Kas jauns Latvijā? Nr. 190: 2001. g. 13. - 19. aprīlis Kuģniecību pārdošot par 70 miljoniem NRA. Neoficiāla, bet droša informācija liecina, ka valdības noteiktā PVAS Latvijas kuģniecība (LK) 68% akciju paketes izsoles sākumcena ir 70 miljoni latu jeb aptuveni 51 santīms par akciju. Tādā gadījumā iznāk, ka visu LK valdība ir novērtējusi par aptuveni 102 miljoniem latu, kas ir gandrīz divas reizes mazāk par kompānijas bilances vērtību - 200 miljoniem latu. Gadījumā, ja piepildīsies LK privatizācijas procesa skeptiķu prognozes - viens no diviem atlikušajiem LK pretendentiem izrādīsies fiktīvs un līdz izsoles brīdim atkritīs -, LK pareizajam pretendentam tiks pārdota par to pašu cenu, kāda tika piedāvāta 1999. gada decembra neveiksmīgajā izsolē - 51 santīmu par akciju. Toreiz gan tika piedāvāti tikai 44% LK akciju, turklāt ar ievērojamu apgrūtinājumu - valstij pēc privatizācijas paliekošo tā saukto zelta akciju, kas ļautu bloķēt jebkurus stratēģiski svarīgos jauno īpašnieku lēmumus. Šoreiz privatizācijas noteikumi ir īpaši labvēlīgi jaunajam īpašniekam - tie paredz tikai trīs gadu termiņu, kurā LK nedrīkst pārdot tālāk un kurā tai jāpaliek reģistrētai Latvijā. Turklāt, pēc LK vadības sniegtās informācijas, pirms dažām nedēļām LK rīcībā esošie brīvie līdzekļi sasniedza 50 miljonus ASV dolāru jeb aptuveni 30 miljonus latu. Tas nozīmē, ka LK 68% akciju iekārojusī kompānija tās faktiski saņems par 40 miljoniem latu. Kopumā LK privatizācijai bija pieteikušās sešas kompānijas, bet valdība garajā sarakstā, kas varētu piedalīties, apstiprinājusi tikai divas. Viena no tām, iespējams, esot Singapūrā reģistrēts konsorcijs ar labi pazīstamo Latvijas politiķu barotāju Itera Latvija kā vienu no konsorcija ārzonu dalībniekiem. Pēdējā laikā gan parādījusies cita versija, proti, PA vēlamais pretendents - arī konsorcijs ar slēptu Itera līdzdalību - esot reģistrēts kādā arābu valstī. Prezidente dosies vizītē uz ASV Lauku Avīze. Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga šosvētdien vakarā izlidos uz ASV, kur no 23. līdz 30. aprīlim uzturēsies darba vizītē. Šī ir pirmā mūsu Valsts prezidentes vizīte ASV pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Viens no V. Vīķes - Freibergas brauciena mērķiem ir tuvāk iepazīties ar ASV jauno administrāciju. Tāpēc 23. aprīli V. Vīķe - Freiberga tiksies ar ASV viceprezidentu Diku Čeiniju un ASV valsts sekretāru Kolinu Pauelu. Mūsu valsts galvai paredzētas arī vienpadsmit tikšanās ar ASV kongresmeņiem un senatoriem. Tomēr galvenais šīs vizītes mērķis ir vēlreiz apstiprināt Latvijas prioritātes ārpolitikā, mūsu virzību uz NATO. V. Vīķe - Freiberga vizītes laikā uzstāsies arī vairākās sabiedriskās auditorijās. Viņa runās ASV un Baltijas Uzņēmējdarbības fondā, ASV Ārlietu un stratēģisko pētījumu fondā, kā arī starptautiskā organizācijā "Sievietes starptautiskajā drošības politikā". No 26. līdz 28. aprīlim Vašingtonā notiks Amerikas latviešu apvienības (ALA) jubilejas kongress. V. Vīķe - Freiberga atklās šo kongresu 27. aprīlī, kā arī pēcāk piedalīsies vairākos pasākumos. Tieši no V. Vīķes - Freibergas rokām Triju Zvaigžņu ordeni saņems ALA priekšsēdis Jānis Kukainis, kā arī vairāki citi latviešu aktīvisti Amerikā. V. Vīķi - Freibergu šajā vizītē pavadīs aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, NATO integrācijas padomes sekretārs admirālis Gaidis Zeibots, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, prezidentes kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars. Maina Rīgas brīvostas valdi NRA. Rīgas dome vakar mainīja Rīgas brīvostas valdi. Atbilstoši Rīgas brīvostas nolikumam par valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts jaunais Rīgas mērs Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pārstāvis Gundars Bojārs. Brīvostas valdē tika ievēlēti apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) pārstāvis Sergejs Dolgopolovs, LSDSP domes frakcijas priekšsēdētājs Jānis Gulbis, deputātu apvienības Centrs neoficiālais līderis Andris Ameriks un apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) biedrs Andris Ārgalis. Balsojums par Rīgas brīvostas valdi bija viens no svarīgākajiem ceļā uz koalīciju Rīgas domē. LSDSP valdes loceklis J.Dinēvičs skaidroja, ka pašlaik sociāldemokrātiem un TB/LNNK ir atšķirīgi viedokļi, kādā veidā tiks strādāts pie šā sadarbības dokumenta. J. Dinēvičs stāstīja, ka tēvzemieši vēloties šīs līgumattiecības veidot līdzīgi kā ar valdošās koalīcijas partijām valdībā, savukārt LSDSP esot cits viedoklis. Bez jau pieminētajiem Rīgas domes valdē deleģētajiem pārstāvjiem pār ostu joprojām valdīs likumā noteiktie ministriju pārstāvji. No Satiksmes ministrijas tas ir bezpartejiskais Vigo Legzdiņš, no Ekonomikas ministrijas - šķēlists Normunds Luste, no Finansu ministrijas - vēl viens tautpartijietis Edmunds Krastiņš (arī Rīgas domes deputāts), no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas - tēvzemietis Gatis Deksnis, bet Latvijas Attīstības aģentūru šajā struktūrā pārstāv Atis Sausnītis. Sociāldemokrāti sapinas vairākos līgumos Diena. Gan kreiso apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), gan Tēvzemei un brīvībai/LNNK uzskata, ka sociāldemokrāti nevar slēgt vairākus koalīcijas līgumus Rīgas domē, un kā vieni, tā otri ir pārliecināti, ka LSDSP to parakstīs tieši ar viņiem. No sociāldemokrātu vadošo politiķu teiktā var secināt, ka LSDSP izpildīs visas vienošanās par amatu sadali ar PCTVL, bet koalīcijas līgumu vēlas slēgt ar tēvzemiešiem. Taču, vērojot tēvzemiešu un sociāldemokrātu attiecības, jūtams, ka to starpā vēl nevalda savstarpējā uzticība, par ko liecina arī abu politisko spēku priekšsēžu izteikumi. TB/LNNK priekšsēdis Māris Grīnblats trešdien paziņoja, ka pēc balsojuma par Rīgas brīvostas valdi un LSDSP pārstāvja iecelšanas par izpilddirektoru, neredz pamata koalīcijas līguma slēgšanai ar LSDSP. Uz ostas valdi TB/LNNK bija izvirzījusi divus savus pārstāvjus un ar LSDSP it kā bijis mutiski saskaņots atbalsts abām kandidatūrām, taču valdē ievēlēja tikai vienu tēvzemieti. Sadarbības koordinācijas līgumā, ko LSDSP pirms mēra vēlēšanām parakstīja ar PCTVL, Darba partiju un Labklājības partiju ir teikts, ka "šis līgums ir starpposms ceļā uz Rīgas domē pārstāvēto politisko spēku koalīcijas izveidošanu un koalīcijas līguma sastādīšanu un parakstīšanu". PCTVL līderis Jānis Jurkāns, kas līgumu parakstīja, Dienai teica, ka ir jāturpina darbs pie šīs koalīcijas veidošanas un ka LSDSP nevar slēgt vairākus koalīcijas līgumus, jo neesot iespējams "darboties, pastāvot daudzsievībai". 7.aprīlī sociāldemokrāti parakstīja vienošanos par koalīcijas veidošanu ar TB/LNNK. Tā arī rakstiski apliecinājusi, ka respektē domes vairākuma pausto uzticību mēram Gundaram Bojāram, solot viņu negāzt no amata. LSDSP domes frakcijas priekšsēdis Jānis Gulbis norādīja, ka līgums ir sagatavošanā - kad tas būšot noslēgts, tad arī sabiedrību par to informēšot. Taču nav zināms, kas veidos šo koalīciju, kurai ir tikai 25 balsis. Apspriež teritoriālā iedalījuma projektu NRA. Pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ir vērtējams kā darba materiāls, kas tiks rūpīgi koriģēts. Trešdien tiekoties ar žurnālistiem, tā atzina pašvaldību vadītāji gan no Līvāniem, gan Jelgavas, gan Talsiem un Kuldīgas. Līdz šim pašvaldību vadītāji kritiski izteicās par šo projektu, jo nebija ar to iepazīstināti. Pašvaldību vadītāji skeptiski vērtē arī projektā piedāvāto reformas termiņa saīsināšanu un piedāvājumu jauno novadu domes vēlēšanas rīkot kopā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes reformu lietās Jānis Krūmiņš reformas bremzēšanu salīdzināja ar sēdēšanu upes malā, raugoties, kā no mazajām pašvaldībām aizplūst jaunatne un pieaug bezdarbs. Arī uzaicinātie pašvaldību vadītāji norādīja, ka mazās pašvaldības nespēj algot kvalificētus speciālistus, kas palīdzētu pagastam attīstīties. Turklāt arī Eiropas Savienība ir ieinteresēta, lai tās potenciālajās dalībvalstīs būtu iespējami lielākas un konkurētspējīgākas pašvaldības. Ministrs arī norādīja, ka šobrīd liela daļa pašvaldību nav spējīgas piesaistīt investīcijas, jo to administratīvās izmaksas ievērojami pārsniedz ieņēmumus, turklāt tās pat nespēj veikt teritoriālo plānojumu. J. Krūmiņš atzina, ka liela daļa mazo pagastu darbojas kā ģimenes uzņēmumi un pašvaldību vadītāji nevēlas mainīt ērtās pozīcijas. Ministrs arī skaidroja, ka nevienā pasaules valstī šāda veida reformas nav notikušas brīvprātīgi - aptuveni 70% gadījumu iedzīvotāji esot pret reformu, un nereti tā ilgstot pat vairākus gadu desmitus. Lattelekom akcijas varētu piedāvāt par sertifikātiem BNS. 14.maijā tiesvedības procesa starp "Lattelekom" līdzīpašniekiem - Latvijas valsti un konsorciju "Tilts Communication" (TC) - arbitri pieņems lēmumu par tālākajām darbībām tiesvedības procesā. Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis žurnālistiem pauda uzskatu, ka Latvija šajā procesā ir piesaistījusi "stiprus" ekspertus. Tāpat viņš norādīja, ka gadījumā, ja Latvijas valstij minētais tiesvedības process būs veiksmīgs, "Lattelekom" akcijas varētu tikt piedāvātas arī publiskajā piedāvājumā. TC ir vērsies starptautiskā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, apsūdzot to "Lattelekom" jumta līguma nosacījumu nepildīšanā. TC pārmet Latvijas valstij tās apņemšanos par desmit gadiem - līdz 2003.gadam - saīsināt "Lattelekom" monopoldarbības termiņu, kaut gan ar līdzīpašniekiem nav panākta vienošanās par kompensāciju. Savukārt Latvija TC pārmet, ka tas nav izpildījis saistības, kuras uzņēmās par telekomunikāciju modernizāciju Latvijā. Pašlaik Latvijas valstij pieder 51% "Lattelekom" kapitāla daļu, bet TC - 49%. Celulozes projekta slepenības plīvurs varētu gaist Diena. Piebalsojot jau kādu laiku sabiedrībā izskanošajām asajām diskusijām par iecerētās celulozes rūpnīcas radīto vides piesārņojumu, balsi sāk pacelt arī paši kokrūpniecības nozares pārstāvji. Turklāt viņus vairāk uztrauc nespēja iepazīties ar projekta ekonomisko izvērtējumu, kā arī bailes, ka valdības slepenie solījumi investoriem var radīt būtiskus izkropļojumus koksnes tirgū Latvijā un radīt nozarei zaudējumus. Tuvojoties laikam, kad būtu jāsāk līdz šim Latvijā lielākā investīciju projekta realizācija, diskusijas kļūst arvien emocionālākas, tā parādot, ka sabiedrībai pietrūkst informācijas par projektu kopumā. Arvīds Ozols, kas pārstāv valdības izveidoto darba grupu sarunās ar investoriem, atzīst, ka būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa. Tiek minēts, ka, iespējams, virkne patlaban konfidenciālu dokumentu varētu zaudēt savu noslēpumainības plīvuru un tie kļūtu par publiski pieejamiem. Starp šiem dokumentiem varētu būt projekta ekonomiskais izvērtējums, kas, kā atzīst A.Ozols, jau ir novecojis, un drīzumā pat iecerēts projektu vērtēt no jauna. Pieejamais ekonomiskais vērtējums, ņemot vērā labvēlīgu tirgus situāciju: Investīciju apjoms varētu sasniegt ap 500 miljonu latu. Rūpnīcas jauda - 600 000 tonnu celulozes gadā. Kredīti no kopējā investīciju apjoma varētu būt 60%, pašu investoru ieguldījums - 40%. Katras puses finansiālais ieguldījums varētu būt ap 130 miljonu eiro. Iekšzemes kopprodukta vienreizējs pieaugums kopumā varētu būt 3,3%. Vismaz 350 jaunu darba vietu rūpnīcā. Latvijas ieguldījumi rūpnīcas pievienošanai publiskajai infrastruktūrai - ap 2,5 miljoni latu. Celulozes eksporta apjoms 77,5 miljoni eiro gadā, taču samazinās papīrmalkas eksports. Rūpnīca patērēs 2 miljonus kubikmetru papīrmalkas un vienu miljonu kubikmetru šķeldas gadā. Elektrības importa samazinājums par 7,5 miljoniem eiro. Kārtējo maksājumu konta deficīta samazinājums par 20%. Valsts (bez dividendēm) ieguvums rūpnīcas normālā darbības režīmā 25 miljoni eiro gadā. Bojārs sola glābt Rīgas pili NRA. Jaunais Rīgas mērs Gundars Bojārs pēc viesošanās kritiskajā stāvoklī esošajā Rīgas pilī ir neizpratnē par valsts nespēju apsaimniekot savu īpašumu un sola rast atbalstu Rīgas pils saglabāšanai domes deputātu vidū. G. Bojārs atzina, ka, jau ieejot pils pagalmā, redzams, ka tas ir "traģiskā stāvoklī". Viņš pauda neizpratni par valsts nespēju apsaimniekot savu īpašumu un pieļāva iespēju, ka pilij atbalstu varētu sniegt arī Rīgas dome. "Tā nav tikai Valsts prezidentes pils, tā ir arī Rīgas pils," uzsvēra mērs. Viņš gan atturējās prognozēt, kāda varētu būt šī palīdzība, jo vispirms viņam jāiepazīstas ar remontdarbu tāmēm un jāpārrunā šis jautājums ar domes deputātiem. Rīgas pilī, kurā atrodas Valsts prezidenta kancelejas telpas un arī vairāki muzeji, apmeklētājiem ir slēgtas praktiski visas zāles, izņemot Ģerboņu zāli, taču arī tajā jau sāk parādīties plaisas. Pērnā gada nogalē pilī veikti atsevišķi remontdarbi, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra (VNĪA), kuras pārziņā ir Rīgas pils, tajos ieguldījusi 29 309 latus. Tie izlietoti bēniņu attīrīšanai no būvgružiem, bēniņu pretuguns apstrādei, pils pamatu nostiprināšanas izpētei un projektēšanai, ūdensvada, elektroinstalācijas rekonstrukcijas izpētei un projektēšanai, kā arī muzeju pieslēgšanai jaunam siltuma mezglam. Ir sākti arī pils jumta remontdarbi. VNĪA ģenerāldirektors Kalvis Bricis gada sākumā prognozēja, ka pils pamatu stiprināšana varētu sākties vasarā. Aģentūra ir saņēmusi Viļņas Ģeotehniskās universitātes speciālistu atzinumus, un pēc būvuzņēmēja atrašanas pamatu stiprināšana varētu sākties. Darbus uzraudzīs Lietuvas speciālisti, bet veiks vietējās būvfirmas. Kopumā Rīgas pils atjaunošanā paredzēts ieguldīt vienu miljonu latu, šajā summā iekļauta arī pašreizējo pils iemītnieku izmitināšana itās telpās. Preiļos veidos Latgales biznesa centru Diena. Jau vairāk nekā sešus gadus neapdzīvotajā Preiļu kultūras nama ēkā, iespējams, drīzumā varētu tikt iekārtots Biznesa informācijas un apmācības centrs, jo Preiļu novada domes izstrādātais projekts par Biznesa informācijas un apmācību centra MEDUS (Mazpilsētu ekonomikas dažādošana - uzņēmējdarbības sinerģija) veidošanu Eiropas Savienības Phare programmas atbalstītajā Latgales pilsētvides attīstības projektu konkursā ir izvirzījies kā viens no trim spēcīgākajiem. Kā Dienai pastāstīja Preiļu novada domes attīstības plānošanas speciālists Valērijs Stūris, tā kā Preiļos nav nevienas augstākās mācību iestādes, centra MEDUS uzdevums būs nodrošināt augstskolas, vidējā līmeņa izglītības iestāžu un Latgales uzņēmēju saskaņotu darbību, organizējot zināšanu pārvaldi vadības, kvalitātes vadības, informācijas tehnoloģiju, kā arī mārketinga un citu biznesa zinību jomās. Projekta ilgtspējību nodrošinās noslēgtais četrpusējais nodomu protokols starp Rēzeknes augstskolu, Preiļu valsts ģimnāziju, Preiļu arodskolu un Preiļu novada domi. Nolaidība kavē kanāla rekonstrukciju NRA. Rīgas domes Vides komiteja nolēmusi rīkot izsoli par tiesībām veikt Pilsētas kanāla un kanālmalu apstādījumu rekonstrukcijas otrās kārtas darbus, kas, iespējams, neļaus kanālmalas sakārtot līdz Rīgas 800 gadu jubilejai. Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Valdis Kalnozols atzina: "Jautājums patiešām ir sāpīgs, jo pilsēta varbūt netiks apzaļumota (līdz svētkiem), taču komitejai ir jāpieņem lēmums, lai budžeta līdzekļi tiktu izlietoti, cik vien iespējams, saudzīgi un ekonomiski." Tiesa, šo konkursu domei vajadzēja izsludināt jau februārī, taču kādas pagaidām nenoskaidrotas amatpersonas nolaidības dēļ tas tā arī nav izdarīts, informēja V. Kalnozols. Viņš pavēstīja, ka uzrakstīts iesniegums domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram, lai viņš uzdotu veikt dienesta izmeklēšanu, "kurš no Rīgas domes darbiniekiem ir vainīgs, ka šis konkurss netika izsludināts laikus, ar ko radies zaudējums Rīgas tēlam." Pilsētas kanāla un kanālmalu rekonstrukcijai budžetā atvēlēti 6,5 miljoni latu, no kuriem aptuveni 4 miljoni jau iztērēti. No šīs summas 3,6 miljoni latu tērēti kanāla padziļināšanai, bet pārējā summa - kanālmalas stiprināšanai. Visu darbu nobeigšanai vēl nepieciešama diezgan krietna summa - aptuveni 1 300 000 latu, kas nepieciešami kanālmalas apzaļumošanai, elektrotīklu pārbūvei, apgaismojuma sistēmas modernizācijai, soliņu nomaiņai parkos utt. Iespējams, ka izsole ļaus nedaudz ietaupīt budžeta līdzekļus. Tagad konkursa komisija sagatavos izsoles nolikumu, kā arī lems, kā rīkoties turpmāk, taču laiks tik un tā ir zaudēts. V. Kalnozols gan atzina, ka pat izsludinot konkursu laikus tiktu nokavēta jaunu koku stādīšana kanālmalas apstādījumos, jo šo darbu vajadzējis paveikt jau līdz maijam. Par konkursa rīkošanas un tā noslēguma termiņiem domnieks pagaidām precīzāk informēt nevarēja. Iedzīvotājus satrauc bezdarbs un mazie pabalsti NRA. Šā gada martā par aktuālākajām problēmām sabiedrībā Latvijas iedzīvotāji atzinuši sociālās aizsardzības un sociālās politikas jautājumus, bezdarba problēmu risināšanu un jaunu darba vietu radīšanu, kā arī iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanu, informē Sabiedriskās domas pētījumu centrā SKDS. Martā iedzīvotāji biežāk aicinājuši attīstīt ekonomiku, risināt ar korupciju saistītos jautājumus, kā arī uzlabot situāciju veselības aizsardzības un drošības jomā. Respondenti aicinājuši aktivizēt cīņu pret noziedzību, narkomāniju un korupciju. Bieži prasīts paaugstināt medmāsu algas, pausta neapmierinātība ar medikamentu iegādes kārtību. Sociālās aizsardzības jautājumus par aktuāliem atzinuši 36,1% iedzīvotāju, to skaitā 17,7% uztrauc ar pensijām saistīto problēmu risināšana un atbalsts pensionāriem, savukārt 9,2% iedzīvotāju uztrauc bērnu pabalstu paaugstināšana. Nepieciešamību risināt bezdarba problēmu un radīt jaunas darba vietas atzinuši 32,4% iedzīvotāju, bet par iedzīvotāju dzīves līmeņa - algu - paaugstināšanu izteikušies 23,5% aptaujāto. Kā aktuālās problēmas 22,1% minējuši izglītības jautājumus, 19,6% veselības aizsardzības jautājumus, 18,6% ekonomikas attīstību, 14,5% korupcijas novēršanu, 12,8% valsts finansu politiku, 12% lauksaimniecības problēmas, bet 11,2% alkoholismu un narkomāniju. Ar valdības darbu saistītās problēmas par aktuālām atzina tikai 6,1% aptaujāto, sabiedrības integrācijas jautājumus - 5,4% aptaujāto, cilvēktiesību aizsardzību - 2,3% aptaujāto, privatizācijas jautājumus - 1% aptaujāto, bet ar Saeimas darbu saistītās problēmas - 0,6% aptaujāto. Rīgā un Kurzemē problēmas rada sociālā aizsardzība, bezdarbs un dzīves līmenis, Vidzemē - sociālā aizsardzība, izglītība un bezdarbs, Zemgalē - bezdarbs, sociālā aizsardzība un iedzīvotāju dzīveslīmenis, bet Latgalē - bezdarbs, sociālā un veselības aizsardzība. Represētie iestājas par pieminekļa novietošanu Esplanādē BNS. Jūrmalas nepatiesi represēto klubs prasa Valsts prezidentei, premjeram un Rīgas mēram nepārskatīt represēto pieminekļa veidu un atrašanos Esplanādē un atklāt pieminekli 14.jūnijā. Atklātajā vēstulē amatpersonām, kuru parakstījuši kluba prezidente Helēna Koziorova un vairāki citi cilvēki, izteikta prasība atklāt pieminekli noteiktajā laikā - 14.junijā. Vēstulē norādīts, ka piemineklim jāatrodas centrā un to nedrīkst slēpt nomalē. Vēstules autori uzskata, ka piemineklis "Putenī", kas jau ir gatavs un kuru vajag tikai uzstādīt Esplanādē, ir "akmenī kaltā Latvijas vēsture" un tā uzdevums ir atgādināt vēstures notikumus. "Vai nepietiek mūs morāli spīdzināt, te paziņojot par pieminekļa atklāšanu, te to atsaucot?" raksta nepatiesi represētie. Komunistiskā terora upuriem veltītā pieminekļa uzstādīšanas un apkārtējās teritorijas sakārtošanas konkursā uzvarētāju noteikšana atlikta uz nedēļu, jo domes Attīstības komiteja vēloties vēlreiz izvērtēt pieminekļa atrašanās vietu un to, kādam piemineklim jāizskatās. Komunistiskā terora upuriem veltītā pieminekļa uzstādīšanai Esplanādē un apkārtējās teritorijas sakārtošanai atvēlēti 98 607 lati, bet konkursā pieteikušos firmu piedāvātās cenas svārstās no 97 000 līdz 145 000 latu. Pārbaudīs Rīgas domnieku valodas zināšanas Rīgas Balss. Valsts valodas centrs (VVC) nolēmis pārbaudīt krievvalodīgo Rīgas domnieku valsts valodas līmeni. Šādu iniciatīvu VVC uzņēmies pēc "Rīgas Balss" publikācijas "Domnieku krēslos iesēduši latviešu valodas analfabēti". Par savu kolēgu apšaubāmajām latviešu valodas zināšanām ir sašutuši Rīgas domes labējo partiju deputāti. Vieslielāko nosodījumu izsaka LC un TP domnieki, bet TB/LNNK pārstāvji savos izteikumos ir daudz diplomātiskāki. TB/LNNK frakcijas vadītājs Jānis Birks teica, ka viņš ar Sergeju Zaletajevu un Leonidu Kurdjumovu darba darīšanas esot risinājis latviešu valodā. Abortu skaits Latvijā pārsniedz dzemdību skaitu BNS. Pērn Latvijā kopējais abortu skaits par 2045 gadījumiem pārsniedza dzemdību skaitu, informē Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras (VSMTA) Veselības statistikas departaments. Departamenta pētījuma "Tautas veselība un veselības aprūpe Latvijā 1991-2000" dati liecina, ka tikai 1999.gadā pirmo reizi deviņdesmitajos gados abortu skaits nepārsniedza dzemdību skaitu - uz 100 dzemdībām 93 aborti. Savukārt 2000.gadā valstī uz 20 151 dzemdībām reģistrēts 22 201 aborts (tajā skaitā arī patoloģiskie). VSMTA pētījumā ir teikts, ka lai gan mākslīgo abortu skaits pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir nedaudz mazinājies: no 25 933 izdarītiem mākslīgiem abortiem 1995. gadā līdz 17 240 abortiem 2000. gadā, tomēr Latvija joprojām vēl izceļas ar lielo abortu skaitu attīstītu Eiropas valstu vidū. Tas norāda, ka Latvijā kontracepcijas metodes nav dominējošās dzimstības regulēšanā. 1999.gadā uz 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem izdarīti 933 aborti, bet uz 1000 reproduktīvā vecuma sievietēm (15-44 gadi) - 34,6 mākslīgie aborti. Abortu negatīvā loma ietekmē ne tikai demogrāfisko situāciju un ģimenes plānošanas procesus, bet veicina arī sieviešu dzimumorgānu hroniskās slimības. To apstiprina ārpusdzemdes grūtniecību skaita pieaugums par 1,5 reizēm, salīdzinot ar 1991. gadu. VSMTA dati par kontracepcijas izplatītākajiem veidiem Latvijā liecina, ka 1991. gadā uz 1000 reproduktīvā vecuma sievietēm intrauterīno kontracepciju jeb spirāles metodi ir lietojušas 172 sievietes, bet hormonālo kontracepciju - 15 sievietes. Savukārt 2000. gadā spirāli ievadīja tikai 54 sievietes, bet 111 sievietes lietoja hormonālos kontracepcijas līdzekļus. Kavējas jaunu personas dokumentu ieviešana NRA. Ministru kabinets šonedēļ laika trūkuma dēļ kārtējo reizi atlika identifikācijas karšu koncepcijas izskatīšanu. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī jautājumu par risinājuma variantiem identifikācijas karšu izmantošanai vēlēšanās. Atliekot identifikācijas karšu ieviešanu, netiks izpildīts valdības deklarācijas noteiktais termiņš - līdz šā gada 1. jūlijam izveidot jaunu personu apliecinošu dokumentu sistēmu. Koncepcijas mērķis ir Latvijā ieviest jaunus personu apliecinošus dokumentus, kas atbilst starptautiskajām un Eiropas Savienības (ES) prasībām - nacionālās identifikācijas kartes. Šiem dokumentiem būs jāveido vienota un saskaņota sistēma ar pasu tipa dokumentiem. Precizējot koncepciju un izstrādājot tajā grozījumus, ņemta vērā labākā ārvalstu pieredze un saskaņotas izmaksas valsts budžetā, informēja PMLP priekšnieka vietnieks Andris Jānis Lejiņš. A. J. Lejiņš skaidroja, ka daudzās valstīs identifikācijas kartes tiek izmantotas personas apliecināšanai valsts iekšienē, bet pases - tikai ceļošanai uz ārvalstīm. Identifikācijas kartes lieto 13 ES dalībvalstīs, un kopumā apmēram 100 pasaules valstīs tiek izsniegtas universālās identifikācijas kartes, kas tiek lietotas visdažādākajiem mērķiem. Igaunijā pagājušajā gadā stājās spēkā Identifikācijas dokumentu likums, kas paredz no 2002. gada 1. janvāra sākt šo karšu izsniegšanu. Šajā valstī jau ir beidzies identifikācijas karšu izgatavošanas konkurss. Savukārt Lietuvas valdība ir atļāvusi izsludināt pasu un identifikācijas karšu izgatavošanas konkursu. Grozījumi koncepcijā paredz iespēju iedzīvotājiem saņemt identifikācijas kartes ar plašas funkcionalitātes mikroprocesoru kā izvēles elementu. Paredzēts, ka paši iedzīvotāji varēs izvēlēties, kādu mikroprocesora veidu iestrādāt identifikācijas kartē. Visām personām identifikācijas kartē tiks iekļauta vienreiz ierakstāma mikroshēma personas identificēšanai. Mikroshēmas pašizmaksa būs 43 santīmi. Pēc personas izvēles identifikācijas kartē varēs iestrādāt mikroprocesoru ar ļoti plašu funkcionalitāti, ļaujot īstenot elektronisko parakstu. Šādas kartes pašizmaksa pārsniegs deviņus latus, un tiek prognozēts, ka tās tuvākajos gados izvēlēsies aptuveni 50 000 personu. Paredzēts izsniegt 2 450 000 identifikācijas karšu ar vienkāršu atmiņas mikroshēmu, un kopējās divu veidu identifikācijas karšu izmaksas būs 4 399 100 latu. Domājot par karšu ieviešanas variantiem, Iekšlietu ministrija atbalsta konkrēta laika noteikšanu - līdz 2005. gada 1. janvārim -, kad visiem Latvijas iedzīvotājiem jāsaņem identifikācijas kartes. Otrs variants paredz pakāpenisku iedzīvotāju nodrošināšanu ar kartēm desmit gadu laikā. Mazo valodu apguve palīdz saglabāt možu garu Diena. Pasaules mazāk izplatīto valodu nākotne joprojām ir karstām diskusijām pakļauts temats, kas nedēļas nogalē būs degpunktā arī Latvijā, jo ceturtdien Rīgā atklāja starptautisku konferenci Mazās valodas XXI gadsimta Eiropā. Valodu daudzveidību ir iespējams izmantot, lai attīstītu modernās ekonomikas konkurences apstākļos īpaši svarīgās iedzīvotāju intelektuālās darbaspējas. Izrādās, vairākos neatkarīgos sociolingvistu un psihologu pētījumos secināts, ka valodu apguve ir vislabākais treniņš smadzenēm, neļaujot samazināties to aktivitātei arī vecumā. Turklāt jaunas valodas esot iespējams un pat nepieciešams mācīties jebkurā vecumā. Viens no konferences dalībniekiem Eiropas Padomes Moderno valodu nodaļas vadītājs Džozefs Šīlzs ir pārliecināts, ka šis atklājums varētu palīdzēt Eiropai pārvarēt demogrāfisko krīzi, jo iedzīvotāji ilgāk saglabātu intelektuālās darbspējas, neskatoties uz darbaspējīgā vecuma sliekšņa pārkāpšanu. Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē ir sakritusi ar šīs organizācijas pasludināto Eiropas valodu gadu, tādēļ tās rīkotā konference ieguvusi īpašu starptautisku ievērību un nodrošinājusi daudzu prominentu valodnieku, starptautisko organizāciju ekspertu un EP dalībvalstu amatpersonu līdzdalību. Savukārt Latvijas valodniekos tas viesis jaunas cerības uz pozitīvām pārmaiņām un lielāku valsts atbalstu latviešu valodas kopšanā un attīstīšanā. Galvenais konferences mērķis esot kliedēt neskaitāmos mītus par valodu lomu un izredzēm nākotnes sabiedrībā - kaut vai par to, ka nākotnes pasaule būs vienvalodīga, jo lielākā daļa valodu izmiršot vai kļūšot par trauslu muzeja vērtību, skaidroja valodniece Ina Druviete. Patiesībā jaunākie pētījumi liecinot, ka valodu skaita samazināšanās Eiropā ir apstājusies, un indivīdu vērtējums par noteiktas valodas prasmes ekonomisko izdevīgumu saziņas procesā vairs netiek uzskatīta par vienīgo valodas dzīvotspējas kritēriju. Latviešu valoda patiesībā ir viena no pasaulē lielākajām, jo vēl tikai 200 no pavisam 6000 pasaules valodām runā vairāk nekā viens miljons cilvēku. Tomēr latviešu valodas attīstības apstākļi ir krietni sarežģītāki nekā citās Baltijas valstīs, jo vienlaikus nākas izturēt ļoti sīvu angļu un krievu valodu konkurenci, piebilst I.Druviete. Šobrīd Latvijā latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanai nepilsoņiem tiek tērēti septiņi miljoni latu, kas ir trīs reizes mazāk, nekā iznāk atlicināt tās kopšanai un piemērošanai straujajām pārmaiņām sabiedrības saziņas vajadzībās. Pie Rēzeknes top kārtējā deputāta māja TVNET. Saeimas deputāts no Tautas saskaņas partijas Jānis Urbanovičs, iespējams, ir saistīts ar aptuveni 300 tūkstošus latu vērta namīpašuma celtniecību pie Rēzeknes. Īpaši interesantu šo faktu dara tas, ka viņa aizvadītā gada ienākumi ir aptuveni 12 tūkstoši latu. Kaut arī juridiski jaunceltne deputātam nepieder, vairākas pazīmes liecina par pretējo. Laikraksta Lauku avīze pētījums liecina, ka māja tiek būvēta uz Urbanoviča sievasmāsai piederošas zemes. Pavisam netālu ir paša deputāta ģimenes māja un skaidri var redzēt, ka abiem īpašumiem ir pat kopēja sēta. Urbanovičs skaidro, ka patiesais ēkas īpašnieks ir Rēzeknes uzņēmējs Anatolijs Gornšteins un īstenībā tur tiekot būvēta lauku viesnīca. Projektā gan teikts, ka tā ir dzīvojamā māja un par to liek domāt telpu izvietojums projektā. Arī celtnieki esot pārliecināti, ka īstais saimnieks ir Urbanovičs. Urbanovičs intervijā uzsvēra, ka pārtiekot tikai no deputāta algas un viņam nav tādu līdzekļu. Panorāmas pētījums, ko apstiprina ar tranzīta biznesu saistīti cilvēki, tomēr liecina, ka viņš aktīvi lobējis atsevišķu privātfirmu intereses, palīdzot saņemt tranzītkravas no Uzbekistānas. Viņš savulaik darbojies abu valstu starpvaldību un Saeimas komisijās, palīdzot kādai Ventspils firmai iegūt kokvilnas pārvadājumu kvotu. Viņa aktivitātes Uzbekistānā atcerējās arī satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs. To deputāts nenoliedz, taču apgalvo, ka strādājis tikai valsts labā, bez atlīdzības. No vilka bēgot ieskrējām lācim nagos - negribējām lietu Lieldienās un sagaidījām sniegu!!! Pamatīgu snieg- puteni, kas nepilnas diennakts laikā uz zemes atstāja 18-20 cm biezu sniega kārtu. Pat  Ziemassvētkos  tāds sniegs nebija,  vis- maz Rīgā ne.Taču jau pirmdien, spīdot sau- lītei, sniegs sāka strauji kust. Un šodien jau vairs nekas neliecina par ne visai patīka- mo pārsteigumu, kādu piedzīvojām. Nu jau gaiss atkal ir sasilis līdz +10 oC - +12oC (dienā). Tā lūk mums gāja Lieldienās. Varējām vien rīkot olu medības sniegā.