K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 193: 2001. g. 4. - 10. maijs Satversme viedokļu krustugunīs NRA. Politologi saskata vairākas vēlēšanu sistēmas maiņas priekšrocības, kā to jaunas Satversmes projektā ierosinājuši sociāldemokrāti, savukārt juristi aicina piesardzīgi izturēties pret valsts pamatdokumenta būtiskiem labojumiem. Kā jau rakstīts, Jura Bojāra vadībā izstrādātajos Latvijas Satversmes labojumos proporcionālās vēlēšanu sistēmas vietā iecerēts ieviest jaukto sistēmu, kurā 50 Saeimas deputātu ievēlētu pēc partiju sarakstiem no pieciem vēlēšanu apgabaliem, bet otrus 50 - pēc mažoritārās sistēmas pa vienam no katra pēc iedzīvotāju skaita vienāda teritoriālā apgabala un tikai no šā apgabala iedzīvotāju vidus. Arī Valsts prezidentu vēlētu visa tauta, kas palielinātu augstākās valsts amatpersonas pilnvaras. "Proporcionālā vēlēšanu sistēma piemērota tādās valstīs, kurās ir liela demokrātijas pieredze, labi attīstīta politiskās pašorganizācijas spēja un spēcīgas partijas," atzina politoloģe Ilze Ostrovska. Ja partijas ir vājas, kā tas ir Latvijā, tad tās vairs nav sabiedrības, bet gan kriminālo, ekonomisko grupu interešu paudējas. Pēc I. Ostrovskas domām, sabiedrībā diezgan liels atbalsts esot ne tikai jauktajai vēlēšanu sistēmai, bet arī mažoritārajai sistēmai, kurā deputāti tiktu ievēlēti tikai no noteikta lieluma apgabaliem. Tas palielinātu parlamentāriešu individuālo atbildību un nostiprinātu saikni ar vēlētājiem, vairs nebūtu iespējams slēpties aiz partijas muguras. "Kur nav demokrātijas, jebkuras sistēmas izmaiņas vieš cerību par uzlabošanos," sistēmas maiņas nepieciešamību pamatoja politoloģe. Arī Latvijas Universitātes profesore, politikas procesa analīzes speciāliste Feliciāna Rajevska uzskata, ka līdz ar vēlēšanu sistēmas maiņu tiktu atdzīvināta Latvijas politiskā dzīve, panākta partiju sistēmas stabilitāte un deputātu atbildība. F. Rajevska, kā arī juridisko zinātņu doktors Ilmārs Bišers uzskata, ka Latvijas politisko partiju stiprināšanas procesu varētu veidot arī proporcionālās sistēmas ietvaros, atceļot tikai Latvijā unikālos nosacījumus, kad vienas un tās pašas personas var kandidēt visos piecos vēlēšanu apgabalos. "Ja partijas būtu spiestas katrā apgabalā izvirzīt citus deputātu kandidātus un lokomotīves, būtu daudz lielāka deputātu atbildība un kadru rotācija," vērtēja F Rajevska. I. Bišers savukārt bija pārliecināts arī par nepieciešamību samazināt vēlēšanu apgabalus. "Nav aptverams, piemēram, tāds vēlēšanu apgabals kā Vidzeme - kandidātiem nav iespējams tikties ar vēlētājiem, bet vēlētāji nespēj orientēties aptuveni 1000 deputātu kandidātos no 30 partiju sarakstiem," esošo kārtību kritizēja speciālists. Tādējādi nebūtu iespējams arī dažām lokomotīvēm ievilkt Saeimā pilnīgi nepazīstamus cilvēkus. Pilnīga mažoritārā vēlēšanu sistēma Latvijā, kur ir 50 partiju, pēc I. Bišera domām, būtu problemātiska. I. Ostrovska uzskata, ka Latvijas ieguvums, ja prezidentu vēlētu tauta, būtu viņa lielāka aizsargātība pret politiskajām manipulācijām ar sabiedrību. I. Bišers piekrita, ka valsts galvas funkcijas un pilnvaras nepieciešams palielināt. Pēc I. Ostrovskas domām, diskutējami būtu jautājumi par Satversmes labojumu projektā ietvertajām idejām saistībā ar vēlēšanu tiesību piešķiršanu vienīgi Latvijā dzīvojošajiem pilsoņiem, kā arī visai absurdo ierosinājumu par obligāto pilsoņu piedalīšanos vēlēšanās. Vajadzētu padomāt, vai līdz ar politisko tiesību liegšanu ārzemju latviešiem mēs nezaudēsim viņu finansiālo un cita veida atbalstu. Diez vai vajadzētu liegt arī iespēju pilsoņiem paust savu protestu, nepiedaloties vēlēšanās, turklāt vēlēšanu aktivitāte Latvijā nav tik maza, lai to mēģinātu celt, ieviešot obligātu pienākumu balsot. "Bet es saprotu sociāldemokrātus - viņi domā, ka pasīvais pilsonis, kas nenonāk līdz balsošanas urnām, ir tieši viņu vēlētājs," atzina I. Ostrovska. Par jaunas Satversmes nepieciešamību runājot F. Rajevska savukārt vērsa uzmanību uz to, ka Latvija ir vienīgā postsociālistiskā valsts, kas līdz ar valstiskuma atjaunošanu 1991. gadā gāja vieglāko ceļu un pārņēma veco konstitūciju. "Līdz ar to vairāki būtiski jautājumi, arī valsts uzbūves pamatprincipi palika neizdebatēti, un ir tikai loģiski, ka tie ar laiku nāk gaismā," Satversmes pārrakstīšanu pamatoja F. Rajevska. Visi aptaujātie eksperti izteica nepieciešamību Satversmes labojumus apspriest sabiedrībā. Kā ziņots, sociāldemokrāti par Satversmes projektu iecerējuši rīkot diskusijas līdz šā gada beigām un 2002. gada janvārī sākt tā virzīšanu uz tautas nobalsošanu, to organizējot vēl pirms 8. Saeimas vēlēšanām oktobrī. Šādu tempu, plānojot būtiskus grozījumus, I. Bišers uzskata par fantastisku, jo, piemēram, Satversmes sapulce pamatdokumentu izstrādāja divus gadus, arī nodaļas par cilvēka pamattiesībām izstrāde un saskaņošana iekļaušanai Satversmē 1998. gadā ilga veselu gadu. Straume aicina negrozīt Satversmi bez īpaša iemesla LETA. Piektdien 4. maijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume savā runā Saeimas svinīgajā sēdē, kas tika veltīta Satversmes sapulces sasaukšanas 81.gadadienai un Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 11. gadadienai, aicināja bez īpaša iemesla negrozīt Satversmi. Straume pauda viedokli, ka nestabila politiskā vide un ekonomiskā situācija nav pietiekams pamats jaunas konstitūcijas izstrādāšanai. Saeimas priekšsēdētājs tomēr uzskata, ka Satversme nav neaizskarama. "Taču jāatceras, ka ne katra ierosme, lai cik pievilcīga tā pirmajā brīdī šķistu, var kalpot visas sabiedrības līdzsvarotai attīstībai, nevis atsevišķu tās grupu interesēm," teica Saeimas priekšsēdētājs. Politiķis atzīst, ka diskusijas par Satversmes grozīšanu, tai skaitā tautas vēlēta valsts prezidenta institūcijas ieviešanu nerimstas jau kopš tās pieņemšanas, tomēr uzsver, ka tās vienmēr ir "bijušas daļa no kādas politiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņas". Nozīmīga vieta Saeimas priekšsēdētāja runā tika atvēlēta arī izglītības problēmām. "Ja mēs vēlamies redzēt izglītotu sabiedrību, nekavējoties jānodrošina [izglītības] pilnvērtīga reforma," uzsvēra Straume. Straume arī atzina latviešu valodas juridiskā statusa nostiprināšanas Satversmē nozīmīgumu, kā arī norādīja, ko vēl nepieciešams paveikt. Kuģniecība – atklāta kārts NRA. Amatpersonu izteikumi pēc PVAS Latvijas kuģniecība (LK) privatizācijas izgāšanās kļuvuši aizvien pretrunīgāki. Pat Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, kuri iepriekš šajā jautājumā izrādīja apbrīnojamu vienprātību, pēkšņi izsaka atšķirīgus viedokļus. Valdība tā arī neizskatīja jautājumu par LK izsoles izgāšanās iemesliem, nemaz nerunājot par lēmumu pieņemšanu tālākā procesa sakarā. Pie Ministru kabineta ēkas trešdien bija vairāku desmitu cilvēku liels pikets, kurā PA un ekonomikas ministru A. Kalvīti vainoja Latvijas valsts izsaimniekošanā. Sanatorijas Ķemeri attīstības fonda rīkotajā piketā tika vicināti plakāti ar uzrakstiem:"Privatizācijas aģentūra – korupcijas perēklis", "Prasām Kalvīša atkāpšanos no amata, Jānis Naglis – valsts izsaimniekotājs" u. tml. Lai paspilgtinātu piketa gaisotni, ļaužu vidū bija novietotas stilizētas karātavas, kas simbolizēja PA, bet tajās iekārtais upuris bija nodēvēts par latviešu tautu. Patlaban ne sabiedrībai, ne politiķiem vēl nav skaidrs, kāds būs turpinājums izgāztajam LK privatizācijas procesam. Zināms vienīgi tas, ka PA un tās piesaistītie privatizācijas konsultanti procesu vēlas turpināt – atjaunot izsoles drošības naudas iemaksas termiņu un, iespējams, samazināt valdības noteikto izsoles sākumcenu – 70 miljonus latu. Ekonomikas ministrs A. Kalvītis pašreizējo situāciju pēc kārtējā privatizācijas fiasko raksturoja kā "raganu medības" un "politiķu histēriju". Intervijā Latvijas Radio viņš paziņoja, ka pilna atbildība par visām darbībām, kas kopš 1992. gada notikušas LK sakarā, esot jāuzņemas mistiskiem "politiķiem". Turklāt par LK privatizācijas izgāšanu trešo reizi ekonomikas ministrs atbildību sagaida tieši no "politiķiem", nevis no J. Nagļa, kurš vēl iepriekšējā nedēļā bija atzinis, ka atbildība par neveiksmīgo privatizāciju "gulstas uz Privatizācijas aģentūras pleciem". Pieaug ekonomiskās aktivitātes indekss NRA. Pēc Finansu ministrijas novērtējuma, 2001. gada pirmajā ceturksnī bijis vērojams nozīmīgs ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Ekonomiskās aktivitātes indeksa (EAI) vidējais pieaugums salīdzināmajās cenās gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar 2000. gada pirmo ceturksni bija 8,3 procenti. Šā gada martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, EAI palielinājās par 6,8 procentiem. EAI pieaugumu visvairāk ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma, darba algas fonda un skaidras naudas apgrozības straujš kāpums. Šeit jāpiebilst, ka pēdējais teikums ir Finansu ministrijas skaidrojums. Datus par mazumtirdzniecības apgrozījumu un darba algas fondu Latvijā apkopo Centrālā statistikas pārvalde, un šī iestāde marta rādītājus par abām pozīcijām vēl nav publiskojusi. Pasaulē dažādi aktivitātes un uzticības indeksi tiek aprēķināti regulāri un bieži. Parasti tiek izmantoti vai nu statistikas dati, vai aptaujās balstīti pētījumi. Turklāt aptaujāti tiek gan patērētāji, gan uzņēmēji. Ja attiecīgā indeksa aprēķins balstās uz statistikas datiem, tad šie dati visbiežāk ir visaptveroši. Attīstītajās valstīs EAI aprēķināšanai tiek lietoti makroekonomiskie rādītāji trīs kategorijās - uzņēmējdarbība, monetārie un finansu rādītāji, celtniecība un tirdzniecība. Uzņēmējdarbībā tiek vērtēti ne tikai ražošanas apjomi, bet arī jauni pasūtījumi un preču krājumi. Finansu sektorā par būtisku tiek uzskatīts naudas piedāvājums, procentu likmes un akciju cenas. Finansu ministrijas EAI aprēķināšanā izmanto piecus rādītājus - mazumtirdzniecības apgrozījumu (prognozi), darba algu (prognozi, turklāt pašas ministrijas skaidrojumos teikts, ka šis rādītājs nav īpaši ticams), rūpniecības produkcijas apjomu (prognozi) un skaidras naudas apgrozību un budžeta ieņēmumus. Tikai divi pēdējie rādītāji ir precīzi uzskaitīti un pilnīgi. Tomēr, tā kā abi šie rādītāji pietiekami cieši korelē ar pirmajiem trim, nevar teikt, ka EAI aprēķināšanai nebūtu nekādas jēgas. Šogad visstraujākais EAI pieaugums bija janvārī - 12,2%, februārī tas bija 6,4%, bet martā - 6,8 procenti. Pēdējā gada laikā EAI un IKP salīdzinošie rādītāji rāda visai ciešu sakritību, tāpēc var gaidīt, ka pirmā ceturkšņa IKP pieaugums varētu būt tuvs EAI pieaugumam. Problēmas sarunās ar Eiropas Savienību NRA. Eiropas Komisijas Vides departaments Latvijas centienus Eiropas Savienības (ES) vides direktīvu ieviešanā vērtē kā haotiskus un nepietiekamus. Latvijai vides jomā trūkst stratēģiskās plānošanas, - uzskata Eiropas Komisijas (EK) Latvijas un Igaunijas vides sarunu pozīciju galvenais administrators Jespers Jorgensens. Pēc J. Jorgensena atzinuma, "Igaunija sarunās dažu mēnešu laikā ir pavirzījusies ievērojami tālāk uz priekšu nekā tai klupdama krizdama pakaļ nākošā Latvija". J. Jespersenam radies iespaids, ka Latvijā trūkst stratēģiskas plānošanas vides jomā - tā dzīvo no viena projekta uz otru pēc principa - "dabūs naudu, būs projekts; nedabūs naudu, nebūs projekta". "Administrācijai ir haotisks stils," secināja komisijas pārstāvis. Trūkstot arī vispārējas sabiedrības izpratnes par ilgtspējīgu, videi draudzīgu attīstību un tās ekonomiskajām priekšrocībām nākotnē. Latvijai līdzīgi kā citām kandidātvalstīm trūkst gan administratīvās kapacitātes, gan ministrijas iekšējā darba koordinācijas; liels darbs un investīcijas nepieciešamas ūdens attīrīšanā un atkritumu pārstrādē, efektīvā enerģijas izmantošanā. "Satraucoši, ka valsts neieklausās cilvēkos, kas nodarbojas ar vides jautājumu sakārtošanu, projektu īstenošanu," atzina J. Jespersens. Eiropas Parlamenta zaļās frakcijas deputāte Elizabete Šrētere, kas ne reizi vien apmeklējusi Latviju, par kritikas galveno objektu izvēlējusies Latvijas gauso un nesaprotamo administratīvi teritoriālo reformu, kuras dēļ cieš arī vides jautājumu sakārtošana, samazinās vietējo pašvaldību spēja izstrādāt un īstenot vides aizsardzības projektus. Apgrūtināta esot arī pašvaldību sadarbība, piemēram, atkritumu pārstrādes, vides piesārņojuma novēršanas un citu problēmu risināšanā. Somijas prezidente atbalsta Latvijas izvēli par NATO Diena. Baltijas valstu iestāšanās NATO nekādi neapdraudēs Baltijas jūras reģiona drošību, tomēr Somija izvēli par labu palikšanai ārpus alianses uzskata par līdzvērtīgu ieguldījumu reģiona stabilitātē, jo tas atvieglo iespējas piesaistīt citām Rietumu sadarbības struktūrām arī Krieviju. Tā savu iepriekš pretrunīgi interpretēto pozīciju par NATO paplašināšanu trešdien lekcijā Latvijas Universitātē skaidroja Somijas prezidente Tarja Halonena, kura Latvijā ir divu dienu valsts vizītē. "Mēs respektējam katras valsts tiesības izvēlēties savu risinājumu drošībai un vēlam veiksmi Latvijai tās centienos integrēties visa veida starptautiskajās institūcijās," pirms lekcijas žurnālistiem sacīja Somijas prezidente. Tomēr Somija varot palīdzēt Latvijai tikai tajās jomās, kurās tā pati ir aktīva līdzdalībniece, un tas vairāk saistoties ar integrāciju ES un reģionālo sadarbību Ziemeļu dimensijas ietvaros. Arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga apliecināja, ka saņēmusi skaidru Somijas atbalstu visiem Latvijas izvēlētajiem ārpolitiskajiem mērķiem, un respektē Somijas izvēli par labu alternatīvai drošības politikai. Latvijai ir visas iespējas kļūt par ES dalībvalsti jau līdz 2005.gadam, kad tiks nozīmēts jaunais Eiropas Komisijas sastāvs, kupli apmeklētajā lekcijā LU aulā uzsvēra T.Halonena. Viņa ir pārliecināta, ka kandidātvalstis jau no pirmās dienas tiks uztvertas kā pilnvērtīgas ES locekles, tomēr pieļāva iespēju, ka varētu tikt saglabāti īslaicīgi izņēmumi brīvas darbaspēka kustības iespējās. Savukārt sarunās ar premjeru Andri Bērziņu un Saeimas deputātiem Somijas prezidente norādījusi, ka straujais progress ES iestāšanās sarunu sadaļu atvēršanā un slēgšanā vēl neesot pietiekams, lai ES pieņemtu pozitīvu galīgo lēmumu: "Latvijas izteiktās apņemšanās nepieciešams tikpat raiti izpildīt, un tieši šajā jomā turpmāk tiks koncentrēts Somijas atbalsts Baltijai." Prezidente un deputāti pārrunā korupciju NRA. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien savā rezidencē pieņēma Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjus un arī pie frakcijām nepiederošos Jaunās kristīgās partijas deputātus, lai uzzinātu tautas priekšstāvju viedokļus par Latvijas iekšpolitikas un ārpolitikas aktualitātēm. Vienīgā frakcija, kas Valsts prezidenti ar savu klātbūtni tā arī nepagodināja, bija apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), jo, pēc frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Jurkāna teiktā, V. Vīķe- Freiberga atteikusies tikties ar tiem apvienības pārstāvjiem, kuri uz tikšanos bija sākotnēji pieteikti – Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks un kustības Līdztiesība līdere Tatjana Ždanoka, kā arī pats J. Jurkāns, Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs. Viņš paskaidroja, ka šāds delegācijas sastāvs izvēlēts tāpēc, ka PCTVL ir trīs partiju veidojums, līdz ar to ar Valsts prezidenti bija plānojuši tikties to vadītāji. V. Vīķe-Freiberga paskaidroja, ka uzaicinājusi uz tikšanos tieši frakcijas, nevis apvienību veidojošo partiju pārstāvjus, jo PCTVL deputāti vienbalsīgi bija pret minimālā valsts aizsardzības finansējuma apjoma noteikšanu likumdošanā. "Esmu piedāvājusi šīs frakcijas pārstāvjiem citu izdevīgu tikšanās laiku – piektdien. Vai tam piekrist, ir pašu deputātu ziņā," sacīja prezidente. Tādējādi kreisajiem gāja secen sarunas gan par Latvijas virzību uz NATO un Eiropas Savienību (ES), gan arī iekšpolitikas aktualitātēm, kuras ar visu frakciju pārstāvjiem V. Vīķe-Freiberga pārsprieda pēc aptuveni gadu ilga pārtraukuma – iepriekšējās šāda veida konsultācijas prezidente rīkoja pērn marta nogalē pēc Andra Šķēles vadītās valdības demisijas. Kā atzina V. Vīķe-Freiberga, ar katras frakcijas vadītāju saruna veidojusies atšķirīgi, taču kopīgā tēma visās sarunās bijusi saistīta ar nepieciešamību "veikt redzamus soļus korupcijas apkarošanā gan savas attīstības dēļ, gan tādēļ, ka progresu šajā jomā strikti vērtēs ES un NATO". Prezidente arī izteikusi pateicību visām tām frakcijām, kas balsoja par Aizsardzības finansēšanas likumu, kā arī informēja parlamentāriešus par ASV vizītes rezultātiem. Starp atsevišķi pārrunātajiem jautājumiem V. Vīķe- Freiberga minēja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas piedāvātos grozījumus Satversmē, norādot, ka arī juristu vidū nav vienprātības par to nepieciešamību – daļa ir par to, ka, veicot grozījumus, kas nepieciešami, lai Latvija varētu iestāties ES, iespējams veikt arī plašākus labojumus, kas novērstu pamatlikuma neprecizitātes, bet citi aizstāv Satversmes neaizskaramību. V. Vīķe-Freiberga arī nespēja viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu par tautas vēlēta Valsts prezidenta nepieciešamību: "Parlamenta vēlētam prezidentam ir savas priekšrocības – nav jārīko vēlēšanu kampaņa, un man būtu nepiedienīgi sūdzēties par pašreizējo sistēmu. Turpretī, ja prezidentu vēlē tauta, tad tā varēs justies kā līdzdalīga procesā un just atbildību par izvēlēto valsts vadītāju." Atbalsta 102 pašvaldību izveidi NRA. Sabiedriskajā apspriešanā iesaistīto organizāciju vairākums atbalsta projektu, kas esošo pašvaldību skaitu samazinās līdz aptuveni 102 pašvaldībām, savukārt iebilst pret 33 pašvaldību izveidi. Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) padome nolēmusi par pamatu turpmākam reformas procesam ņemt piedāvāto 102 pašvaldību modeli, ievērojot arī iepriekš veiktos rajonu izpētes priekšlikumus. ATR padomes locekļi uzskata, ka paralēli šai reformai ir jārealizē lauku ceļu attīstības programma un pašvaldību vienotās informācijas sistēmas programma, kā arī valsts investīciju programma. Viņuprāt, arī turpmāk nevajadzētu atcelt reformu atbalstošās dotācijas pašvaldībām, kuras apvienojas. Savukārt reforma būtu veicama līdz 2005. gadam. Arī Latgales Pilsētu savienība pieņēmusi rezolūciju par atbalstu 102 novadu veidošanai. Latgales mazpilsētu vadītāji vienojušies, ka 33 pašvaldību modelis Latvijai nav pieņemams, jo patlaban ir vairāki nelieli administratīvi centri, mazpilsētas, ap kurām varētu veidot novadu. Arī Latvijas Pilsētu savienības valde atbalstījusi administratīvi teritoriālās reformas modeli, kas paredz izveidot 102 pašvaldības. Pilsētu savienības valde atbalstījusi reformas ātro variantu, proti, 102 pašvaldības Latvijā tiktu izveidotas līdz 2002. gadam. Latvijas Zemnieku savienības (LZS) ģenerālsekretārs Aivars Berķis pastāstīja, ka LZS par reformas projektiem gaida atsauksmes no savām nodaļām. "Mēs uzskatām, ka pašvaldību apvienošana nedrīkst notikt piespiedu kārtā – tas jāļauj izlemt pašiem cilvēkiem. Mūsu vecbiedri gan atgādina, ka savulaik Latvijā pagasti bija krietni lielāki, taču izskatās, ka šobrīd pagastu apvienošanas projekts ir vienkārši pamests gaisā. Līdzīgi bija arī ar reģionālo reformu, kuras projekts tagad ir pakāries gaisā. Ministrs Krūmiņš visus mierina, ka reforma ļaus ietaupīt, bet papildus vadībai centrā, pagastos paliks pakalpojumu sniegšanas punkti. Šo iemeslu dēļ mēs nejūtam reformas ekonomisko efektu. Arī klausoties ministra runas par reformas ieguvumiem, redzams, cik nedroši viņš jūtas uz ledus," teica A. Berķis. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šīs nedēļas laikā turpina uzklausīt darba devēju viedokļus par abiem piedāvātajiem reformas variantiem, kurus pēc LDDK apkopos un nosūtīs īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes reformu lietās Jānim Krūmiņam. Trešdien ar J. Krūmiņu tikās un informāciju par pašvaldību reformu projektiem saņēma arī Brīvo arodbiedrību savienība, kas savu viedokli par reformas projektiem formulēs 17. maija valdes sēdē, lai gan reformas sabiedriskā apspriešana paredzēta līdz 16. maijam. Interneta mājaslapā ievietota informācija par iespējamajiem administratīvi teritoriālas reformas variantiem. Tā atrodama adresē . Premjers kritizē Kristovski NRA. Ministru prezidents Andris Bērziņš aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim trešdien izteica aizrādījumu par ministra skandalozajiem izteikumiem laikrakstā Subbota, kur viņš paziņoja: "Mūsu iespējamais pretinieks objektīvi atrodas austrumos. Mums ir 80 kilometru robeža ar Baltkrieviju. Eiropa objektīvi uzskata, ka tur ir pēdējais totalitārais režīms Eiropā." Baltkrievija par Ģ. V. Kristovska paziņojumiem pieprasījusi oficiālus paskaidrojumus. Aizsardzības ministrs taisnojās, ka viņš runājis par Baltkrieviju no Eiropas Savienības (ES) viedokļa, kas vairākkārt norādījusi uz cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā. Tomēr jāpiebilst, ka neviena ES valsts oficiāli Baltkrieviju nav pasludinājusi par potenciālo ienaidnieku. Interesants šķiet ministra viedoklis, kurā viņš atzīst, ka žurnālists interviju atspoguļojis pareizi un nekādu pretenziju ministram pret laikrakstu nav. Kā uzskata Ģ. V. Kristovskis, Baltkrievijas protests par Latvijas aizsardzības ministra interviju bijis saistīts tikai ar to, ka šī valsts neatbalsta Latvijas iestāšanos NATO. Piketē pret Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitu Dienas Bizness. Piketētāji, kas otrdien pie Ministru kabineta pauda neapmierinātību ar Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitu, nav gandarīti par piketa sasniegto, jo viņiem neizdevās tikties ar ministru prezidentu Andri Bērziņu. Taču viņiem izdevās tikties ar savu "galveno opozicionāru" - Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli, kura argumenti piketa rīkotāja Ķemeru attīstības fonda valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Krilova vārdiem sakot, "no Nagla puses bija pamatoti, bet nepārliecināja". Ķemeru sanatorijas privatizētāja "Ominasis Italia" sniegtā informācija liecina, ka līdz 2001. gada februārim sanatorijas rekonstrukcijā ir ieguldīti vairāk nekā 4,4 miljoni dolāru. Tomēr vairākkārt izskanējušas šaubas, vai sniegtā informācija par investīcijām sanatorijā atbilst patiesībai. Auditorfirmas "Deloitte&Touche" auditētais gada pārskats par "Ominasis Italia" veiktajiem ieguldījumiem sanatorijā "Ķemeri" esot jau gatavs un tuvākajās dienās tiks izskatīts Privatizācijas aģentūras valdē. M. Krilovs pieļāva, ka auditoru slēdzienā varētu būt konstatētas investīcijas nepieciešamajā apjomā, jo viss Ķemeru sanatorijas projekts tagad esot pārvērtēts uz 30 miljoniem USD un "tad jau tie 4.4 miljoni dolāri salasīsies", teica viņš. Taču M. Krilovs joprojām uzskata, ka Privatizācijas aģentūrai jālauž līgums ar sanatorijas privatizētāju, jo "Ominasis Italia" ievērojami pārkāpusi līguma nosacījumus. Jautāts par viņa turpmāko rīcību, M. Krilovs vēstīja, ka gaidīs atbildes uz vēstulēm, ko piketētāji iesnieguši Valsts prezidentei, Ministru kabinetam un visām Saeimas frakcijām, kā arī Privatizācijas aģentūras valdes lēmumu. Sadarbības partneri rīkojas divkosīgi NRA. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs uzskata, ka tēvzemiešiem vairs nav šķēršļu veidot koalīciju kopā ar LSDSP, jo šīs partijas sadarbības partneri arī dažreiz rīkojušies divkosīgi. Pēc domes vēlēšanām apvienība TB/LNNK, savienība Latvijas ceļš (LC) un Tautas partija (TP) izveidojušas bloku, lai "nenodotu savus vēlētājus un neietu kopā ar kreisajiem". Pašlaik tomēr Latvijā ir pilsēta (Ludza), kurā TP sadarbojas ar apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). Tā kā viens no minētā bloka partneriem ir krasi pārkāpis šo vienošanos, tēvzemiešiem nevajadzētu būt problēmām jau tuvākajā laikā noslēgt koalīciju Rīgas domē ar sociāldemokrātiem. Starp citu, Limbažos tautpartijieši kopējā koalīcijā ar LSDSP ir atstūmuši no varas siles LC. "Šos principus nesadarboties ar kreisajiem] neesam deklarējuši mēs, tos ir deklarējusi Tautas partija, skaļi savās reklāmās to izkliedzot pa visu Latviju," norādīja G. Bojārs, piebilstot, ka sociāldemokrāti ir "atvērti jebkurām sarunām". LSDSP gatavi sadarboties ar visiem politiskajiem spēkiem, ja ar to iespējams realizēt savas partijas programmu. "Tā ir principa lieta, un mēs šos principus neesam pārkāpuši, šos principus acīmredzot ir pārkāpis kāds cits," teica G. Bojārs. Rīgas mērs TP rīcību nodēvēja par "melu tehnoloģiju, jo meliem, kā zināms, ir īsas kājas". Pēc G. Bojāra domām, koalīcijas veidošana ar TB/LNNK ies uz priekšu lieliem soļiem, lai gan pagaidām tēvzemieši "vilcinās un apsver dažādas iespējas". Rīgas mērs atzina, ka koalīcija faktiski tiek veidota sabiedrības spiediena rezultātā, jo domes darbs gluži labi varētu turpināties arī pēc pašreizējā modeļa, taču "sabiedrība vēlas redzēt skaidri definētu koalīciju". LSDSP saimnieciskajā darbībā negrasās norobežoties no kreisajiem un vēlas aicināt visus politiskos spēkus nenostāties krasā opozīcijā un savu darbu virzīt pilsētas labā, teica G. Bojārs. Viņš arī pieļāva, ka varētu tikt atjaunota domes Revīzijas komisija, ko "pēc visiem demokrātijas principiem" varētu vadīt, piemēram, LC domes frakcijas priekšsēdētāja Aija Poča. Pagaidām šāds piedāvājums gan A. Počai neesot izteikts. Satraukušies Latvijas maiznieki Dienas Bizness. Latvijas maizniekus satrauc nelegālais maizes tirgus un lielveikalu pieaugošais spiediens uz maizes ražotājiem - otrdien notikušajā Latvijas maiznieku 1. konferencē informēja Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) prezidents Einars Grigors. Pēc Grigora teiktā, šobrīd 15 - 17% maizes tirgus aizņem nelegālā maizes produkcija. "Tas ir 26 700 tonnu maizes gadā jeb 73 tonnas maizes dienā, kas ir vienas rūpnīcas saražotas produkcijas apmērā," stāstīja LMB prezidents. Maizniekus satrauc arī dempinga cenas un pieaugošais lielveikalu spiediens uz ražotājiem, jo pircējiem bieži vien tiek piedāvāta produkcija par cenu, kas nenosedz pat miltu izmaksas. LMB prezidents pauda, ka šobrīd ir sasniegts maizes patēriņa uz vienu iedzīvotāju zemākais līmenis, taču "Latvijā ir visas iespējas ražot ekoloģiski tīru produkciju, kas ir konkurētspējīga Eiropas tirgos". Aprīlī rekordliels HIV un AIDS slimnieku skaits LETA. Pagājušajā mēnesī Latvijā reģistrēts rekords ar cilvēka imūndeficīta vīrusu inficēto (HIV) cilvēku skaita ziņā - konstatēts 71 jauns HIV inficētais, turklāt astoņi cilvēki aprīlī saslimuši ar AIDS, bet viens cilvēks no HIV/AIDS miris. Kā informēja AIDS profilakses centra speciāliste Iveta Dievbērna, kopumā šā gada pirmajos četros mēnešos ir reģistrēti jau 282 HIV inficētie, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā pagājušā gada attiecīgā periodā. Šogad reģistrēti arī 11 jauni AIDS slimnieki, bet trīs cilvēki šogad no HIV vai AIDS miruši. Dievbērna stāstīja, ka kopš 1987.gada, kad Latvijā tika reģistrēt pirmais ar HIV inficētais cilvēks, Latvijā ar HIV inficējušies jau 1240 cilvēki, no kuriem vairums - 889 cilvēki - HIV ieguvuši, lietojot intravenozās narkotikas. Joprojām vairums HIV inficēto ir gados jauni cilvēki, kuri ar HIV inficējušies, lietojot intravenozās narkotikas. Tomēr pēdējā gada laikā vērojams, ka pieaug arī heteroseksuālā ceļā inficēto cilvēku skaits, proti, heteroseksuālu kontaktu ceļā ar HIV inficējušies 113 cilvēki, homoseksuālu kontaktu ceļā - 88 cilvēki. Divi bērni HIV ieguvuši no mātes, bet 148 cilvēkiem pagaidām vēl nav noteikts HIV transmisijas ceļš. Kopš 1987. gada 83 cilvēki Latvijā saslimuši ar AIDS, bet 25 cilvēki no HIV/AIDS miruši. Pagājušajā gadā HIV konstatēts 466 cilvēkiem, kas bija gandrīz divas reizes vairāk nekā 1999. gadā, kad HIV tika atklāts 241 cilvēkam. Televīzija nevēlas mācīt bērnus NRA. Rīgas pilsētas Skolu valde ir lielā neizpratnē par Latvijas TV kavēšanos parādīt mācību videofilmu ciklu, kur visiem saprotamā formā sniegts skaidrojums, kā rīkoties nelaimes gadījumā. Skolu valdes Bērnu veselības aizsardzības nodaļas vadītāja un arī filmas idejas autore Dagmāra Pandere uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai bērni filmu noskatītos vēl līdz vasaras brīvdienām, kad skolas beigs darbu un daudzi bērni dosies uz laukiem. Videofilmu ciklu Gribu būt vesels! tās veidotāji vēlas dāvināt Latvijas iedzīvotājiem, un viņiem nav saprotama Latvijas TV minstināšanās noslēgt līgumu par filmas demonstrēšanu. Pirmās septiņas videofilmu cikla sērijas bijušas gatavas jau pagājušā gada beigās. Jau tad filmas veidotāji saņēma solījumu filmu demonstrēt Latvijas Televīzijas II kanālā, bet tagad maijs ir klāt, bet līgums vēl joprojām nav noslēgts. D. Pandere stāstīja, ka līguma projekta pirmo variantu filmas veidotāji saņēmuši tikai pagājušajā nedēļā, bet tas bijis tik kļūdains, ka radies iespaids - "televīzija nemaz nav sapratusi, par ko ir runa". Kā stāstīja D. Pandere, filma, kuru patlaban bez maksas ir saņēmuši un noskatījušies Rīgas skolu bērni, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Latvijas Ārstu biedrība un Katastrofu medicīnas centrs, ir guvusi lielu atsaucību. Lauku skolas, kas filmas eksemplāru nav saņēmušas, nepacietīgi gaida, kad varēs to noskatīties. "Mēs esam ļoti izbrīnījušies, ka filmu, ko augstu vērtē gan speciālisti, gan pedagogi, gan bērni un viņu vecāki, TV neņem pretī," sacīja D. Pandere. Divpadsmit sēriju ciklā, kur katra filmiņa ilgst 15 minūšu, parādīts, kas jādara, ja piesūkusies ērce, iekodusi čūska, ķēris saules dūriens vai palicis slikti ar sirdi. Tāpat filma sniedz arī padomus, kas jādara asiņošanas, apsaldēšanās vai citos nelaimes gadījumos. D. Pandere uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir zināt, kā pareizi rīkoties tieši pirmajās piecās minūtēs pēc nelaimes gadījuma, jo šajā laikā cilvēka smadzenēs var notikt neatgriezeniski procesi, kas var izšķiroši ietekmēt veselību un pat dzīvību. Kreisie plaši svin Uzvaras svētkus BNS. Aptuveni 3000 cilvēku trešdien pulcējušies Latvijas Sociālistiskās partijas rīkotajā mītiņā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā, lai atzīmētu Krievijā svinēto Uzvaras dienu. Mītiņa dalībniekus uzrunāja kreisās partijas "Līdztiesība" priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, kura apsveica veterānus svētkos un sacīja, ka oficiālā valdība Uzvaras dienu ignorē, tādējādi apkaunojot Latviju. "Bet jūs izlabosiet šo valdības kļūdu, pulcējoties šeit un pieminot karā kritušos," teica Ždanoka. Krievijā 9.maiju tradicionāli svin kā Uzvaras dienu, savukārt Latvijā atceres diena ir 8.maijs - Otrā pasaules kara beigu diena. Ar apsveikumu pie veterāniem vērsās arī partizānu brigāžu pārstāvji, bet pie pieminekļa ziedus nolika Latvijas nacionālboļševiki. Pasākuma laikā vairāk nekā piecās vietās "Latvijas meklēšanas vienību savienība" vāc līdzekļus neuzskaitīto Lielajā Tēvijas karā kritušo apbedījumu meklēšanai un uzturēšanai. Savukārt krievu valodā iznākošā laikraksta "Panorama Latvii" fonds "Panorama" vāc līdzekļus Uzvaras pieminekļa uzturēšanai. Pie fonda līdzekļu vākšanas punkta mītiņa laikā izveidojusies aptuveni 100 ziedotājgribētāju rinda. Mītiņā plīvo sarkani karogi bez padomju simbolikas un lozungi, kuros pausti apsveikumi veterāniem. Atrod unikālu neatkarības atjaunošanas memorandu Rīgas Balss. Kara muzejs ieguvis vērtīgu un unikālu dokumentu, memorandu par Latvijas neatkarības atjaunošanu, kas neatklāts kopš kara gadiem atradies kādā Vecrīgas ēkā zem grīdas dēļiem. Dokumentu 80. gadu vidū Peldu ielas 19. namā atradis kāds iedzīvotājs, kurš tikai tagad to atnesis muzejam. Pētnieki cenšas noskaidrot, kas šajā dzīvoklī mitinājies agrāk un kā dokuments tur nokļuvis. Vācu okupācijas laikā darbojās pretestības kustība Latvijas Centrālā padome, kurā ietilpa četru pirmskara laika lielāko partiju biedri, kā arī daudzi inteliģences pārstāvji. Šo kustību vadīja pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes dēls Konstantīns. 1944. gada 17. martā Centrālā padome izdeva memorandu, kurā pieprasīja nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas neatkarību. Dokumentu parakstīja 188 Latvijas sabiedriskie darbinieki un inteliģences pārstāvji, viņu vidū arī pirmais Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, rakstnieks Kārlis Skalbe un daudzi bijušie ministri un deputāti. Dokuments tika nokopēts, un tā fotokopijas nelegāli pārvestas uz Zviedriju izplatīšanai ārvalstu vēstniecībām. Memorands tika adresēts Latviešu leģiona ģenerālinspektoram Rūdolfam Bangerskim, taču viņš dokumentu atteicās pieņemt. Muzeja Otrā pasaules kara vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs pastāstīja, ka memorands pēc sava satura ir līdzīgs 4. maija deklarācijai, ko Latvijas Augstākā padome pieņēma 1990. gadā. Unas Celmas filmai vēl viena balva NRA. Režisores Unas Celmas dokumentālā filma "Olu kundze" saņēmusi balvu kā labākā televīzijas filma "Mediawave" festivālā, kas 5. maijā beidzās Ungārijā. Filmai šī nav pirmā balva - pērn tā saņēma balvu kā labākā Baltijas dokumentālā filma festivālā "Arsenāls", kā arī tika godināta kā labākā dokumentālā filma Ziemeļvalstu filmu festivālā Lībekā. Kopumā filma ar Nacionālā kinematogrāfijas centra atbalstu ir pabijusi vairāk nekā 20 festivālos visā pasaule. Latvijai piemīt šarms LI Ziņas. "Latvija ir veiksmīgi pārgājusi no totalitārisma uz brīvo tirgus ekonomiku… Latvija daudzus ārvalstu viesus piesaista ar savu bagāto kultūru un arhitektūru. Katrs Latvijas reģions un pilsēta pārsteidz ar savu unikālo šarmu", tā teikts BIG preses aģentūras gatavotajā speciālajā pielikumā par Latviju, kas tiek izplatīts kopā ar laikrakstu New York Post. LI sadarbībā ar LR Vēstniecību Beļģijā un Luksemburgā un LR Ārlietu ministriju pagājušā gada oktobrī organizēja Beļģijā reģistrētās mediju grupas BIG pārstāvja vizīti Latvijā, kuras rezultātā ir publicētas intervijas gan ar valsts amatpersonām (Valsts prezidenti, Ministru prezidentu, Ārlietu ministru, Finansu ministru, Satiksmes ministru), gan uzņēmējiem banku un finansu, kokapstrādes, IT un tūrisma jomā. Pielikumu var aplūkot arī United National Press mājas lapā: www.unitedinternationalpress.com/Latvia/lat_i.html Zied ievas un, kā jau parasti ievu ziedē- šanas laikā, ir diezgan vēss. Sau- līte spīd katru dienu, taču, kad uzpūš aukstais ziemelis, tad nu nemaz vairs nav silts. Visapkārt, kur vien skaties, ir pasakaini skaists - pļavās jau zied pienenes, arī dārzos zied brīnišķīgas puķes. Zied arī koki - tikko sākuši ziedēt skaistie un cēlie kastaņkoki. Drīz ziedēs ceriņi, kuri jau ir pumpuros... ...un, kad noziedēs smaržīgās, galvu reibinošās ievas, tad jau arī laiks kļūs siltāks.