K a s j a u n s L a t v i j ā ? nr. 194 2001. g. 11. - 17. maijs Rūpniecības augšupeja turpinās NRA. Kamēr pasaulē vērojams ekonomikas izaugsmes tempu palēninājums, Latvijā statistikas dati ir priecējoši. Rūpniecības produkcijas izlaide pirmajā ceturksnī palielinājusies par 7,5%, bet apstrādes rūpniecībā par 10,2%. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, rēķinot salīdzināmās cenās, rūpniecības produkcijas izlaide šā gada martā bija par 7,7% lielākā nekā 2000. gada martā. Pieaugums vērojams gandrīz visās rūpniecības nozarēs. Lielākais ražošanas kāpums sasniegts mēbeļu ražošanā - par 46,5%, neminerālo izstrādājumu (būvmateriālu) ražošanā - par 35,1%, papīra izstrādājumu (taras) ražošanā - par 20,9% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 17,2%. Vislielākā rūpniecības nozare Latvijā ir pārtikas ražošana, kas veido trešdaļu no visas apstrādes rūpniecības. Arī tajā martā sasniegts pieaugums par 7,3%. Lielākais ražošanas apjomu kāpums bija zivju pārstrādē - par 36,2% un gaļas produktu ražošanā - par 16,3%. Savukārt galvenā eksporta nozare ir koksnes pārstrāde, kurā pieaugums martā bijis par 14,7%. Mazumtirdzniecības apgrozījums aug NRA. Martā Latvijā strauji pieaudzis mazumtirdzniecības apgrozījums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, tad, salīdzinot ar februāri (rēķinot salīdzināmās cenās), tas palielinājies par 15%, bet, salīdzinot ar 2000. gada martu, apgrozījums pieaudzis par 17 procentiem. Kopumā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada pirmo ceturksni, mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 14 procentiem. Pieaugums vērojams visās tirdzniecības uzņēmumu grupās. Izņemot tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecību. Tur pirmajā ceturksnī apgrozījums, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, samazinājies par 6 procentiem. Tiesa, martā salīdzinājumā ar 2000. gada martu tas jau ir palicis nemainīgs. Šogad pirmajā ceturksnī vislielākais apgrozījuma pieaugums vērojams nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 48%), automobiļu tirdzniecībā - par 39%, automobiļu degvielas mazumtirdzniecībā - par 26 procentiem. Jāpiebilst, ka šeit, tāpat kā citur, tiek lietoti indeksi salīdzināmajās cenās. Tāpat samērā liels pieaugums (par 23%) ir ilglietošanas preču grupā. Martā pieaugums ir vēl lielāks - par 30 procentiem. Liels pieaugums - par 34% - vērojams lietotu preču tirdzniecībā, taču šeit apjomi ir salīdzinoši niecīgi. Vislielākais apgrozījums (aptuveni 25% no visa apgrozījuma) ir nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir pārtika. Ar tiem jāsaprot modernie lielveikali, kur līdztekus pārtikai var iegādāties arī dažādus sadzīves sīkumus. Šajos veikalos apgrozījums pirmajā ceturksnī pieaudzis tikai par vienu procentu. Nedaudz labāki rādītāji ir, salīdzinot marta apgrozījumu. Pret februāri pieaugums ir par 13%, bet pret 2000. gada martu - par 5 procentiem. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada pirmajā ceturksnī bija 440,3 miljoni latu. Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums šajā laikā bija 26 miljoni latu. Salīdzinot ar 2000. gada pirmo ceturksni, salīdzināmās cenās tas palielinājies par 12 procentiem. Latvijai paredz ekonomikas izaugsmes bremzēšanos Diena. Kaut arī 2001.gadā Latvijas ekonomikas attīstība joprojām ievērojami pārsniegs citu Austrumeiropas valstu vidējos rādītājus, mūsu valsts lielāko tirdzniecības partneru - Eiropas Savienības valstu ekonomiskās attīstības tempu kritums neļaus saglabāt izaugsmi, kas līdzvērtīga 2000.gadā sasniegtajai, jaunākajā ziņojumā par Latvijas politiskās un ekonomiskās attīstības perspektīvām raksta žurnāla The Economist respektablā analītiķu grupa Economist Intelligence Unit (EIU). Kā zināms, pērn Latvijas iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums pārsniedza 6,6%. Šogad labākajā gadījumā esot iespējams 4,5% IK pieaugums, nākamgad - 3,5%, teikts ziņojumā. Lai gan pašvaldību vēlēšanu rezultāti šobrīd radot bažas par liberālās ekonomiskās politikas nākotni Latvijā, EIU analītiķi sagaida valdošo partiju popularitātes atkārtotu pieaugumu īsi pirms 8.Saeimas vēlēšanām, jo tieši 2002.gadā esot sagaidāma līdzšinējā makroekonomisko rādītāju kāpuma atspoguļošanās vēlētāju labklājības pieaugumā. Latvijai neizdošoties sasniegt tikai pirms mēneša jaunajā memorandā ar Starptautisko Valūtas fondu apsolīto 6% iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugumu šogad un 2002.gadā, konstatējuši analītiķi. Taču tam pamatā būšot ārēji faktori. Pastāvot arī iespēja, ka valsts budžeta deficīts pārsniegs prognozētos 1,74% no IK, ja atkal aizkavēsies privatizācija un rudenī darbu sāks jaunais Primorskas naftas termināls pie Sankt- pēterburgas, jo tad samazinātos Latvijas nodokļu ieņēmumi no tranzīta pakalpojumiem. Salīdzinot ar pirms pusgada publicēto iepriekšējo ziņojumu, EIU analītiķi joprojām ir skeptiski par Latvijas izredzēm tikt uzņemtai NATO 2002.gadā, taču par diviem gadiem pietuvināts iespējamais iestāšanās datums Eiropas Savienībā, kam vajadzētu pienākt 2005.gadā. Galvenais kavēšanās iemesls esot joprojām neskaidrā lauksaimniecības atbalsta politikas un strukturālo fondu pārdales nākotne. Ārgaļa vietā Vaidere kandidēs vicemēra amatam BNS. Bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis atteicies ieņemt Rīgas vicemēra amatu, un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) frakcija vicemēra amatam izvirzījusi Inesi Vaideri. Par to informēja TB/LNNK Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Jānis Birks. I. Vaideres kandidatūru vēl jāapstiprina partijas valdei un domei. Komentējot iespēju vicemēra amatam virzīt Inesi Vaideri, Grīnblats sacīja, ka TB/LNNK mērķis nav virzīt kandidātu, par kuru nav drošas pārliecības - viņš savāks nepieciešamo balsu skaitu. "Vispirms ir nepieciešams līgums Rīgas domē, kas nodrošinātu vairākumu bez apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), un tad ir iespējams virzīt kandidātu uz vicemēra amatu," sacīja Grīnblats. Grīnblats nevarot prognozēt, kad sociāldemokrāti un TB/LNNK varētu noslēgt koalīcijas līgumu. Viņš arī atzina, ka pašreizējās 34 balsis domē, kas kopā ir TB/LNNK, sociāldemokrātiem un mazajām partijām, ir visai "līganas" un mazo partiju viedokļi par atsevišķām kandidatūrām bieži vien ir "kaprīzi". Sarunas par koalīciju Rīgas domē sākās uzreiz pēc vēlēšanām 11.martā, bet vēlāk sociāldemokrāti, kas ieguvuši domē 14 no 60 vietām, noslēguši sadarbības līgumu ar kreiso spēku apvienību. "Tēvzemieši" pieprasīja līgumu pārtraukt, lai veidotu koalīciju ar viņiem, no kā sociāldemokrāti atteicās. Pēc tam sarunas par koalīciju apstājās. E-pārvaldei vajag plašāku tīmekli Diena. Lai pilsētu domēs un rajonu padomēs varētu strādāt ar elektroniskajiem dokumentiem, pašvaldību vienotās informācijas sistēmas tīkla izveide jāpabeidz līdz 2004.gadam, secina Pašvaldību lietu pārvaldes sociālo un ekonomisko jautājumu daļas vecākā referente Ārija Bērziņa. Diemžēl pašvaldību informatizācijai valsts atvēlot vismaz divreiz mazāk par prasīto. Šogad pašvaldību informatizācijai prasīts miljons, atvēlēti 450 000 lati, nākamā gada valsts budžetā prasītā 1,5 miljoni latu vietā atvēlēti 540 000 lati. Lai gan pašvaldību datorizācijai būtu jābeidzas 2004.gadā, Ā.Bērziņa šaubās, vai pēc divarpus gadiem visas pašvaldību iestādes varēs dokumentus cits citai pārsūtīt pa datortīkliem. Valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu elektronizāciju e-pārvaldes koncepcijas autori paredz pabeigt jau līdz 2007.gadam. Tā nav koncepcijas vaina, ka tās izvirzītie mērķi Latvijai šķiet pārlieku augsti un tāli, saka datorprogrammu firmas Tilde programmu direktors Andrejs Vasiļjevs, norādīdams uz mazo interneta lietotāju skaitu - datortīmekļa izplatības līmenis nav sasniedzis pat 10%. Tik mazs interneta lietotāju skaits Latvijā ir galvenokārt viena iemesla dēļ - telekomunikāciju uzņēmuma Lattelekom pakalpojumi ir pārlieku dārgi, pārliecināta Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore Ina Gudele. Pašlaik Lattelekom noteiktā maksa par datu pārraides iezvanpieeju darbdienā ir 3,5 santīmi minūtē. Veicinot interneta izplatību, valstij ar likumdošanas palīdzību būtu jānosaka statuss citiem, alternatīviem interneta pieslēguma veidiem - ar kabeļtelevīzijas vai radiosavienojumu palīdzību. Ja Satiksmes ministrija (SM) mēģinātu ar Lattelekom vienoties par tās noteikto tarifu pazeminājumu, arī tas būtu solis pretim globālā tīmekļa lietotāju skaita palielināšanai, mudina I.Gudele. Tomēr Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons uzskata, ka iezvanpieejas tarifi jau tagad ir tuvu pašizmaksai un īpaši daudz tos samazināt nevarot. Kur var iepazīties ar e-pārvaldes koncepciju: Tieslietu ministrijas mājas lapā , Valdības mājas lapā , Uzņēmumu reģistra mājas lapā , Laikraksta Latvijas Vēstnesis lapā . Privatizācijas aģentūra netaisās likvidēties NRA. Privatizācijas aģentūras ārkārtas sēdē piektdien ar minimālu balsu pārsvaru tika apstiprināti noteikumi Krājbankas 7,57 procentu akciju privatizācijai. Savukārt vienprātīgi PA padome nolēma par valstij piederošo astoņu procentu Latvijas gāzes akciju pārdošanu izstrādāt nevis vienu, bet vairākus modeļus - tai skaitā paredzot šos vērtspapīrus pārdot biržā par tirgus cenu. Ļoti iespējams, ka PA valde Latvijas gāzes akcijas grib pārdot tāpēc, ka tai nav citu ienākumu avotu. PA izdevumu tāme liecina, ka šā gada pirmajos četros mēnešos aģentūra ir iztērējusi jau vairāk nekā divus miljonus latu. Lai gan valdība pieņēmusi lēmumu par PA likvidāciju, šī institūcija šogad kopumā plāno iztērēt vairāk nekā sešus miljonus latu - proti, tā negatavojas nekādai likvidācijai. PA ienākumus veido noteikts procents no privatizācijas ieņēmumiem - tā kā LK privatizācija izgāzās, tad, iespējams, lai nodrošinātu PA ieņēmumus, jāforsē Latvijas gāzes akciju pārdošana. Prasa naudu kuģniecības tēlam NRA. Paužot satraukumu par kompānijas negatīvā tēla veidošanos presē, Latvijas kuģniecības (LK) padomes locekļi pagājušajā nedēļā apsprieda iespējas no uzņēmuma budžeta papildu līdzekļus atvēlēt tā slavas spodrināšanai. LK padomes loceklis Māris Kaijaks apstiprināja, ka jautājums par papildu līdzekļu piešķiršanu darbam ar medijiem radies tāpēc, ka sabiedrībā tiekot nomelnoti gan LK ekonomiskie rādītāji, gan arī par LK vadības profesionalitāte un veikums. Galvenie LK tēla nomelnotāji, pēc M. Kaijaka teiktā, esot politiķi. "Pēdējā laikā ap kuģniecību radīta milzīga ažiotāža. Vieni politiķi saka, ka kompānijas cena ir pārāk augsta, citi apgalvo, ka tā ir par zemu. Vēl citi uzskata, ka kuģniecības vadība daudzas lietas dara nepareizi. Sabiedrībai ir jāparāda, kāds patiesībā ir kuģniecības stāvoklis un ko patiesībā paveikusi uzņēmuma vadība," teica M. Kaijaks. Latvijā nodarbina viesstrādniekus NRA. Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā strādājuši 1465 viesstrādnieki, no kuriem 360 ārvalstnieki no jauna noformējuši darba izsaukumus. Visvairāk darba izsaukumu šā gada pirmajā ceturksnī noformēti vairumtirdzniecībā - 46 personas darba izsaukumus formējušas no jauna, bet 185 personas šajā nozarē ceturkšņa beigās jau strādāja. Būvniecībā šogad Latvijā no jauna darba izsaukumus noformējušas 42 personas, bet strādā 107 personas. Viesnīcu un restorānu biznesā darba izsaukumus no jauna noformējušas 25 personas, bet šajā nozarē ceturkšņa beigās strādāja 61 persona. Atpūtas, kultūras un sporta nozarē pirmajā ceturksnī noformēti 67 jauni darba izsaukumi, šajā nozarē darbojās 125 personas. Visvairāk ārvalstnieku uz darbu Latvijā ieradušies no Krievijas - kopā 70 personas. No Vācijas Latvijā strādāt ieradušies 32 ārvalstnieki un tikpat no Ukrainas, bet no Igaunijas Latvijā ieradušies 24 viesstrādnieki. Gada pirmajā ceturksnī izsniegtas 748 darba atļaujas, no tām 567 bijušas bezmaksas, bet 415 darba atļaujas izsniegtas laulātajiem. Klajā nāk Okupācijas muzeja "Gadagrāmata 2000" Lauku Avīze. Latvijas Okupācijas muzejs 16. martā aicina iepazīties ar muzeja "Gadagrāmatu 2000", kurā publicēti jaunākie pētījumi par okupācijas laika vēsturi un vairāki agrāk slepeni dokumenti ar tematisko virsrakstu "Komunistu un nacistu jūgā." Agrāk slepeni dokumenti no Latvijas kompartijas arhīva, kopskaitā 11, ir pirmpublicējumi un stāsta par sarkanarmijas stāvokli Vācijas - Krievijas kara laikā, nomenklatūras iedibināšanu 1944. gada, Latvijas kompartijas Centrālkomitejas, kā arī LK(b)P Valmieras apriņķa komitejas speckaujinieku grupām cīņā pret nacionālajiem partizāniem, Latvijas PSP VDM cīņu pret šķiras ienaidniekiem un latviešiem trimdā, par Latvijas pārkrievošanu un jaunatnes pretošanās kustību okupācijai. Skolēni vāji zina dzimto valodu NRA. Simtiem studētgribētāju šobrīd izmanto pēdējo iespēju apmeklēt sagatavošanas kursus latviešu valodas testam universitātē. Diemžēl ar katru gadu kļūdaināki kļūst reflektantu aizpildītie testi. Valsts olimpiādē labākajam pēc rajona atlases jāpriecājas, ja no desmit ballēm pagadījušās sešas. Varētu vainot skolotājus, ja vien tik vienkārša būtu dzimtās valodas mācīšanas problēma. Iepriekš latviešu valodas obligātais tests iestājpārbaudījumos daļai augstskolu bija domāts vairāk kā eksāmens cittautiešiem, lai pārbaudītu viņu gatavību studijām latviešu valodā. Vismaz Latvijas Universitātē (LU) testa līmenis līdz šim nav bijis īpaši augsts. Situācija ir mainījusies. Kamēr liela daļa krievu jauniešu samērā viegli izpilda prasīto, tikmēr latvieši vairs lāgā netiekot galā, atzina LU Pirmsstudiju mācību centra speciālisti Gundega Vētra un Jānis Zālītis. Tiesa, attiecībā uz mazākumtautību studētgribētājiem vērojams kāds cits paradokss. Viņi atradīs pasniedzēja pieļautās gramatikas kļūdas testa sastādīšanas gaitā, bet nesapratīs turpat ne vārda, ja viņiem kaut ko latviski pajautās, situāciju komentēja J. Zālītis. "Mūsu valoda kļūst aizvien plikāka un kroplāka," pauda G. Vētra. Izveidojies savdabīgs lavīnveida aplis. No vienas puses, neslēpsim, ka "skolās ir daudz ne visai zinošu skolotāju", analizēja G. Vētra. No otras puses, arī LU, kas sagatavo šos skolotājus, gadu gaitā pazeminājusi savas prasības. Dzimtās valodas mācīšanai trūkst pēctecības, sistemātiskuma, vienotu principu, analizēja Remtes pamatskolas latviešu valodas skolotāja Mārīte Rulle. Cēloņi jāsāk meklēt procesu pārraudzītājos un veidotājos, nevis skolotājos, kuru lielākā daļa strādā entuziasma balstīti. Kārklu angļu sindroms terminoloģijā NRA. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai 1993. gadā tika izveidota Informātikas apakškomisija, kura tagad pārtapusi par Informācijas tehnoloģijas (IT) un telekomunikāciju apakškomisiju. Tajā darbojas 20 cilvēki, lielākoties no programmēšanas vides, un viena valodniece - terminoloģe Valentīna Skujiņa. Apakškomisijas gada budžets ir nedaudz lielāks par 4000 latu, kas ļauj algot vienu zinātnisko sekretāri, raksturo apakškomisijas vadītājs Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta direktors Juris Borzovs. "Uz angļu valodu mēs gandrīz ejam brīvprātīgi. Zināmā mērā piespiesti, bet ne administratīvi, kā tas agrāk bija ar krievu valodu," teica J. Borzovs. Dzirdēts, ka IT un telekomunikācijā ik dienas rodoties pat simts jaunu terminu, pārsvarā, protams, ASV, Kalifornijā, proti, Silīcija ielejā. "Tie ir Silikona ielejas huligāniskie termini, kuriem līdzi izskriet ir ļoti grūti," klāstīja J. Borzovs. Ļoti veiksmīgās reizēs apakškomisija protokolējot ap 30 terminus ar skaidrojumiem. Nereti nav varēts vienoties pat par vienu vai kādu nācies mainīt pat piecas reizes. Tas neapšaubāmi liek piekrist tiem, kuri sūdzas par "pašu radītāju nekonsekvenci", apšaubīt vārdnīcu korektumu, katrā atrodot savu skaidrojumu vienam un tam pašam vārdam. "Tā mēs pietiekami ātrā tempā pārvērtīsimies par kārklu angļiem, ņemot angļu vārdus un liekot latviešu gramatiskajās struktūrās," sašutis bija apakškomisijas vadītājs. Franči, daudzreiz lielāka nācija, par kaut kāda computer ieviešanu vispār neuzdrīkstas runāt. Līdzīgi arī somi, islandieši. No valsts netiekot darīts nekas, lai saglabātu latviešu valodu, un informācijas tehnoloģijas straujais temps vienā brīdī to var izstumt pavisam. Ar pāris tūkstošiem, kas atvēlēti Mākslīgā intelekta laboratorijai un Tildi ir daudz par maz. Mūsu bēdīgais stāvoklis pierādījies kaut vai ar piedalīšanos Eiropas Savienības (ES) Piektā ietvara zinātnes un tehnoloģijas programmā. Vismaz IT jomā latvieši nevar piedāvāt nevienu projektu, jo problēmas, kas mums risināmas, citiem sen atrisinātas. Daudzi sākotnēji arī pašā apakškomisijā pēc kāda termina apstiprināšanas saka: tā neviens nerunās. "Tas nav arguments. Mēs nedrīkstam piekāpties nevienā gadījumā, lai neradītu ķēdi. Varbūt kādā atsevišķā gadījumā mēs šaujam pār strīpu. Bet piedāvājiet labāku!" - tā uzskata J. Borzovs. "Par katru no apsmejamajiem vārdiem es varu pateikt, kāpēc tas radīts." Piemēram, fails ir fonētiski neiederīgs vārds. F nav latviešu cilmes skaņa. "Pilnīgos ierakumos" kā franči pret citvalodu cilmes vārdiem latvieši nesēžot. Izmantoti tiek, piemēram, grieķu, latīņu cilmes. "Savu aizspriedumu dēļ mēs zaudējam daudz labu latviešu vārdu," bija sarūgtināta V. Skujiņa. Pirmajā apakškomisijas vārdnīcā no 2000 vārdiem tikai 50 ir latviski termini. Visi pārējie ir aizgūti. Uz Rīgas astoņsimtgadi izdzenās mākoņus TVNET. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs uzdevis pilsētas izpilddirektoram Mārim Tralmakam parūpēties, lai Rīgas 800 gadu svinību kulminācijā 18.augustā mākoņi neaizsegtu krāšņo salūtu. Tralmaks šodien preses konferencē atzina, ka "mākoņu jautājums ir jārisina". Tomēr Tralmaks neminēja ne veidu, ka to izdarīt, ne paredzamās izmaksas - par to vēl spriedīšot. Pilsētas izpilddirektors ir iecerējis iepazīt Maskavas mēra Jurija Lužkova pieredzi - viņš jau vairākkārt svinību gadījumos ir nodrošinājis labus laika apstākļus Sarkanajā laukumā, ar gaisa spēku palīdzību organizējot mākoņu dzenāšanu. Savukārt Latvijas Hidrometeoroloģijas pārvaldes Meteoroloģijas un klimata daļas vadītāja Marta Treilība apšaubīja, vai Rīgā tas būs iespējams, lai gan teorētiski šāda iespēja pastāv. "Mākoņu dzenāšanas tehnoloģijas bija aprakstītas vēl padomju mācību grāmatās, bet ilgu laiku Latvijā ar to neviens nenodarbojās, tāpēc šī ideja ir apšaubāma arī no tehnisko līdzekļu - lidmašīnu - trūkuma viedokļa," sacīja Treilība. Varēs iepazīties ar Rīgas vēsturi Lauku Avīze. Ar iepriekš nezināmām liecībām par Rīgas vēsturi un kultūru varēs iepazīties no 16. maija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kur atklās izstādi "Doma muzejs Rīgā" - templis zinātnei un mākslai" un prezentēs rakstu krājumu. Izstādes atklāšanā un rakstu krājuma prezentācijā piedalīsies kultūras ministre Karina Petersone, Vācijas vēstnieks Latvijā Reinhards Krauss, Herdera institūta Mārburgā zinātniskais līdzstrādnieks Peters Versters un muzeja vadība. Noslēdzies kārtējais Latvijas Brīvības fonda konkurss Dienas Bizness. Ir noslēdzies kārtējais Latvijas Brīvības fonda (LBF) izsludinātais konkurss pašvaldībām. Šoreiz uzvarējuši deviņi projekti, kuriem kopumā tiks piešķirti 216 106 USD. LBF līdzekļi kopš 1993. gada tiek piešķirti tikai pašvaldībām un nelieliem projektiem - līdz 50 000 USD uz termiņu no trīs līdz desmit gadiem. Procentu likme ir 3 - 5% gadā. Pārsvarā gadījumu kredīti tiek izmantoti skolu sporta zāļu, slimnīcu un citu ēku remontam, apkures un ūdens sistēmas rekonstrukcijai u.c. Neskaitot šogad piešķirtos līdzekļus, LBF kopumā atbalstījis 31 projektu. No tiem 9 aizdevumi ir atmaksāti. Kopējā vēl neatmaksātā aizdevumu summa ir ap 500 000 USD. LBF dibināts 1973. gadā kā bezpeļņas organizācija, lai dotu līdzekļus Pasaules brīvo latviešu apvienības darbam - projektiem, kas veicina Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. Latviete - "Emmy" balvas laureāte Apollo. 12. maijā Losandželosā (ASV) prestižā "Emmy" balva par mūziku izrādei "Batman Beyond" piešķirta latvietei Lolitai Ritmanei. "Emmy" balvu Ritmane saņēma kategorijā "Outstanding Achievement in Music Direction and Composition". Ritmane "Emmy" balvai jau divreiz tikusi nominēta iepriekšējos gados. Pie izrādes "Batman Beyond" mūzikas strādāja četri komponisti, un katrs saņēma savu balvu. Aizvadītajā sestdienā tika nosaukti visi laureāti 34 nominācijās, kurām bija izvirzīti 118 kandidāti. Galveno balvu pasniegšanas ceremonija notiks 23. jūnijā, Pasadenā. L. Ritmane arī strādā Losandželosas latviešu skolā, kur pasniedz bērniem dziedāšanu. Daudzi piedalījušies mežu stādīšanā NRA. Ar bērzu stādīšanas talku Babītes pagastā noslēdzās Meža dienas. Organizatori ar paveikto šogad ir apmierināti, jo svarīgāka par iestādīto platību skaitu ir iespējami plašākas sabiedrības iesaistīšana pasākumos. Rīgas domes Mežu pārvaldes direktors Uldis Georgs Gavrilovs paskaidroja, ka šajā talkā 1,5 hektāru platībā iestādīti vairāk nekā četri tūkstoši bērziņu. U. Gavrilovs uzskata, ka tas nav nekas neparasts. "Mēs darām savu darbu." Viņš piebilda, ka šopavasar Rīgas mežos iestādīti 140 hektāri jaunu mežu. Valsts meža dienesta ģenerāldirektora vietniece Baiba Rotberga uzskata, ka šīs Meža dienas atšķīrušās arī ar pašvaldību atbalstu, kas palīdzēja iedzīvotājiem apzināties meža kā pagasta vai kā rajona vērtību. Iestādīti ne tikai jauni meži, bet arī veidotas ainavas un atjaunoti dendroloģiskie stādījumi, Dobelē robeža apstādīta ar ozoliem, apstādītas lauksaimniecībā neizmantotās zemes, ierīkota meža mācību taka Limbažu apkārtnē. Jauni kociņi šovasar saknes dzīs gan privāto, gan valsts, gan pašvaldību, gan dažādu uzņēmumu, bet Bauskas apkārtnē pat baznīcas zemē. B. Rotberga uzskata, ka nākotnē daudz lielāka vērība būtu jāpievērš skolēnu un jauniešu iesaistīšanā šajos pasākumos - nevis, lai apstādītu noteiktas platības, bet lai bērnus tuvāk iepazīstinātu ar mežu. Pēc pieciem gadiem - hokeja elite Latvijā! Diena. Starptautiskās ledus hokeja federācijas (IIHF) kongresā piektdien tika nolemts piešķirt Latvijai tiesības rīkot 2006.gada pasaules čempionātu. Tas ir līdz šim lielākais sporta pasākums, kura organizēšana piedāvāta kādai no Baltijas valstīm. Lēmumu piešķirt Latvijai tiesības rīkot 2006.gada pasaules čempionātu īpaši atbalstījuši Krievijas, Vācijas un Kanādas pārstāvji, bet izšķirošais arguments esot bijuši entuziasma pārpilnie Latvijas fani - ziņo IIHF mājas lapa. To atzīmēja arī K.Lipmans: "Es arī gribētu pateikties mūsu faniem, jo viņi ļoti palīdzēja iegūt tiesības rīkot čempionātu Latvijā." Pēc IIHF noteikumiem Latvijai uzvara šajā konkursā izmaksās vismaz 1 010 000 Šveices franku (apmēram Ls 373 700) - 10 000 vajadzēja samaksāt par līdzdalību konkursā, bet miljons franku jāpārskaita Starptautiskajai federācijai tagad, kad rīkošanas tiesības jau rokā. Lai čempionāts varētu notikt, Latvijā līdz 2006.gadam ir jābūt divām ledus hallēm: vienai - ne mazākai par 6000, bet otrai - ar vairāk nekā 10 000 skatītāju vietām. Šoferus aicina kļūt pieklājīgiem NRA. No 14. līdz 19. maijam visā Latvijā notiek Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) organizētā Pieklājības nedēļa autovadītājiem. Pēdējā laikā Latvijā vērojama tendence, ka smago avāriju un tajās bojā gājušo cilvēku skaits samazinās. Šāda nedēļa tiek organizēta jau piekto reizi, un tās laikā tiks apzināti Latvijas pieklājīgākie autovadītāji. Akcijas laikā liela uzmanība tikšot pievērsta tam, lai uzlabotu visu satiksmes dalībnieku (ne tikai autovadītāju, bet arī gājēju un velosipēdistu) savstarpējās attiecības, pastāstīja CSDD informācijas daļā. Pieklājības nedēļā CSDD un Ceļu policijas darbinieki vērošot, vai autovadītāji dod priekšroku gājējiem uz gājēju pārejām, vai šoferi palīdz nelaimē nokļuvušajiem, kam pēkšņi sabojājies automobilis. Tiks vērtēts arī tas, vai autovadītāji ir saprotoši un ļauj citiem izbraukt no pagalmiem un mazām ieliņām uz ielām ar intensīvu satiksmi. Interesanti, ka Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks Alnis Jirgens un Ceļu policijas pārvaldes preses sekretārs Mārtiņš Vabulis par šo pasākumu uzzināja tikai vakar - viņus par to informēja prese. "Izziņot šādu akciju jau ir ļoti skaisti! Tomēr neviens neuzskatīja par vajadzīgu informēt arī mūs. Nezinu, kas no tā visa iznāks, jo akcijas tehniskā daļa tomēr jānodrošina policijai," skarbs bija M. Vabulis. Pavisam šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrētas 10 398 avārijas, kurās gājuši bojā 130 cilvēku, stāstīja M. Vabulis. Kā liecina Kārtības policijas un Ceļu policijas apkopotie statistikas dati par ceļu satiksmes negadījumiem, no visām reģistrētajām avārijām 1130 ir kvalificējamas kā smagas - tie ir negadījumi, kuros traumas guvuši un gājuši bojā cilvēki. Lai gan kopējais avāriju skaits, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ir palielinājies, bojā gājušo šogad ir mazāk. 2000. gada pirmajos četros mēnešos tika reģistrētas 9023 avārijas, no tām 1161 bija vērtējama kā smaga. Pērn šajā periodā dzīvību autoavārijās zaudēja 172 cilvēki. Traumas autoavārijās, tāpat kā pērn šajā laika posmā guvuši 1376 cilvēki. M. Vabulis uzsvēra, ka šogad ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros bijuši ievainotie un bojā gājušie, salīdzinot ar 2000. gada pirmajiem četriem mēnešiem, samazinājies par 2,7%, bojā gājušo skaits samazinājies par 24,4 procentiem. M. Vabulis arī pastāstīja, ka strauji palielinājies tā saukto sīko avāriju skaits. Pērn pirmajos četros mēnešos bija notikušas 7862 mazās avārijas, bet šogad tādu jau ir 9268. "Tik strauju pieaugumu varu skaidrot vienīgi ar to, ka uz ceļiem parādījies daudz jaunu mašīnu un to īpašnieki reģistrē katru starpgadījumu," teica M. Vabulis. Mežaparkā notiks starptautiska kaķu un suņu izstāde LETA. 19.maijā un 20.maijā Mežaparka Lielajā estrādē notiks starptautiska kaķu un suņu izstāde un Rīgas čempionāts adžiliti sacensībās. Izstādē piedalīsies 147 šķirņu suņi, 46 no kurām nav reģistrētas Latvijā, un 14 šķirņu kaķi, tai skaitā Kanādas un Donas sfinksi, kurus Latvijā varēs aplūkot pirmo reizi. Kaķu izstāde būs veltīta kluba "Felimurs" 15 gadu jubilejai, tāpēc izstādē piedalīsies arī kaķi - veterāni, kuri ir 13 un 15 gadus veci. Birst ievām ziedi, un laiks paliek arvien siltāks... No ievām stafeti ļoti strauji pārņēmuši ceriņi, kas pagājušonedēļ vēl bija tikai pum- puros, bet tagad tie zied visur kur vien skaties un smaržo tikpat reibinoši kā ievas. Putekļus, kas bija sakrājušies (diezgan ilgi nebija lijis), vakar pēcpus- dienā noskaloja vasarīgs lietutiņš. Taču tas viss bei- dzās ar pērkona negaisu, un ne tikai - bija arī krusa un, protams, neatpalika zibens. Pērkona negaiss ātri pārgāja un šorīt bija pavisam jauks rīts. Bet... ap pusdienlaiku atkal nolija lietus, tad uzspīdēja saulīte un pēc tam atkal apmācās... Anda