K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 191: 20. - 26. aprīlis Džordžs Bušs tiekas ar Vairu Vīķi Freibergu Diena. Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālās vizītes ASV pirmajā dienā notikusi iepriekš neplānota pusstundu ilga tikšanās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš negaidīti pievienojies, viņai tiekoties ar ASV viceprezidentu Ričardu Čeiniju. Dž.Bušs īpaši atzīmējis Latvijas sasniegumus aizvadītajā desmitgadē un apsolījis turpināt eiroatlantiskās integrācijas procesu. Savukārt Valsts prezidente pateikusies Dž.Bušam par ASV atbalstu un mudinājusi viņu stiprināt ASV klātbūtni Eiropā, uzsverot, ka bez ASV aktīvas klātbūtnes Eiropas drošība nav iedomājama. Dž.Bušu ieinteresējuši Latvijas paveiktais miera operācijās un Eiropas drošības stiprināšanā, par ko viņam nekavējoties pastāstījusi V.Vīķe-Freiberga. Tāpat sarunā skarti sabiedrības integrācijas jautājumi. Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis atzina, ka Dž.Bušs bijis ļoti labi informēts par Latvijas sasniegumiem un izteicis pilnīgu atbalstu Latvijas īstenotajai integrācijas politikai. Fakts, ka prezidentei tika nodrošinātas atsevišķas divpusējas tikšanās ar pašu ASV prezidentu un visām viņa administrācijas augstākajām amatpersonām, ieskaitot ASV viceprezidentu R.Čeiniju un valsts sekretāru Kolinu Pauelu, ir nepieredzēts izņēmums ierastajā Vašingtonas attieksmē pret tā sauktajām iepazīšanās vizītēm, uzskata bijušais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš. V.Vīķes-Freibergas vizīte ASV notiek ļoti izšķirošā brīdī visām trim Baltijas valstīm, jo tieši šobrīd notiek cīņa starp ASV Kongresa abu palātu pārstāvjiem un prezidenta administrāciju par turpmāko nostāju NATO paplašināšanas jautājumā 2002.gada alianses sammitā Prāgā, sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš. A.Lejiņš uzskata, ka vizītes laikā ASV beidzot kļuvusi pilnībā skaidra tās ārpolitika pret Baltijas valstīm, un Latvija varēs mērķtiecīgāk virzīt savus centienus sabiedroto meklēšanai pagaidām pret NATO skeptiski noskaņotajās Eiropas valstīs. LK Privatizācija laikam izgāzusies NRA. Pēc plašākas argumentētas kritikas presē par Latvijas kuģniecības (LK) privatizācijas niecīgo izsoles sākumcenu un privatizācijas pretendentiem, amatpersonu rīcībā jūtamas pazīmes, kas liecina par vēlmi atbrīvoties no atbildības par privatizāciju. Taujāts par LK privatizācijas iespējamā iznākuma ietekmi uz valdības stabilitāti, Ministru prezidents Andris Bērziņš noskaldīja: "Kāds sakars valdībai ar Latvijas kuģniecību!" Žurnālistu neizpratni par šādu premjera nostāju un atgādinājumu, ka valdība, piemēram, apstiprināja LK izsoles sākumcenu un pretendentus, premjers aplaimoja ar atbildi: "Nu un tad!? Ja arī LK netiks privatizēta, tā turpinās darboties kā valsts uzņēmums." Arī LC frakcija vairs nejūtas atbildīga par kuģniecības tālāko likteni. Kā sacīja frakcijas vadītāja pienākumus pildošais Romualds Ražuks, "frakcija nav tik kompetenta, lai izvērtētu informāciju par privatizāciju". R. Ražuks paskaidroja, ka frakcija esot tikai uzklausījusi informāciju, kā tapusi LK izsoles sākumcena. Jāatgādina, ka vienam no LK privatizācijas konsultantiem auditorfirmai BDO Invest-Rīga ir arī redzama sadarbība ar Tautas partiju, tā apstiprinājusi TP finansiālās darbības atzinumu. Cits LC biedrs, proti, Tautsaimniecības komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns trešdien atzina: "Negodīgums LK privatizācijā var izsaukt totālu politisko - valdības un arī parlamenta krīzi Latvijā." Kā jau ziņots, pirms divām nedēļām, atverot divu atlikušo LK pretendentu aploksnes ar cenu piedāvājumiem par LK 68% akciju paketi, gan Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis (LC), gan ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis (TP), gan sabiedrības par atklātību Delna pārstāve paziņoja, ka ar privatizācijas procesu viss esot kārtībā. PA šefs J. Naglis pat nāca klajā ar secinājumu, ka LK privatizācija esot "caurspīdīgākā Eiropā". Pretēji A. Bērziņam Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) saskata tiešu valdības atbildību par kuģniecībai noteikto nožēlojamo izsoles sākumcenu - 70 miljoniem latu, turklāt neievērojot LK brīvos līdzekļus 30 miljonu latu apjomā, kā arī iespējamo izsoles iznākumu. Sociķi tāpēc atkārtoti pieprasīs A. Bērziņa vai A. Kalvīša demisiju. "Arī atsevišķi valdības deputāti, manuprāt, šo jautājumu izvērtēs kritiski, ne vairs caur rozā brillēm, un tie deputāti no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK), kas kritiski izteikušies par privatizāciju, balsos par demisiju," sprieda LSDSP frakcijas priekšsēdētājs E. Baldzēns. Lai gan A. Kalvītis, A. Bērziņš un LK privatizāciju uzraugošā Delna privatizācijas procesu pasludinājuši par absolūti caurspīdīgu, informācija par to oficiāli nav bijusi pieejama nedz vienkāršajai tautai, nedz deputātiem, pat ne Saeimas izmeklēšanas komisijai un J. Nagļa vietniekam V. Šadinovam. "Informācijas vispār nav. Ir smieklīgi runāt par privatizācijas caurspīdīgumu, kad dati netiek doti pat Saeimas izmeklēšanas komisijai LK privatizācijas jautājumos. PA atbildes uz komisijas jautājumiem vienmēr bijušas smieklīgas - kā izvairīšanās no atbildes sniegšanas," vērtēja jaunais izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Imants Burvis. TB/LNNK frakcijas vadītājs Vents Balodis atzina, ka informācija par LK privatizācijas procesu vienmēr bijusi konfidenciāla un sabiedrības locekļi, to skaitā deputāti, par to uzzinājuši tikai no preses. Draud reāla augstākās izglītības degradēšanās Diena. Mēnešiem nespējot izstrādāt studentu kreditēšanas kārtību no banku līdzekļiem, šovasar lielajās augstskolās konkurss uz vienu sociālo kredītu varētu sasniegt astoņus pretendentus. Studiju maksa augstskolās tikmēr aug - uz augstākās izglītības krahu piketā pie valdības nama norādīja studenti. Augstākās izglītības pieejamība, neskatoties uz tās pieaugošo dārdzību, līdz šim pamatota ar iespēju ņemt kredītus. Tā kā valsts līdzekļu tam un augstākajai izglītībai kopumā sen jau par maz, izglītības stratēģi solījuši gandrīz neierobežotu iespēju ņemt kredītus no kredītiestāžu līdzekļiem. Tas paaugstinātu arī studentiem nepietiekamo sociālo kredītu 35 latu apmērā vismaz līdz 60 latiem mēnesī. Par Izglītības un zinātnes ministrijas kreditēšanas projektu no komercbanku līdzekļiem runāts jau vismaz gadu. Augstākās izglītības padome (AIP) savā 19. aprīļa sēdē projektam, kas varētu pretendēt uz pēdējā statusu, devusi savu akceptu. Galīgi nepieņemams tas joprojām šķiet studentus pārstāvošajai Latvijas Studentu apvienībai (LSA). Projekta virzībai uz Ministru kabinetu, šķiet, pienācis pēdējais laiks. Turklāt arī no valdības tas prasīs politisku izšķiršanos. Liela daļa tiltu ir kritiskā stāvoklī NRA. Ja tuvākajā laikā Latvijas autoceļu tīklā esošajiem tiltiem netiks rasts finansējums aptuveni 10 miljonu latu gadā, tad situācija uz ceļiem var kļūt pavisam kritiska. Latvijas autoceļu tīklā ir 928 tilti, no kuriem 545 tiltu (59% no kopējā tiltu skaita) tehniskais stāvoklis vērtējams kā slikts, ar tendenci strauji pasliktināties, liecina Satiksmes ministrijas (SM) veiktais pētījums. Šobrīd apmierinošs tehniskais stāvoklis ir tikai 221 tiltam (23%), bet vēl 72 tiltus (8%) jau ir izdevies rekonstruēt. No visiem Latvijas tiltiem 172 objektu (18%) konstrukcijas tehniskais stāvoklis vērtējams kā kritisks, jo šiem tiltiem pilnīgi vai daļēji sagruvušas brauktuves konstrukcijas, bojāti balsti, ka arī laidumus pārsedzošās konstrukcijas. Savukārt uz 68 tiltiem (7%) nācies jau ieviest tehniskās ekspluatācijas ierobežojumus, tas ir, kravnesības slodzes ierobežojumus, vai arī samazināt tilta braukšanas joslu gabarītus, automašīnas braukšanas ātrumu un distanci utt. Lai novērstu draudīgo situāciju, pēc SM speciālistu domām, nekavējoties nepieciešami vismaz 10 miljoni latu gadā. Kopumā no visiem tiltiem 874 ir no dzelzsbetona, 21 - no tērauda, 14 tilti būvēti no akmens, bet 19 tilti - no koka. Baltijas valstis kļuvušas par seksa centriem LETA. Latvija, Lietuva un Igaunija ir kļuvušas par Rietumeiropas seksa centriem, kuros darbojas sievietes no bijušās Padomju Savienības, secinājuši apjomīga pētījuma autori no ASV "DePaul" universitātes Starptautisko cilvēktiesību likumu institūta. Kā liecina apjomīgā, trīs gadus ilgušā pētījuma rezultāti, 2 miljoni sieviešu un bērnu tiek pārdoti seksa verdzībā visā pasaulē, un robežu šķērsošanas un citu tirdzniecības barjeru atvieglojumi ir vēl vairāk saasinājuši šo problēmu. Kā ziņo aģentūra "United Press International" (UPI), "DePaul" universitātes institūta ziņojumā konstatēts, ka 80% cilvēku, kuri tiek pārdoti seksa verdzībā, ir jaunāki par 24 gadiem, turklāt daži bērni ir pat 6 gadus veci. Ik gadu aptuveni 30 000 cilvēku iet bojā no ļaunprātīgas izmantošanas, spīdzināšanas, nevērīgas izturēšanās un slimībām. "Šo parādību veicina nabadzība un vienaldzība pret sieviešu un bērnu tiesībām, kā arī konflikti un politiskie nemieri dažādās pasaules daļās," teikts institūta ziņojumā, kas tapis pēc trīs gadus ilgiem pētījumiem seksuālās ekspluatācijas jomā visas pasaules mērogā. "Liberalizētās robežas un to šķērsošanas atvieglojumi ir pārvērtuši cilvēku kontrabandu par ienesīgu kriminālo biznesu." Aptuveni puse verdzībā pārdoto cilvēku nonāk starptautiskajā tirgū, teikts ziņojumā, taču valstis, uz kurām viņi tiek pārdoti, neuzskata šos cilvēkus par upuriem. "Upuriem nav neviena, pie kā vērsties pēc palīdzības," konstatēts ziņojumā. "Likuma sargi bieži vien ir noslēguši slepenu vienošanos ar kontrabandistiem un ekspluatētājiem, un tie, kuriem upuri lūdz palīdzību, atdod viņus atpakaļ sagūstītājiem. Viņu bezcerība un izmisums nav aprakstāmi." 90% Latvijas iedzīvotāju neuzticas valdībai BNS. Naturalizācijas pārvaldes veiktais pētījums par sabiedrības integrāciju Latvijā liecina, ka satraucoši liela ir sabiedrības neuzticība valsts institūcijām un likuma taisnīgumam. Tā preses konferencē, prezentējot iedzīvotāju aptaujas pētījumu "Ceļā uz pilsonisko sabiedrību 2000", sacīja Naturalizācijas pārvaldes priekšsēdētāja Eiženija Aldermane. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem aptuveni 90% iedzīvotāju neuzticas valdībai un tās institūcijām. "Ja politiķi un valdība, kā arī masu mediji nestrādās ar nepilsoņiem, mēs viņus varam zaudēt. Labāk nepieļaut kļūdas, lai tās vēlāk nevajadzētu labot," sacīja Aldermane. Viņa arī sacīja, ka 75% sabiedrības atbalsta integrācijas nepieciešamību sabiedrībā. "Aptauja liecina, ka Latvijā nav etnisko nesaskaņu, bet ir šķietama virspusēja saskaņa sabiedrībā, jo pilsoņi un nepilsoņi dzīvo atšķirīgās informācijas telpās," sacīja Aldermane. Aldermane norādīja, ka pētījumā parādījušies arī vairāki satraucoši fakti, kuriem līdz šim nav bijusi pievērsta uzmanība. "Nav pētīti nepilsoņu jauniešu vieta Latvijas sabiedrībā un arī valsts izglītības sistēma nav spējusi integrēt šos cilvēkus Latvijas sabiedrībā." Savukārt "Sorosa fonda - Latvija" direktore Vita Tērauda sacīja, ka pētījums liecina, ka ir samazinājies to nepilsoņu skaits, kas jūtas lepni, ka dzīvo Latvijā. Tirgiem draud kārtējie absurdie noteikumi NRA. Ekonomikas ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu, saskaņā ar kuru tirgus administrācijai būs jāatbild par tirgotāju nelikumīgu rīcību, Latvijas Tirgus savienības prezidents un akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Aivars Ozols nosauca par absurdu. Lai ievērotu šos noteikumus, tirgus administrācijai pie katra tirgotāja būtu jānorīko kontrolieris, kurš nepārtraukti sekotu, vai pārdevējs ievēro visus likumus un noteikumus, piemēram, izsniedz čekus. "Noteikumu projekts ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu, jo neviens likums mums neatļauj pildīt policijas funkcijas. Izīrējot tirdzniecības vietas, mēs sekojam, lai tirgotājiem, kuriem likums to prasa, būtu uzstādīti kases aparāti. Taču mēs nevaram izsekot, vai katrs pārdevējs vienmēr godprātīgi izsniedz čeku. Ja ir sūdzības, tās tiek pārbaudītas un daudzos gadījumos, ja ir nopietnāki pārkāpumi, līgumi ar tirgotājiem tiek lauzti," skaidroja A. Ozols. Pēc viņa domām, nejēdzīga situācija izveidojusies arī ar nelegālo dzērienu tirdzniecību. Atbilstoši valdības noteikumiem ir aizliegta oficiāla alkohola tirgošana tirgos, bet, tā kā pieprasījums ir liels, policija un tirgus darbinieki nespēj apkarot alkoholisko dzērienu nelegālu tirgošanu. "Ja pircējs varēs iegādāties kvalitatīvu un sertificētu preci tirgus teritorijā esošā veikalā, viņš taču neriskēs iegādāties nezināmas izcelsmes dzeramo no apšaubāma pircēja. Acīmredzot tas, ka tirgū notiek nelegāla tirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem, kādam ir izdevīgi, jo pretējā gadījumā nebūtu pieņemts tik ačgārns lēmums. Valsts policija, protams, cīnās ar nelegālajiem tirgotājiem ar savām metodēm, taču, ja uz 100 pārdevējiem ir tikai daži policisti, tad viņi pēc labākās gribas nevar izķert visus pagrīdes tirgoņus," uzsvēra A. Ozols. Viņš pieļāva iespēju, ka Ekonomikas ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu par atbildības uzvelšanu tirgus administrācijai, ja tirgotājs neievēro likumdošanu, sagaida tāds pats liktenis kā nesen Satversmes tiesas atceltos Ministru kabineta noteikumus, kas aizliedza eksotisko augļu tirdzniecību zem klajas debess. "Mēs divus gadus cīnījāmies par to, lai šie noteikumi tiktu atcelti. Tirgi šo ierobežojumu dēļ cieta lielus zaudējumus, jo bija jāceļ speciāli slēgta tipa ēkas, kas tirgum nemaz nav raksturīgi. Var jau pārvērst tirgu par lielu supermārketu, tikai no tā zaudēs zemnieki, kuriem tirgos ir iespēja pārdot izaudzēto, un pircēji, kuri nevar atļauties iepirkties lielveikalos," sacīja A. Ozols. Vai Latvija kļūs par Baltijas pērli? NRA. Apjomīgu pētījumu par Baltijas valstu ekonomikas perspektīvām publicējis ziemeļvalstu banku holdings Nordea. Pētījums uzrakstīts dzīvā, sulīgā valodā ar virsrakstu Baltija: pavasara vēji nes pārsteigumus. Arī sadaļa par Latviju nosaukta visai poētiski - Vai Latvija izrādīsies par Baltijas pērli? Atzīstot labos ekonomiskos rādītājus 2000. gada pirmajā ceturksnī, Nordea analītiķi tomēr gada IKP pieaugumu kopumā prognozē zemāku nekā pērn - 5,5%. Inflācijas līmenis šogad tiek prognozēts 3,2%, budžeta deficīts - 1,9%, bet maksājumu bilances tekošā konta deficīts 7,7% no IKP. Galvenos riskus bankas analītiķi saskata ārējos faktoros, piebilstot, ka tas nav nekāds pārsteigums. Viena no problēmām ir prognozētā IKP pieauguma tempu samazināšanās Krievijā no 7,9% pērn uz 3,2% šogad. Vidējā laika posmā problēmas var radīt tekošā konta deficīta pieaugums - īpaši tad, ja palēnināsies privatizācijas process. Tāpat bankas ekspertus uztrauc iespējamā sociāldemokrātu nākšana pie varas. Pieskaroties jautājumam par lata piesaistes pāreju uz eiro, Nordea analītiķi atzīst, ka vietējās kompānijas cieš no eiro vājuma, taču, lai gan tehniski veikt piesaistes pāreju Latvijas Banka varētu jebkurā laikā, tas, visticamāk, netiks izdarīts līdz 2005. gadam. Noskaidroti labākie inovāciju projektu autori NRA. Lai kliedētu pesimismu zinātnieku un novatoru vidū, kā arī stimulētu jaunu intelektuāļu parādīšanos, Intelektuālā īpašuma un inovāciju akadēmija kopā ar Latvijas Hipotēku un zemes banku pirmo reizi izsludinājusi konkursu uz gada balvu par labāko inovatīvo projektu. Akadēmijas galvenais koordinators Vitālijs Teivāns, paziņojot konkursa uzvarētājus, atzina, ka šis konkurss ir unikāls, turklāt tā rezultāti ir patīkams pārsteigums. Atsaucība bijusi liela, un kopumā saņemti 17 projektu pieteikumi, kas galvenokārt bijuši ekonomikas, enerģētikas, komunikāciju, materiālu ražošanas, medicīnas un farmācijas nozarē. Par konkursa uzvarētāju atzīts Vasilijs Bankovskis ar projektu Centrifūga - vorteks "Combi-Spin" molekulārajai un šūnu bioloģijai. Laureāta gods pienācās arī projektu Inteliģenti instrumenti operatīvai kontrolei: elektroniskais deguns autoriem Andrejam Lūsim, Jānim Kleperim un Pēterim Misānam; Alfredam Miltiņam, Inārai Ančupānei, Ventam Miltiņam, Marijai Oroverei un Aijai Žilevicai par projektu Barotne Mycoplasma hominis kultivēšanai , kā arī Vladimira Tomiļina monogrāfijai Transporta apdrošināšana. Visi uzvarētāji saņēma diplomus un Hipotēku bankas naudas prēmiju. Bankas prezidents Inesis Feiferis atzina - iespējams, nākotnē varētu tikt palielinātas ne tikai prēmijas labāko projektu autoriem, bet tie atbalstu varētu saņemt arī kredītu veidā. Viņš paskaidroja, ka banka tuvākajā laikā paredzējusi atvērt jaunu kredītlīniju mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam aptuveni 13 miljonu eiro vērtībā. Tā kā gadījumā, ja banka redz, ka konkrētais projekts varētu būt ļoti veiksmīgs, tai ir tiesības projekta realizēšanai piešķirt kredītu ar atvieglotiem noteikumiem, neprasot galvojumu vai ķīlu, tad viņš pieļauj, ka kāds no inovatīvajiem projektiem varētu tikt realizēts ar šā kredīta palīdzību, kas tiktu piešķirts kādam mazajam uzņēmumam, kas darbotos akadēmijas paspārnē. Skolēni pierāda savus pētnieku talantus NRA. Vēlēšanu komperatīvās perspektīvas, polāro organisko molekulu virsmu potenciāls, mācību takas purvos, pusaudžu fanošanas motivācija - tās ir tikai dažas no daudzajām tēmām, kuras 25. Latvijas skolēnu zinātniskās konferences noslēguma plenārsēdē piedāvāja jaunie pētnieki, šāgada laureāti. Lielu interesi un jautājumu birumu konferences pirmajā daļā izpelnījās Jelgavas 2. ģimnāzijas skolnieču Indras Mackēvičas un Ditas Kreceres pētījums par skolēnu mājasdarbu slodzi un skolēnu pārgurumu. Izrādās, ka, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas normatīviem, skolēna vidējā mājas darbu slodze nedrīkst pārsniegt 160 minūtes nedēļā. Anketējot Jelgavas 2. ģimnāzijas skolēnus, Indra ar Ditu atklājušas, ka 7. klasē šie normatīvi pārsniegti 2,2 reizes, 9. klasē - 4,4 reizes, 10. klasē - 3,5 reizes, bet 11. klasē - pat 6,4 reizes. Turklāt ģimnāzisti atzinuši, ka arī pie šādas mājasdarbu slodzes viņi nav paguvuši izpildīt visu, ko skolotāji prasījuši. Vairāk nekā puse visu skolēnu atzinuši, ka, pildot mājas darbus, bieži jūtas pārslogoti. Atlikušie atzinuši, ka pārslogoti ir dažreiz, prezentējot savu darbu, analizēja Indra. Satraucoši, ka neviens respondents neesot atbildējis, ka pārslogots ir reti vai nekad. Mācību priekšmeti, kuros uzdotie mājas darbi ir visdarbietilpīgākie, katrai klasei ir savi, secināja ģimnāzistes. Piemēram, 10. klasē visvairāk laika skolēniem prasa matemātikas mājas darbi. Savukārt visvairāk noslogo un prasa piepūli psiholoģijas uzdevumi. Konferencē klātesošajiem interesanti likās uzzināt, cik laika skolēniem aizņem mājas darbu norakstīšana. Indra ar Ditu šoreiz to nebija pētījušas. Lai novērstu skolēnu pārslodzi, ģimnāzistes iesaka skolotājiem intensīvāk plānot stundu darbu vai arī pieņemt netradicionālu lēmumu - pagarināt mācību gadu. Šā gada konferencei bija pieteikti 744 darbi. No tiem sestdien valsts mērogā savus pētījumus aizstāvēja 444 skolēni 20 zinātņu virzienos. 73 guva pirmās vietas atzinību, bet 83 - otrās. Maija vidū Rīgā notiks Baltijas valstu skolēnu zinātniskā konference, bet trīs labākie projekti Latviju pārstāvēs Eiropas jauno zinātnieku konkursā. Studenti plāno nākotni NRA. Studenti gatavi pārstrādāt autoriepas pulverī un granulās, nepiesārņojot vidi, izveidot Ventspili par saistošu tūrisma pilsētu, uzcelt viesu māju Ērgļos - tādi un citi ir studentu biznesa plāni, kas iekļuvuši laureātu vidū Biznesa plānu konkursā 2000. Nedaudz priekšā mūsu Latvijas Universitātes komandai bija aizsteidzies biznesa plāna Delfi School autors Justs Brazausks no Rīgas Ekonomikas augstskolas. Viņš atzina, ka plāns prasījis zināšanas finansu jomā, menedžmenta politikā un citur un devis labu iespēju savstarpējiem kontaktiem. Priecīga par paveikto bija Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas fakultātes komanda, kas konkursā piedalījās ar plānu Ecotyre Ltd. Vadims Čapins smējās, ka, pastaigājot pa mūsu mežiem, ideja biznesa plānam radusies pati no sevis. Riepu pārstrāde pulverī vai granulās. Pirmkārt, ar to varot pelnīt naudu, bet, otrkārt, šis plāns ir videi draudzīgs, piebilda Marija Bočkarjova. LU komanda ar savu plānu izcīnīja konkursā otro vietu. Pagaidām dzīvē šis plāns gan vēl realizēts neesot. Trešajā un ceturtajā vietā ir divas Rīgas Ekonomikas augstskolas komandas. Par piekto labāko plānu atzīts Ventspils augstskolas studentu darbs pilsētas attīstībai tūrisma jomā. Savukārt sestajā vietā ir LU studentes Ingas Lonskas biznesa plāns viesu mājas izveidei Ērgļos. Kopumā konkursam tika iesniegti 27 biznesa plāni no deviņām Latvijas augstskolām. "Kāds tu būsi, nākotnes lasītāj?" NRA. Aizkrauklē notikušajā Latvijas bibliotekāru biedrības Sēlijas nodaļas konferencē Kāds tu būsi, nākotnes lasītāj? tika zīmēta informatizētu Latvijas bibliotēku vīzija. Lai gan lielākās un aktīvākās bibliotēkas jau tiek saslēgtas vienotā datu pārraides tīklā, mazo bibliotēku vadītājas neslēpj, ka pagastu bibliotēkas ir tālu no informatizācijas, jo tajās aizvien nav pat datoru. Aizkraukles pilsētas bibliotēkas direktore Valentīna Laizāne pastāstīja, ka bibliotēka savā darbā cenšas aizvien vairāk izmantot informācijas tehnoloģijas, taču augsto izmaksu dēļ par interneta izmantošanu bibliotēkas apmeklētājiem jāmaksā. "Pašvaldība nevar mūs pilnībā nodrošināt ar datorprogrammām, apmaksāt interneta rēķinu un garantēt jaunāko tehniku, tāpēc mēģinām rast risinājumu, rakstot dažādus projektus bibliotēkas attīstībai," teica V. Laizāne. Aizkraukles bibliotēka veido elektroniskos katalogus par novadpētniecību, tiek veidota arī pašvaldību dokumentu bāze, savukārt analītisko publikāciju kartotēka tiek saņemta no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. V. Laizāne stāstīja, ka aizvien pieaug bibliotēkas lasītāju skaits - no deviņiem tūkstošiem Aizkraukles iedzīvotāju bibliotēku apmeklējot trešā daļa. Preses izdevumu un grāmatu iegādei pilsēta bibliotēkai atvēl 5,5 tūkstošus latu gadā, no kuriem aptuveni 2,5 tūkstoši latu tiek atvēlēts preses izdevumu iegādei. Interneta pieeja bibliotēkā interesē galvenokārt jauniešus. "Mūsu bibliotēkā ir dažādas lasītāju kategorijas - gan studenti, kuriem domāto grāmatu nekad nepietiks, gan pensionāri, kuri vairāk lasa daiļliteratūru. Domājam arī par to, kā grāmatas varētu piegādāt invalīdiem. Mēnesī latviešu grāmatu iepirkšanai tērējam ap 200 latiem," stāstīja V. Laizāne. Lasītāju skaits pieaug arī Aizkraukles rajona Valles pagasta bibliotēkā. Taču šīs bibliotēkas vadītāja Ingūna Pļaviņa atzina, ka seminārā plaši iztirzātā bibliotēku informatizācija mazākajās bibliotēkās pagaidām nav jūtama. Viņa atzina, ka šobrīd lielākā problēma ir bibliotēkas katastrofālais tehniskais stāvoklis. Savukārt, lai piedalītos starptautiskos projektos, bibliotēkas vadītājai pārslogotības dēļ vienkārši neatliek laika. LNB direktors Andris Vilks atzina, ka Latvijas bibliotēkas ir gatavas piedalīties informācijas sabiedrības veidošanā un nākotnē aizvien biežāk sastapsies ar attālināto bibliotēku lietotāju. Sēlijas novada bibliotekāres A. Vilks iepazīstināja ar jauno hibrīdbibliotēku modeli, kas lasītājam viņu interesējošās publikācijas ļauj ne tikai lasīt pašā bibliotēkā, bet pasūtīt no jebkuras pasaules vietas, izmantojot internetu. Pašlaik šādu pakalpojumu jau piedāvā Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Lauksaimniecības akadēmijas bibliotēka. Kā pasaulē izplatītu tendenci A. Vilks minēja bibliotēku konsorciju veidošanu, kas paredz bibliotēku ciešu sadarbību pa nozarēm. Arī Latvijā Nacionālā kopkataloga izveide nodrošina bibliotēkas lasītājam iespēju sameklēt interesējošo grāmatu un uzzināt, kurā bibliotēkā tā atrodas, ja vien tā ir konsorcija dalībniece. Iecerēts, ka nākotnē lasītājs varēs grāmatu pasūtīt neatkarīgi no tā, kurā bibliotēkā viņš ir pierakstīts. Piešķirti Triju Zvaigžņu ordeņi Latvijas Vēstnesis. Triju Zvaigžņu ordeņa dome nolēmusi ar ordeni apbalvot vairākus desmitus valsts amatpersonu, sabiedrisko un kultūras darbinieku. Starp tiem minēti: profesore un sabiedriskā aktīviste Solveiga Miezīte (IV šķiras ordenis), sabiedriskā darbiniece Līga Ruperte (IV šķiras ordenis), ASV dzīvojošais ārsts, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks Kārlis Zvejnieks (IV šķiras ordenis), Kanadā dzīvojošais kultūras un sabiedriskais darbinieks Zigurds Miezītis (V šķiras ordenis), Kanadā dzīvojošais kultūras un sabiedriskais darbinieks Alfons Kalns (V šķiras ordenis), Latviešu gaidu kustības priekšniece Maija Šķinķe (V šķiras ordenis), Latviešu skautu kustības priekšnieks Jānis Šļinķis (V šķiras ordenis), Evaņģēliski luteriskās baznīcas diakons Detroitā Fricis Miervaldis Sīpols (I pakāpes Goda zīme); ārsts, sabiedriskais darbinieks ASV Dr. Zigfrīds Zadvinskis (I pakāpes Goda zīme), Vācijas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece Irēne Grotiņa (II pakāpes Goda zīme). Vīzentāla centrs slavē Latviju, peļ Zviedriju Diena. Ietekmīgais Simona Vīzentāla centrs Holokausta piemiņas dienā publicētajā ziņojumā par valstu centieniem atrast un saukt pie atbildības vēl dzīvos nacistu noziedzniekus atzinīgi novērtējis Latviju un Lietuvu, jo tās pēdējā gada laikā esot daudz paveikušas nacistisko noziedznieku saukšanā pie atbildības. Ziņojumā bargi kritizēta Zviedrijas un Sīrijas nevēlēšanās sadarboties. Igaunija, tāpat kā Austrālija, Jaunzēlande un Austrija darot nepietiekami daudz. Atzīnīgi vērtēts ASV, Vācijā, Francijā, Itālijā un Kanādā paveiktais. Zviedrija esot atkārtoti atteikusies tiesāt holokausta noziegumos aizdomās turētos nacistus, kas uzturas valstī. Zviedrijas premjera padomniece holokausta jautājumos Veronika Barda-Brideusa ziņu aģentūrai Reuters norāda, ka tiesāt nacistus liedz Zviedrijas likums, kas nosaka 25 gadu noilguma termiņu, pēc kura beigām kara noziegumos apsūdzētos vairs nevar saukt pie atbildības. Viņa uzskata par absurdiem Vīzentāla centra centienus Zviedriju pielīdzināt Sīrijai. Savukārt Latvija pēdējā gada laikā ir ierosinājusi krimināllietu un uzrādījusi apsūdzību par kara noziegumiem un genocīdu Austrālijā dzīvojošajam bijušajam Salaspils koncentrācijas nometnes ārējās apsardzes virsniekam Konrādam Kalējam. Latvija jau pieprasījusi K.Kalēja izdošanu, taču kad Latvijā notiks tiesa process pret K.Kalēju atkarīgs no Austrālijas tiesas, kurai jālemj par viņa izdošanu. Tāpat Latvija ierosinājusi krimināllietu par genocīdu un kara noziegumiem pret Kārli Ozolu. Lai gan K.Ozols aprīlī Austrālijas veco ļaužu pansionātā nomira, krimināllieta pret viņu netiks izbeigta, līdz tiks pieņemts lēmums vai nu par K.Ozola vainu, vai nevainīgumu. Divas sabrauktas policistes - "nenozīmīgs pārkāpums" Diena. Zviedrijas prokuratūra par nenozīmīgu uzskatījusi Zviedrijas pilsoņa Bū Johansona Latvijā izraisīto avāriju, kurā bojā gāja divas Latvijas policistes. Lai gan zviedru likumsargi atzinuši, ka B. Johansons, iespējams, pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, viņa pārgalvīgā rīcība, kas prasīja divu cilvēku dzīvības, nav izrādījusies pat krimināllietas vērta. Prokurore Barbu Hermane, kas šo lietu izskatīja, atzina to par "nenozīmīgu pārkāpumu." Izmeklēšanā konstatēts, ka sievietes gandrīz jau beigušas šosejas šķērsošanu - atlicis mazāk par pusmetru, taču B. Johansons nesamazinot braukšanas ātrumu viņām uzbraucis. Zviedrijas prokuratūra aizbildinās, ka lietā ir mīkstinoši apstākļi, jo ceļš neesot bijis labi apgaismots, tomēr prokuratūra norāda, ka redzamība uz ceļa bijusi vismaz 150 metru, kas ir pietiekams attālums, lai autovadītājs paspētu nobremzēt. Lietu izskatīja Zviedrijas prokuratūra, jo pārkāpjot Latvijas prokurora noteikto drošības līdzekli - parakstu par neizbraukšanu no valsts, Johansons bija devies atpakaļ uz Zviedriju. Pagājuši 2 gadi, kopš Zviedrijas tiesa šo lietu izskatīja. Hokejisti beidzot uzvar Diena. Latvijas hokeja izlase beigusi sešu spēļu pārbaudes sēriju gatavojoties pasaules čempionātam Vācijā. Pēdējā mačā Rīgas Sporta pilī Latvija ar 3:1 pārspēja Baltkrievijas valsts vienību. Pārbaudes spēļu bilance tomēr nav iepriecinoša: divas uzvaras, viens neizšķirts un trīs zaudējumi. Tik negatīva bilance Latvijas izlasei nav bijusi nevienu reizi pirms izbraukšanas uz pasaules čempionātu. Ceturtdien izlases treneris Haralds Vasiljevs oficiāli paziņos izlases sastāvu, taču ierasties uz spēlēm Ķelnē apsolījuši jau Arturs Irbe, Sandis Ozoliņš un Sergejs Zoltoks. Rīgas centrā 20 cilvēki svin Ļeņina dzimšanas dienu LETA Netālu no Ministru kabineta, vietā, kur agrāk atradās Ļeņina piemineklis, svētdien sapulcējās aptuveni 20 cilvēki, kuri ar ziediem un "Internacionāli" atzīmē komunisma ideologa Vladimira Iļjiča Ļeņina dzimšanas 131.gadskārtu. Sanākušie cilvēki zālājā, kur atradās piemineklis, novietoja Ļeņina ģīmetni. Pie tās nolika ziedus, galvenokārt - sarkanas neļķes. Dažiem no sanākušajiem bija arī plakāti ar uzrakstiem krievu valodā - "Slava Ļeņinam", "Ļeņins mūžam dzīvs" un citiem. Pasākuma dalībnieki nekādus saukļus neizkliedza, bet dziedāja "Internacionāli" un citas līdzīgas dziesmas. Kā paskaidroja Rīgas pašvaldības policijā, cilvēku pulcēšanos šajā vietā nevarot definēt kā nesankcionētu piketu. Sanākušie cilvēki paskaidrojuši, ka viņi uz šo vietu nākuši katrs pēc savas iniciatīvas, tādēļ arī viņus nedrīkst izklīdināt, ievērojot cilvēku tiesības, ne arī sastādīt protokolu par nesankcionētu pasākumu. Ar katru dienu kļūst arvien siltāks un siltāks - nu jau dienā gaisa temperatūra sasilst pat līdz +20oC. Saulīte staigā pa zemes virsu... Debesis ir zilas, zālīte ir koši zaļa, zaļi ir arī koki, jo nu jau tiem ir krietni paplaukušas lapiņas. Lie- tus un pērkona negaiss tiek solīts katru dienu, bet vēl tas nav bijis. Un nevajag arī, jo vēl jau zeme ir samērā mitra. Cilvēki aktīvi rušinās savos dārziņos, jo beidzot ir pietiekami silts arī priekš sēšanas un stādīšanas.