K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 186: 2001. g. 16. - 23. marts Bojāra dēls — Rīgas mēra kandidāts Diena. Pēc ilgstošas sabiedrības turēšanas neziņā sociāldemokrāti trešdien par Rīgas domes priekšsēža amata kandidātu izvirzīja partijas priekšsēdētāja Jura Bojāra dēlu Gundaru Bojāru. Šī balsojuma iznākums, kurā G.Bojāru atbalstījuši 12 no 17 klātesošajiem LSDSP valdes locekļiem, gan nav negaidīts, jo politiskajos kuluāros jau labu laiku tika runāts, ka šim kandidātam ir lielākas izredzes tikt izvirzītam uz mēra amatu nekā otram pretendentam Jānim Gulbim. Valdes locekle Viola Lāzo izvirzīja arī trešo kandidātu— Daini Īvānu, taču, kā Dienu informēja Jānis Dinevičs, sēdes laikā viņš telefoniski sazinājies ar klāt neesošo D.Īvānu, kas savu kandidatūru ir noņēmis. LSDSP priekšsēdis J.Bojārs presei norādīja, ka valde informēta arī par koalīcijas kodolu, ko veidošot LSDSP un TB/LNNK ar nelielas pārstāvniecības partiju līdzdalību. Koalīcijai, iespējams, tikšot pieaicināts arī Latvijas ceļš, kā to vēloties tēvzemieši, kas īpaši neesot iebilduši, ka kreiso apvienības PCTVL pārstāvis ir viens no mēra vietniekiem, būdami pret koalīciju ar PCTVL. J.Bojārs ir pārliecināts, ka varot noslēgt ar kreiso bloku vienošanos par darba koordināciju domē. Pārliecību par iepriekš ieskicēto modeli J.Bojārs ir guvis pēc kāda TB/LNNK vadošā politiķa tikšanās ar LSDSP valdes locekli Māri Tralmaku. Taču tēvzemieša vārdu J.Bojārs neatklāja. To nezināja arī TB/LNNK priekšsēdis Māris Grīnblats, kas Dienai teica, ka sarunāties nevienam nav liegts, bet sarunu mandāts ir valdes deleģētiem cilvēkiem un kaut kādas korekcijas valdes viedoklī varot izdarīt tikai valde. M.Grīnblats joprojām uzskata, ka stabilu un ilglaicīgi veiksmīgu darbu varot garantēt tikai četru partiju koalīcija ar TB/LNNK, LSDSP, LC un TP līdzdalību. Leģionāri piemin cīņubiedrus NRA. Atšķirībā no iepriekšējiem sestdien nenotika ierastais latviešu leģionāru gājiens no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim Rīgā. Nomaļus no centra burzmas sirmie vīri, godinot Otrajā pasaules karā kritušos biedrus, klusi un mierīgi nolika ziedus Brāļu kapos pie mūžīgās uguns un Mātes Latvijas tēla. Piemiņas pasākumā piedalījās aptuveni 800 cilvēku, viņu vidū arī daudz jauniešu. Netālu no mūžīgās uguns vairāki desmiti jauniešu organizācijas Klubs 415 biedru, tuvojoties vecajiem vīriem, sāka dziedāt valsts himnu. Leģionāri neslēpa aizkustinājuma asaras. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) valdes priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis atzina, ka šai nevajadzētu kļūt par oficiāli atzīmējamu dienu. "Tie nav svētki! Tikai ar godu jāatceras karā kritušie karavīri, kas atdeva dzīvību, cīnoties pret boļševismu," teica N. Romanovskis. Leģionāriem veltītajā piemiņas dievkalpojumā Doma baznīcā Rīgā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags aicināja "piešķirt vārdam leģionārs tādu skanējumu, kādam tam pieklātos būt Latvijas Republikā, nevis padomju sociālistiskajā republikā". Bondars atgriežas pie prezidentes BNS. Nākamajā dienā pēc pašvaldību vēlēšanām atlūgumu iesniegušais Valsts prezidentes kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars arī turpmāk vadīs prezidentes kanceleju. Rīgas domē neievēlētā prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Kukule arī turpinās darbu prezidentes kancelejā. Pēc Bondara vārdiem, pirmdienas sarunā ar prezidenti runāts par iespēju viņam turpināt darbu kancelejas vadītāja amatā, un ne prezidentei, ne viņam iebildumu neesot bijis. Bondars gan visai izvairīgi atbildēja uz jautājumu, no kā nākusi šāda iniciatīva. "Es turpinu strādāt," viņš sacīja. Bondars par aiziešanu no kancelejas vadītāja posteņa paziņoja nākamajā dienā pēc pašvaldību vēlēšanām, kad vēl nebija zināms, vai viņš, startēdams no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saraksta, ir iekļuvis domē. Bondaram gan neizdevās iegūt vēlētāju atbalstu. Viņš "tēvzemiešu" sarakstā palika 54.vietā. Par Bondara sekotāju prezidente izvēlējās Aivaru Zaķi, tomēr pēc viņa nosaukšanas pagājušajā nedēļā sabiedrībā izraisījās asa diskusija, jo atklājās, ka padomju laikā viņš piedalījies tā dēvēto disidentu lietu izmeklēšanā. Rīgas domniekus gāž no troņa NRA. No pašvaldību vēlēšanās startējušajiem 57 šī sasaukuma Rīgas domes deputātiem tikai 20 tautas kalpi turpinās darbu arī jaunievēlētajā domē. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti parādījuši daudz interesantu tendenču tautas gribas izpausmēs: lielākā daļa no bijušajiem domniekiem ir kritusi pamatīgā nežēlastībā; dažu partiju elektorāts ir sastrādājis brīnumainas lietas; vietai sarakstā nav bijusi liela nozīme; savējos vēlētājs tomēr ir atpazinis utt. Lai papildus piesaistītu vēlētāju balsis, partijas bija izmantojušas visdažādākās metodes, tostarp arī skaļu un slavenu vārdu un pat vārda un uzvārda brāļu iekļaušanu sarakstā. Dažiem šī vēlētāju balsu makšķerēšana attaisnojās, bet citiem deva pilnīgi pretēju efektu. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja G. Grīnberga atzina: "Šogad ļoti daudz cilvēku likuši plusus un mīnusus." Apkopojot datus par 98,5% vēlētāju biļetenu, piemēram, LSDSP sarakstos vien korekcijas bija izdarītas 31 988 biļetenos. Negatīvākā attieksme rīdziniekiem bijusi pret Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju L. Baltiņu, kuras vārdu biļetenos bija svītrojuši 4789 vēlētāji. Otrajā vietā šajā bēdīgajā topā ir tēvzemiete Geņa Dreimane (mīnus 2846 punkti), trešajā vēl viena TB/LNNK biedre Ilze Verpakovska (2544), kurai pavisam nedaudz zaudējis slavenais hokejists Helmuts Balderis-Sildedzis (2455). No populārākajiem kandidātiem pirmajā vietā ir sociāldemokrāts Dainis Īvāns, kura pozitīvā bilance ir plus 22 903 punkti, bet viņam seko pašreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis (19 798), Gundars Bojārs (13 128), Sergejs Dolgopolovs (12 873) un Edmunds Krastiņš (8642). Interesanti, ka visā balsu skaitīšanas laikā izmaiņas potenciālo domnieku sarakstā bijušas minimālas, taču dažas pelna zināmu ievērību. Tā Darba partijas sarakstā Ilga Kreituse pēc 98,5% datu apkopošanas tikai par 19 balsīm apsteidza savu vīru Aivaru. Šķēlisti pašās beigās par labāku tomēr atzinuši J. Ozoliņu, nevis saraksta pēdējā vietā nolikto Gintu Liepaskalnu. Savukārt kristīgajos demokrātos pēc rezultātu apkopošanas no aptuveni 80 iecirkņiem līdzšinējo līderi Māru Ingrīdu Zaķi nomainījis kādreizējais parlamenta runasvīrs Kārlis Čerāns. Zināmi lielāko pilsētu mēri PBLA. Latvijas lielākās pilsētās sanāk jaunievēlēto sasaukumu pirmās domes sēdes un ievēl jaunos pilsētu mērus. Pirmie pie savas pilsētas jaunā mēra tika kuldīdznieki. Kuldīgā visi vienpadsmit domnieki par pilsētas galvu ievēlēja Tautas partijas pārstāvi Edgaru Zālānu, kas līdz šim pildīja parlamentārā sekretāra pienākumus Finansu ministrijā. Nevienam nebija šaubu, ka par Ventspils mēru atkal kļūs Aivars Lembergs, kura pārstāvētais saraksts ieguva desmit no vienpadsmit domnieku krēsliem. Ventspils domnieki vienbalsīgi Aivaru Lembergu atkārtoti ievēlēja par pilsētas galvu. Par A. Lemberga kandidatūru balsoja arī sociāldemokrāts Harijs Akmentiņš - vienīgais domnieks, kurš nepārstāv A. Lemberga partiju "Latvijai un Ventspilij". Karstāk gāja Daugavpilī, kur līdzšinējā mēra Alekseja Vidavska Daugavpils pilsētas partijas un "Latvijas ceļa'" apvienotais saraksts ieguva piecus no piecpadsmit mandātiem, bet viņa sīvākā pretinieka, miljonāra, naftas biznesa pārstāvja Riharda Eigima pārstāvētā partija "Latgales gaisma" - septiņas vietas. Desmit no piecpadsmit domniekiem aizklātā balsošanā atbalstīja R. Eigima kandidatūru. Daugavpils vēlēšanu komisijas loceklis Jānis Kokins RB teica, ka jaunā mēra ievēlēšana Daugavpilī notikusi "bez ekscesiem". Otrdien jauno pilsētas mēru ievēlēja Jūrmalā, kas turpmāk būs līdzšinējais domes opozicionārs sociāldemokrāts Dainis Urbanovičs. Jūrmalas mērs solīja risināt daudziem jūrmalniekiem sāpīgo augsto zemes nodokļa samazināšanas jautājumu, mainīt domes struktūru, izveidot izpilddirektora posteni. Valmieras domes jaunā sastāvā pirmajā sēdē otrdien par pilsētas mēru atkārtoti tika ievēlēts Māris Kučinskis (TP), deviņiem deputātiem balsojot par, bet diviem - pret viņa kandidatūru. M. Kučinskis par domes priekšsēdētāju ievēlēts jau trešo reizi. Valmieras domē ievēlēti 7 pārstāvji no TP un pa vienam pārstāvim no LC, LSDSP, TB/LNNK un LDP/LZS. Publiski apspriedīs celulozes rūpnīcas projektu BNS. Nākamajā nedēļā 27.martā Krustpils pagasta Spuņģēnos notiks Latvijas celulozes rūpnīcas projekta sākotnējā publiskā apspriešana, pavēstīja a/s "Baltic Pulp" biroja vadītājs Grigorijs Rozentāls. Savukārt pagājušajā nedēļā a/s "Baltic Pulp" iesniedzis rūpnīcas projektu izvērtēšanai, lai iegūtu atzinumu par celulozes rūpnīcas celtniecības iespējamību. Rozentāls BNS norādīja, ka pieteikumu izstrādājusi a/s "Baltic Pulp" darba grupa vides jautājumos sadarbībā ar konsultantiem no SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" un SIA "Geo Consultants". "Šā gada martā, iesniedzot pieteikumu Ietekmes uz vidi novērtēšanas valsts birojam, ir uzsākta vairāk nekā gadu garā ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra, kuras mērķis ir iegūt vides atļauju celulozes rūpnīcas celtniecībai," pauda Rozentāls. Viņš norādīja, ka "pašlaik organizētā pirmā projekta publiskā apspriešana ir nākamais solis šajā ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā, kura gaitā mēs regulāri informēsim sabiedrību". "Bultic Pulp" ir celulozes rūpnīcas projekta kompānija, kuru nodibinājušas Latvijas valsts - 33% akciju, Somijas kompānija "Metsaliitto Group" - 34% akciju un Zviedrijas "Sodra Group" - 33% akciju. Janvārī imports pieaudzis vairāk, nekā eksports LETA. Šā gada janvārī preču eksports sasniedza 95,6 miljonus latu, un tas ir par 20% lielāks nekā 2000.gada janvārī, savukārt importa kopapjoms ir palielinājies par 20,7% un šī gada janvārī tā vērtība bija 145,3 miljoni latu, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē. Starpība starp eksporta un importa kopvērtību ir nedaudz palielinājusies. 2000.gada janvārī imports pārsniedza eksportu par 51,2%, bet 2001.gada janvārī šī starpība bija 52,1%. Sekojošie dati ir par 2001. gada janvāri, salīdzinājumā ar 200. gada janvāri: Nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 36,9%. Tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu īpatsvars veidoja 16,2% no eksporta kopvērtības, metālu un to izstrādājumu - 10,6%, dažādu rūpniecības preču, ieskaitot mēbeles - 6%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 5,5%. Palielinājās metālu un to izstrādājumu eksports par 3,1 miljonu latu jeb par 44,2%, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports - par 2,9 miljoniem latu jeb par 22,7%, transporta līdzekļu eksports - par 2,1 miljonu latu jeb 3,7 reizes. Samazinājās minerālo produktu eksports par 2,1miljonu latu jeb par 71,8%. Optisko ierīču un aparātu, pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports saruka par 0,3 miljoniem latu jeb par 30%. Importā nozīmīgāko vietu ieņēma mašīnas mehānismi, elektriskās iekārtas - 20,2% no kopējā importa, minerālie produkti -13,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 9,3%, metāli un to izstrādājumi - 8,8%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 7,9%. Pieaudzis metālu un to izstrādājumu imports par 4,5 miljoniem latu jeb par 54,3%, transporta līdzekļu - par 2,9 miljoniem latu jeb 42,5%, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu imports - par 2,8 miljoniem latu jeb 32,4%. Samazinājies augu valsts produktu imports par 1,9 miljoniem latu jeb 27%. Latvijas svarīgākie eksporta partneri bijuši Vācija, Lielbritānija Zviedrija, Lietuva un Dānija, savukārt svarīgākie importa partneri - Vācija, Krievija, Somija, Lietuva un Zviedrija. Nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 36,9%. Tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu īpatsvars veidoja 16,2% no eksporta kopvērtības, metālu un to izstrādājumu - 10,6%, dažādu rūpniecības preču, ieskaitot mēbeles - 6%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 5,5%. Palielinājās metālu un to izstrādājumu eksports par 3,1 miljonu latu jeb par 44,2%, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports - par 2,9 miljoniem latu jeb par 22,7%, transporta līdzekļu eksports - par 2,1 miljonu latu jeb 3,7 reizes. Samazinājās minerālo produktu eksports par 2,1miljonu latu jeb par 71,8%. Optisko ierīču un aparātu, pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports saruka par 0,3 miljoniem latu jeb par 30%. Importā nozīmīgāko vietu ieņēma mašīnas mehānismi, elektriskās iekārtas - 20,2% no kopējā importa, minerālie produkti -13,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 9,3%, metāli un to izstrādājumi - 8,8%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 7,9%. Metālu un to izstrādājumu imports pieaudzis par 4,5 miljoniem latu jeb par 54,3%, transporta līdzekļu - par 2,9 miljoniem latu jeb 42,5%, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu imports - par 2,8 miljoniem latu jeb 32,4%. Samazinājās augu valsts produktu imports par 1,9 miljoniem latu jeb 27%. Latvijas svarīgākie eksporta partneri bijuši Vācija, Lielbritānija Zviedrija, Lietuva un Dānija, savukārt svarīgākie importa partneri - Vācija, Krievija, Somija, Lietuva un Zviedrija. Pārtikas eksports atkarīgs no pārstrādes NRA. Lai gan Latvijas lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva, pagājušais gads lauksaimniecībā bijis veiksmīgāks nekā iepriekšējie gadi, - liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija. Kā pozitīvu piemēru Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe minēja sīpolu tirgu, kas kādreiz sastāvējis gandrīz tikai no ievestās produkcijas. Pēdējo trīs gadu laikā sīpolu imports ir sarucis. Pērn visvairāk importētais produkts (naudas izteiksmē) bija kafija no Dānijas, rapšu eļļa no Vācijas, šķīstošā kafija un piens no Lietuvas. Grauzdētās kafijas imports no Dānijas, cūkgaļas imports no Igaunijas un piena produktu imports no Lietuvas salīdzinājumā ar 1999. gadu ir gandrīz dubultojies. Mazāk nekā iepriekš pagājušajā gadā ievesti spirtotie vīni no Bulgārijas, siļķes un reņģes no Norvēģijas, saldējums no Lietuvas. Savukārt pērn visvairāk eksportētais produkts līdzīgi kā iepriekšējos gados bija konservētas brētliņas un šprotes uz Krieviju. Tomēr, lai sasniegtu 1998. gada līmeni, šī produkta eksportam būtu jāpieaug divas reizes. Salīdzinājumā ar 1999. gadu mazliet pērn ir pieaudzis sviesta eksports uz Uzbekistānu un Vāciju, vājpiena pulvera eksports uz Vāciju un Nīderlandi, sulu eksports uz Igauniju un Lietuvu, mencu eksports uz Zviedriju, šokolādes eksports uz Krieviju un siera eksports uz Nīderlandi un Vāciju. Tajā pašā laikā Latvija ir zaudējusi savas iepriekšējās pozīcijas Krievijas siera un sviesta tirgū, tomātu kečupa - Lietuvas tirgū. Baltijas valstu lauksaimniecības preču tirgū Latvijas stāvoklis būtiski nav uzlabojies, - atzina I. Gulbe. Pēc I. Gulbes domām, Latvijas lauksaimniecības un jo īpaši pārtikas pārstrādes problēma ir zemā konkurētspēja. "Lauksaimniecības un to produktu pārstrāde ir apstājusies savā attīstībā. Mēs jau otro gadu gaidām SAPARD. Uzņēmēji kavējas ieviest modernākas tehnoloģijas, jo visu laiku cer, ka tūlīt, tūlīt būs šis Eiropas Savienības atbalsts. Tajā pašā laikā citur pasaulē uzņēmumi modernizējas, pērk jaunās tehnoloģijas. Pašlaik Latvijas pārtikas ražošanas šaurā vieta ir tieši pārstrāde," uzsvēra I. Gulbe. Lai pārstrādes uzņēmumi attīstītos, būtu vajadzīgas lielas investīcijas. "Lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi ārzemju investoru interesi nespēj saistīt tāpēc, ka šī nozare Latvijā ir ļoti sadrumstalota, piemēram, mums ir 70 piena pārstrādātāju. Tomēr Latvijā ir uzņēmumi, kas ir spējuši pacelties virs vidējā līmeņa, piemēram, Rīgas piensaimnieks, Spilva, Pūres cehs, un šie uzņēmumi spēj strādāt gan Latvijas tirgum, gan arī iekarot ārzemju tirgu," sacīja I. Gulbe. Apvienojas Daugavas vanagi NRA. Nacionāli noskaņotās apvienības "Nacionālie Daugavas vanagi" un "Latvijas Daugavas vanagi" taktisku un arī finansiālu apsvērumu dēļ apvienojušās organizācijā, kas sauksies "Daugavas vanagi Latvijā" . "Nacionālo Daugavas vanagu" priekšsēdētājs Aleksandrs Kalvāns informēja, ka lēmumu par apvienošanos abas organizācijas pieņēmušas tāpēc, ka tādā veidā tās spēšot veiksmīgāk darboties un vēstīt sabiedrībai par saviem uzskatiem. Pēc apvienošanās organizācijā ir aptuveni 5000 biedru un 1,5 tūkstoši "vanadzēnu" (bērni vecumā no 7 - 16 gadiem). Turklāt ārzemju biedri paziņojuši - ja abas organizācijas neapvienosies, netiks sniegts finansējums jauniegūtā īpašuma (vairākas ēkas, aptuveni 5000 kvadrātmetru) Skolas ielā remontam. Par jaunās apvienotās organizācijas priekšsēdētāju kļuvis "Latvijas Daugavas vanagu" priekšsēdētāja vietnieks, vīru kopas "Vilki" dalībnieks Jānis Krūmiņš. Abas organizācijas pirms deviņiem gadiem bija apvienotas, taču dažus biedrus neapmierināja fakts, ka viņu vidū ir vairāki Komunistiskās partijas biedri. Šie cilvēki no apvienības atdalījās un izveidoja otru organizāciju, skaidroja A. Kalvāns. Pašlaik nevienā no organizācijām neesot komunistu. Sabiedrībā nav izpratnes par ielas bērniem NRA. Ignorējot un nerisinot ielas bērnu problēmu, Latvija iegūs zaudēto paaudzi, kas dzīves iemaņas un prasmi būs apguvusi uz ielas, uzskata Sorosa fonda - Latvija programmas Ielas bērni eksperti. Viņi sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru Consensus sāk sabiedrības informēšanas kampaņu Bērni, kuri ir par ielas bērnu problēmām Latvijā. "Katru dienu mēs sastopam bērnus, kuri klaiņo, ubago, lielāko dienas daļu un pat naktis pavada uz ielas, tomēr sabiedrība viņu problēmas pamana tikai tad, ja ielas bērns ir izdarījis kaut ko sliktu," stāstīja programmas Ielas bērni direktore Ingrīda Skuja. Arī sabiedrība dažkārt uzskata, ka šie bērni paši ir vainīgi par savu likteni. Tomēr ir arī cilvēki, kuri vēlas palīdzēt, taču nezina, kā to darīt, piemēram, ja bērns uz ielas ubago, dot viņam naudu, rāt vai saukt policiju. Kā atzina sabiedrisko organizāciju ielas bērniem tīkla vadītāja Inga Lukašinska, pateikt šo bērnu skaitu Latvijā nav iespējams, jo ir dažādas uzskaites metodes. Oficiālie dati liecina, ka 2000. gadā nepilngadīgo profilakses centrā Alises ielā tika nogādāti 644 klaiņojoši bērni, bet skolu pagājušajā mācību gadā neapmeklēja 3005 bērni. Lielākā daļa ielas bērnu ir no sociālā riska ģimenēm. Rīgas sociālās palīdzības dienesti pērn strādāja ar 1258 riska ģimenēm, kurās dzīvo 2501 bērns. Pasaules bankas pētījums atklāj, ka Latvijā varētu būt no vairākiem simtiem līdz 4000 ielas bērnu. Lielākajai daļai apzināto ielas bērnu - 75 procentiem ir ģimenes un mājas, taču savu laiku viņi pavada, klaiņojot grupās vai vieni paši, ubagojot, pārdodot neskaidras izcelsmes mantas un mazgājot mašīnas. Bērni nakšņo parkos, pamestās mājās, šķūnīšos, bēniņos, kāpņutelpās un siltumtrasēs. I. Lukašinska uzsvēra: riska grupa ir bērni, kuri dzīvo ģimenēs, kurām draud izlikšana no dzīvokļa. "Gribam uzsvērt ģimeņu kritisko situāciju, jo tieši ģimenes materiālās problēmas ir tās, kuru dēļ bērns visbiežāk nonāk uz ielas," atzina I. Lukašinska. Pašlaik ielas bērnu problēma nav aktualizēta valsts līmenī, nav efektīva darbības plāna ielas bērnu problēmu risināšanai. Akcijas mērķis ir pievērst politiķu un amatpersonu uzmanību, uzzināt profesionāļu viedokli, kāpēc līdz šim problēmas nav risinātas, kāpēc darbs nav bijis veiksmīgs un ko darīt tālāk. Līdz 7. maijam iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar pieciem sižetiem: sociālo reklāmu visās televīzijās par cēloņiem, kāpēc bērns nonāk uz ielas, tiks izplatīti informatīvi bukleti par ielas bērnu problemātiku, notiks vairākas diskusijas, intervijas ar profesionāļiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, politiķiem, tiks uzklausīts arī pašu ielas bērnu viedoklis. Ko lieto mazie narkomāni? BNS Pēc Latvijas Narkoloģijas centra datiem, starp pirmo reizi uzskaitē nokļuvušajiem narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimniekiem 53,9% jauniešu līdz 17 gadu vecuma lietojuši opiātus. Par to trešdien ANO Narkotiku programmas Baltijas valstu biroja organizētajā konferencē "Skolas loma narkotiku lietošanas profilaksē" informēja Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna. 2000.gadā narkoloģiskajā dienestā pirmo reizi tika reģistrēti 369 narkotisko un psihotopo vielu atkarības slimnieki vecumā līdz 17 gadiem. No tiem, izņemot 53,9% opiātu lietotāju, 18,2% lietojuši kaņepes, 10,6% sedatīvus un miega līdzekļus, 5,9% gaistošos organiskos šķīdinātājus, 4,9% vairākas narkotiskās un citas psihoaktīvās vielas, 4,1% halucinogēnus un 2,4% amfetamīnus. Pēc lietošanas veida reģistrētā grupa sadalās šādi: 56,9% lieto narkotikas injicējot, 19% smeķējot, 16% ēdot vai dzerot, 5,1% inhalācijas ceļā, 2,4% lietošanas ceļš nav zinams, bet 0,5% narkotikas lieto šņaucot. Veidos garīgo lietu padomi Diena. Lai konkretizētu valsts un baznīcas sadarbību, premjers, politisko partiju un Latvijas tradicionālo konfesiju pārstāvji nolēmuši kopīgi veidot garīgo lietu padomi. Iecerēts, ka laicīgās un garīgās varas pārstāvji varētu sadarboties daudzu valstī aktuālu problēmu, īpaši sociālo jautājumu risināšanā, piemēram, par ielas bērniem, maznodrošinātajiem, narkomānijas, prostitūcijas ierobežošanu, kā arī reliģijas un ētikas pamatu iedzīvināšanu skolā un ģimenē. Padomes ietvaros būs iespējams arī diskutēt par baznīcai aktuāliem jautājumiem likumdošanā, piemēram par aborta legalizēšanu Reproduktīvās veselības likumā. Jaunie informātiķi tiecas pēc atzinības pasaulē NRA. Valsts informātikas olimpiādē rajonu un pilsētu astoņdesmit 10.-12. klašu skolēni pierāda savu prasmi un zināšanu līmeni šajā priekšmetā. Olimpiādes mērķis ir paplašināt skolēnu zināšanas informātikā, kā arī radīt papildu stimulu tās apguvei un aktivizēt ārpusstundu darbu. Informātikas 14. olimpiāde sākās vakar Rīgas valsts 1. ģimnāzijas un Latvijas Universitātes telpās. Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Opmanis atklāšanā informātiku salīdzināja ar sportu, kurā rezultātus gūst, sistemātiski strādājot un skaitot iegūtos punktus. Kā Neatkarīgo informēja olimpiādes organizētājs, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta mācību direktors Māris Vītiņš, šis ir ļoti nopietns un nozīmīgs pasākums. Tā dalībnieki, katru dienu četras stundas pavadot pie datora, izstrādā divu uzdevumu risinājumu programmas. Žūrija programmu pareizību noteiks ar testiem, tādējādi pilnībā nodrošinot vērtēšanas rezultātu objektivitāti. Konkurence olimpiādē ir nopietna, jo kopā pulcējušies labākie Latvijas jaunie informātiķi. Laureāti tiks apbalvoti ar Izglītības un zinātnes ministrijas diplomiem, kā arī dažādu uzņēmumu sagādātajām balvām. Latvijas Universitāte godalgotajiem 12. klašu skolēniem piedāvā iespēju sākt studijas Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļā bez iestājpārbaudījumu kārtošanas. Četri labākie Latvijā jūlijā dosies uz Starptautisko informātikas olimpiādi Somijas pilsētā Tamperē, kur mērosies spēkiem ar pārstāvjiem no vairāk nekā 60 pasaules valstīm. Lietuvas un Latvijas problēma - robežu šķērsošana NRA. Latvijas un Lietuvas ekonomiskajā sadarbībā lielākā problēma ir sarežģītā un lēnā robežu šķērsošana, uzskata ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, kurš kopā ar vairākiem Latvijas uzņēmējiem Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes laikā pagājušajā nedēļā uzturējās Lietuvā un tikās ar šīs valsts amatpersonām un biznesa aprindu pārstāvjiem. Robežšķērsošanas problēmas abu valstu delegācijas apspriedušas vairākkārt, atzīstot, ka robežu necaurlaidība rada sarežģījumus, īpaši kravu pārvadāšanā. Kā iespējamais situācijas risinājums minēts moderna robežšķērsošanas un muitas punkta celtniecība, kas saskaņā ar paritātes principu būtu jāveic Lietuvas pusei, jo Latvija jau uzbūvējusi robežšķērsošanas punktu Grenctālē, sacīja A. Kalvītis. Kaut gan Lietuvai pašlaik neesot finansējuma šādam mērķim, ekonomikas ministrs Euģenijus Ģentvilis solījis šo jautājumu risināt. E. Ģentvilis ekonomikas ministra amatā ir tikai kopš marta sākuma, pirms tam viņš bijis Klaipēdas mērs. Latvijas un Lietuvas biznesmeņi apsprieduši arī jautājumus par investīciju piesaisti. Kompānija KUEHNE&NAGEL, kurai jau ir pārstāvniecība Latvijā, meklē sadarbības partnerus arī Lietuvā, savukārt par Latvijas tirgus apgūšanu interesējas lietuviešu celtniecības firmas, informēja Valsts prezidentes padomniece ekonomikas jautājumos Zane Zeibote. Latvijas firmām perspektīva nozare darbībai Lietuvā esot informāciju tehnoloģijas. Vairākas firmas, piemēram, Tilde, jau tur darbojas. Z. Zeibote uzsvēra, ka Lietuva veiksmīgi pārvarējusi Krievijas krīzi un pratusi savu eksporta tirgu pārorientēt ne tikai uz Eiropas Savienības, bet arī uz kaimiņvalstīm. Statistika liecina, ka Latvija ir lielākā Lietuvas eksporta partnere (14,9% no kopējā apjoma). Savukārt Latvijai Lietuva ir tikai ceturtā lielākā eksporta partnere (7,6%). Lietuvā ar Latvijas kapitālu reģistrēti 270 uzņēmumu, bet Latvijā ar Lietuvas ieguldījumiem divas reizes vairāk - 524 uzņēmumi. Abu valstu ekonomikas ministru tikšanās laikā runāts arī par vēl neratificēto Latvijas un Lietuvas jūras robežas līgumu, kas tiek saistīts arī ar Latvijas zivsaimnieku problēmām, informēja Z. Zeibote. Latvijas ministrs uzsvēris, ka robežlīguma ratifikācija ir cieši saistīta ar ekonomiskā līguma noslēgšanu, kas dotu iespējas Latvijas zvejniekiem zvejot tradicionālajās teritorijās. Sarunā ar Lietuvas žurnālistiem A. Kalvītis akcentējis tieši zvejniecības problēmu, norādot, ka, pēc Latvijas parlamenta deputātu vairākuma domām, vienošanās zvejniecībā jāparaksta pirms robežlīguma ratificēšanas, lai Latvijas zvejnieki varētu piekļūt savām parastajām zvejas vietām Baltijas jūrā, ziņo ELTA-LETA. Saskaņā ar robežlīgumu šīs zvejas vietas tiks atdotas Lietuvai. "Mēs vēlamies, lai Lietuvas valdība izanalizē šādas iespējas, jo būs grūti politiski pārliecināt deputātus, ka zvejniekiem jāatdod savas tradicionālās zvejas vietas," pēc tikšanās teica A. Kalvītis. Lietuvas ekonomikas ministrs Latvijas delegācijai atzinis, ka "šis jautājums nav viegls". "Lietuvas zvejniekiem stāvoklis ir sarežģītāks nekā zemniekiem. Zemniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju par dīzeļdegvielu, bet zvejniekiem tādu nav, tāpēc Lietuva nevar vienpusēji piekāpties un nodarīt pāri zvejniekiem. Es nedomāju, ka jautājums būtu neatrisināms, taču arī mums tas ir politiski delikāts. Tomēr tam nevajadzētu aizkavēt robežlīguma ratifikāciju," teicis E. Ģentvilis. Labējie bagātāki par kreisajiem NRA. Valsts ieņēmumu dienestā martā iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2000. gadu rāda, ka Andra Bērziņa Rīgas mēra amata maiņa pret premjera kroni nav uzskatāma par finansiāli izdevīgu karjeras lēcienu. A. Bērziņa vidējā mēnešalga rēķināma vairāk nekā 800 latu, domes vadītāja - ap 2000 latu. Kopumā premjers pērn nopelnījis 17 282 latus. Līdz pērnā gada 13. septembrim Ministru prezidentam izdevies šo amatu savienot ar Latvijas Tautas sporta asociācijas prezidenta, sabiedriskās organizācijas Latvijas Ostu asociācija prezidenta un aģentūras Rīga 800 pilnvarnieka amatiem. Premjera nekustamie īpašumi dislocēti galvenokārt laukos - Madonas un Alūksnes rajonā -, un uz tiem viņš aizstūrē 1996. gadā ražotā Honda Civic automašīnā. TP pārstāvošais Saeimas deputāts Valdis Ģīlis līdz šim deklarāciju iesniegušo deputātu vidū izceļas ar ieņemamo amatu un īpašumu bagātību. Deputāts deklarējis vēl deviņus amatus, kas saistīti gan ar viņa profesionālo darbību medicīnā, gan cieņu pret veselīgu, elitāru atpūtu. Par deputāta pienākumu pildīšanu viņš saņēmis 5979 latus un kā izdevumu kompensāciju - 2922 latus, bet par ārsta darbu centrā Vaivari - 7342 latus, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā - 1505 latus, Plastiskās ķirurģijas klīnikā - 51 latu. Profesionālās zināšanas izmantotas arī, sniedzot pakalpojumus Labklājības ministrijas un Pasaules bankas pētniecības projektā, nopelnot 1600 latu. Skaidrā naudā deputāts uzkrājis 1300 latu un 2500 ASV dolāru. Pensijas vecuma TP deputāta Helmuta Čibuļa uzkrājumi pagājušā gada beigās bijuši aptuveni 40 000 latu, un pagaidām tie ir vislielākie starp pārējiem kolēģiem. Ieņēmumus veidojusi deputāta alga, cienīga pensija, noguldījumu procenti, kompensācijas sertifikātu realizācija un samaksa par darbu Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūrā. Noguldījuma summa kopumā piecās bankās veido nepilnu 23 000 latu uzkrājumu. H. Čibulim pieder arī 5000 akciju Rēzeknes SEZ 5000 latu vērtībā, piecus gadus veca automašīna Audi A4 un16,3 hektāru ezers. Tautpartijietim Mārtiņam Emsiņam, kas deputāta krēslā sēdies izglītības ministra Kārļa Greiškalna vietā, pieder divi traktori, divas automašīnas, zemnieku saimniecība, zeme, māja un ražošanas ēkas Ikšķilē. No realizētā īpašuma M. Emsiņš guvis 1670 latu ienākumu papildus deputāta algai 3,5 tūkstošu latu apmērā. Vairāk nekā 900 latu deputāts guvis kā Ogres lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs. Piecu bērnu tēvam izdevies uzkrāt aptuveni pusotru tūkstoti latu. Mārim Vītolam tāpat kā partijas biedram Čibulim pieder piecus gadus vecs Audi un līdzīgi kā Emsiņam - zeme laukos. Papildus ministra algai gada sākumā - 4865 latiem -, par deputāta pienākumu veikšanu saņemtajiem 3467 latiem un 3088 latu kompensācijai M. Vītols ģimenes budžetu papildinājis ar 3000 ASV dolāriem no vecās automašīnas un 120 latiem no apdrošināšanas firmas Balta akciju pārdošanas. Viņam pieder 50% SIA Vudmens akciju 1000 latu vērtībā. Deputāts iekrājis kopumā 7100 latu, 10 000 dolāru un 3000 Vācijas marku. No trim martā deklarāciju iesniegušajiem PCTVL deputātiem divi - Boriss Cilevičs un Martijans Bekasovs - stūrē žigulīti, bet Jānim Jurkānam personiskā transportlīdzekļa nav. Automašīnu par 622 latiem pērn pārdevis sociāldemokrāts Rišards Labanovskis, 13 gadus vecu Ford Sierra lieto LSDSP deputāts Jānis Čevers, 12 gadus vecu Opel Omega - PCTVL deputāts Aleksandrs Golubovs. Arī ar grandioziem ienākumiem papildus deputāta algai šie kungi neizceļas. B. Cilēvičs pērn nopelnījis aptuveni 9000 latu, papildus algai Saeimā saņemot 1545 latus par zinātniskā konsultanta darbu pedagoģisko un sociālo pētījumu centrā Baltijas institūts un 1300 ASV dolāru honorāru no Ungārijas institūcijas Open Society Institute. A. Golubova un M. Bekasova ieņēmumi, ieskaitot kompensācijas par izdevumiem deputāta pienākumu veikšanai, pērn bijuši aptuveni 11 000 latu. Bez deputāta ienākumiem A. Golubovs saņēmis 160 latu algu Kārsavas un Rēzeknes slimnīcā, M. Bekasovs - 720 latu pensiju. A. Golubovam uzkrājumu nav, bet kolēģim - 1100 latu. R. Labanovskim bez automašīnas pārdošanas un deputāta algas citu ienākumu nav. J. Čeveram ir papildu 720 latu pensija un honorārs par izpētes darbu PHARE Credo programmā, uzkrājums - 2800 latu. J. Jurkāns saņēmis tikai deputāta algu un kompensāciju, uzkrājumus nav veidojis. Toties deputāts ir aktīvs sabiedriskais darbinieks - valdes loceklis tenisa klubos Prezidents un Grīziņkalns, Latvijas Ārpolitikas biedrībā un Baltijas Stabilitātes fondā, Latvijas atbalsta fonda prezidents un Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs. Arī Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputātu kabatas nav pildījuši lieli blakusieņēmumi. Anna Seile saņēmusi deputātes algu un vēl 902 latu pensiju un 200 latu samaksu par darbu Centrālajā zemes komisijā. Deputātei bijis 3000 latu parāds. Arī Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem pagājušā gada ienākumi bijuši mazāki nekā parādsaistības par automašīnas nomu ar izpirkuma tiesībām 31 355 ASV dolāru apmērā. Ieņēmumus J. Straume guvis tikai no darbības Saeimā, iekrājis gan kopumā vairāk nekā 22 000 latu. LC deputāte Monika Zīle pērn bez Saeimas algas ienākumus guvusi arī no radošās darbības Lauku Avīzē, žurnālā Santa, a/s Preses nams un savā uzņēmumā Radošā amatniecība, kā autoratlīdzību kopumā saņemot apmēram 760 latu. M. Zīlei pieder arī Preses nama akcijas daļas 540 latu vērtībā. Uzkrājusi M. Zīle ir aptuveni pusotru tūkstoti latu. Ceļinieks Ilmārs Geige deklarācijā uzrādījis bankā noguldīto vienu privatizācijas sertifikātu un parādsaistības par 5000 latu, deputāta algu un kompensāciju. I. Geigem pieder trīsistabu dzīvoklis Rīgā, zeme Talsu rajonā, 3,6 hektāri meža un 1991. gada žigulis. LC deputāts Kārlis Leiškalns uzrādīja 2000 latu uzkrājumu un papildus deputāta algai - 640 latu ienākumus par Latvijas Ceļinieku asociācijas priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu. Amatpersonu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienests gaida līdz 1. aprīlim. Piemineklis represētajiem gaida pārvešanu uz Esplanādi Diena Pretrunīgu vērtējumu krustugunīs tapušais piemineklis komunistiskā terora upuriem ir gandrīz gatavs. Tēlnieks Pauls Jaunzems vēl pēdējās reizes pieskaras skarbajiem akmens bluķiem, lai tautas sēru dienā 14.jūnijā tie cilvēku acīm atsegtos pašā pilsētas centrā, Esplanādes laukumā. "Akmeņi ir simtiem gadu dzīvojuši savu harmonisko akmens dzīvi. Es tos esmu paņēmis un vienā mirklī brutāli izārdījis," saka tēlnieks, vilkdams paralēles ar pieminekļa tēmu - ārēja spēka izpostītajām cilvēku dzīvēm. Pašlaik represēto piemineklis Putenī vēl atrodas P.Jaunzema darbnīcā Vakarbuļļos, bet pēc vietas labiekārtošanas un pamatnes uzstādīšanas tas tiks pārvietots uz Esplanādes laukumu un 14.jūnijā svinīgi atklāts. Ar autoceltņa palīdzību četras akmens figūras Vakarbuļlos nupat savietotas tieši tādā ansamblī, kāds plānots Esplanādē. No dažādiem Latvijas novadiem atvestajos akmeņos cirstie tēli simbolizē māti, tēvu, vecmāmiņu un bērnu. Pēc P.Jaunzema vārdiem, viņš apzināti tos veidojis kā mocekļu tēlus, akmens šķautnes atstājot raupjas un nenogludinātas, faktūru reljefu, bet cilvēku veidolus - tikai iztālēm siluetos atpazīstamus. "Katrs cilvēks, balstoties uz atmiņām, piemineklī ieraudzīs kaut ko citu," saka P.Jaunzems, būdams pilnībā pārliecināts, ka piemineklis pildīs tam uzlikto atbildības slogu. Pieminekļa tapšanas vēsture ilgst jau vairāk nekā trīs gadus. Pēc tam kad trešajā vērtēšanā izraudzītais projekts tika apstiprināts, akmeņi atvesti un sākta kalšana, mākslinieku un pašu represēto organizāciju vidū sākās plašas diskusijas par to, vai piemineklis atbildīs tā idejai un vai piemērota ir vieta skaļajā pilsētas centrā. To rezultātā P.Jaunzems un arhitekts Juris Poga pat pārtrauca darbu, bet pēc atkārtotām sēdēm domē un ieinteresēto personu viedokļu apmaiņām piemineklim, ko sākotnēji solīja uzstādīt jau pērn 14.jūnijā, tika dota zaļā gaisma. Patlaban turpinās pieteikumu pieņemšana konkursā par pamatnes izveidi un apkārtnes iekārtošanu. Ieslīpā, kupenu simbolizējošā virsma, uz kuras tiks izvietotas figūras, būs tumša un gluda, veidota no dedzinātām granīta plāksnēm. Nojauks slaveno Jūras pērli BNS. Padomju laikos slavenā Jūrmalas restorāna "Jūras pērle" jaunais īpašnieks nolēmis leģendāro ēku nojaukt un tās vietā jūras krastā radīt viesnīcu, kā arī sporta un atpūtas kompleksu. Jaunais "Jūras pērles" īpašnieks Aleksandrs Bašarins žurnālistiem otrdien pastāstīja, ka ir izsludināts konkurss par ēkas nojaukšanu un, iespējams, to nojauks līdz 1.maijam. Jūrmalas būvvaldē ir arī iesniegta projekta programma par "Jūras pērles" turpmāko likteni, bet Bašarins nevēlējās stāstīt par iecerēm vairāk, kamēr nav saņemta būvvaldes atbilde. Viņš arī nevarēja precīzi pateikt, vai topošā viesnīca būs līdzīga bijušā restorāna ēkai - tas būšot atkarīgs no arhitektiem, kas izstrādās projektu. Konkursu par viesnīcas projektu izsludinās pēc ēkas nojaukšanas, un, pēc Bašarina vārdiem, tajā piedalīsies Krievijas, Vācijas un arī Latvijas arhitekti. Jau ziņots, ka iepriekšējais īpašnieks pārdevis "Jūras pērli" Bašarinam par pusmiljonu ASV dolāru (306 500 lati). Rīgu pieskandina skolēni NRA. XIV starptautiskajā mūzikas skolu festivālā Rīgā jaunieši no Latvijas, Igaunijas, Vācijas, Krievijas, Zviedrijas, Somijas un citām valstīm vakar muzicēja Ave Sol koncertzālē. Attēlā 3. mūzikas skolas čellists Pēteris Sokolovskis. Festivāla mākslinieciskais vadītājs ir Rīgas 2. mūzikas skolas direktors Imants Kalniņš. Festivāla programmā ir iekļauti Baltijas valstu un Ziemeļvalstu komponistu darbi, bet galvenais akcents – stilu un laikmetu zīmju atveide. Šodien Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē būs 20. gadsimta mūzikas koncerts, Mazajā ģildē skanēs Baltijas un Ziemeļvalstu mūzika, bet rīt Rīgas Kongresu nama Lielajā zālē būs populāras mūzikas koncerts. Latvijas katamarāns apceļo zemeslodi Diena. Apceļojot zemeslodi, Latvijas buru katamarāns "Kaupo" 7. martā apbraucis Horna ragu - Dienvidamerikas galējo dienvidu punktu, vēsta piedzīvojumu portāls www.vertikalex.lv. Katamarāns tālāk dodas uz Čīles ostu Valparaiso. Izvēlējusies grūtāko ceļojuma maršrutu - no austrumiem uz rietumiem, katamarāna sešu cilvēku komanda devās ceļā 1999. gada 31. oktobrī. Ceļojuma laikā katamarānu piemeklēja problēmas ar dzinējiem, bet pērn spēcīgā vētrā nolūza katamarāna masts. Turklāt Dreika šaurums starp Ugunszemi un Antarktīdu bija jāizbrauc pret valdošo vēju virzienu, atstājot Horna ragu labajā pusē, kas nebūtu iespējams, ja dzinēju problēmas netiktu atrisinātas. Zemeslodi apceļot paredzēts aptuveni trīs gadu laikā. Katamarāns būvēts pirms vairāk nekā divdesmit gadiem un Valda Grenengerga - Grinberga un Aleksandra Popova vadībā jau no 1989. gada veicis vairākus tālus jūras braucienus. Pēc siltās un lietainās pagājušās nedēļas pēkšņi palika auksts!!! Dabas atmo- šanās ir apstājusies - neskan vairs put- nu dziesmas, sasalušas ir pirmās puķītes, kas jau bija uzziedējušas un arī jaunas vairs nespēj dzīt asniņus, jo zeme atkal ir sasalusi... Laiks šo- nedēļ mainījās ik dienas, varētu pat teikt - pa mi- nūtēm. No rīta spīdēja saulīte, tad pēkšņi sāka snigt, kas, piepalīdzot brāzmainam ziemeļu vējam, pārvērtās putenī. Bet tā vien šķiet, ka tas bija cīruļputenis, kas tiek dēvēts par visīstākajām at- vadām no ziemas...