņems 44 miljonus latu NRA. Valdība vakar akceptēja finansu memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) par Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA), kas atbalsta kandidātvalstu vides aizsardzības un transporta infrastruktūras attīstību, finansu piešķiršanu septiņiem projektiem. Paredzēts, ka ar ISPA līdzekļu piesaisti vairākiem pasākumiem Latvija kā dotāciju no ES saņems aptuveni 76 miljonus eiro, proti, gandrīz 44 miljonus latu. Saskaņā ar memorandu ISPA finanses paredzēts piešķirt Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta otrajai fāzei, Ventspils un Jelgavas ūdenssaimniecības attīstības projektiem, Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridora stacijas Rēzekne 2 kravu sadales un pieņemšanas parka izbūves projektam un austrumu-rietumu dzelzceļa koridora signalizācijas un drošības kontroles sistēmas rekonstrukcijas projektam. ISPA finansiālā palīdzība tiks sniegta arī autoceļa Via Baltica pievadceļu - Rīgas lidostas pievadceļa un ar to saistītā Rīgas-Ventspils šosejas posma - uzlabošanai un sliežu pārmiju pārvadu nomaiņai Latvijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridorā. No ES budžeta katrai kandidātvalstij ISPA līdzekļus piešķir atsevišķi, - informēja Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Sudraba. Memoranda parakstīšana esot pats vienkāršākais posms ceļā uz reālu līdzekļu saņemšanu. Pēc tam jāizsludina konkursi, jāizvērtē pieteikumi, katrs dokuments jāsaskaņo ar EK. ISPA ietvaros EK finansē līdz 80% no katra projekta kopējām izmaksām, pārējais jāsedz katrai kandidātvalstij pašai. Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle sacīja, ka valdība memorandu akceptējusi ātri, gandrīz bez diskusijām. "Tomēr jautājums bija par to, ka projekti, kuru ilgums ir vairāki gadi, noteiktajā termiņā var nerealizēties. Tad valdībai finansu memorands būs vairākkārt jāmaina," sacīja R. Zīle. Viņš ir pārliecināts, ka šādus starptautiskus līgumus un detalizētus projektus nevajadzētu akceptēt valdībā. Ja kāda izmaiņa tiek veikta, atkal valdībai jāizskata projekts, un varot rasties arī problēmas ar projektā iesaistītajām pusēm. "Otrā pusē taču ir Eiropas Komisija ar savām prasībām," birokrātisko procesu raksturoja R. Zīle. Latvijas premjers brokasto ar Baltkrievijas premjeru BNS. Baltkrievijas premjers Vladimirs Jermošins otrdien ieradās Latvijā vizītē, kuru Baltkrievijas puse izziņojusi kā darba, bet Latvijas - kā privātu. Latvijas premjers Andris Bērziņš tikās ar Baltkrievijas premjeru privātās brokastīs. Premjers žurnālistiem apliecināja, ka galvenais sarunu temats būs ekonomiskie jautājumi. Jermošins ieradās Latvijā atklāt izstādi "BelarusEXPO - 2001". Lielākā daļa Eiropas valstu neatzīst Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu, un tā nonākusi starptautiskā izolācijā Augstākās padomes atlaišanas dēļ 1996.gadā, nedemokrātisku vēlēšanu dēļ, sakarā ar uzbrukumiem preses un pulcēšanās brīvībai, un Baltkrieviju vaino demokrātijas trūkumā un cilvēktiesību neievērošanā. Pārmetumus par to Baltkrievija saņēmusi arī no ES, EDSO un EP. Arī Latvijas prezidente abu valstu attiecības novērtējusi kā "diplomātiski iesaldētas". Gaidāms jauns kuģu skandāls NRA. A/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) teritorijā jau kopš 1993. gada atrodas septiņi kuģi, kuru juridiskā piederība nav skaidra. Valsts institūcijas nav izrādījušas nekādu iniciatīvu, lai vienotos ar šo kuģu potenciālo īpašnieku - kādu Krievijas kompāniju - un atrisinātu šo kuģu neskaidro statusu. Pagājušās nedēļas nogalē Latvijā bija ieradušies Krievijas uzņēmuma Ziemeļu Kaspijas kuģniecība pārstāvji, kas tiesas ceļā vēlējās no Latvijas izvest septiņus kuģus, kas ir bijušais PSRS īpašums. Neatkarīgās rīcībā esošais dokuments liecina, ka Krievijas Jūras transporta departaments 1993. gadā bija sūtījis vēstuli toreizējam Latvijas jūras lietu ministram Andrejam Dandzbergam, kurā apliecina, ka līdz tam laikam, kamēr noskaidrosies, kurai valstij kuģi pieder, tie var atrasties Latvijas valsts lietošanā. Diemžēl valstu starpā nekāda vienošanās nav panākta. Neatkarīgās centieni noskaidrot par kuģu likteni atbildīgo institūciju bija neveiksmīgi, jo Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamentā paskaidroja, ka šī lieta nav viņu kompetencē, lai zvanot uz Privatizācijas aģentūru. Savukārt tur paziņoja, ka "satraukumam nav īpaša pamata" un, ja kādai no pusēm ir pretenzijas, nevienam nav liegts tās risināt tiesas ceļā. Jāatgādina gan, ka pavisam nesen Latvijai līdzīgs strīds par kuģa sagriešanu bija ar kādu zviedru uzņēmumu, kas mūsu valstij varētu izmaksāt vismaz trīs miljonus dolāru. Slepeni pārdoti Rīgas brīvostas celtņi NRA. SIA Baltic Container Terminal (BCT), kuras padomē ir Tautas partijas priekšvēlēšanu lokomotīve Edmunds Krastiņš, ar Rīgas brīvostas valdes lēmumu ir piesavinājusies Rīgas brīvostas celtņus. Savukārt Rīgas brīvostas valdes lēmumu par bijušās valsts akciju sabiedrības Rīgas tirdzniecības osta (RTO) tehnikas pārdošanu BCT parakstījusi cita priekšvēlēšanu lokomotīve - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK rīcības cilvēks, Rīgas mērs Andris Ārgalis. Darījuma summa ir 1,6 miljoni ASV dolāru. Vēl pagājušā gada vasarā Neatkarīgā pauda satraukumu par iespējamo darījumu ar ostas celtņiem, kuri, pēc ekspertu domām, bija novērtēti vairākkārt zemāk par to tirgus vērtību. Jau toreiz bija aizdomas, ka izsole šīs vērtīgās tehnikas pārdošanai netiks organizēta, tādējādi pārkāpjot likumu par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību. Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs tolaik gan solīja, ka celtņu cenu vēlreiz pārbaudīs neatkarīga starptautiska auditoru kompānija. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs skaidroja, ka brīvostas valde esot izskatījusi divu dažādu ekspertu celtņu novērtējumus un nolēmusi, ka tie pārdodami atbilstoši augstākajam novērtējumam. Pēc viņa domām, darījums brīvostai esot ļoti izdevīgs. Pagājušā gada vasarā Neatkarīgā informēja, ka deviņus ostas celtņus ir paredzēts pārdot BCT kopumā par 1 852 000 latiem. Iepriekš Neatkarīgā noskaidroja, ka tieši šāda tipa krānus Somijas firma Kone pasaulē pārdod krietni vien dārgāk - par aptuveni vienu miljonu ASV dolāru gabalā. Respektējot satiksmes ministra bažas par celtņu novērtējuma atbilstību to patiesajai vērtībai, darījums toreiz atlikts. Tagad atklājies, ka tas tomēr ir noticis, turklāt slepenībā, vienu dienu pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem. A. Gorbunova padomnieks Didzis Jonovs apgalvoja, ka satiksmes ministrs par šo darījumu neesot informēts. Ķemeru sanatorija lēnām grūst kopā Diena. Kaut arī 1. martā apritēja termiņš, līdz kuram sanatorijas "Ķemeri" privatizētāja itāļu firmas "Ominasis Italia" Latvijas meitasfirmai "Ominasis Latvija" bija uzdots Saeimas privatizācijas izmeklēšanas komisijai sniegt ziņojumu par pērn investēto, firma to neizdarīja. Tā vietā "Ominasis Latvija" lūgusi Saeimas komisiju par mēnesi pagarināt atbilžu iesniegšanas laiku, aizbildinoties ar grūtībām datu apkopošanā. Saeimas komisija gan uzskata, ka šāds lūgums nav pamatots, un, pēc tās priekšsēdes Aija Počas sacītā, "Ominasis Latvija" atbilde par ieguldīto naudu jāsniedz nekavējoties. Pērn rudenī privatizētājs līdz 2000. gada beigām Ķemeros apņēmās investēt 2,6 miljonus latu - uzskatāmi gan nav redzams, ka šādi vai pat daudz mazāki ieguldījumi būtu veikti. Austrālijas latviete dāvina dārgu medicīnas aprīkojumu Diena. Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) aprīlī darbu sāks jaunais staru terapijas aparāts, ar kura palīdzību simtiem vēža slimnieku Latvijā tiks nodrošināta daudz labāka ārstēšana. Vismodernākajām tehnoloģijas prasībām atbilstošais aparāts iegādāts, pateicoties Austrālijas latvietes Tatjanas Buks ziedotajam miljonam ASV dolāru, ko viņa ieguvusi pārdodot namīpašumu Valdemāra ielā 8. Vairāk nekā 300 000 latu aprīkojuma iegādei piešķirti no valsts budžeta. Pēdējo 10 gadu laikā saslimstība ar vēzi augusi par 14,4%. Pērn ar ļaundabīgajiem audzējiem saslimuši 8600 cilvēku, bet ap pieci tūkstoši ik gadu no šīs slimības mirst. Izglītībai muļķīga slava NRA. No 28. līdz 30. jūnijam Rīgā notiks Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu izglītības ministru ikgadējā konference. Mūsu valsts var nonāk ļoti neērtā situācijā, nespējot piedāvāt konkrētu, Eiropas praksei atbilstošu izglītības attīstības programmu. Atbildes uz jautājumu, kāpēc partiju priekšvēlēšanu lozungi ir pārpilni solījumiem visus spēkus veltīt izglītībai kā valsts prioritātei, bet darbi pārtikušajos krēslos nevedas, ir gan objektīvas, gan subjektīvas. Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētāja Baiba Rivža uzskata, ka Latvijā vēl ir vājš tā sauktais trešais sektors - sabiedrība, nevalstiskās organizācijas, kas kontrolētu politisko sektoru. "Varas elitē dominē nevis valsts, bet ekonomisko grupējumu intereses. Sabiedrība pagaidām to pasīvi vēro," teica B. Rivža. Latvijas ceļa Saeimas deputāts bijušais izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals neslēpj, ka Latvijas politiķi lielāko daļu laika velta politiskajam menedžmentam. Tikai kādi 20 procenti paliek profesionālu jautājumu risināšanai. Apstiprinājums Latvijas politiķu nespējai primāro nodalīt no otršķirīgā (svinēt vai nesvinēt 8. martu, kārt vai nekārt pie skolām karogu) esot saredzams pat salīdzinājumā ar Igauniju, ir pārliecināts J. Gaigals. Igaunijā atsevišķu izglītības posmu attīstībai veidotie fondi jau rīko starptautiskas konferences starpministriju līmenī (piemēram, izglītības, ekonomikas, sociālo lietu un darba ministriju), bet latvieši nav spējuši izveidot pat sen nepieciešamo Izglītības inovācijas fondu. "Profesionāļu vidū Eiropā ļoti labi ir zināms, kas kurā valstī notiek. Man būs kauns, kad vasarā Eiropas izglītības ministru konferencē mums nebūs pat izglītības attīstības programmas, ko parādīt." Pēc J. Gaigala domām, bez pārdomātas izglītības programmas (ar konkrētu finansējuma shēmu, rezultatīvajiem rādītājiem) nekas būtiski izglītības sistēmā nemainīsies. Saeimas deputāti dodas uz Kubu Lauku Avīze. No 30. marta līdz 8. aprīlim Kubas galvaspilsētā Havanā notiks starpparlamentu savienības konference, kurā piedalīsies trīs Saeimas deputāti un viena darbiniece. Uz eksotisko valsti dosies Saeimas sekretāres biedrs Aleksandrs Bartašēvics (Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā), kurš būs delegācijas vadītājs, "Latvijas ceļa" deputāts Jānis Bunkšs un Jaunās frakcijas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, kā arī Saeimas starpparlamentu attiecību biroja vadītāja Sandra Paura, kas būs delegācijas sekretāre. Latvijas normatīvie akti bez maksas internetā NRA. No 1.marta interneta lietotājiem pieejams jauns projekts, kurā tiek piedāvāti Latvijas normatīvie akti. Jaunā projekta izstrādātāji - koncerna DATI speciālisti - piedāvā trīs mēnešu laikā ikvienam iedzīvotājam, kam ir iespēja un interese, par brīvu ielūkoties Latvijas valsts izdotajos oficiālajos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Dokumenti ir tikai latviešu valodā. Programma var meklēt nepieciešamo pēc vairākiem parametriem - ievadot atsevišķus vārdus, frāzes; gan tekstā, gan virsrakstā; programmām iespējams arī atrast nosaukumus, ņemot vērā vārda locījumu. Par piedāvātā apjomu var spriest arī pēc tā, ka gadā Saeimā tiek apstiprināti apmēram 200 likumi, klāt nāk apmēram 500 normatīvo aktu. Trijos mēnešos, kuros šis produkts būs pieejams ikvienam interesentam, projekta izstrādātāji vēlas izpētīt, cik plašs varētu būt patērētāju loks, tiks gaidīti ierosinājumi, ko vajadzētu mainīt, pilnveidot. Atkarībā no rezultātiem DATI izvērtēs, cik lietderīgi ir ieviest šo produktu, kāda var būt tā cena. Interneta adrese . Projekta autori uzsver, ka tas varētu būt reāls solis ceļā uz e-Latviju, kuru šoreiz Latvijā ir spērusi ātrāk nekā kaimiņi Igaunijā. Nost ar kokapstrādi, lai dzīvo celuloze! Māris DAUGAVIETIS, mežzinātnes institūta Silava profesors NRA. Pēdējā laikā presē parādās daudz materiālu par diviem it kā savstarpēji nesaistītiem meža nozares attīstības jautājumiem - jaunu kritēriju noteikšana meža nociršanai kailcirtēs un jaunas celulozes rūpnīcas celtniecība. Dziļāk analizējot situāciju, izrādās, ka šie jautājumi ir ļoti cieši saistīti. Vispirms par pašreizējo stāvokli meža nozarē, pamatojoties uz oficiāliem datiem no koncepcijas projekta Latvijas nacionālā meža programma. Meži aizņem 2,9 miljonus hektāru, 45% no Latvijas teritorijas, tai skaitā 55% - valsts meži, 44% - privātie. Krāja - 544 miljoni m3, ikgadējais pieaugums - 16,5 miljoni m3. 1999. gadā meža nozare devusi 10-14% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pievienoto vērtību - 230 miljonus latu, eksporta produkcijas apjoms ir 436,6 miljoni latu (43,6% no kopējā eksporta). Eksportā 51% ir zāģmateriāli, 12% - apaļkoki, 9% - saplākšņi, 4% - kurināmā koksne, 11% - mēbeles, 13% - cita produkcija. No 1993. gada zāģmateriālu eksports pieaudzis gandrīz 10 reizes un 1999. gadā sasniedzis 2,8 miljonus m3 - strādā apmēram 1600 zāģētavu, meža nozarē nodarbināti nepilni 50 000 cilvēku (5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Neviena Latvijas tautsaimniecības nacionālā nozare nevar lepoties ar šādiem rādītājiem. Latvija kļuvusi par nopietnu konkurentu kokapstrādes produkciju tirgū Eiropā. Valsts mežu apsaimniekotāja regulāri presē publicē optimistiskus ziņojumus par plāna izpildi koksnes resursu realizācijā (gluži kā padomju laikā). Vienlaikus tiek pasūtīti zinātniski pētījumi, lai pamatotu kailcirtē nocērtamo audžu vecuma samazināšanu. Pētījumu rezultātā priedes galvenās cirtes vidējais caurmērs noteikts vidēji 25 cm tagadējo 31 cm vietā, eglei - 24 cm tagadējo 28 cm vietā. Tas nozīmē, ka, nocērtot koku ar 24-25 cm krūšaugstuma caurmēru (ar mizu) un ņemot vērā raukumu, varēsim iegūt normālu 6,0 m garu zāģbaļķi ar tievgaļa caurmēru ne lielāku kā 18-21 cm. Vai tādi ir vajadzīgi kokzāģētavām? Pēc 30 gadiem, ieviešot izstrādātos priekšlikumus, mežaudžu vidējā krāja būs 109 m3/ha un vidējais vecums 37 gadi - tātad cērtamo audžu nebūs vispār, jo pie vienmērīga vecuma sadalījuma vecākām audzēm būtu 75 gadi. Kokapstrādē Latvijā vairs nebūs ko darīt! Kāda tad būs mūsu mežu vērtība pēc 30 gadiem, kad no Latvijas to, iespējams, atpirks celulozes rūpnīcas kontrolpaketes turētājs vai ja valsts gribēs atbrīvoties no savām akcijām, tāpat kā citās svarīgās nozarēs (kuģniecība, enerģētika u. c.)? Apsaimniekojot mežus pēc pašreizējās shēmas, vērtība būs 1064 Ls/ha (1027+40), pēc jaunās - 975 Ls/ha (659+316). Uz katru hektāru būsim zaudējuši 92 latus, uz celulozes rūpnīcas projektā ieguldītiem 500 000 hektāru meža (orientējoši, jo informācija tiek slēpta) - 46 miljonus latu, bet visos Latvijas mežos - 267 miljonus latu. Kāda mērķa dēļ? Protams, celulozes kompānija savos mežos audzēs tikai papīrmalku, tātad par 17-18% (0,5 miljoni no 2,9 miljoniem hektāru) samazināsies koksnes piegāde kokapstrādei, darba vietu skaits kokapstrādes rūpniecībā samazināsies par 8-9 tūkstošiem, eksports no kokapstrādes un apaļkoksnes samazināsies par 74-78 miljoniem latu. Neizdevīgais konkurents pasaules kokmateriālu tirgū - Latvija - būs sagrauts. Ko sola celulozes rūpnīcas autori? 300 jaunu darba vietu (ieskaitot ārzemju speciālistus), vienreizēju IKP pieaugumu par 3-4%, eksporta un importa saldo - 256,2 miljonus dolāru (ja celulozes cena 640 ASV dolāru tonnā), no tiem 22 miljoni dolāru jeb 13,2 miljoni latu paliek Latvijā, pārējais aizplūst uz ārzemēm. Lūk, kāda interesanta bilance - vienīgi zaudējumi Latvijai un peļņa investoram. Lielākais valsts nozagšanas process ir sācies! Zemnieki sola atgriezties NRA. Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā sestdien Jelgavā dalībnieki vienojās, ka neveiksmes ir jāaizmirst un jāatgriežas uz lielās politikas skatuves. Šīs pašvaldību vēlēšanas acīmredzot vēl nebūs zemnieku zvaigžņu stunda, un tās būs tikai gatavošanās nākamajām Saeimas vēlēšanām, - partijas kongresā atzina LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Šoreiz partija lielākas cerības saista ar Jelgavu un šīs pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidātu bijušo zemkopības ministru Andri Rāviņu. Kongresa viesis bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis sacīja, ka partija ir pietiekami stipra, lai neaizietu no politiskās skatuves, - teica G. Ulmanis. Viņš sacīja, ka partijai jāpievēršas administratīvi teritoriālajai reformai, lauku attīstībai un arī sociālajām problēmām, jo šī attīstība jāskata visas valsts attīstības kontekstā. A. Brigmanis uzsvēra, ka partija pēc lielākās neveiksmes - zaudējuma 7. Saeimas vēlēšanās - spējusi saņemties, izanalizēt savas kļūdas un turpināt izaugsmi, par ko liecinot vairāk nekā 1000 biedru. LZS uzskata, ka vēlēšanu sistēma jāmaina uz mažoritāro vai jaukto partiju sarakstu sistēmas vietā, jo Satversmē nostiprinātais proporcionālo vēlēšanu princips radot nestabilu politisko sistēmu un nemākulīgu valsts vadīšanu. LZS mērķi ir mazināt haosu ekonomikā, noteikt attieksmi pret valsts drošības koncepciju un cilvēku labklājību. A. Brigmanis sacīja, ka varas partijām rūp tikai privatizācija, tāpēc tās nav izstrādājušas Latvijas ekonomikas attīstības modeli. Šādos apstākļos viens no LZS mērķiem esot noteikt tautsaimniecības ekonomiskās prioritātes. LZS vadības vēlēšanās pārsteigumu nebija - vienprātībā par priekšsēdētāju tika atstāts Augusts Brigmanis, par viņa pirmo vietnieku atkārtoti ievēlēts Jānis Strazdiņš, par vietnieku - Vilnis Edvīns Bresis. Pabriks neparedz izmaiņas Rīgas domē BNS. Politologs Artis Pabriks prognozē, ka visvairāk vietu Rīgas domē (RD) iegūs sociāldemokrāti, bet noteikti ne 31 vietu no 60. "Neskatoties uz nepatīkamajiem pēdējā laika notikumiem, kas saistīti ar viņiem, piemēram, izteikumi par sabiedrību par atklātību "Delna", sociāldemokrāti tomēr saglabās visaugstāko vietu," sacīja Pabriks. Arī partiju tālāko vietu sadalījumu domē politologs paredz līdzīgu pēdējiem iedzīvotāju aptaujas datiem. "Par pārējām vietām līdzvērtīgi pacīnīsies TP, LC un "tēvzemieši", bet nākamie varētu būt kreiso partiju apvienība," teica politologs. Pabriks arī norādīja, ka TP beidzot ir tāds reitings, kāds tai varētu būt patiesībā, - aptuveni 10 līdz 15% un tā ir ieņēmusi savu ideoloģisko vietu. "Vēlēšanās Tautas partija ar savu aktīvo reklāmu var atņemt daļu vēlētāju balsu gan LC, gan "tēvzemiešiem", savukārt daļa "tēvzemiešu" vēlētāju, kas tendēti uz sociāliem jautājumiem, var pāriet pie sociāldemokrātiem," klāstīja Pabriks. Pēc viņa vārdiem, pašreizējie iedzīvotāju aptaujas rezultāti izskatās pozitīvāki pašreizējai valdībai un esošās koalīcijas partijām. "Viss liecina par to, ka arī Rīgas domē tiks izveidota visu triju valdošo partiju - TP, LC un "tēvzemiešu" - koalīcija. Tas nozīmē, ka par Rīgas mēru kļūs Andris Ārgalis," pauda Pabriks. Viņš norādīja, ka "tēvzemieši" var būt arī vājais koalīcijas "posmiņš" RD tāpat kā valdībā un koalīcijas stabilitāte ir atkarīga no tā, vai partijas varēs to pārvarēt. Pabriks arī pieļauj, ka varētu veidot pilnīgi jaunu koalīciju starp "tēvzemiešiem", sociāldemokrātiem un politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kur galvenais trumpis atkal būtu "tēvzemiešu" rokās. Pieaugs valsts atbalsts datorspeciālistu sagatavošanai BNS. Nākamajā mācību gadā Latvijas augstskolās divarpus reizes pieaugs datorzinību programmās uzņemto studentu skaits, kuru sagatavošanu apmaksās no valsts budžeta. AIP sadarbībā ar augstskolām sagatavojusi priekšlikumus par uzņemšanu no valsts budžeta finansētajās studiju programmās 2001./2002.gadā. Šajā mācību gadā Latvijas augstskolās par budžeta līdzekļiem datorzinību specialitātē pirmajā kursā un maģistrantūrā uzņemts 251 students, bet nākamgad studentu skaits šajā specialitātē varētu sasniegt 605, kas ir par 141% vairāk. Par trešdaļu pieaugs arī studējošo skaits ar mākslu un mūziku saistītās specialitātēs. Pērn tajās uzņemti 252 studenti, bet šogad, pēc AIP ieteikuma, budžeta vietās varētu uzņemt 352 studentus. Tāpat plānots pieaugums arī uzņēmējdarbības un vadības zinātnēs (+22%), dzīvās dabas zinātnēs (+24,5%), kā arī informācijas un saskarsmes zinātnēs (+28,5%). Krasi samazināsies valsts budžeta atbalsts studijām civilajā un militārajā aizsardzībā. Pērn uzņemto 370 studentu vietā šogad par budžeta līdzekļiem plānots uzņemt tikai 132. Ārstniecības specialitātēs uzņemto studentu skaits no 291 samazināsies līdz 170, zobārstniecībā - no 106 līdz 50, farmācijā un veselības aprūpē - no 323 līdz 200. Kreisie konkurējošos mēra amata kandidātus lamā par prostitūtām LETA. Partijas "Līdztiesība" nominētais Rīgas mēra amata kandidāts Vladimirs Buzajevs, runājot pirmsvēlēšanu mītiņā Rīgā, Kronvalda parkā, paziņoja, ka visi citu partiju kandidāti, kas uzlūko rīdziniekus no priekšvēlēšanu plakātiem ir "abu dzimumu politiskās prostitūtas". Pēc Buzajeva vārdiem, tikai "kreiso aktivitātes ir piespiedušas atcelt naturalizācijas logus pilsonības likumā un dažādus ierobežojumus nepilsoņiem". Buzajevs pauda pārliecību, ka "kreiso" stingrā nostāja agri vai vēli nodrošinās krievu valodai Latvijā otrās valsts valodas statusu, bet visiem cittautiešiem - tiesības mācīties dzimtajā valodā. Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) uz savu priekšvēlēšanu sapulci Rīgā, Kronvalda parkā, bija spējusi pulcēt apmēram 200, lielākoties gados pavecu krievu tautības cilvēku. Sapulces vadību bija uzņēmusies Tatjana Ždanoka, kura centās izvirzīt priekšplānā tos Rīgas domes deputātu kandidātus, kurus kopīgajam PCTVL sarakstam deleģējusi viņas vadītā "Līdztiesība" un kreisi noskaņoto sabiedrisko organizāciju apvienība. Savukārt Latvijas Krievu kopienas pārstāvis Vjačeslavs Altuhovs aģitēja atteikties no kapitālisma un atgriezties pie sociālisma un ciešajiem ekonomiskajiem sakariem ar Krieviju. Genādijs Kotovs savukārt aicināja klātesošos vēlēšanās balsot par sevi un "to puisi - respektīvi arī par nepilsoņiem, kuriem ir liegtas vēlēšanu tiesības". Pasākumā runāja arī olimpiskais čempions kanoe airēšanā Ivans Klementjevs, kurš atzina, ka ar savu popularitāti cer piesaistīt vēlētāju balsis PCTVL. Visas runas tika teiktas krievu valodā. Pēc travertīna Brīvības piemineklim brauc uz Itāliju Lauku Avīze. Speciālistu grupa trešdien devās uz Itālijas Tivoli raktuvēm, lai uz vietas izvēlētos Brīvības piemineklim atbilstošu travertīnu, kas nepieciešams tā restaurācijai. Kā informēja Brīvības pieminekļa atjaunošanas fondā, Itālijā jauniegūtie travertīna bloki tiks izmantoti sadrupušā materiāla vietā Brīvības pieminekļa cokola daļā. Tivoli karjeros atrodamais travertīns ir tieši tas pats materiāls, ko gandrīz pirms septiņdesmit gadiem izmantoja Brīvības pieminekļa celtniecībā. Uzzinot par šo unikālo faktu, kā arī to, ka tik tālu tiek izmantots Itālijas materiāls, itāļu sadarbības partneri Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda priekšsēdētājam Raimondam Bultem izteica iespēju, ka restaurācijā nepieciešamais travertīna materiāls varētu tikt pasniegts kā dāvinājums Latvijas Brīvības piemineklim. Apsver iespēju pieņemt Pētera I pieminekli Rīgas Balss. Sanktpēterburga ir gatava izskatīt Rīgas domes priekšlikumu dāvināt tai Pētera I pieminekli. To sestdien aģentūrai "Interfax" paziņoja Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces vicespīkers Sergejs Mironovs. Ja piemineklis patiešām ir kultūras vērtība un iekļaujas pilsētas arhitektūrā, Mironovs nesaskata iemeslu atteikties no dāvanas. Viņš uzvēra, ka Pēteris I ir "mūsu pilsētas dibinātājs un šā jautājuma izlemšanā ir jāņem vērā viņa piemiņa, nevis politiskās ambīcijas." Minhauzena muzeju paglābj no pilnīgas nodegšanas Diena. Pateicoties pašaizliedzīgai vietējo iedzīvotāju palīdzībai, izdevies izglābt barona Minhauzena muzeja vērtības postošajā ugunsgrēkā, kas pagājušo nedēļu ceturtdienas vakarā ap pulksten deviņiem izcēlās Limbažu rajona Liepupes pagastam piederošajā simtgadīgajā Duntes kroga ēkā. Mājai gan nodega jumts, vietām izbrukuši griesti, taču daudzu apmeklētā muzeja ēku ir iespējams atjaunot. Latvijas spēkavīrs 2001 NRA. Sestdien Ķīpsalas izstāžu hallē noslēdzās pirmais posms Latvijas stiprāko vīru noskaidrošanā, un abas pirmās vietas izcīnīja dobelnieki. Par sacensību Latvijas spēkavīrs 2001 pirmā posma uzvarētāju kļuva dobelnieks Raivis Vidzis, kas bija labākais arī pērn. Aiz viņa palika vēl viens dobelnieks - Jānis Allis, bet trešajā vietā ierindojās viens no pieredzējušākajiem šādu sacensību dalībniekiem Igors Gerdels no Jelgavas. Pirmoreiz turnīrs stiprākajiem Latvijas vīriem nestandarta smagumu celšanā un pārvietošanā notika 1996. gadā, kad uzvarēja svarcēlājs Raimonds Bergmanis, kas arī pašlaik uzskatāms par nekronētu čempionu šādā smagumu staipīšanā. Šoreiz R. Bergmanis sacīkstēs nepiedalījās, taču uz strīpas bija 11 citi vīri, kas savu spēku demonstrēja piecās disciplīnās. Iespējams, konkurence būtu bijusi sīvāka, ja jau pirmajā vingrinājumā, kas tēlaini saucās Fermera pastaiga (vismaz 50 metru katrā rokā nesot 120 kilogramu smagu saini), ar efektīgu kūleni traumā nebūtu iedzīvojies svarīgākais sacensību vīrs - 150 kilogramu smagais Oļegs Dudkins. Baļķa celšanā (kurš vairāk reižu pacels 100 kilogramu smagu baļķi) uzvarēja R. Vidzis, kas to izdarīja deviņas reizes. Viņš bija labākais arī vingrinājumā Pulkstenis, kur pa apli bija jāpārvieto 300 kilogramu smaga kaste. Arī svaru stieņa vilkšanā uzvarēja R. Vidzis, kas no zemes atrāva 300 kilogramu smagu stieni. Savukārt efektīgākajā veidā - 15 tonnu smaga Volvo vilkšanā - uzvarēja J. Allis, kas kravas automašīnu ar visu furgonu 25,55 sekundēs aizvilka 15 metru. Nu jau gan, atšķirībā no pagājušās nedēļas, pavisam skaidri jūtam - tuvojas pavasaris. Dienas ir saulai- nas un siltas, naktis - aukstas. No rītiem ir vēss... bet tā jau tas pavasarim pienākas. No- krišņi šoedēļ tikpat kā nav bijuši. Un sniegs, kas vēl bija palicis uz zemes un māju jumtiem, ir tikpat kā nokusis. Cerams, ka stiprais, brāz- mainais vējš, kas neatlaidīgi pūta vi- su nedēļu, atpūtīs labu laiku, un ka ar katru dienu kļūs siltāks un siltāks...