K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 296: 2001. g. 25. - 31. maijs Jaunpilsoņi apliecina interesi par valsti NRA. Cilvēki, kas Latvijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā, ir politiski un ekonomiski aktīvi, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem valstī – biežāk ar augstāku izglītību un lielākiem ienākumiem, vairāk nekā pilsoņi vai nepilsoņi atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, nemaz neatpaliek no Latvijas pilsoņiem, apliecinot gatavību aizstāvēt valsts neatkarību, un ir arī laimīgāki, – liecina tirgus un sociālo pētījumu centra Baltijas Datu nams un Baltijas Sociālo zinātņu institūta šā gada martā un aprīlī veiktās Jaunpilsoņu aptaujas rezultāti. Pētījums apliecinājis, ka aplami ir pieņēmumi, kas tika pausti pēc pašvaldību vēlēšanām, proti, ka krievvalodīgie iedzīvotāji, iegūstot pilsonību, balso tikai par kreisajiem spēkiem. Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa uzsvēra, ka pēc pašvaldību vēlēšanām politiķi zemiski izteikušies par jaunpilsoņu politisko izvēli, kas patiesībā ir daudzveidīga. Par apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) balsojuši 26%, par sociāldemokrātiem – 13%, par savienību Latvijas ceļš (LC) – 8%. Pārējās partijas saņēma mazāku jaunpilsoņu atbalstu, bet piektā daļa aptaujāto savu politisko izvēli nav atklājuši. Izzinot jaunpilsoņu informētības līmeni par politiskajām partijām, izrādījies, ka visatpazīstamākā partija ir LC (90,3%), tai seko apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (86,4%), Tautas partija (80,4%), LSDSP (79,2%), PCTVL (77,7%) un Latvijas Zaļā partija (65,8%). Jāatzīmē, ka pašvaldību vēlēšanās piedalījušies apmēram 72% jaunpilsoņu (salīdzinājumam – vēlēšanās piedalījās apmēram 62% pilsoņu). Kā svarīgāko motīvu, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās, jaunpilsoņi minējuši pilsoņa pienākuma pildīšanu (53,3%) un atbalsta izrādīšanu simpatizējošajai partijai (23,9%). Pētījuma rezultāti apstiprina nereti pausto viedokli, ka nelatviešu skatījumā Latviju pievilcīgāku dara tās paredzamā iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). To apliecina arī tas, ka 65% jaunpilsoņu atbalsta Latvijas iestāšanos ES (pilsoņu vidū šis rādītājs ir 53%, nepilsoņu – 55%). Skeptiskāki jaunpilsoņi ir pret Latvijas dalību NATO. To atbalsta 31% jauno pilsoņu, nedaudz vairāk nekā nepilsoņu (26%), bet ievērojami mazāk nekā pilsoņu (59%). B. Zepa, analizējot pētījuma rezultātus, atzīmēja, ka jaunpilsoņi ir uzņēmīgi, sociāli un ekonomiski aktīvi cilvēki. Viņi sekmīgāk spēj risināt savas problēmas, tāpēc viņiem ir mazāk pretenziju pret valsti un lielāka uzticēšanās valsts institūcijām. Valstī ekonomiski aktīva ir trešā daļa iedzīvotāju, bet jaunpilsoņu vidū šis rādītājs ir 60%. Augstākā izglītība ir 40% jaunpilsoņu (valstī vidēji – 15%). Raksturojot savu emocionālo pašsajūtu, jaunpilsoņi biežāk (72%) nekā pilsoņi un nepilsoņi izteikušies, ka jūtas laimīgi. No pilsoņiem pie laimīgajiem sevi pieskaitījuši 60%, bet no nepilsoņiem – tikai puse. Kopš 1995. gada 1. februāra līdz 2001. gada 31. martam naturalizācijas kārtībā par Latvijas pilsoņiem kļuvušas 41 502 personas. Cilvēktiesību aizstāvis konstatē diskrimināciju BNS. Latvijas cilvēktiesību un etnisko pētījumu centra direktors Nils Muižnieks uzskata, ka Latvijā nacionālā diskriminācija ir pārgājusi sociālajā un ka ar latviešu valodas palīdzību daļa Latvijas iedzīvotāju tikusi izstumta no darba tirgus un sociālās aprites. Intervijā krievu valodā iznākošajam laikrakstam "Vesti Segodna" Muižnieks trešdien sacījis: "Pēdējos piecos gados vienlaikus ar integrāciju notikusi arī dezintegrācija. Ar latviešu valodas palīdzību vesela Latvijas iedzīvotāju grupa tikusi izstumta no darba tirgus un sociālās aprites kopumā." "Pašlaik Latvijā veidojas ļaužu grupa, kuri ir izmesti "aiz borta". Pārsvarā tie ir mazākumtautību pārstāvji, kas palikuši bez jebkādas eksistences nišas," sacījis Muižnieks. Kā piemēru šai situācijai viņš minējis socioloģiskajās aptaujās noskaidroto, ka trešdaļa nepilsoņu nevarētu strādāt vietās, kur nepieciešamas latviešu valodas zināšanas. Muižnieks norāda, ka līdz ar to šo cilvēku profesionālās iespējas tiek krasi iegrožotas un viņi kļūst konkurētnespējīgi. "Viņi pirmie paliek bez darba, pirmie parādu dēļ zaudē dzīvokli un pirmie nokļūst padibenēs," sacījis Muižnieks. Viņš arī norāda, ka Latvijā jau vairākus gadus neesot apkopota korekta statistika par bezdarbu, taču socioloģiskās aptaujas slēptā bezdarba atklāšanai liecinot, ka mazākumtautību pārstāvji divreiz vairāk kā latvieši pēdējā gada laikā bijuši bezdarbnieki. Muižnieks arī pastāstījis, ka 2/3 ielu bērnu ir krievvalodīgie, tāpat 2/3 ieslodzījuma vietās esošo personu dzimtā valoda ir krievu. "Šie skaitļi ir tik viennozīmīgi, ka šeit nav ko interpretēt," laikrakstam sacījis Muižnieks. Viņš norādījis, ka Latvijā šobrīd vērojama arī nacionālā diskriminācija, kuras pamatā ir galvenokārt valoda. Muižnieks uzskata, ka šo jautājumu būtu jārisina, strādājot nevis ar mazākumtautībām, bet tieši latviešiem, kuriem jāizskaidro, ka nacionālā diskriminācija ir sodāms nodarījums, kā arī jānorāda, ka nepieciešams pieņemt darbā arī citā valodā runājošos. Viņš arī uzsvēris, ka tikai labas latviešu valodas zināšanas vien krievvalodīgajiem vairs nespēs palīdzēt atgriezties sociālajā apritē. Muižnieks minējis, ka, piemēram, Igaunijas austrumos, kur pārsvarā dzīvojot krievu tautības iedzīvotāji, kuriem ir sliktas igauņu valodas zināšanas, cilvēki dzīvo "citā informācijas vidē", kas ietekmē viņu saimniecisko dzīvi. "Šiem zemniekiem nav informācijas par investoriem, par tirgus iespējām un tamlīdzīgi," sacījis Muižnieks. "Valoda ir daudz vairāk nekā vienkāršs sazināšanās līdzeklis, tā ietekmē gandrīz visu," sacījis cilvēktiesību speciālists. Muižnieks arī atzinis, ka Latvijā pazeminās mazākumtautību pārstāvju izglītības līmenis, jo Latvijas augstskolās, īpaši valsts apmaksātajās studiju vietās, mācās galvenokārt latvieši, bet mazākumtautību jaunieši pārsvarā mācoties privātajās maksas augstskolās. "Bet maksas izglītību var atļauties ne tuvu ne visi, tātad krievvalodīgo izglītības līmenis pazeminās," sacījis Muižnieks. Viņš arī norāda, ka daudzas no privātajām mācību iestādēm nav akreditētas un to diplomi darba tirgū ir nederīgi. Muižnieks arī pieļauj, ka ar bailēm no diskriminācijas izskaidrojams fakts, ka maz krieviski runājošu jauniešu piesakās uz studiju iespējām ārvalstīs. Muižnieks uzsvēris, ka Latvija tā arī līdz šim nav pievienojusies tā dēvētajam "12.protokolam", kurš ir vienīgais starptautiskais dokuments, kas dotu Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem diskriminācijas gadījumā sūdzēties Strasbūras cilvēktiesību tiesai. Viņš norādījis, ka valstij nevajadzētu gaidīt iestāšanos Eiropas savienībā, jo "starpnacionālajām attiecībām mūsu valstī ir plaša rezonanse pasaulē. Labāk būtu uzsākt nacionāli - sociālo jautājumu risināšanu pēc iespējas ātrāk." Tēvzemieši un sociāldemokrāti izveido koalīciju Rīgas domē BNS. Vairāk nekā divus mēnešus pēc pašvaldību vēlēšanām sociāldemokrāti un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), piedaloties vairākumam mazo domes partiju, 24. maijā beidzot parakstīja koalīcijas līgumu. Jaunajai koalīcijai domē būs 34 balsis no 60, un tās kodols ir sociāldemokrāti un "tēvzemieši" ar 25 balsīm. Koalīcijā neietilpst kreiso spēku apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kurai domē ir 13 deputāti, komiteju vadība un vicemēra amats, jo pret to iestājas TB/LNNK - abām partijām ir atšķirīgas ideoloģiskās nostājas. Tomēr kreisie, ar kuru palīdzību sociāldemokrātiem izdevās mēra amatā iedabūt Gundaru Bojāru, jau iepriekš paziņojuši, ka viņus šis koalīcijas līgums neuztrauc, jo jāskatās ir nevis uz papīriem, bet gan darbiem, un savus jau ieņemtos amatus domē kreisie nezaudēs. Līgumu ar divām lielajām partijām ceturtdien parakstīja Zaļā partija (2 deputāti), Demokrātiskā partija (2 deputāti), Darba partija (1), Krievu partija (1), Labklājības partija (2) un Latvijas Zemnieku savienība (1), bet tam nav pievienojušās abas kristīgās partijas - Jaunā kristīgā partija (1) un Kristīgi demokrātiskā savienība (1). Koalīcijas līgumu parakstīja abu partiju RD frakciju vadītāji Jānis Gulbis un Jānis Birks, kā arī partiju Rīgas nodaļu vadītāji Māris Tralmaks un Jānis Karpovičs un mazo partiju pārstāvji. Līgums paredz neprivatizēt tos pašvaldības uzņēmumus, kas veic "pašvaldībai nozīmīgas funkcijas", sporta, izglītības, medicīniskās iestādes, bērnu, invalīdu un veco ļaužu aprūpes uzņēmumus. Tāpat līgums paredz veidot koordinācijas padomi, kuru vadīs mērs un kurā būs pārstāvētas līgumu parakstījušās frakcijas un partijas. Līgums neizslēdz iespēju LSDSP un TB/LNNK risināt dialogu ar citiem politiskajiem spēkiem Rīgas domē, "ievērojot šīs vienošanās noteikumus". Tāpat noteikts, ka līgumslēdzēji neatbalstīs opozīcijas ierosinājumus atstādināt amatpersonas. Lai gan partiju pārstāvji pirms tam solīja, ka līguma teksts nonāks atklātībā, viņi žurnālistiem ļāva tikai izlasīt līgumu uz vietas, nevis iegūt kopiju. Turklāt, pamanot, ka viens no žurnālistiem noraksta līguma tekstu vārds vārdā, partiju pārstāvji, aizbildinoties ar darīšanām un steigu, līgumu savāca un pat neļāva to izlasīt līdz galam. Austrālijas tiesa nolemj Kalēju izdot Diena. Kara noziegumos un genocīdā vainotā Konrāda Kalēja izdošana Latvijai ļaus izmeklēt visus apstākļus, kas saistīti ar viņa noziedzīgo darbību Otrā pasaules kara laikā, uzskata ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kurš atzinīgi novērtējis Melburnas tiesas otrdienas lēmumu izdot K.Kalēju tiesāšanai Latvijā. Tiesa arī atzina, ka K.Kalējs arestējams, tomēr pāris stundu laikā aizstāvji panāca viņa atbrīvošanu pret drošības naudu. Tiesa K.Kalējam uzdevusi palikt veco ļaužu pansionātā Melburnā, neizbraucot no Austrālijas. K.Kalēja aizstāvji sola tiesas lēmumu par viņu aizstāvamā izdošanu Latvijai pārsūdzēt. K.Kalēja izdošanas lietas apelācijas process varētu notikt jau šogad un šis process paņemšot tikai pāris dienu. Latvijā viesojas Polijas prezidents Lauku Avīze, BNS Otrdien Rīgā vienas dienas darba vizītē ieradās Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis. Viņš kopīgi ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi - Freibergu atklāja Polijas nacionālās ekonomikas izstādi un teica uzrunu ekonomikas semināra atklāšanā Pasaules tirdzniecības centrā. Savā uzrunā A. Kvašņevskis apliecināja, ka Latvijai noteikti jābūt NATO paplašināšanas otrajā kārtā, taču vienlaikus ar pārējām Baltijas valstīm - tikai tā būs iespējams nodrošināt drošību un stabilitāti visā reģionā. Tūlīt pēc šā kategoriski uzsvērtā paziņojuma Polijas prezidents A. Kvasņevskis apsolīja Valsts prezidentei V. Vīķei-Freibergai kļūt par advokātu Latvijas interesēm, kad ASV prezidents Džordžs V. Bušs divu dienu vizītē jūnija vidū apmeklēs Varšavu. Studenti prognozē augstskolu sabrukumu LETA. Ja arī turpmākos dažus gadus turpināsies pašreizējā valsts politika augstākās izglītības jomā, tad to gaida sabrukums, šādu viedokli žurnālistiem pauda Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Juris Pūce. "Augstskolas sabruks gan kā ēkas, gan kā morāles un garīguma kopums," sacīja Pūce un piebilda, ka LSA ir pret šādu sabrukumu. LSA vadītājs norādīja, ka studentu aktivitātēm ir "divas mērķauditorijas - sabiedrība kopumā un tie, kas pieņem lēmumus, no kurām otra nereaģē uz studentu aktivitātēm". Negatīvais virziens turpinās un netiek risinātas problēmas, kas saistītas ar kreditēšanas krīzi un augstskolām, teica Pūce. Kā iemeslu pārāk lēnam augstākās izglītības problēmu risināšanas tempam LSA prezidents minēja intereses trūkumu par sfēru, kas nedod tūlītēju rezultātu, kā arī pašreizējās valdošajās aprindās esošos lobistus, kas esot orientēti uz pašreizējās sistēmas saglabāšanu. Pūce pauda viedokli, ka katrs ministrs domā par savas sfēras attīstību, un valdībai nav vienota skatījuma uz valsts attīstību kopumā, kas arī kavē problēmu risināšanu. Otrdien pretī Ministru kabineta ēkai notika LSA atklātā domes sēde, kuras mērķis bija paust sašutumu un pievērst uzmanību katastrofāli zemajam finansējumam augstākajai izglītībai, kas, pēc apvienības domām, patlaban jau ir novedis pie augstskolu ēku pakāpeniskas sabrukšanas. Valsts piešķirtais finansējums augstākajai izglītībai neparedz investīcijas, līdz ar to jebkuri kapitālieguldījumi ēku remontos tiek segti no studiju maksas. Ekonomikas ministrs pauž neizpratni LETA. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis nosūtījis vēstuli labklājības ministram Andrejam Požarnovam, paužot neizpratni par Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) aktivitātēm, veicinot un atbalstot augsti kvalificētu informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistu emigrāciju no Latvijas darbam Vācijā. "Latvijas tautsaimniecības attīstībā informātikai gan kā nozarei, kuras produktiem ir liela pievienotā vērtība, gan kā bāzes infrastruktūras pamatam ir principiāla nozīme. Galvenā problēma valsts attīstībai kritiskās nozares potenciāla tālākam pieaugumam ir krasa IT speciālistu skaita palielināšana, visos iespējamos veidos palielinot studentu skaitu visos līmeņos - koledžas, bakalauru un profesionālo studiju, maģistru, doktoru," vēstulē atgādināja ekonomikas ministrs. "Uz šī fona NVD darbība, iniciējot un atbalstot mūsu speciālistu emigrāciju, ir nesaprotama un krasā pretrunā ar valsts pamatinteresēm - no budžeta līdzekļiem finansēts valsts dienests atbalsta par nodokļu maksātāju līdzekļiem apmācītu speciālistu emigrāciju," norādīja Kalvītis. Ekonomikas ministrs atzīst, ka valsts intelektuālajam potenciālam NVD ieceru realizēšanās un 100 augstas kvalifikācijas speciālistu aizplūšana no Latvijas ik gadu būtu ievērojams zaudējums. Kalvītis labklājības ministram lūdza izskaidrot "šādu valsts ekonomikas attīstībai kaitējošu NVD darbību". NVD ir Labklājības ministrijas pārziņā esoša struktūra. Skolēni redz negodīgumu un korupciju NRA. Sabiedrība arī ir atbildīga un pati var cīnīties pret korupciju, pieprasīdama vairāk informācijas. Ierēdņi nav ieinteresēti cīnīties pret korupciju, jo tādā veidā viņi būs spiesti atteikties no dienesta stāvokļa izmantošanas savtīgos nolūkos, – raksta Neretas vidusskolas 10. klases skolnieces Indra un Kristīne pētniecības darbā Informācijas pieejamība Alūksnē. Šo meiteņu darbs ir viens no daudzajiem, kas vakar tika apbalvots ES PHARE atbalstītajā konkursā Kopā pret korupciju. Līga, Kristiāna un Anita no Sventes pamatskolas konkursā piedalījušās, lai izteiktu nosodījumu korupcijai. Meitenes visvairāk uztrauc negodīgums tiesas procesos. ES PHARE korupcijas novērošanas projekta eksperts Ivars Indāns pastāstīja, ka skolēnu atsaucība konkursā bijusi ļoti liela - piedalījušās 300 skolas, un iesūtīti 1100 darbi. Tagad paredzēts sagatavot metodiskos materiālus skolām un valsts iestādēm, lai veicinātu izpratni par korupciju. Materiālos būs arī pedagoģiskas norādes, kā organizēt diskusijas par korupciju. Korupcijas novērošanas projekta vadītājs ir Deivids Voliss no Lielbritānijas. Viņš pirms vairākiem gadiem vadījis līdzīgu projektu Honkongā, kur pirms 15 gadiem korupcija bijusi augstā līmenī. Pašlaik Latvijā mēģina izmantot Honkongā gūto pieredzi - sabiedrības informēšanu un izglītošanu skolās. Labākos darbus - dzejoļus, pasakas, zīmējumus, foto ekspozīcijas, individuālos projektus - var apskatīt Valsts administrācijas skolā Rīgā, Raiņa Bulvārī 4, līdz šīs nedēļas beigām, vēlāk tos izstādīs Valsts kancelejā un Rīgas domē. Latviju redz kā finansu centru Diena. Latvijai ir daudz labu priekšnoteikumu, lai nākotnē varētu kļūt par starptautisku finansu un pakalpojumu centru — labas ģeogrāfiskās saites ar kaimiņu lielvalsti Krieviju, laba izglītība finansu jomā, zemas darbaspēka izmaksas, turklāt arī priekšrocība, ka nevienā citā Austrumeiropas valstī šāda finansu centra nav. Šādi secinājumi izriet no piektdien notikušās videokonferences starp elitāru augstskolu — Rīgas ekonomikas augstskolas un Londonas universitātes — pasniedzējiem, piedaloties arī pārstāvjiem no Latvijas Bankas, komercbankām un valdības. Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis pauda viedokli, ka tieši finansu joma, ne tik daudz tranzīts vai lauksaimniecība, nākotnē varētu būt perspektīvākais ekonomiskās attīstības virziens. Kāds Londonas Universitātes profesors uzsvēra, ka šādu finansu centru nevajadzētu saistīt ar valsts vispārējās ekonomikas pastāvēšanu, jo tas padarītu valsti trauslu pret ārējiem ekonomiskiem šokiem, kā to var izjust, piemēram, no naftas cenu kāpuma pasaules tirgos. Rietumu bankas prezidents Maikls Borks pauda uzskatu, ka pašlaik ir piemērotākais laiks finansu centra izveidei Latvijā, jo vēl pirms pāris gadiem nebija sakārtota pašmāju finansu un banku sistēma. Kā vienu no Latvijas priekšrocībām, kļūstot par starptautisku finansu centru, bankas prezidents minēja salīdzinoši nelielo ekonomiku, kuru nepieciešamības gadījumā ir iespējams vieglāk sakārtot vai mainīt nostādnes. Šķēle kongresā gāna "tēvzemiešus" BNS. Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Andris Šķēle sestdien partijas kongresā Gulbenē izteica viedokli, ka nedrīkst ignorēt "tēvzemiešu" un "rubikiešu" faktisko koalīciju Rīgas domē. ""Tēvzemiešiem" priekšā ir izsliets vairogs ar lelu uzrakstu "Tēvzemei un Brīvībai" cerībā, ka tas līdzēs nosargāt politisko tikumību, bet nevar nosargāt to, kas jau ir zaudēts," teica TP priekšsēdētājs. Šķēle kreiso spēku kontekstā pieminēja arī "sociķu" līdera Jura Bojāra izstrādāto Satversmes projektu, kas būtībā ir pavisam jauna konstitūcija un, "iespējams, pilnīgi citai valstij". "Bojāra konstitūcijas projekts ir vienlaicīgi arī īpaši smalks veids, kā savās manipulācijās izmantot Valsts prezidenti, bet es uzdrošinos cerēt, ka prezidente nepadosies šī rūdītā politikāņa kārdinājumam ieviest izmaiņas valsts iekārtā." Šķēle partijas kongresa runā atminējās arī pedofilijas skandālu, kuru viņš uzskata par "īpašu politikas projektu", kas bija vērsts uz valdības gāšanu. "Tika grauts Satversmē noteiktais varas dalīšanas princips, un atsevišķi politikāņi uzurpēja tiesu varas funkcijas. Kur tajā laikā bija daudzas valsts amatpersonas, kurām vajadzēja turēt svētu Latvijas Satversmi? Tikai viena valsts augstākā amatpersona - Ministru prezidents Andris Bērziņš - neslēpās un no Saeimas tribīnes aizstāvēja Satversmi un likumību," teica TP priekšsēdis. Čigāni Latvijā jūtas otrās šķiras cilvēki BNS. Čigāni pilnībā ir integrējušies Latvijas sabiedrībā, taču, neraugoties uz to, jūtas kā "otrās šķiras cilvēki", turklāt darba un izglītošanās iespējas čigāniem Latvijā ir niecīgas, teikts Latvijas čigānu 1.kongresā pieņemtajos gala dokumentos, informēja Latvijas Čigānu biedrības prezidents Leons Gindra. Čigāniem ir zems izglītības līmenis, Latvijas skolās mācas apmēram 25% čigānu, un čigānu ar augstāko izglītību ir samērā maz, secināts kongresā. Savukārt no 100 čigāniem strādā tikai desmit, un tie galvenokārt ir gadījuma darbi. Gindra atzina, ka daudzi čigāni, lai nopelnītu iztiku, nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību, zagšanu, blēdībām un prostitūciju. Kongress atbalstīja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un pieņēma deklarāciju par Eiropas Čigānu padomes izveidošanu. Padomes ziņā būs čigānu tautas izdzīvošanas sociālpolitiskie jautājumi, turklāt iespējams, ka padomei piešķiramas tiesības uzstāties visu Eiropā dzīvojošo čigānu tautas pārstāvju vārdā sarunās ar starptautiskām organizācijām un institūcijām. Pirmais kongresa pieņemtais dokuments ir deklarācija par holokaustā bojā gājušo senču piemiņas iemūžināšanu. Kongresa noslēguma dokumentu paredzēts nosūtīt Latvijas valdībai un Saeimai. Kongress lūdz Latvijas valdībai piešķirt līdzekļus kara gados nošauto čigānu pieminekļa izveidošanai čigānu bojāejas vai citā vietā. Kongresa laikā tika apstiprināta Čigānu biedrības darbības programma, kurā ir iekļauta biedrības darbība izglītību un kultūras, ekonomikas, sociālās, iekšpolitikas un citās jomās. Turpmāk kongress tiks sasaukts reizi gadā, lai lemtu par tautas izdzīvošanu. Rīgas mēram visvairāk ārštata padomnieku BNS. Jaunajam Rīgas mēram Gundaram Bojāram ir vairāk ārštata padomnieku nekā diviem iepriekšējiem mēriem, un padomnieku skaita ziņā viņš pārspēj arī premjeru un Valsts prezidenti. Bojāram ir 13 ārštata padomnieki dažādos jautājumos. Valsts prezidentei savukārt vispār nav noteiktu ārštata padomnieku, prezidente nepieciešamības gadījumā pieaicina konkrētos jautājumos kompetentus cilvēkus, BNS pastāstīja prezidentes preses skeretāre Aiva Rozenberga. Premjeram Andrim Bērziņam ir četri ārštata padomnieki - Dzintars Zariņš sniedz padomus informācijas tehnoloģijas jautājumos, Rīgas domnieks atvaļinātais ģenerālis Aloizs Blonskis - drošības jautājumos, bet ekonomiskajos jautājumos premjeru konsultē Ojārs Kehris un Uldis Osis, BNS informēja premjera preses sekretārs Arnis Lapiņš. Laikā, kad Bērziņš bija Rīgas mērs, viņam bija 8 ārštata padomnieki, pavēstīja Lapiņš. Iepriekšējais Rīgas mērs Andris Ārgalis BNS pastāstīja, ka viņam nav bijis neviena ārštata padomnieka. Viņaprāt, ārštata padomnieku statuss, pienākumi un atbildība būtu jānosaka, piemēram, domes nolikumā. "Kaut kādai kārtībai jābūt," viņš sacīja. Ārgalis norādīja, ka nevar "nezināmas personas", kuru statusu neapliecina kāds normatīvais akts, "staigāt ar domes apliecību un vizītkartēm, uz kurām ir Rīgas ģerbonis". Ārštata padomnieki gan nesaņem algu. Vaideri izvirza par vicemēri LETA. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) dome Rīgas domes priekšēdētāja vietnieka amatam izvirzījusi Inesi Vaideri, kura bija vienīgā kandidāte šim amatam no TB/LNNK. Vaideres kandidatūru TB/LNNK domei ieteica apstiprināt partijas valde. Vaidere dzimusi 1952.gada 3.septembrī Jelgavā 1975.gadā beigusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti un1992.gadā ieguvusi Latvijas ekonomikas doktores grādu. No 1975. līdz 1978.gadam Vaidere Latvijas Universitātē bijusi Politekonomijas katedras kapitālisma sekcijas pasniedzēja, no 1978. līdz 1982.gadam Latvijas Universitātē bijusi aspirante. 1990.gadā Vaidere bijusi Latvijas Universitātes Finansu un kredīta katedras docente, 1992.gadā Vaidere paralēli strādājusi Izglītības ministrijas Zinātnes departamentā par galveno speciālisti. Vaidere 1998.gadā kandidējusi 7.Saeimas vēlēšanās no TB/LNNK saraksta un kļuvusi par vides valsts ministri Viļa Krištopana valdībā. 1999.gadā Vaidere bijusi Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomniece ekonomikas jautājumos un 2000.gadā kļuvusi par Valsts prezidentes ārštata padomnieci. 2000.gadā Vaidere bijusi Ekonomiskās attīstības fonda vadītāja, bet 2001.gadā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore. 2001.gada martā Vaidere ievēlēta par Rīgas domes deputāti, bet šā gada maijā Rīgas domes Vides komiteja ieteikusi Vaideri apstiprināt par Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas priekšsēdētāju. Mirusi Veronika Janelsiņa LETA. 29.maijā, deviņas dienas pēc savas 91.dzimšanas dienas, Losandželosā mirusi rakstniece un gleznotāja Veronika Janelsiņa, rakstnieka Anšlava Eglīša dzīvesbiedre, informēja laikraksta Laiks līdzstrādniece Astra Moora no Losandželosas. Janelsiņa beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ģederta Eliasa figurālo meistardarbnīcu un strādājusi par restauratori Rīgas pilsētas Vēstures muzejā. 1944.gadā Janelsiņai Rīgā bija pirmā personālizstāde, tajā pašā gadā viņa kopā ar Anšlavu Eglīti devās trimdā, mitinājās Vācijā bēgļu nometnēs un 1950.gadā emigrēja uz ASV. No 1952.gada V.Janelsiņa dzīvoja Losandželosas piepilsētā Pasifika Palisādēs. Janelsiņa gleznojusi figurālus motīvus un portretus, Amerikā pievērsās abstraktajai glezniecībai. Viņa ilustrējusi daudzas grāmatas un ir grāmatu apvāku autore gandrīz visām Anšlava Eglīša grāmatām. Janelsiņa vēlāk arī pati pievērsās rakstniecībai, viņas literārie darbi ir ārkārtīgi gleznieciski un asprātīgi. Aprīļa beigās Janelsiņa pabeidza savu pēdējo grāmatu Ak!. Janelsiņa bija sarežģīta personība, pēc dzīvesbiedra nāves viņa dzīvoja noslēgti. Latvijas pilsonis – pasaules pilsonis? LI Ziņas. 28.maijā Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš ar referātu Latvijas pilsonis globalizētajā pasaulē piedalījās Naturalizācijas pārvaldes rīkotajā konferencē "Ceļā uz pilsonisku sabiedrību". Daudz šobrīd tiek diskutēts par to, vai, raugoties no nacionālā viedokļa, globalizētajā pasaulē mēs nezaudēsim zināmu suverenitāti un neatkarību. O. Kalniņš savā uzrunā uzsvēra, ka "sabiedrības integrācijas mērķis ir izveidot demokrātisku, saliedētu, pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz kopīgām nacionālajām vērtībām. Un tās valstis, kuras ir veicinājušas šo iekšējo sabiedrības integrāciju, vissekmīgāk spēs saglabāt savas nacionālās vērtības." Rīga cīņā pret mēslainēm NRA. Patlaban Rīgā ir vismaz 23 nelegālas atkritumu izgāztuves, kas plašā teritorijā piesārņo pilsētas grunstūdeņus, radot draudus apkārtējai videi un cilvēku veselībai. Sevišķi piesārņotas ir pilsētas nomales un meži. Par to prezentācijas braucienā pa pilsētas atkritumu izgāztuvēm, ko organizēja Rīgas domes Vides komiteja. Lai panāktu iedzīvotāju līdzdalību šīs problēmas risināšanā, Vides komiteja gatavojas sākt sabiedrības izglītošanu. Komiteja vispirms izstrādās sistēmu, lai sakoptajās teritorijās atkal neveidotos jaunas atkritumu kaudzes. Pirms pāris gadiem Rīgas dome jau iztērējusi 27 tūkstošus latu vairāku teritoriju sakopšanai, bet tagad tur veidojas jaunas mēslaines. Paralēli plānošanas darbam Vides komiteja iecerējusi arī organizatoriskus pasākumus, lai spontāni izveidotās izgāztuves, kur iespējams, līdz gada beigām novāktu. Viens no "karstākajiem" punktiem Rīgā, pēc Vides komitejas atzinuma, ir bīstamo atkritumu izgāztuve Bukaišu ielā, kur 30–40 tūkstošu kubikmetru apjomā uzkrātas galvanizācijas un citos procesos radušās ķīmiskās vielas – kadmijs, cinks, hroms u. c. Kā stāstīja N. Vanaga, patlaban šī izgāztuve, kas sākusi darboties jau 1939. gadā, vairs aktīvi netiek izmantota, taču tik un tā piesārņo vidi. V. Kalnozols izteica cerību, ka Rīgas dome atradīs naudu šīs vietas sakārtošanai, lai bīstamās vielas vairs neieplūstu gruntsūdeņos un Daugavā. V. Kalnozols uzskata, ka sakārtošanai nepieciešami vairāki miljoni latu. Patlaban Vides komitejā ir iesniegts projekts par piecu sešu atkritumu laukumu izveidi Rīgā, kur iedzīvotāji varētu novietot sadzīves atkritumus: televizorus, ledusskapjus, mēbeles, krāsas un citas par nevajadzīgām kļuvušas lietas. Paredzēts, ka katrā laukumā varētu būt atsevišķi konteineri katrai sadzīves atkritumu grupai. Šajos laukumos, kas būs apsargāti, atkritumi no iedzīvotājiem tikšot pieņemti bez maksas. Viesnīca Latvija ir par augstu NRA. Viesnīcas Reval Hotel Latvija dēļ Rīgas vēsturisko centru, visticamāk, neizslēgs no UNESCO Pasaules kultūras vēsturiskā mantojuma saraksta. Tomēr Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) uzskata, ka speciālistiem ir jāizvērtē, kāds ir pašreizējais ēkas augstums un cik daudz tas pārsniedz pieļaujamo normu, lai nepieļautu vēl kāda greiza akcenta parādīšanos Rīgas centrā. Lai viesnīca iekļautos pilsētas kopējā apbūvē, tās pieļaujamais augstums ir 24 metri, kas jau pirms rekonstrukcijas tika pārsniegti. "Skiču stadijā tika solīts, ka ēkas augstums tiks nedaudz samazināts. Bet rezultātā izskatās, ka tā ir pat nedaudz augstāka un platāka, nekā bija," ekspertu slēdziena nepieciešamību par atjaunotās viesnīcas patieso augstumu pamato VKPAI vadītājs Juris Dambis. Vairs labot neko nevarot, bet, pēc arhitekta domām, "precedentam jākalpo kā mācībai, ka beidzot ir nepieciešams detalizēts Rīgas centra apbūves plāns". Pēc nedēļas būšot zināmi izvērtēšanas rezultāti. 1997. gadā UNESCO Pasaules kultūras vēsturiskā mantojuma sarakstā tika iekļauts Rīgas vēsturiskais centrs, uzsverot, ka siluets ir Rīgas centra lielākā vērtība. "Ja vēl uzbūvētu daudzstāvu autostāvvietas pie operas vai pārveidotu Rīgas parkus un laukumus, tad gan Rīgas centru varētu pat izslēgt no šā saraksta," pieļauj J. Dambis. "Eksperti iebilda pret trim objektiem – viesnīcu Latvija, Zemkopības ministrijas ēku un Stacijas laukumu. Pēdējos divus izslēdza no saraksta, tāpēc tagad Rīgas centra plānā pie ārējā perimetra ir divi robi," atcerējās toreizējais Rīgas galvenais arhitekts Gunārs Asaris. Valmieras 6.rokfestivāls guvis lielu atsaucību LETA. Valmieras 6.rokfestivāla otrās dienas koncertā Pauku priedēs pārdots aptuveni 7000 biļešu. Ļoti daudz cilvēku koncertu klausījās arī aiz estrādi norobežojošās daļas, kā arī Gaujas otrā krastā, kur kurināja ugunskurus. Atsevišķi cilvēki koncertu klausījās, sakāpuši kokos. Festivāla organizatori atzina, ka pasākums ir finansiāli izdevies, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu koncertiem šis bijis īpaši veiksmīgs no organizatoriskā un tehniskā viedokļa, jo tika izmantota pilnīgi jauna skaņu sistēma, ko nodrošināja firma "Audio A & E". Festivāla izskaņā apmeklētājus priecēja arī salūts. Arī pasākuma galvenie viesi grupa "Natural Born Hippies" atzinīgi izteicās par pasākuma organizatorisko un tehnisko līmeni, kā arī par koncerta norisei izvēlēto vietu - Pauku priedēm. Pirmo reizi Latvijā šāda mēroga pasākumos kārtības nodrošināšanai tika izmantoti zirgi, kas, noguruši no 12 stundu pastāvīgas patrulēšanas un satraukti skaļās mūzikas dēļ, tomēr turējušies godam. Latvietis trešo reizi Everestā NRA. Latviešu alpīnists Andris Lapkašs no ASV, kas pirmais 1990. gadā pasaules augstākajā virsotnē Everestā (8848 metri) uznesa Latvijas karogu, pagājušajā nedēļā zemeslodes augstuma polu sasniedzis trešo reizi, atkal līdzi nesot sarkanbaltsarkano karogu. Pēdējos desmit gados Andris Lapkašs kā gids regulāri piedalās starptautiskās ekspedīcijās uz Himalaju augstākajām virsotnēm. Otro reizi Everestu viņš sasniedza 1998. gadā. Sestdienas rītā A. Lapkašs no nometnes 7000 metru augstumā jau piezvanījis uz Kaliforniju savam tēvam Eiženam, atzīstoties, ka apsaldēti roku un kāju pirksti. Lai nomierinātu vecākus, alpīnists paziņojis, ka Everestā vairāk nekad nekāps. Tēvs viņu apsveicis, piebilstot, ka Everests tiešām neesot sevišķi veselīga vieta. Nākamais 43 gadus vecā latviešu zēna zvans no Everesta sasniedzis Kolorādo. A. Lapkašs savai draudzenei Abigeilai Kābai lūdzis kļūt par viņa sievu. Abigeila piekritusi. Zied maijpuķītes, sāk ziedēt raibu raibie un smaržīgie puķuzirnīši... ...un šķita, ka tūlīt, tūlīt kļūs siltāks, bet nekā. Pa dienu spīd saulīte, naktīs reizēm nolīst lietutiņš, un laiks pieturas diezgan vēss - gaiss šonedēļ nesasila vairāk par +14oC. Ir maija pēdējā diena un skolnieki īpaši saposušies, ar skaistām puķēm rokās, steidz pretī pēdējai skolas dienai pirms garās vasaras atpūtas, bet bērni nemaz neizskatās priecī- gi, un kā nu ne - kas tā par vasaru, kas par atpūtu, ja laiks ir tik auksts. Bet cerēsim, ka beidzot taču paliks siltāks. Svētdien taču ir Vasarsvētki!