K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 188: 2001. g. 31. marts - 6. aprīlis Rīgas domē sadalītas komitejas NRA. Rīgas domē trešdien tika ievēlēta pastāvīgo komiteju vadība. Katra partija saņēma to, ko domes aizkulišu sarunās viņiem bija solījuši vēlēšanu uzvarētāja - Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP). Tēvzemieši ieguva Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas un Vides komitejas priekšsēdētāja krēslu. Par vidi turpmāk rūpēsies Valdis Kalnozols, kura celtniecības firmai nācās maksāt sodu par Basteja bulvārī barbariski apcirstajām liepu saknēm. Savukārt Komunālo un dzīvokļu komitejas jaunajam priekšniekam Jānim Karpovičam būs jāatstāj Rīgas siltuma pārraudzība un jānodod tā sava vietnieka Andra Kravaļa rokās. Interesanti, ka TB/LNNK vadība ir norobežojusies no divu partijas pārstāvju ievēlēšanas Rīgas domes komiteju vadībā, un šodien partijas valdē grasās izvērtēt viņu rīcību. Šī tīkošana pēc amatiem neesot pat saskaņota ar partijas frakciju. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija gan liecina, ka tēvzemiešu frakcija neoficiāli devusi zaļo gaismu J.Karpoviča un V. Kalnozola aktivitātēm. TB/LNNK domes frakcijas priekšsēdētājs J. Birks gan izlocījās, sakot, ka komiteju vadību ievēl no tajās iekļauto deputātu vidus un domnieki acīmredzot lēmuši no profesionalitātes viedokļa. "Džentlmeņu vienošanās ar tēvzemiešiem ir panākta, taču sadarbība tiks fiksēta ne vairs domes frakciju, bet gan partiju valžu līmenī," izteicās domes priekšsēdētājs G. Bojārs. G. Bojārs pieļāva, ka šī sadarbība varētu ietekmēt Andra Bērziņa valdības likteni. Pēc tēvzemiešu piekrišanas vadīt divas domes pastāvīgās komitejas, arī pārējo vadības apstiprināšana noritēja visai raiti. Stratēģiski svarīgā Pilsētas attīstības komitejas vadība tika uzticēta Darba partijas līderim Aivaram Kreitusam. Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas tika nodota PCTVL deputāta Sergeja Zaļetajeva bet L. Kurdjumovs iecelts šādā pašā amatā Sociālo jautājumu komitejā. Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja amatu ieņēmis Labklājības partijai (LP) pārstāvis PIK žurnalists Gunts Pilsums Domes priekšsēdētājs G. Bojārs joprojām vēlas sev trīs vicemērus, taču tam esot jāatrod finansējums, turklāt arī jāpārdomā, vai tas ir racionāli. Rīgas mērs uzsvēra, ka sava vietnieka amatā grib redzēt kādu tēvzemieti, un nav noslēpums, ka LSDSP labpatiktos šajā krēslā redzēt Andri Ārgali. Lai gan pašlaik bijušais mērs kategoriski atsakās ieņemt šo posteni, A. Ārgalis atzina - viņš kandidēšot uz šo amatu tikai "tad, ja [TB/LNNK] dzīs". TB/LNNK domes frakcijas priekšsēdētājs Jānis Birks gan atzina, ka pagaidām nav domāts par mēra vietnieka virzīšanu no partijas vidus un to acīmredzot nāksies darīt tēvzemiešu valdei. TB/LNNK varētu gaidīt domes valdes likvidāciju, lai pēc tam vismaz formāli viņiem nenāktos atrasties domes vadībā pie viena galda ar PCTVL. NATO paplašināšanās varētu tikt nopietni apdraudēta LETA. Pieaugošā konfrontācija starp ASV un Krieviju var apdraudēt NATO paplašināšanos Eiropas ziemeļos, kas varētu nopietni sabojāt Amerikas drošības intereses, teikts otrdien laikrakstā "International Herald Tribune" (IHT) publicētajā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra darbinieka un bijušā prezidenta Bila Klintona padomnieka Entonija Blinkena komentārā. "Pastāvot pašreizējām grūtībām, Maskava mēģinās apvilkt sarkanu līniju ap Baltijas valstīm, nepieļaujot to iekļaušanu NATO, kam Eiropas sabiedrotie, iespējams, piekritīs. Tas fundamentāli pavājinātu alianses lomu stabilitātes ieviešanā Eiropā pēc aukstā kara beigām," norāda Blinkens. Viņš atgādina, ka ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā NATO paplašināšanās bija viens no tiem retajiem ārpolitikas jautājumiem, kam uzmanību pievērsa abi kandidāti. Gan Džordžs Bušs, gan Als Gors uzsvēra savu atbalstu alianses paplašināšanās jautājumam. Pēc autora domām, deviņu kandidātvalstu vidū vistuvāk NATO militārajiem standartiem ir Lietuva, bet arī Latvija un Igaunija daudz neatpaliek. "Ja nākamajā paplašināšanās kārtā kāda no tām netiks iekļauta NATO, tas iznīcinātu potenciālo alianses dalībvalstu stimulu tiekties uz šo standartu izpildīšanu," uzsver IHT. Komentāra beigu daļā norādīts, ka mērķis Baltijas valstu uzņemšanai aliansē nav radīt zaudējumus Krievijai, stiprinot NATO uz Krievijas vājuma rēķina. Bet, ja Buša administrācija drīzumā nesāks rīkoties, lai pārliecinātu Maskavu par citiem mērķiem, Krievija ticēs pirmajai domai. Tad tālāka paplašināšanās kļūs tik sarežģīta, ka NATO pirmās trīs kandidātvalstis varētu izrādīties pēdējās. Daugavpilī notiek varas pārbīde Diena. Jaunā Daugavpils dome enerģiski sākusi īstenot varas maiņu pilsētā, un daudzi ir nobažījušies, ka var sākties izrēķināšanās ar tiem masu medijiem, kas pirmsvēlēšanu kampaņā atbalstījuši iepriekšējo domes komandu. Ārkārtas sēdē otrdien Daugavpils pašvaldība nolēma atsavināt maksātnespējīgajai SIA Daugavpils televīzijas studija (DTVS) visas pašvaldībai piederošās televīzijas iekārtas, pamatojot lēmumu ar to, ka televīzija nepietiekami atspoguļo pilsētas notikumus un domes darbību, kā arī ir maksātnespējas stadijā. Kā stāstīja SIA DTVS direktors Vasilijs Semjonovs, uzreiz pēc domes sēdes TV studijā, iepriekš nebrīdinot tās vadību, ieradies domes inženieris kopā ar pašvaldības policijas darbinieku un, neuzrādot pilnvaru, sāka atsavināt iekārtas. Daugavpils pilsētas dome, kas ir lielākā SIA DTVS dibinātāja, 1998.gada 29.jūlijā iegādājās televīzijas aparatūru par kopējo summu Ls 49994,42 un noslēdza patapinājuma līgumu, ka šīs iekārtas izmantos SIA DTVS. Daugavpils pilsētas domes preses sekretāre Ilona Petkeviča Dienai paskaidroja, ka domes deputāti bijuši šokēti par lielajām DTVS parādu summām, tāpēc nolēmuši atsavināt aparatūru un veidot TV producentu grupu, kas nodarbosies ar pašvaldības darba atspoguļošanu. Miris deputāts Juris Sinka Valsts kancelejas informacija. Vizītes laikā Ķīnā, Tibetā otrdien miris Saeimas deputāts Juris Sinka (TB/LNNK) . Sinka iepriekšējā vakarā esot juties slikti, bet atteicies no ārsta. Agri no rīta Latvijas deputāts nav ieradies brokastīs un atrasts miris. Tibetā ir arī Saeimas deputāti Aleksandrs Kiršteins un Pēteris Apinis. Pēc ziņu aģentūras "Siņhua" sniegtās informācijas, Sinkas nāve iestājusies no pēkšņas sirdslēkmes, ko esot apstiprinājis Pēteris Apinis, kas pēc profesijas ir ārsts. Vai kristīgās partijas atradīs kopīgu valodu? Diena. Latvijas politikā pieredzējusī Kristigi demokratiskā savienība, kas ir guvusi pārstāvniecību 16 pašvaldībās, sestdien kongresā pieļāvusi iespēju tuvināties Jaunajai kristīgajai partijai, kas tikai pirms pāris mēnešiem savas darbības pamatā likusi kristīgās vērtības. Juris Kokins, kas vēlreiz kļuvis par partijas priekšsēdi, ar nelielu balsu pārsvaru pārspējot otru šā amata pretendentu Rīgas domnieku Kārli Čerānu, "Dienai" atzina, ka līdz vasaras vidum abām partijām jāvienojas par sadarbības principiem 8. Saeimas vēlēšanās. Kristīgi demokrātiskā savieniba apvieno aptuveni 500 biedru un ir ieņēmusi savu vietu Latvijas politikā deviņdesmito gadu sākumā, bijusi pārstāvēta 5. un 6. Saeimā, pārdzīvojusi iekšējas pārmaiņas un apvienošanos ar Kristīgo tautas partiju, kas veidojās uz bijušās Latvijas Tautas frontes pamata. Nesen šajā partijā iestājās arī 6. Saeimas deputāts Gundars Valdmanis, kas kongresā kandidēja arī uz domi, taču neguva tik lielu atbalstu. Satrauc celulozes rūpnīcas ietekme uz dzeramo ūdeni Diena. Dzeramā ūdens kvalitāte Rīgā pēc celulozes rūpnīcas uzcelšanas Jēkabpils rajona Ozolsalā ir galvenais jautājums, kas satrauca otrdien uz publisko projekta apspriešanu sapulcējušos aptuveni 70 cilvēku, starp kuriem galvenokārt bija zinātnieki, ekonomisti un vides speciālisti. Lai arī celulozes projekta uzņēmuma Baltic Pulp pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka celulozes rūpnīcā būs modernākās tehnoloģijas, tiks ievērotas visas ES un Latvijas noteiktās prasības un tā būs videi draudzīga, klātesošajiem tas miera sajūtu neiedvesa. Pretēji Jēkabpils rajonā notikušajai projekta publiskai apspriešanai marta beigās, uz kuru ieradās vairāk nekā 200 cilvēku, sanāksme Rīgā bija mazāk emocionāla. Lai arī Rīgā galvenokārt bija domāts apspriest ar vidi saistītos jautājumus, topošās rūpnīcas un valsts pārstāvjiem nācās meklēt atbildes un pamatot šo lielo investīciju izdevīgumu arī no ekonomiskā viedokļa. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs sācis vērtēt celulozes projekta ietekmi uz vidi un kādu zaudējumu tai varētu radīt. Šis vērtējums varētu būt gatavs jau aprīļa beigās. Privatizācijas aģentūra uzsāk e-privatizācijas procesu DELFI. Trešdien plkst.11:00 Latvijas Privatizācijas aģentūra (LPA) organizēja atklātu AS "Latvijas Kuģniecība" privatizācijas pretendentu sākotnējā piedāvājuma aplokšņu apvēršanas procesu. Interneta kompānija DELFI piedāvā iespēju sekot šim procesam, izmantojot gan videoattēlu, gan arī paskaidrojošo tekstu. Kā informē LPA Ārējo sakaru grupa, pirmo reizi Centrālās un Austrumeiropas valstu privatizācijas procesa gaitā interneta lietotājiem reālā laika režīmā būs iespēja vērot notiekošo internetā. Tādējādi Latvija kļūs par pirmo valsti, kas uzsāk e-privatizāciju. LPA uzskata, ka līdz ar e-privatizācijas ideju, privatizācijas process Latvijā ir kļuvis par vienotas e- Latvijas koncepcijas sastāvdaļu. Kā jau informēja DELFI, sākotnējie cenas piedāvājumi AS "Latvijas Kuģniecība" 68% akciju paketes pirkšanai privatizācijas pretendentiem Privatizācijas aģentūrā bija jāiesniedz līdz 4.aprīlim. AS "Latvijas kuģniecība" stratēģisko investoru noteiks izsolē. Ja uzņēmuma privatizācijas process noritēs kā paredzēts, LK 68% pamatkapitāla jeb 136 miljonu uzņēmuma akciju izsole stratēģiskajiem investoriem varētu notikt jau 11.maijā. Tuvākai informācijai: . Palielinās iedzīvotāju pirktspēja LETA. Pagājušajā gadā viena mājsaimniecības locekļa rīcībā esošais ienākums vidēji valstī bija Ls 69,19 mēnesī, kas salīdzinājumā ar 1999.gadu ir par 6,9% vairāk. Pilsētās tas ir pieaudzis par 8,1%, bet laukos - par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājsaimniecību budžeta pētījuma rezultāti. Patēriņa cenu indeksam pieaugot par 2,6%, iedzīvotāju pirktspēja pagājušajā gadā palielinājusies vidēji par 4,2%. Vairāk nekā puse - 57,9% no visu mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma bijusi algotā darba samaksa. 28,1% ienākumu veidoja sociālie transferti un tikai 5,1% bijis ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas un privātās uzņēmējdarbības. 8,9% bija citi ienākumi. Mājsaimniecību ienākumu kāpums galvenokārt noticis uz algotās darba samaksas pieauguma rēķina. Rīcībā esošajam ienākumam vidēji pieaugot par Ls 4,46 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, algotā darba samaksa pieauga par Ls 3,65 mēnesī. Vienlaikus vidēji par 8,5% samazinājušies tīrie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, bet par 15% samazinājies tīrais ienākums no privātās uzņēmējdarbības un amatniecības. Pētījuma dati liecina, ka augstākais ienākumu līmenis pērn bija Rīgas reģiona mājsaimniecībās - to rīcībā esošais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija Ls 82,76, kas ir par 20% lielāks nekā vidēji valstī. Savukārt visos pārējos reģionos mājsaimniecību ienākumu līmenis bija zemāks par vidējo. Latgales reģionā rīcībā esošais ienākums bija tikai Ls 48,94 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Ja pārējos reģionos pārskata gadā bija vērojams neliels ienākumu pieaugums, tad Latgales mājsaimniecībās ienākumi samazinājušies par 0,7%. Zemgales reģionā mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums pērn uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija Ls 62,78, Vidzemes - Ls 62, 29, bet Kurzemes - Ls 59,85. Algu palielināšanās atbaida darbaspēka meklētājus Diena Bizness. Zviedru biznesa laikraksts "Dagens Industri" vēstī: "ārvalstu investori var zaudēt interesi par Baltijas valstīm, ja tur būtiski pieaugs strādājošo algas". Uzņēmējs Vladimirs Birkins uzskata, ka jau patlaban ir novērojama ārzemju uzņēmēju intereses samazināšanās par Latvijas tirgu. Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Elerts piekrīt informācijai, ka algu līmenis Latvijā palielinas - ik gadu vidēji par 7 lidz 10%. Tomēr algas te joprojām esot krietni zemākas nekā, piemēram, Ziemeļeiropā - tādejādi to izlīdzināšanās tuvākajā nākotnē neesot sagaidāma. "Šis algu pieaugums tiešām atbaida ražotājus, kuri par labu Baltijas tirgum izšķiras tieši lēta darbaspēka dēļ. Piemēram, 1999. gadā divi ārvalstu tekstilrūpniecības nozarē investori analizēja iespējas ienākt Latvijas tirgū. Tomēr algu līmeņa dēļ tie izvēlējās Pakistanu un Bulgāriju. M. Elerts uzskata, ka Latvijas uzņēmējiem ir jācenšas ieņemt tādas nišas, kur darbaspēka lētums nav izšķirošais, lielāku uzsvaru liekot uz, piemēram, kvalitāti, produkta vienreizīgumu, piegāžu ātrumu. Latvijas viesstrādnieki Īrijā nepelna pat minimumu Diena. Viesstrādnieki, kas Īrijā ieradušies no Baltijas un citām ES neietilpstošām valstīm, dažkārt nesaņem pat valstī pieņemto minimālo algu, apgalvo Īrijas ārodbiedrību kongress (ICTU). Kā raksta īru laikrasts "The Irish Independent", pirmajā gadadienā, kopš Īrijā tika ieviesta 4,40 sterliņu mārciņu (Ls 3,98) stundas minimālā likme, ICTU aicina varas iestādes palielināt inspektoru skaitu, kuri kontrolē viesstrādnieku darba apmaksu. Rātslaukumā atrod viduslaiku ēkas fragmentus NRA. Rātsnama celtniecības vietā, veicot arheoloģisko izpēti, atsegti labi saglabājušās 14. gadsimta celtnes pamati. Patlaban arheologi atrakuši mūra ēkas stūri un trīs velvju balsta vietas. Senās celtnes izmēru arheologi nevarēja noteikt, jo ēka ir saplaisājusi un viens stūris tai ir norauts. Mūra ēkas fragmenti 6x6 metru platībā, kuriem kādreiz bijis velvju pārsegums, ir unikāls arheoloģisks atradums, jo tie piederējuši vienam no pirmajiem Rīgas mūra namiem. Uz ēkas saistību ar 14. gadsimtu, pēc arheologu domām, norāda mūrējuma tehnika - apmēram 90 centimetru biezo sienu mūrēšanai izmantoti dolomīta akmeņi. Kā vēstī rakstītie vēstures avoti, viduslaiku Rīgai bijusi raksturīga koka apbūve, bet sakarā ar daudzajiem ugunsgrēkiem 13. gadsimta beigās tika izdoti mūrnoteikumi, kuros bija teikts, ka turpmāk Rīgā jāceļ tikai mūra ēkas. Sākumā tās tika celtas no dolomīta akmeņiem. Pēc arheologu domām, viņu atradums ir bijis kādas sabiedriskas ēkas pagrabs, jo velves tajā laikā bijušas tikai īpaši turīgu ļaužu mājās. Senās ēkas iekšpusē atrastas arī dažādas sīklietas, bet to nav daudz, jo zemes slānis, kurā tās glabājušās, bijis ļoti mitrs. Kā vienu no interesantākajām arheologi demonstrēja kaula šaha figūriņu. SIA Rīgas nami pārstāvis Tālis Kauliņš stāstīja, ka arheologu atraktie ēkas fragmenti atrodas topošā Rātsnama pagalma daļā, kur pēc projekta bija paredzēts būvēt puspagraba autostāvvietu. T. Kauliņš ir vienisprātis ar arheologiem, ka Rātsnama būvprojektā būs veicamas izmaiņas. Patlaban tiekot gatavoti priekšlikumi senās ēkas eksponēšanai. Populārāko politiķu četrinieks nemainās Diena. Populārāko politiķu un valsts amatpersonu reitinga pirmais četrinieks pēdējā mēneša laikā nav mainījies, lai arī visiem nedaudz sarucis pozitīvā vērtējuma īpatsvars, liecina SKDS ikmēneša aptauja. Salīdzinot ar februāri, ievērojami uzlabojies TB/LNNK līdera Māra Grīnblata reitings, bet krities tas ir Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, kura darbību negatīvi vērtē visvairāk - 63% aptaujāto iedzīvotāju. Reitinga galvgalī joprojām ir Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuras darbību pozitīvi vērtē 76,9% aptaujāto iedzīvotāju, bet negatīvi - 17,3%. Viņai seko Latvijas Bankas prezidents Einars Repše un bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis. Ceturtais joprojām ir sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs, lai arī viņa reitings mēneša laikā krities par 6 punktiem. Ievērojami krities arī Latvijas ceļa frakcijas priekšsēdētājas Kristiānas Lībanes reitings, līdz ar to viņa no piektās vietas noslīdējusi uz devīto. Starp politiķiem, kas tiek vērtēti pārsvarā negatīvi, joprojām ir arī M.Grīnblats, taču viņa pozīcija ir ievērojami uzlabojusies - no -21,3 punktiem līdz -9,4 punktiem. Pretēja tendence vērojama A.Šķēles reitingā - no -28,6 punktiem tas krities līdz -37,5 punktiem. Rīgas mērs: Kārlis Ulmanis pieminekli nav pelnījis DELFI. Piemineklis Kārlim Ulmanim Rīgā nav jāceļ, vēl jo vairāk - tā novietošanai nav jāatvēl vieta Bastejkalnā, iepretim Rīgas domei, - šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Ulmanim ir nozīmīga vieta Latvijas vēsturē, viņš ir daudz darījis tās ekonomiskajam uzplaukumam, bet pieminekli šī personība nav pelnījusi, jo būtībā bija nedemokrātisks cilvēks, teica Bojārs. Neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām Latvijas Zemnieku savienība nāca klajā ar aicinājumu par tautas saziedotiem līdzekļiem uzcelt pieminekli Kārlim Ulmanim. Ir izsludināts konkurss par Ulmaņa pieminekļa māksliniecisko izveidi. Iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes Pieminekļu padome, kuru vadīja savienības "Latvijas ceļš" pārstāvis Juris Visockis, principā ir piekritusi, ka piemineklis Ulmanim tiek novietots Bastejkalna apstādījumos, iepretim Rīgas domes ēkai. Lattelekom veido datorcentrus BNS. Fiksēto sakaru operators "Lattelekom" turpinās veidot datorcentrus. Par to "Lattelekom" pirmā datorcentra Brīvības ielā 304 atklāšanā žurnālistus informēja "Lattelekom" mārketinga peciālists Jānis Lieģis. Viņš stāstīja, ka "Lattelekom" plāno paplašināt jau tikko atklāto datorcentru, kā arī nākotnē varētu veidot vēl citus datorcentrus Rīgā. Datorcentrs ir izvietots telpās, kas tika būvētas tālruņu centrāles vajadzībām. Centra drošība ir līdzvērtīga finansu iestāžu standartiem, jo darbojas videonovērošana, vairāku līmeņu drošības sistēmas, kā arī bruņota apsardze. Savukārt četri neatkarīgi strāvas avoti garantē nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, bet īpaša gaisa kondicionēšanas sistēma nodrošina nepieciešamos klimatiskos apstākļus. "Lattelekom" datu pārraides tīkls, kuram klients var pieslēgt savu aparatūru, nodrošina datu pārraidi ar ātrumu līdz 1000 megabitiem sekundē. Tāpat datorcentrā novietotās aparatūras pieslēgums "Lattelekom" datu pārraides tīklam ir par 35% lētāks nekā citur Latvijā. Rīga - e-biznesa norises vieta L. I. Ziņas. Šī gada martā LI darbinieki tikās ar Biroja 2000 vadību, lai apspriestu sadarbības iespējas, gatavojoties Baltijas jūras reģiona biznesa forumam "Uz harmonizētu e-biznesa vidi Baltijas jūras reģionā", kurš no 26. līdz 28.septembrim norisināsies Rīgā. Baltijas jūras reģiona e-biznesa foruma organizatori Birojs 2000 uzskata, ka forums dos iespēju Rietumeiropas un ASV kompānijām, kas darbojas jaunajās e-biznesa, e- komercijas, e-pārvaldes, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomās, tikties ar Baltijas jūras reģiona uzņēmumu vadītājiem un valdības pārstāvjiem. Rīga nav nejauši izvēlēta par foruma norises vietu, jo Latvijā veidojas labvēlīgi priekšnoteikumi informācijas sabiedrības attīstībai. To apstiprina arī nesen publicētais raksts Dānijas laikrakstā Mandag Morgens, kurš tapis pēc šī laikraksta speciālkorespondenta vizītes Latvijā, kuru sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju organizēja Latvijas institūts šī gada februārī. Raksta galvenā tēma ir IT tehnoloģiju attīstība raugoties no Dānijas perspektīvas, kur Latvija tiek minēta kā labs un pozitīvs piemērs straujai IT attīstībai. Valsts stāda mežus Rīgas Balss. Valsts a/s "Latvijas valsts meži" informē, ka šogad plāno atjaunot 12 000 hektāru meža. Pagājušogad tika apstādīti 12 900 hektāri, bet izcirsti 10 200 hektāri. Meža atjaunošanai sagādāti 12,1 miljons koku stādu. Trešdien svinīgā Meža dienu atklāšanā Krimuldā savu roku koku stādīšanā pielika arī premjers Andris Bērziņš un vairāki ministri. Spodrības mēnesis un meža dienas Diena. Lai sekmētu Rīgas teritorijas sakopšanu, ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu ir izsludināts spodrības mēnesis un meža dienas, kuras tiks organizētas no 2.aprīļa līdz 1.maijam. Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā, priekšpilsētu izpilddirektoriem uzdots organizēt pavasara sakopšanas darbus savās administratīvajās teritorijās, organizēt dzīvojamo māju, pagalmu, ielu un tām piegulošo teritoriju, ietvju, starpkvartālu pievedceļu sakopšanu, teritoriju sakārtošanu privātajā sektorā, atkritumu tvertņu laukumu, grāvju un strautu, kā arī apstādījumu sakopšanu. Rīgas sakopšanā pašvaldības struktūrvienības centīsies iesaistīt iedzīvotājus. Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem uzdots veikt regulārus reidus, lai apsekotu nesakoptās teritorijas, nelegālās izgāztuves Rīgā un sodītu likumpārkāpējus. Rīgas iedzīvotāji tiek aicināti informēt Rīgas domes vides departamenta pilsētvides pārvaldes darbiniekus par nesakoptām teritorijām Rīgas priekšpilsētās un rajonos, kā arī iesniegt priekšlikumus par to sakārtošanu. Māca bērniem iepazīt savu pilsētu NRA. Rīgas pirmsskolas pedagogu sagatavoto metodisko līdzekļu izstādē Rīgai 800, ko pirmdien atklāja pilsētas skolu valdes namā, pārstāvētas tēmas, kas atbilst aģentūras Rīga 800 Rīgas jubilejai minētajām, tostarp Rīgas torņi, Akmens Rīga, Zaļā Rīga, Rīga ūdenī, Lietišķā Rīga. Pedagogi piedāvā dažādas galda spēles, loto, rotaļu celtnes, saliekamus attēlus un izglītojošos materiālus par galvaspilsētu. Veidojot materiālus, vislielāko uzmanību pedagogi ir veltījuši Vecrīgai, tās namiem un ielām, tad citiem Rīgas rajoniem, lai bērni iepazītu katrs savu rajonu, tiltiem pār Daugavu, Rīgas parkiem un kalniem, kā arī Centrāltirgum. Izstāde būs apskatāma līdz 6. aprīlim. To slēdzot, tiks apbalvoti labāko ideju un darbu autori, kā arī izstādes apmeklētāju simpātija. Latviešu tautasdziesmas iekaro pasauli L.I. Ziņas. 29.martā Rīgas Latviešu biedrībā notika sanāksme, kurā plašāka sabiedrība tika iepazīstināta ar Latvijas pieteikumu UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstam. Pagājušā gada decembrī Latvija šim sarakstam pieteica latviešu tautasdziesmas. Projekta sagatavošanā piedalījās Latviešu folkloras krātuve, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Filmu Studija 2, Latvijas institūts, kā arī citi speciālisti. Sanāksmē katra projektā iesaistītā puse sniedza pārskatu par savu veikumu un ieguldījumu projektā, kā arī demonstrēja fragmentus no izdotajiem CD un video skici "Tautasdziesma". LI redaktore Ieva Pīgozne iepazīstināja auditoriju ar projekta ietvaros LI sagatavoto brošūru "Latvian Folk Songs. A Living Tradition" (Latviešu tautasdziesmas. Dzīvā tradīcija). Saulainais laiks veicina kūlas ugunsgrēkus LETA. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses sekretāre Solveiga Smiltene informēja, ka pēc aizvadītās nedēļas brīvdienās nolijušā lietus dažas dienas kūlas dedzināšanas ugunsgrēku skaits ievērojami bija samazinājies, taču otrdien un trešdien tas atkal pieaudzis. Piemēram, laikā no 18. līdz 31. martam VUGD saņēmis izsaukumus kopumā uz 901 kūlas ugunsgrēku, taču 1. aprīlī reģistrēti tikai 13 kūlas dedzināšanas ugunsgrēki, bet 2. aprīlī - 20. Trešdienas vakarā, 3. aprīlī, tika reģistrēti jau 57 šāda veida ugunsgrēki, kuros sausā zāle degusi 214,7 hektāru platībā. Arī šodien VUGD reģistrē arvien jaunus ugunsgrēkus, taču to precīzs skaits vēl nav zināms. Par ceļa stāvokli Baltijā varēs uzzināt Internetā DELFI. Turpmāk visi autobraucēji, kuriem ir pieejams internets, varēs uzzināt jaunumus par ceļa segumu stāvokli un laika apstākļiem visās Baltijas valstīs. Kā informēja Latvijas autoceļu direkcijas informācijas daļas vadītāja Daiga Mežapuķe, šāda informācija būs pieejama interneta mājas lapā www.lad.lv. Informācijas apkopošana notiks Latvijas Lietuvas, Igaunijas un Somijas ceļu administrāciju izstrādātā projekta "Ceļu meteoroloģisko staciju informācijas sistēma Baltijas valstīs" ietvaros. Bērzi piesaka pavasari NRA. Zemei atkūstot, sulu laiks ir klāt! Kad zeme sasilst līdz 4 grādiem, koku saknes sāk strādāt un intensīvi sāk cirkulēt sula. Tad ir skaidrs, ka bērzu sulu kārotāji var meklēt spaiņus, kannas un katlus un doties piemērota koka meklējumos. Naktīs vēl turas sals, bet teju teju viss notiks! Lai nepalaistu īsto laiku garām, bērzu var noskatīt jau tagad. Var tecināt arī no kļavām, bet to sulu nevar tik labi uzglabāt. Meža darbinieku biedrības prezidente Aija Zviedre uzsver - sulu tecināšanai vajadzētu izvēlēties bērzu, kas aug tīrā vidē, jo koks barojas no ūdeņiem, kas tam apkārt. Caurumu vislabāk urbt jaunā Mēnesī, jo tad sula esot saldāka un labāk tekot. Izvēlieties āra jeb nokarenos vai kārpainos bērzus - tos, kam grubuļaina miza. Tie ir piemērotāki, jo gardāka ir sula, un atšķirībā no purva bērza aug vieglāk sasniedzamās vietās. "Visiem kokiem sulas nav vienādas. Ilggadējs urbējs zinās atrast tādu, kam sula saldākas, bet vienu un to pašu koku katru gadu nevajag urbt - kādus pāris gadus jādod atpūta. Vienam kokam dažādos gados sula var būt atšķirīga - dažu gadu tā ir saldāka. Pērn sulas nebija tik saldas kā aizpagājušajā gadā," stāsta A. Zviedre. Pieredzējuši sulu tecinātāji apgalvo - ja vien viss tiek izdarīts, kā nākas, bērzam sulu tecināšana nekaitē. Dara tā: apmēram 30 cm augstumā no zemes izurbj caurumu 1,5-2 cm diametrā, ne dziļāku par 5 cm. Lai sulu dabūtu spainī, caurumā jāieliek mēlīte, pa kuru sulu novada spainī. Ja pie koka noliek vaļēju spaini, tajā sakrīt skudras un kukaiņi, jo arī tiem garšo sula. A. Zviedre sulu vākšanai iesaka izmantot plastmasas maisu, ko apsien ap koku tā, lai rene paliek maisā. Galvenais - īstajā laikā tecināšanu izbeigt, citādi kokam būs darīts pāri. Urbējam rūpīgi jāskatās - tiklīdz sula kļūst duļķaina, caurums jātaisa ciet. Šim nolūkam jāsameklē sausa koka tapa, vislabāk no malkas pagales iztēsts puļķis, kaut kas līdzīgs grābekļa zaram un ar to cieši jānoslēdz caurums. Sauss koks vajadzīgs tāpēc, ka, uzsūcot mitrumu, tas piebriest un urbumu noslēdz ciešāk. Zaļš koks mitrumu neuzsūc. No viena liela koka var iegūt 5-6 spaiņus sulas. Katru gadu sulu tecināšanas laiks nav vienāds. Ja pavasaris ir straujš, tai paliek tikai kādas pāris nedēļas. Ja pavasaris ieilgst, var tecināt ilgāk. Tiklīdz sāk plaukt lapas, sula kokā vairs tik intensīvi necirkulē, tās kļūst duļķainas. Tad arī sulu laiks beidzas. Tautas dziednieki apgalvo, ka katram cilvēkam pavasarī jāizdzer spainis bērzu sulas, tad visi sārņi no organisma būšot laukā. Sulas vajagot dzert tik, cik var. Pēc tādas kūres lieliski uzlabojoties pašsajūta. A. Zviedre stāsta, ka senie latvieši sulas glabājuši koka mucās un virsū uzbēruši graudus, vislabāk miežus. To kārta sulu blīvi nosedza un arī saraudzēja. Pēc kāda laika uzauga miežu sega. Saldumam pielika kādu karoti medus. Siena laikā šādi glabāta sula bija labākais dzēriens. Latvijas mēbeles Beverlihilsā Diena. Dārgākajā Beverlihilsas ielā "Rodeo Drive" vienā no mēbeļu veikaliem ir nopērkamas Limbažu rajona Vilkenes pagasta zemnieku saimniecībā "Rustuži" atjaunotas mēbeles. Pavisam vienkārši, bieži vien vairāk nekā simt gadu veci laika zoba bojāti un Latvijas lauku mājās sen noniecināti skapji, galdi un bufetes turīgajiem amerikāņiem ir ekskluzīvas lietas. Viņuprāt, ķirmju grauzumi nav defekts un šāda prece tiek dēvēta par ķirmjkoku. Bijušajam rīdziniekam A. Božem šī nodarbošanās sākusies kā tīra nejaušība. Arī Latvijā ir nopērkamas atjaunotas vecas mēbeles, taču izvaicāts par to, vai "Rustuži" nedomā atvērt savu veikalu, A. Bože atbild noliedzoši. Viņam rokas esot par īsu un laika par maz. Lai arī ASV mēbeļu tirdzniecībai esot savas sezonas - tās neviens nepērkot Ziemassvētku laikā un vasaras mēnešos, taču piegādes esot regulāras. Viņš spriež, ka nevarētu atļauties gaidīt, iekams prece Latvijā tiek iztirgota. Ak, pavasar! Ak, pavasar! Laiks ir tik- pat silts, pat vēl siltāks saulai- nāks un jaukāks, kā pagājušajā nedēļā. Viss zied, viss plaukst - zied puķītes, plaukst kokiem pirmās lapi- ņas! Un pūpoliņi!!! Tie groza savus pelēcīgi pūkainos vēderiņus sau- lītei un mums par prieku,jo svētdien taču Pūpol- svētdiena!!! Lai jūs visi tiekat tā mazliet nopērti... kā jau Pū- polsvētdienā! Apaļš kā pūpols! Apaļš kā pūpols!