K a s j a u n s L a t v i j ā ? 2001. g. 8. - 15. jūnijs Piemiņas brīdī piemineklis pulcē tūkstošus Diena. Klātesot vairākiem tūkstošiem cilvēku, ceturtdien, 60.gadadienā kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijām, pie Torņakalna stacijas atklāja tēlnieka Paula Jaunzema un arhitekta Jura Pogas veidoto Komunistiskā terora upuru pieminekli. Vairāk nekā 15 000 uz Sibīriju aizvestos Latvijas iedzīvotājus pieminēja arī citviet Latvijā. Litenē atklāj pieminekli represētajiem latviešu virsniekiem BNS. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien, atklājot kapu pieminekli represētajiem latviešu virsniekiem Litenē, uzsvēra, ka Latvijas valstij padomju represijās nomocītie karavīri jāgodina par uzticību dzimtenei. "Mēs atklājam piemiņas vietu, kurp atnākt dzīvi palikušajiem cīņu biedriem, plašai sabiedrībai, vietu, kurp atnākt un nolikt ziedus un atcerēties savus mīļos," teica prezidente. Prezidente uzrunā pauda, ka "Latvijas 20. gadsimta vēsturē ir daudz tumšu un traģisku lappušu. Viena no tādām ir Padomju Savienības okupācijas režīma represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā latviešu karavīriem." Vīķe-Freiberga atgādināja, ka viena no lielākajām akcijām notika 1941.gada 14.jūnijā Litenē, kad arestēja un "uz mūžīgā sasaluma zemi izsūtīja vairāk nekā 500 karavīru". Represijas pret virsniekiem sakrita ar pirmo plašo PSRS veikto iedzīvotāju deportāciju Latvijā. "Tā ir mūsu visu kopēja sāpe, kopējs zaudējums," teica prezidente. Pavisam 1940.-1941.gada represijās cieta vairāk nekā 1000 Latvijas militārpersonu. Apcietināto vidū bija daudzi augstākie virsnieki, to vidū admirālis Teodors Spāde, generāļi Mārtiņš Hartmanis, Hermanis Buks, pulkvedis Arveds Kalniņš un citi. No daudziem represētajiem karavīriem 50.gadu otrajā pusē Latvijā atgriezās nepilns simts slimu un izmocītu cilvēku. Prezidente izteica pateicību akmeņkalim Ivaram Feldbergam un Sandrim Gribanovskim par veidoto pieminekli represētajiem virsniekiem. Rīga svin Hanzas dienas NRA. Ar svinīgu ceremoniju krastmalā, Daces Micānes- Zālītes un Jura Kulakova Mistēriju par Rīgu, Marģera Zariņa baletoperas izrādi Svētā Maurīcija brīnumdarbi un svētku uguņošanu pagājušās nedēļas nogalē Rīgā tika atklātas 21. starptautiskās Hanzas dienas. Piektdien Ārzemju mākslas muzejā, Latvijas Arhitektu savienībā, konferenču zālē Citadele, Mazajā ģildē un Kongresu namā notika dažādas konferences par biznesa, vides, tūrisma un kultūras attīstību, arī konference Bīskaps Alberts. Rīga. Pasaule. Mākslas galerijā Arsenāls atklāja Eiropas tekstila izstādi, galerijā Noass – vācu un itāliešu mākslinieku izstādes. Bija gaisa balonu lidojumi virs Rīgas, Vecrīgā bija Hanzas tirgus, notika džeza festivāls. Hanzas dienas pirmo reizi tiek svinētas Latvijas galvaspilsētā; uz tām bija ieradušās 95 Hanzas pilsētu delegācijas no 10 valstīm. Lībekas birģermeistars Bernds Sakse uzskata, ka Hanzai ir būtiska loma: tas ir nākotnes savienības modelis, jo nacionāla valsts zaudē nozīmi, lielāks uzsvars tiks piešķirts reģionālai attīstībai. Hanza ir ne tikai piederība pie nācijas un reliģijas, tas ir arī starptautisku tradīciju kopums. Vēsturiski 800 gadu Hanzas savienības vadība tika uzticēta Lībekas birģermeistariem. Pagājušajās Hanzas dienās tika pieņemta jauna savienības konstitūcija, kas paredz demokrātiskāku pieeju pārvaldei. Prezidente neizsludina grozījumus Īres likumā BNS. Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga trešdien atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus īres likumā, jo tie uzliek Latvijas pašvaldībām līdz šim neparedzētas funkcijas un likuma spēkā stāšanās termiņš ir pārāk īss. Lūgumu īres likumu neizsludināt prezidentei izteica Saeimas opozīcija un lielās pašvaldības. Prezidentes vēstulē Saeimai teikts, ka grozījumi likumā par dzīvojamo telpu īri risina valstī vairākas svarīgas problēmas, kas saistītas ar pašvaldību palīdzību maznodrošinātajiem. Tomēr vienlaicīgi grozījumi uzliek Latvijas pašvaldībām jaunas, līdz šim neparedzētas funkcijas, bet likuma spēkā stāšanās termiņš 2001.gada 1.jūlijs neatbilst likuma par budžeta un finansu vadību prasībām. Tas nosaka, ja pēc valsts budžeta likuma spēkā stāšanās Saeima pieņem likumus, kas saistīti ar pašvaldību budžetu, tad šādos likumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segtas jaunās funkcijas. Prezidente arī norāda, ka šobrīd pašvaldību rīcībā esošais dzīvojamo telpu fonds un iedzīvotāju pieprasījums pēc dzīvojamās platības nedod iespēju pašvaldībām, īpaši lielajās pilsētās, sagatavoties minētā likuma izpildei. Vīķei - Freibergai ir iebildumi arī pret likuma pantu, kas nosaka īpašnieku tiesības prasīt no pašvaldības to zaudējumu piedziņu, kas radušies tādēļ, ka pašvaldība mēneša laikā nav ierādījusi mājas īrniekiem citu dzīvojamo platību mājas nojaukšanas vai kapitālā remonta gadījumā. Tas var radīt situāciju, ka pašvaldībai svarīgāka būs nevis palīdzība maznodrošināto ģimenēm ar dzīvesvietu, bet gan mājas īpašnieku atlīdzības pieteikumu apmierināšana. Prezidente arī piedāvā likumā paredzēt līdzsvarotas īpašnieku, īrnieku un pašvaldību tiesības un pienākumus, paredzot, ka pašvaldības uzdevums ir, pirmkārt, rūpēties par maznodrošināto izvietošanu dzīvošanai derīgās telpās, kā arī saskaņojot jauno likumu ar civillikuma un būvniecības likuma normām. Valsts galva atzīst, ka likumā noteiktais pārejas periods īres maksas atbrīvošanai ir solis īpašuma tirgus sakārtošanas virzienā - tas veicinās gan dzīvojamā fonda sakārtošanu, gan apsaimniekošanu. Tomēr viņa rosina likumā noteikt izīrētāja pienākumus savlaicīgi informēt īrniekus par īres maksas palielināšanu, jo "ne jau visi cilvēki lasa likumus un ne jau visiem ir tāda iespēja", skaidroja prezidentes juridiskā padomniece Sandra Kukule. Metalurga izredzes samazinās NRA. Pērnā gada vasarā septiņas amerikāņu kompānijas vērsās ASV Tirdzniecības ministrijā un Starptautiskās tirdzniecības komisijā ar priekšlikumu ieviest pretdempinga nodevas tērauda armatūras importam no vairākām valstīm, tostarp arī no Latvijas. Kamēr notiek lietas izskatīšana, Liepājas metalurgs pilnībā pārtraucis eksportu uz ASV. Janvārī ASV Tirdzniecības ministrija atzina, ka no Latvijas eksportētā tērauda armatūra tiek tirgota par dempinga cenām, un ierosināja tai piemērot papildu nodevas 17 procentu apmērā. Tas gan bija tikai pagaidu lēmums, un galavārdu Starptautiskā tirdzniecības komisija bija paredzējusi teikt nākamnedēļ. ASV pēdās sekoja Kanāda un noteica Liepājas metalurga produkcijai 25 procentu nodevu. Kopš 1997. gada Amerikas Savienotajās Valstīs bankrotējušas 18 tērauda ražošanas kompānijas. Savās problēmās kompānijas vaino lētā metāla piegādātājus. 2001. gada pirmajos četros mēnešos tērauda produkcijas importa apjoms Amerikas Savienotajās Valstīs samazinājies par 31 procentu. Tagad problēmas risināšanā iesaistījies Dž. Bušs, kurš paziņojis, ka ir ļoti norūpējies par stāvokli tērauda ražošanas nozarē. "Mūsu nacionālajās interesēs ir īstenot enerģiskus pasākumus, ja tērauda ražošanas rūpniecībā pastāv netaisnīga tirdzniecības prakse," viņš paziņoja žurnālistiem Baltajā namā. Iepriekšējais ASV prezidents Bils Klintons, kuram republikāņi bieži vien pārmetuši atkāpšanos no ekonomiskās brīvības ideāliem, vismaz publiski centās neatbalstīt protekcionisma pasākumus attiecībā pret vietējiem tērauda ražotājiem. Sirmgalvju būs divreiz vairāk nekā bērnu un pusaudžu BNS. Latvijā 2025.gadā to iedzīvotāju skaits, kam būšot virs 60 gadiem, pārsniegšot bērnu un pusaudžu skaitu divas reizes, liecina Labklājības ministrijā (LM) izstrādātā veselības aprūpes attīstības plāna provizoriskie dati. Sadaļā "Iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra" teikts, ka zemā dzimstība, mirstības pieaugums un iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrācijas negatīvais saldo Latvijā radījis izmaiņas arī iedzīvotāju vecumsastāvā. Bērnu un pusaudžu līdz 14 gadu vecumam īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājies no 22,8% 1990.gada sākumā līdz 17,8% 2000.gada sākumā. Savukārt iedzīvotāju skaits 60 un vairāk gadu vecumā jau šobrīd būtiski pārsniedz bērnu un pusaudžu skaitu valstī. Plānā ir paredzēts ņemt vērā negatīvos demogrāfiskos rādītājus, izstrādājot veselības aprūpes attīstību, jo vecākiem cilvēkiem ir vairāk vajadzīgi veselības aprūpes pakalpojumi. Attīstības plānā lēsts, ka pensijas vecuma iedzīvotāju skaita pieauguma tendence visstraujāk pieaugšot pēc 2010.gada. No 2010. līdz 2025.gadam bērnu īpatsvara samazinājums, īpaši lielajās pilsētās - Rīgā un Daugavpilī -, varētu kļūt dramatisks: apmēram 10% no iedzīvotāju kopskaita gadā. Arī pārējās lielākajās pilsētās bērnu īpatsvars būšot ļoti zems (11-13%), bet rajonos tas varētu būt augstāks (15-20%). prognozēts, ka pēc 2010.gada visās pilsētās un rajonos staruji samazināsies darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un īpatsvars, ko ietekmēs deviņdesmito gadu zemie dzimstības rādītāji. Savukārt īpaši liels pensijas vecuma iedzīvotāju skaits 2025.gadā būšot Rīgā - gandrīz trešdaļa no visiem iedzīvotājiem. Statistikas dati rāda, ka starp jaundzimušajiem ir neliels zēnu pārsvars, kas saglābājas arī jauniešu vecumā. Apmēram 30-35 gadu vecumā vīriešu un sieviešu skaits ir vienāds, bet turpmākajās vecuma grupās sākas un arvien palielinās sieviešu skaita pārsvars. Vislielākais tas ir pensijas vecumā, kad sieviešu skaits vairākas reizes pārsniedz vīriešu skaitu, kas ir saistīts ar vīriešu mirstības augstiem rādītājiem. Latvija – 63.attīstītākā valsts pasaulē BNS. Pēc tautas attīstības indeksa vērtības Latvija citu 174 pasaules valstu vidū ierindojas 63.vietā, ko nosaka pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, liecina ANO Attīstības programmas (UNDP) "Pārskats par tautas attīstību 2000.-2001.gadā" dati. Viens no pārskata secinājumiem sabiedriskās politikas realizācijā Latvijā uzsver ļoti zemu sabiedrības aktivitāti, iesaistoties valsts politikas veidošanā. Sabiedriskās politikas veidošanu galvenokārt nosaka dažas politiskās partijas, kurās piedalās tikai 1 līdz 2% no Latvijas iedzīvotājiem, valsts institūcijas un atsevišķas personas. Pārskata dati arī liecina, ka liela daļa sabiedriskās politikas lēmumu tiek pieņemti, balstoties uz minimālu analītisku izpēti, kā arī pārāk bieži sabiedriskā politika tiek veidota, balstoties uz īstermiņa mērķiem, nepievēršot uzmanību tautas attīstības ilgtermiņa stratēģijai. Pārskata galvenais redaktors Tālis Tīsenkopfs pavēstīja, ka sešu gadu laikā pārskatu veidošanas speciālisti ir pievērsušies tādiem jautājumiem kā nabadzības mazināšana, sociālā integrācija, kā arī jautājumam par globalizācijas ietekmi uz Latviju. Pētījums liecina, ka pavisam neliela daļa Latvijas iedzīvotāju (15% respondentu) un pašvaldību vadītāju (21%) domā, ka pieņemtie svarīgākie politiskie lēmumi kalpo Latvijas vairākuma iedzīvotāju interesēm. Par to ir pārliecināti arī ne visi likumdevēji (57%) un vēl mazāk augstākie valdības ierēdņi. Saeimas, valdības, ministriju un tām padoto iestāžu un pašvaldību darbībā dažādas aptaujāto grupas - parlamenta deputāti, ministriju darbinieki, pašvaldību vadītāji un iedzīvotāji visaugstāk vērtē jautājumu izlemšanas kompetenci, savukārt sistemātiski viszemāk vērtē lemšanas pārskatāmību šajās institūcijās. Tikai aptuveni viena piektdaļa aptaujāto parlamentāriešu uzskata, ka lemšana valdībā un ministrijā ir pārskatāma, liecina pārskata dati. Nošauj valsts amatpersonu NRA. Pie savas darbavietas ar četriem šāvieniem trešdien nogalināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ludzas rajona nodaļas direktors Vjačeslavs Ļiscovs. Visticamāk, noziegums saistīts ar V. Ļiscova darba pienākumiem. Līdz šim Latvijā noziedznieki vēl nebija uzdrošinājušies tā izrēķināties ar tik augstu valsts amatpersonu. Ir izveidota darba grupa slepkavības izmeklēšanai, kuru vada Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja (ONKAB) priekšnieks Leonīds Bogdanovs. Darba grupā iesaistīti Ludzas policijas nodaļas, Daugavpils reģionālās ONKAB nodaļas, prokuratūras, VID un Zemessardzes pārstāvji. Uzbrukums noticis trešdien ap pulksten 8.10 Ludzas centrā, kad V. Ļiscovs un viņa auto šoferis izkāpuši no mašīnas, lai dotos uz darbavietu. Kāds vīrietis vairākkārt šāvis uz V. Ļiscovu un šoferi. Sākotnējā apskatē konstatēts, ka V. Ļiscovam ir četras šautas brūces, viena no tām – galvā – izrādījusies nāvējoša. Ievainojumus guvis arī auto vadītājs. Slepkava pēc uzbrukum iesēdies mašīnā un aizbraucis. VID Ludzas rajona nodaļā, ko vadīja V. Ļiscovs, lielu daļu darba veidoja muitas kontroles organizēšana Grebņevas muitas punktā, kurš pēc apkalpoto kravu apjoma ir lielākais Latvijas un Krievijas robežkontroles punkts. VID informē, ka Kontrabandas apkarošanas centrs izmeklē vairākas krimināllietas saistībā ar liela apjoma kontrabandas gadījumiem Grebņevas un Terehovas robežpunktā. Aizturēti trīs Grebņevas muitas punkta darbinieki. V. Ļiscovs ir bijis viens no labākajiem VID darbiniekiem. Par viņa apzinīgumu un principialitāti liecinot tas, ka Ludzas iestādē pērn ierosinātas 28 disciplinārlietas un septiņi muitnieki atlaisti. Ministru prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka noziedzīgo struktūru izaicinājums ir jāpieņem, – informēja premjera preses sekretārs Arnis Lapiņš. Slepkavības atklāšana esot policijas prestiža un profesionalitātes jautājums. Finansu ministrs Gundars Bērziņš uzsvēris, ka nogalināta augsta valsts amatpersona, tāpēc ministrs vērsīšoties arī Satversmes aizsardzības birojā. Ministrs atradīšot līdzekļus, lai izsludinātu atlīdzību par palīdzību slepkavības atklāšanā, kā arī 50 000 latu atbalstu nošautā ģimenei. V. Ļiscovs VID strādājis septiņus gadus un pēdējo pusotru bijis Ludzas rajona nodaļas direktors, uz turieni viņš pārcelts no Krāslavas amatpersonu plānveida rotācijas kārtībā. Viņam ir divi dēli – 13 un 17 gadu veci. Brūvers paliek Cilvēktiesību biroja direktora amatā BNS. Saeima trešdien Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktora amatā tomēr apstiprināja tā līdzšinējo direktoru Olafu Brūveru, lai gan pirms balsojuma atbalsts viņam bija svārstīgs. Par Brūvera iecelšanu nobalsoja 47, pret bija astoņi un atturējās 28. Tā kā balsojums bija slēgts, nav zināms, kuras frakcijas nodrošinājušas Brūvera ievēlēšanu. Vienīgā frakcija, kas pirms balsojuma skaidri pateica, ka nebalsos par, bija Tautas partija, jo deputātiem esot šaubas par Brūvera spējām uzlabot VCB darbu, tomēr citu kandidātu viņi neizvirzīja. Savukārt "Latvijas Ceļa" un sociāldemokrātu frakcijām bija noteikts brīvais balsojums, bet "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK teicās balsot par Brūveru. Brūvers bija vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts šim amatam, viņa kandidatūru atbalstīja arī valdība. Viņa pilnvaru termiņš beidzās 28.maijā. Latviešu māksla Venēcijas centrā NRA. 49. Venēcijas biennāles otrajā atklāšanas dienā pagājušo ceturtdienu arī Latvijas ekspozīcija tika atklāta. Bija pulcējušies arī ar ekspozīcijas tapšanu saistītie mākslinieki: Ilmārs Blumbergs, Laila Pakalniņa, Viesturs Kairišs, kuratore Helēna Demakova, kataloga teksta autori, kā arī daudzi Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pārstāvji un mākslas mīļotāji no Latvijas. Šogad iepriecināja Latvijas ekspozīcijas tehniskais risinājums – labās kvalitātes milzu izmēra attēla projekcija un kvalitatīvā filmu skaņa. Divreiz noskatoties abas filmas, radās iespaids, ka L. Pakalniņas Papagena uzrunā sirsnīgi un estētiski vienoti, savukārt I. Blumberga un V. Kairiša kopdarba vēstījums ir distancēts, lai gan tēma – Latvijas bezpajumtnieku apbedīšana Jaunciema kapos – nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu. Pils atjaunošanā redz necieņu pret vēsturi Diena. Rīgas pils atjaunošanas koncepcijā piedāvātais funkcionālais risinājums degradē pils unikālo būtību, skiču projekts nepietiekamās izpētes dēļ ir pāragrs, bet metodika — nepārdomāta. Tik skarbi arhitekta Jura Gertmaņa vadībā izstrādāto atjaunošanas projektu novērtējis viņa kolēģis Pēteris Blūms, uz kura viedokli lielā mērā varētu balstīties Valsts kultūras aizsardzības pieminekļu inspekcijas (VKPAI) atzinums. Tā kā Livonijas ordeņa celtās Rīgas pils ansamblis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra atjaunošanas projektu iesniedza VKPAI. Pašlaik vērienīgo renovācijas projektu, kas paredz arī Latvijas Vēstures muzeja vajadzībām iebūvēt jaunus liftus, kāpnes un stikla galeriju pagalmā, izvērtējis tikai inspekcijas arhitektūras ekspertu padomes priekšsēdētājs P.Blūms. Kā Diena uzzināja inspekcijā, tā galīgo atzinumu sniegs pēc tam, kad būs iepazinusies ar J.Gertmaņa argumentiem. P.Blūms norāda, ka izstrādāt skiču projektu tik sarežģītam un apjomīgam viduslaiku objektam kā Rīgas pils, balstoties tikai uz «līdzšinējo, ļoti fragmentāro arhitektonisko izpētes datu pamata», ir kļūda pēc būtības un daudzos citos arhitektūras pieminekļos tas ticis darīts pēc gadiem ilgušiem pētījumiem, viedokļu apmaiņas un pat konferencēm. Norādot, ka projekts nav viena cilvēka, bet gan darba grupas veikums, J.Gertmanis Dienai sacīja, ka tas ir tikai pamats, uz kura balstīties piemērotāko risinājumu meklēšanā, līdz ar to daudzi ierosinājumi, tai skaitā par papildu ekspertu pieaicināšanu, ir vērā ņemami. Taču esot skaidrs, ka dziļāku izpēti nav iespējams veikt, kamēr pilī strādā trīs muzeji un Valsts prezidenta kanceleja. Liepājā nejauši atklāj vecāko ēku pilsētā LETA. Liepājā, Kungu ielā 6, pēc nama fasādes apmetuma kārtas noņemšanas atklāta vecākā ēkā pilsētā, kas celta 17.gadsimtā, informēja Liepājas domes preses sekretārs Aigars Štāls. Liepājas būvvaldes kultūras pieminekļu inspektore Dace Arāja informē, ka pēc šī nama fasādes apmetuma noņemšanas atklājusies absolūti unikāla informācija par pilsētas vēsturisko apbūvi. Izrādījās, ka zem viena jumta novietojušās trīs dažādos laikos celtas ēkas, no kurām vecākā, pēc vēsturiskās apbūves speciālista Jura Zviedrāna aplēsēm, datējama ar Liepājas pilsētas dzimšanas laiku - 17.gadsimta pirmo ceturksni, bet jaunākā - ar 18.gadsimta sākumu. Patlaban tā ir vecākā zināmā saglabājusies ēka Liepājā. Šajā ēkā saglabājušies arī 18.gadsimta sākuma baroka stila sienu gleznojumi. Šonedēļ speciālisti ēku pētīs detalizētāk. Par šī darba rezultātiem viņi sola noteikti informēt masu medijus un sabiedrību. Devītie Circeņi mācās un spēlē Blomē NRA. Jau devīto reizi Valkas rajona Blomes pagasta Jeberlejā notiek Latvijas bērnu teātru mācību nometne Circeņi. Šāda mācību un atpūtas, kā arī lugu izrādīšanas nedēļa ir bērnu teātru dalībnieku un aktiermākslas pedagogu vienīgais tāda novirziena saiets valstī. Šogad ieradušies gandrīz 400 visu novadu 1. – 12. klašu skolēnu – bērnu teātru aktieru. Dienas pasākumos ir nodarbības, izrādes un, protams, atpūta. Arī šoreiz krāšņs un savdabīgs solās būt nometnes noslēguma vakars, kurā darbosies četri elementi: uguns, ūdens, zeme, gaiss, pastāstīja projekta autore, Blomes kultūras nama vadītāja Anita Bērziņa. 1991. gadā, kad Anita un viņas draudzene Zane Zīle beidza Latvijas Valsts konservatoriju, abām gribējies organizēt teātrinieku citādāka veida tikšanos nekā ierastās konferences un metodiskie pasākumi. Circeņi piesaista nodarbībām pedagogus režisorus, kuri strādā arī ar kolektīvu režisoriem. Līdz ar to nometne nav tikai izklaides un atpūtas vieta, bet itin nopietns darbs, kad bērnu teātru vadītāji ik gadu tiek mācīti kādā no jaunajām spēles aktivitātēm. Šogad, piemēram, Teātris un sports, pērn bija Drāma kā metode teātrī. Jeberlejas iemītnieku mundrumu nemazina šā pavasara nemīlīgums, viņi lieliski prot izmantot katru saulītes parādīšanās brītiņu, bet par bērnu drošību gādā 23. bataljona zemessargi. Nacionālbolševiki ministru apmētā ar olām Lauku Avīze. Zemkopības ministrs Atis Slakteris, kurš kopā ar ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti vada plašu Latvijas delegāciju Krievijas galvaspilsētā Maskavā, trešdien cieta no nacionālbolševiku uzbrukuma, kuri mūsu valstsvīrus apmētājuši ar olām izstādē "Ražots Latvijā". "Olas bija svaigas..." - ar humoru lietpratīgi konstatēja ministrs, paskaidrojot, ka tā bijusi nacionālbolševiku atriebība par viņu biedru notiesāšanu Latvijā. Bet uz jautājumu, vai pēc šādiem apvainojošiem izlēcieniem vispār vērts turpināt vizīti Maskavā, zemkopības ministrs atbildēja: - "Tieši otrādi, darbs te noteikti jāturpina. Par to viesa pārliecību arī ļoti lietišķa saruna ar Krievijas lauksaimniecības ministru A. Gordejevu, kas sākotnēji ieplānotās pusstundas vietā ilga stundu un 20 minūtes. Rezultātā vienojāmies, ka starp mūsu Zemkopības ministriju un Krievijas lauksaimniecības ministriju noslēgsim nozīmīgu sadarbības līgumu, bet Maskavas ierēdņi lūkos, kā vienkāršot tirdznieciskos sakarus starp mūsu valstīm." Ministrs pats Maskavas veikalos pārliecinājies, ka tur varot nopirkt gan Latvijas krējumu, gan zivju konservus, bet Krievijas amatpersonas un uzņēmēji apliecinājuši - Latvijas pārtiku viņi gribētu ievest daudz labprātāk nekā Rietumeiropas ražojumus, kas tik labi negaršojot. Rīgā mājas pagalmā iemaldās alnis BNS. Kādas privātmājas pagalmā Rīgā ceturtdien ieklīdis alnis. Dzīvnieku Saišu ielas 6.nama iedzīvotāji sastapuši ap plkst. 16. Alnis iemidzināts un nogādāts mežā netālu no Rīgas HES. Rīgas zoodārza informācijas daļas vadītājs Ingmārs Līdaka BNS pastāstīja, ka cilvēki rīkojušies ļoti pareizi, nemēģinot alni "trenkāt un gūstīt" vai atgādāt uz zoodārzu. Iemidzināt dzīvnieku un aizvest uz mežu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem ieteicis arī zoodārza direktors Rolands Greiziņš, ar kuru glābēji ceturtdien konsultējušies. Ugunsdzēsēji zoodārza speciālistiem regulāri lūdzot padomu par pilsētas teritorijā atrastiem dzīvniekiem, sacīja Līdaka. Diezgan liela "ņemšanās" pērn bijusi ar kādu citu alni, kuru sākotnēji trenkāja un mēģināja sagūstīt, taču tas neesot izdevies un visu ziemu dzīvnieks aizvadījis Mežaparkā. Savukārt pavasarī kāds drošs alnis manīts Jaunciema teritorijā, un speciālisti domā, ka tas ir tas pats no Mežaparka pārcēlies dzīvnieks. Līdaka pauda, ka alnis, kas ieklīst pilsētā, neesot "vienkāršs gadījums" - ja dzīvnieku sāk trenkāt, tas stresā varot arī savainot cilvēku. Visvairāk zoodārza darbiniekiem jāsniedz konsultācijas par pilsētā ieklīdušiem gulbjiem un stirnām. Savukārt pavasarī un vasarā lielākie ceļotāji esot bebri, kas meklē jaunu mājvietu. Cilvēkiem, kuru piemājas ūdenskrātuvēs bebri ieklīst, speciālisti iesaka nedarīt neko un likt dzīvnieku mierā, jo naktī pieklīdenis parasti dodas tālāk. Nepatīkams gadījums zoodārza darbiniekiem bijis jāpiedzīvo ar kādu caunu, kuru ugunsdzēsēji ilgi tvarstījuši un dzenājuši, līdz ar salauztu mugurkaulu nogādājuši zoodārzā. Cilvēkiem, kas glābējus izsaukuši, licies nenormāli, ka cauna tup kokā slimnīcas pagalmā. "Kas tad tur nenormāls, ja cauna sēž kokā?" vaicāja Līdaka. Tomēr viņš norādīja, ka cilvēki darot pareizi, konsultējoties ar speciālistiem par pilsētā pamanītiem dzīvniekiem, jo tad esot cerība, ka atrastajam dzīvniekam netiks nodarīts pāri. Gribējās jau gan mums labu laiku, taču nekā - jau pagājušās nedēļas nogalē atkal palika auksts. Arī šīs nedēļas sākumā dienas vēl bija aukstas un lietainas - lija gandrīz kā pa Jāņiem! Ce- rēsim, ka viss lietus būs nolijis un, ka vismaz Līgo vakars pa ilgiem laikiem būs bez lietus... Šodien laiks noskaidrojās, jau no paša rīta spīd saulīte un gaiss ir sasilis līdz +20oC. Varbūt šī nedēļas nogale būs silta?… Galu galā jau tuvojas vasaras saul- grieži, bet tādu īsti siltu laiku tā arī neesam sagaidījuši.