K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 199: 2001. g. 15. - 21. jūnijs Dejotāji ielīgo Jāņus NRA. Liepājā nedēļu pirms vasaras saulgriežiem dejotāji ielīgoja Jāņus - notika 4. Latvijas vidējās paaudzes dejotāju festivāls. Festivālā piedalījās 96 kolektīvi - vairāk nekā 2500 vidējās paaudzes dejotāju no visas Latvijas, un tas pulcēja vismaz trīs reizes lielāku skatītāju pulku. Liepājā sabrauca dejotāji no Latvijas malu malām. Festivāls notika Latvijas novadu zīmē. Katram novadam tika dotas četras obligātās dejas plašā stilistiskā diapazonā - sākot ar Johannas Rinkas un Jāņa Oša pierakstiem, Alfrēda Rūjas un Viļa Ozola hereogrāfijām un beidzot ar latviešu dejas jaunajiem ģēnijiem. Pieciem festivāla virsvadītājiem - Ramonai Irbei, Aijai Daugelei, Guntai Skujai, Guntai Paipalai un Ojāram Grasim - kā iluzionistiem bija iespēja uzburt katra novada dančurakstus. Festivālu organizēja Valsts tautas mākslas centrs sadarbībā ar Liepājas domi. Festivālu atbalstīja Kultūrkapitāla fonds. Pasākuma režisore - Baiba Kļava, tā scenogrāfs - Varis Siliņš. Lielkoncertu vadīja Sigita Jevgļevska un Aigars Rozenbergs. Dienā festivāla dalībnieki uzstājās Liepājas ielās un laukumos. Savukārt pievakarē notika lielais svētku gājiens no Jūrmalas parka uz Liepājas ledus halli, kur visi 96 kolektīvi uzstājās lielkoncertā Kas kaitēja nedzīvot... Liepāja tik lielu ļaužu pieplūdumu sen nebija piedzīvojusi - garumgaro dejotāju kolonnu pilsētas ielās sagaidīja liepājnieku un pilsētas viesu tūkstoši. Tie, kuri juta līdzi dejotājiem, bija visnotaļ apmierināti un pozitīvām emocijām pārpilni. Iekšzemes kopprodukta pieaugums saglabā tempu NRA. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem pieaudzis par 8,2%. IKP pieaugums tieši pirmajā ceturksnī ir straujākais kopš 1998. gada, kad tas pieauga par 9,5%. Augstāks ceturkšņa pieaugums bija arī pērnā gada pēdējā ceturksnī - 8,7%, kas nodrošināja negaidīti augstu IKP gada pieaugumu. Lietuvā un Igaunijā pēdējos gados IKP izmaiņu rādītāji ir nelabvēlīgāki nekā Latvijā. Arī šā gada pirmajā ceturksnī šī tendence saglabājusies. Igaunijā IKP pieaugums pirmajā ceturksnī bija 5,1%, Lietuvā - 2,8%. Augstais Latvijas ekonomikas izaugsmes temps ir jo ievērojamāks uz vispārējā pasaules ekonomikas pesimistiskā vērtējuma fona. Visos pasaules ekonomikas balstos IKP pieaugums pirmajā ceturksnī bija mazāks, nekā tika prognozēts. ASV IKP pieaugums bija 1,3% gaidīto 2% vietā. Japānā tas samazinājās par 0,8%, bet eiro zonā pieauga par 2,5%, kaut gan iepriekš prognozēja 2,8% pieaugumu. Latvijas ārējā tirdzniecība nīkuļo BNS. Latvija starp Baltijas valstīm ārējā tirdzniecībā ir visnektīvākā, liecina Igaunijas statistikas biroja apkopotie dati par Baltijas valstīm. Pērn Latvija eksportēja preces 1,869 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā Igaunija un Lietuva. Igaunijas pagājušā gada eksporta vērtība tiek lēsta 3,165 miljardu dolāru apjomā, bet Lietuvas - 3,548 miljardu ASV dolāru apjomā. Arī importēts uz Latviju tiek mazāk nekā uz kaimiņvalstīm. Pērn Latvijā ievestas preces 3,191 miljarda ASV dolāru vērtībā. Tajā pašā laikā Igaunijā importa vērtība bijusi 4,238 miljardi dolāru, bet Lietuvā - pat 5,219 miljardi ASV dolāru. Tirdzniecības bilance visās Baltijas valstīs ir negatīva. Igaunijā imports pārsniedz eksportu par 1,07 miljardiem dolāru, Latvijā par 1,32 miljardiem, bet Lietuvā - par 1,67 miljardiem ASV dolāru. ASV turpina sankcijas pret Liepājas metalurgu NRA. ASV Tirdzniecības departaments nolēmis saglabāt 17% ievedmuitu Liepājas metalurgā ražotajai tērauda armatūrai, līdz ar to faktiski turpinot liegt Latvijas lielākā metalurģiskā uzņēmuma eksportu uz šo valsti. Uzņēmuma prezidents Kirovs Lipmans pagaidām nekādus oficiālus dokumentus no minētās ASV institūcijas vēl nav saņēmis, tāpēc atturējās prognozēt, kāda būs uzņēmuma turpmākā stratēģija cīņai par šīs valsts tirgu. K. Lipmans teica, ka šogad realizētās produkcijas apjomi nav būtiski mainījušies. Liepājas metalurgs ir atradis citus produkcijas noieta tirgus, lai gan tur produkcija tiek realizēta par daudz zemākām cenām, nekā tas bija ASV. Liepājas uzņēmums savu produkciju patlaban realizē 17 valstīs, tajā skaitā uz Eiropas valstīm tiek eksportēta piektā daļa no kopējā apjoma - šogad aptuveni 100 000 tonnu tērauda. Uzņēmums sācis arī produkcijas eksportu uz Alžīriju. Tomēr, ja iekļūšana ASV tirgū paliks uz pašreizējiem nosacījumiem, uzņēmums, iespējams, meklēs investoru un nopietni domās par izmaksu samazināšanu. Neskaidro nākotnes perspektīvu dēļ pagaidām ir apturēts martena krāšņu ceha rekonstrukcijas projekts, jo uzņēmumam nav reālas peļņas, ko ieguldīt projekta realizācijā. Rekonstrukciju bija iecerēts sākt šā gada aprīlī vai maijā. Šim pasākumam bija paredzētas investīcijas 25 miljonu eiro apjomā. Liepājas metalurgs produkciju uz ASV neeksportē kopš pagājušā gada vasaras, bet līdz tam šajā valstī tika realizēta puse no saražotās produkcijas. Pērnajā vasarā septiņas vietējās tērauda ražotāju kompānijas vērsās Tirdzniecības ministrijā un Starptautiskajā tirdzniecības komisijā ar prasību piemērot antidempinga pasākumus pret 12 valstu metalurģiskajiem uzņēmumiem, tostarp arī no Latvijas. ASV tērauda ražotāju prasība tika motivēta ar to, ka tērauda armatūras imports pēdējos gados strauji pieaudzis, 1999. gadā sasniedzot 24% no kopējās tirgus daļas, samazinot cenas tirgū. Tas nodarot lielu kaitējumu vietējiem ražotājiem, jo vairākas kompānijas slēgtas un to darbinieki atlaisti. "Sojuzplodimport" iegādājas "Latvijas balzamu" LETA. Starptautisks koncerns "S.P.I.", kurā Krieviju pārstāv alkoholisko dzērienu kompānija a/s "Sojuzplodimport", iegādājies a/s "Latvijas balzams" 49,95% akciju īpašnieci - SIA "NTBDC LB". Kā informēja "Sojuzplodimport" ģenerāldirektors Andrejs Skurihins, darījums noslēgts 19.jūnijā, tā komerciālās nianses netiek atklātas. Skurihins paziņojumā norāda, ka "Sojuzplodimport" un "Latvijas balzams" jau vairākus gadus tiesājas par preču zīmju "Stoļičnaja" un "Moskovskaja" piederību un tiesas procesi ir beigušies par labu "Latvijas balzamam". Tādēļ darījuma noslēgšana ir likumsakarīga un abas puses tas apmierina, uzsver Skurihins. Iegādājoties "Latvijas balzama" kontrolpaketi, "S.P.I" iegūs arī lielu tirgus daļu Eiropā, kas dos iespēju koncernam palielināt produkcijas noietu. "Latvijas balzams" ir Baltijas lielākais uzņēmums, kurš ražo alkoholiskos dzērienus, un tajā ir apvienotas "Latvijas balzama" un "Rīgas vīnu" ražotnes. Krievijā populārs ir "Latvijas balzama" produkts "Rīgas balzams". Atceļ ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem NRA. Ministru kabinets otrdien panāca vienošanos par grozījumiem Pensiju likumā - ar 2002. gada 1. janvāri tiks atcelti pensiju ierobežojumi strādājošajiem pensionāriem. Ierobežojumu atcelšana nākamā gada sociālajā budžetā prasīs papildus 11,2 miljonus latu, ko plānots aizņemties no Valsts kases, jo sociālajā budžetā ir deficīts. Vienlaikus ar ierobežojumu atcelšanu tiks atcelta iespēja pensionēties priekšlaikus, ko gan sākotnēji tika plānots atcelt tikai 2005. gada 1. jūlijā. Tas ļaus ietaupīt ap 1,8 miljoniem latu gadā. Pašlaik priekšlaikus pensionēties var gan sievietes, gan vīrieši. Aizejot pensijā ātrāk, nekā to paredz Pensiju likumā noteiktais pensionēšanās vecums, pensionārs saņem nepilnu pensiju. Ar ironiju pievērš uzmanību okupācijai NRA. 17. jūnijā - Latvijas okupācijas gadadienā - apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Liepājā rīkoja divas akcijas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību joprojām pastāvošajām okupācijas sekām Latvijā. Iepretim Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātam Liepājā Jūrmalas parkā tēvzemieši izlika 10 karogus sēru noformējumā, un pie Liepājas aizstāvju pieminekļa, kur parasti uz dažādiem mītiņiem pulcējas Latvijas Sociālistiskās partijas Liepājas nodaļas biedri un viņu atbalstītāji, tika organizēts otrs pikets. Pirms tā tēvzemieši Jūrmalas parkā iepretim Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātam starp kokiem izkāra desmit Latvijas karogus, kas tur plīvoja līdz pulksten 20. Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Liepājas nodaļas vadītājs Voldis Prancāns, kurš ir minētā pasākuma organizators, paskaidroja, ka sākotnēji bijis iecerēts izkārt 20-30 karogus, taču diemžēl tik lielam skaitam nepietiek vietas. Savukārt no pulksten 11 līdz 12 tēvzemieši rīkoja piketu kanālmalā. Pie Liepājas aizstāvju pieminekļa apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Liepājas nodaļas biedri piketēja kara laika formastērpos ar Staļina un Ļeņina attēliem rokās, ar sarkasmu un ironiju pievēršot sabiedrības uzmanību mūsu valstī joprojām pastāvošajām okupācijas sekām. Pie pieminekļa tika izlikts stilizēts tanka makets, bet piketētāji ieradās ar plakātiem, uz kuriem bija uzraksti gan krievu, gan latviešu valodā: "Prasām pievienoties PSRS! Sliktākā gadījumā - NVS!", "Nekādas okupācijas nebija!" Tēvzemietis Liepājas domes deputāts Jānis Imants Birzkops, kurš bija tērpies tankista formā, paskaidroja, ka ar lozungu "Nekādas okupācijas nebija!" ironiskā veidā tiek atgādināts fakts, ko sen zina visa pasaule, - komunistisko un fašistisko agresoru noslēgtais Molotova-Ribentropa pakts. "Draudzīgi aicinām Krieviju okupācijas faktu beidzot atzīt, nevis apkaunot sevi un turpināt izgāzties visas pasaules sabiedrības priekšā ar klaju melošanu," norādīja J. I. Birzkops. Parlamentam pirms brīvdienām saspringts režīms BNS. Saeimas prezidijs piektdien lielā izskatāmo likumprojektu skaita dēļ rīkoja plenārsēdes 20. un 21.jūnijā. 21.jūnijā bija pēdējā Saeimas pavasara sesijas plenārsēde, kuras sākumā deputātus uzrunāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 21.jūnijā 23 Saeimas deputātu grupa tikās ar Tibetas budisma garīgo līderi Dalailamu un viņa pavadošo delegāciju. Parlamenta priekšsēdētājs Jānis Straume sacīja, ka sasauktas divas ārkārtas plenārsēdes - 26.jūnijā, kad izskatīs grozījumus budžetā, un 5.jūlijā, kad izskatīs grozījumus īres likumā, kuru prezidente atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Vīķe-Freiberga piedalās Viļņas forumā 'Sievietes un demokrātija' LETA. Lietuvas galvaspilsētā piektdien sākās starptautisks forums "Sievietes un demokrātija", kas iecerēts kā pirms diviem gadiem Reikjavikā notikušā foruma turpinājums. Šajā forumā piedalās arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Lietuvas prezidents Valds Adamkus. Kā, atklājot konferenci, sacīja Lietuvas prezidents, līdzvērtīgas iespējas vīriešiem un sievietēm liecina par starptautiskās kopienas briedumu. "Sabiedrībai nav jāveicina ne vīriešu, ne sieviešu loma, bet jābalsta radoša personība uzņēmējdarbībā, valsts pārvaldē, politikā un tā dēvētajās netradicionālajās profesijās. Vienīgi tāda sabiedrība, ko nesaista stereotipi, spēj nodrošināt labvēlīgu vidi indivīda pašizpausmei," sacīja Adamkus. Savukārt, kā norādīja Latvijas prezidente, sieviešu dabiskajai spējai laist pasaulē bērnus, zināms, ir svarīga nozīme cilvēku dzimuma turpināšanā, taču tam nevajadzētu kavēt viņu profesionālo izaugsmi. Trijās Viļņas foruma darba dienās paredzētas divas plenārsēdes par aktuālākajiem uzdevumiem un problēmām, ar ko jāsaskaras, lai nodrošinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un novērstu tirdzniecību ar sievietēm. Prezidentei dubulto algu BNS. Valdība otrdien nolēma uz pusi palielināt algu Valsts prezidentei - iepriekšējo 1000 latu vietā viņa tagad saņems 2000 latu mēnesī. Tāpat valdība nolēma palielināt reprezentācijas izdevumus no 200 līdz 400 latiem mēnesī, presei pastāstīja Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba. Šāds lēmums pieņemts, izskatot iesniegtos priekšlikumus valsts budžeta 2.lasījumam Saeimā. Prezidentes algas palielināšanai nebūs nepieciešami papildus līdzekļi, tos iegūs, pārdalot kancelejas budžetu. Pasaules latviešu ārsti ierodas Rīgā NRA. Trešdien sakās ceturtais Pasaules latviešu ārstu kongress, kurā medicīnas aktualitātes Latvijā apspriedīs latviešu izcelsmes mediķi no 54 pasaules valstīm. Rīgā ieradušies izcili ārsti no Amerikas, Kanadas, Austrālijas, - kardioķirurgs Kristaps Zariņš, ortopēds Bertrams Zariņš, ortopēds Kristaps Kegi, terapeits Kaspars Tūters. Pasaules latviešu ārsti īsteno dažādas sadarbības programmas ar Latviju un palīdz sarežģītās operācijās, kā arī palīdz pacientiem nokļūt ārstēties ārzemēs. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka atzīst, ka līdzšinējie kongresi kalpojuši gan pasaulē izkaisīto latviešu ārstu saliedēšanai, gan Latvijas medicīnas pārorientēšanai no padomju uz Rietumu principiem. Jelgavas augstskolā rekordliels absolventu skaits NRA. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rekonstruētajā pils Svētku zālē uz izlaiduma svinībām 15. jūnijā pulcējās tehniskās un pārtikas tehnologu fakultātes absolventi, kā arī pedagoģijas maģistranti. Rasma Millere, LLU studiju daļas vadītāja, informēja, ka augstāko profesionālo izglītību, bakalaura un maģistra grādu saņems vairāk nekā 900 dienas un neklātienes nodaļas absolventu, un tas universitātes vēsturē ir rekordskaits. "Aizvien vairāk jauniešu priekšroku dod studijām neklātienē, bet dienas nodaļā aug studentu skaits, kuri studē par maksu, jo tā LLU ir nedaudz mazāka nekā Rīgas augstskolās," skaidro I. Millere. Pērn LLU beidza 796 jaunie speciālisti. Pabeigta viesnīcas Latvija renovācija NRA. Vienpadsmit mēnešos, kopumā celtniecības darbos iesaistot 1500 cilvēku un ieguldot 21 miljonu ASV dolāru, pabeigti viesnīcas Reval Hotel Latvija papildservisu rekonstrukcijas darbi. 21. jūnijā paredzēta viesnīcas svinīgā atklāšana. Pirmās kapitāli rekonstruētās augstceltnes Rīgā ģenerāluzņēmējs bija būvfirmas RE & RE un Skonto Būve izveidotā līgumsabiedrība SBRE. No vecās viesnīcas palika tikai nesošais karkass. Fasāde, inženiersistēmas, apdare - tas viss tika pilnībā nomainīts; viesnīcā kā funkcionāla nepieciešamība un arī kā papildu izklaide viesiem izbūvēts Baltijā augstākais panorāmas lifts, no kura redzams viss Rīgas centrs. Projektu būvdarbiem pasūtīja akciju sabiedrība Viesnīca Latvija, kuras viens no lielākajiem akcionāriem ir firma RIOS. Tā savukārt pieder Norvēģijas nekustamo īpašumu kompānijai Linstow. Īpašnieki iegādājās ēku tādu, kāda tā bija - ar 27 stāviem. "Ja šai viesnīcai tiktu jaukti nost vairāki stāvi, būvdarbi ieilgtu," lēš A. Pauniņš, jo nojaukšana ir ļoti komplicēta. Skonto Būve viceprezidents Ivars Millers uzskata, ka būvētāju uzdevums nav analizēt, kāpēc Privatizācijas aģentūra vai Rīgas dome nav iebildusi, ka viesnīcas augstums saglabājas; viņaprāt, tas izskaidrojams ar atbildīgo institūciju darbu savstarpēji neefektīvu koordinētību. Uztrauc skolēnu gala eksāmenu nekārtošana Rīgas Balss. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisiju uztrauc, ka liela daļa vidusskolēnu šajā mācību gadā ir jau iestājušies augstskolās bez vidusskolas gala eksāmenu kārtošanas. Komisijas priekšsēdētāja Anta Rugate sacīja, ka no 9000 vidusskolas beidzēju 1500 nekārto gala eksāmenus, bet jau martā vai aprīlī nokārtojuši iestājeksāmenus augstskolās. "Vidusskolēniem, kas ja iestājušies augstskolā, nav pamatojuma kārtot vidusskolas gala eksāmenus, un pēkšņi pilnīgi veseliem skolēniem pirms eksāmeniem parādās dažādas slimības," teica Rugate. Viņa norādīja, ka joprojām nav izdevies mainīt likumdošanu, kas noteiktu, ka visiem augstskolu iestājpārbaudījumiem būtu jānotiek pēc vidusskolas gala eksāmeniem. Nepieciešams arī mainīt kārtību, kādā tiek izsniegti atbrīvojumi no eksāmeniem. Kādreiz skolēni no eksāmeniem tika atbrīvoti tikai pēc ārstu komisijas atzinuma, taču tagad atbrīvojumu var uzrakstīt jebkurš ģimenes ārsts. Šogad Latvijā lielajās pilsētās no gala eksāmenu kārtošanas bija atbrīvoti aptuveni 30% skolēnu. Valmieriešus sadraudzē ar internetu Diena. Pirmie interneta svētki Valmierā sestdien visas dienas garumā bija saules svētīti. Taču, neskatoties uz brīvdabas atpūtas cienīgajiem apstākļiem, zem daļēji slēgtas nojumes pulcējās prāvs ļaužu pulks, palaikam skanēja mūzika, palaikam kāds kaut ko deklamēja, uzstājoties uz improvizētas miniskatuvītes nojumes ēnainākajā stūrī. Notikumu degpunktā, kādas gados vecākas kundzītes vārdiem izsakoties, bija "jocīgie televizori" - 40 datoru ar interneta pieslēgumu. Galvenokārt uz vidējo un vecāko paaudzi orientētais pasākums bija saistošs katram interesentam, to vidū pārsvarā gan bija tīneidžeri un spriganas topošās absolventes. Iespēja bez maksas pasērfot ir iespēja paspēlēt spēles, iepazīties ar populāru grupu mājas lapām, nemaz nerunājot par citām priekšrocībām, sakrustojot telefonu ar datoru, bija galvenais vilinājums jaunajiem. Ap dienasvidu, ausis spicēdami, nojumes ēnā dzirdamos "cietos diskus", "pieslēgumus", "programmas", "baitus" un citus "zvērus" mēģināja atšifrēt arī vairāki gados vecāki cilvēki. Baltijas kiberpilsētas projekts ir radies, apvienojot Vidzemes augstskolas mācībspēkus un reģiona attīstībā ieinteresētos uzņēmējus. Līdz jūnija beigām plānots izveidot sabiedrisku organizāciju, kuras uzdevumi būtu informācijas tehnoloģiju risinājumi e-komercijai, kā arī Vidzemes intelektuālā kapitāla attīstība, kas nodrošinās ilgtspējīgu kopējo ekonomisko augšupeju. Rīgas dzelzceļa stacija - modernākā Austrumeiropā Diena. Pēc piepilsētas zāles otrā stāva iekārtošanas, kurā darbu sāk vairāki veikali, piektdien atzīmēja stacijas rekonstrukcijas pirmās kārtas pabeigšanu. Kā atklāšanā sacīja satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, pēc rekonstrukcijas beigām, kas plānotas augusta sākumā, Rīgas dzelzceļa stacija varētu būt viena no modernākajām Austrumeiropā. Tās rekonstrukcijā plānots investēt 5,5 miljonus USD (3,25 miljoni latu), līdz šim piepilsētas zāles atjaunošanā ieguldīti jau ap 1,6 miljoniem latu. Tagad sākta rekonstrukcijas otrā kārta - starptautiskās zāles pārveide. Elīna Garanča kļūst par skatītāju mīluli Diena. Jaunā latviešu dziedātāja Elīna Garanča sestdien Kardifā, Velsā kļuvusi par vienu no pieciem pasaules ziedoņu konkursa Cardiff Singer of the World laureātiem. Kaut arī pēc prominentās žūrijas lēmuma galvenā balva - 10 000 angļu mārciņu un Velsas Karaliskā kristāla kauss - tika rumāņu tenoram Mariušam Brenciu, Elīna Garanča toties ir konkursa skatītāju mīlule. Par to liecina klausītāju balsojums internetā: par E.Garanču balsojuši 33,5%, bet par galveno laureātu - tikai 21,2% no balsotāju kopskaita. Viņas talantam un profesionālismam komplimentus netaupīja arī neatkarīgais eksperts Grēms Keijs, kurš recenzēja visus sešus koncertus konkursa mājas lapā un prognozēja iespējamu E.Garančas uzvaru. E.Garanča bija viena no jaunākajām konkursa dalībniecēm, un, lai arī šoreiz viņa nesaņēma galveno balvu, prestižais konkurss vēl tikai 24 gadus veco mecosoprānu ierindojis pasaules labāko dziedoņu elitē. Uz sacensību Kardifā tika uzaicināti tikai 25 dziedātāji pēc vairāk nekā 500 dziedātāju priekšatlases dažādos pasaules reģionos, līdz finālam tika 5. Konkursā konkurence ir sevišķi liela, jo balsis tajā nedala grupās. Latvijā ierodas dalailama NRA. No 20. līdz 23. jūnijam vizītē Latvijā būs Viņa Svētība XIV dalailama. Trešdien viņš iesvētīja Nepālas klostera mūku veidoto smilšu mandalu, bet ceturtdien un piektdien visiem interesentiem lasīs lekcijas Skonto hallē un apmeklēs bērnu klīnisko slimnīcu. "Mēs varam atteikties no visa cita: reliģijas, ideoloģijas, visas iegūtās gudrības, taču mīlestība un līdzcietība mums ir nepieciešamas. Tā ir mana patiesā reliģija, mana vienkāršā ticība. Ja šīs lietas ir, tad nav nepieciešamības pēc komplicētas filozofijas, doktrīnas jeb dogmas," sacījis Tibetas valsts galva Viņa Svētība XIV dalailama. Viņaprāt, ja mēs iedziļināsimies filozofiskajās atšķirībās, strīdēsimies un kritizēsim cits citu - tas ne pie kā nenovedīs. Būs bezgalīgs strīds; tajā mēs tikai cits citu aizkaitināsim, bet neko nesasniegsim. Labāk ir skatīties uz dažādu filozofiju mērķi un saskatīt to, kas ir kopīgais - uzsvars uz mīlestību, līdzcietību un cieņu pret augstāku spēku," sludina dalailama. Sākot vizīti Latvijā, viens no ietekmīgākajiem pasaules garīgajiem līderiem, daudzu pasaules universitāšu goda doktors un Nobela miera prēmijas laureāts Tibetas XIV dalailama iegriezās Rīgā, Biržas namā, lai dotu svētību Kopanas klostera mūku veidotajai smilšu mandalai. Tās iesvētīšanas un nojaukšanas rituāls sāksies pulksten 15, un to veiks Kopanas klostera mūki. Apmēram ap pulksten 15.45 mandalā izmantotās smiltis tiks nestas uz Daugavu un iebērtas ūdenī. Informāciju par Dalailamu un viņa vizīti var iegūt internetā mājas lapā, kura ir latviešu valodā: . Benjamiņa mazdēls rīko Jāņu alus mucu konkursu LETA. Slavenās Benjamiņu dzimtas pārstāvis Antona Benjamiņa mazdēls jau trešo gadu rīko konkursu par skaistākajām alus mucām Limbažu rajonā. Kā pastāstīja konkursa rīkotājs, tajā var piedalīties visi Limbažu rajona iedzīvotāji, piesakot savas pašdarinātās alus mucas līdz 15. jūnijam Limbažu kultūras namā un Braslavas pagasta tautas namā. Konkursa komisija dosies uz mājām apskatīt un novērtēt mucas, kā arī izvēlēties piecas skaistākās, kuru darinātājiem piešķirs godalgu 40 latu. Apbalvošanas ceremonija notiks Braslavas pagastā Jāņu iesvētes vakarā 22. jūnijā, kad notiks arī Jaņu lāpu konkurss. Tajā var piedalīties itin visi svētku dalībnieki, kas būs atnesuši 1,5 līdz 3 metrus garas pašgatavotas Jāņu lāpas. Svētkos tiks uzvesta Valmieras teātra režisora Agra Māsēna iestudētā un paša svētku rīkotāja Antona Benjamiņa sarakstītā luga "Jāņu nakts mistērijas". Tās iestudēšanai Braslavas pagasta tautas nams ir saņēmis Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kā līgos Latvijas televīzijās Diena. Inese Lūsiņa. Ja Jāņos līs, pie televizora varēs gan dziedāt līdzi latviešu mūziķiem, gan baudīt oskarotas filmas. Šausmas! Radio jau pirmdienas rītā ziņo, ka Līgo vakarā un naktī līs. Tā gan bijis vai katru gadu, un vai tādēļ kāds palicis nelīgojis? Tomēr ir gana citu iemeslu, kas var kavēt doties Latvijas pļavās un mežos, pie radiem un draugiem. Atliek skatīties televīziju. Galu galā ir veselas četras vietējās programmas, kurās atbilstoši sabiedrības gaidām vajadzētu būt krāšņam un dažādam Jāņu piedāvājumam. Vērtīgākais skatāms Latvijas televīzijā. Vispirms jau iespēja tiešraidē Lai līgo Rīga! 23.jūnijā plkst. 21.00 kaut neklātienē četras stundas būt klāt Raimonda Paula tradicionālajā un, pēc paša vārdiem, pēdējā Latvju ziņģes koncertā Mežaparka estrādē. Viņš nolēmis Latvju ziņģei pielikt krāšņu punktu tieši tās 10.jubilejā, kas turklāt sakrīt ar Rīgas astoņsimtgadi un Mežaparka simtgadi. Tālab programmā, ko izvēlējies R.Pauls, vadīs Guntis Skrastiņš, režisore Svetlana Rudzīte, īpaša uzmanība veltīta Rīgai. Dailes teātra dziedošie aktieri cels gaismā kādreiz populāro 1961.gadā komponēto Mēs no Rīgas un citas R.Paula dziesmas par Rīgu, kā arī atcerēsies mūziku no R.Blaumaņa lugas Īsa pamācība mīlēšanā. Kopā ar Maestro muzicēs ne tikai Ance Krauze, Marija Naumova, Normunds Rutulis un citi populāri estrādes solisti, bet arī operdziedoņi Sonora Vaice un Kārlis Zariņš. Uzstāsies folkloras grupas, deju ansambļi. Sagatavot sevi Līgovakaram palīdzēs jau pērn rādītā Svetlanas Rudzītes videofilma Lai līgo Zāļu vakars (23.VI plkst.17.30), kurā varam skatīt, kā Jāņus svin šodien kādā lauku sētā. Ārā no pilsētas vedīs arī Opus 5 (plkst. 18.35), kas ciemosies Mazirbē pie diriģenta Jāņa Erenštreita. R.Blaumaņa Skroderdienas Silmačos, ko svētdien plkst. 13.35 vienlaikus rādīs abos LTV kanālos (2.kanālā ar surdotulkojumu!), ir unikāla trīs dažādu Latvijas Nacionālā teātra iestudējumu kombinācija no paša pēdējā līdz brīvdabas versijai Druvienā. Katrā lomā divas vai pat trīs sejas! Piemēram, Pindacīša - Gunta Virkava, Velta Līne un Irīna Tomsone, Ābrams - Zigurds Neimanis un Uldis Dumpis. Kopā miksēta Alfrēda Jaunušana un Edmunda Freiberga režija. Ar līksmākajiem latviešu svētkiem saistītās īpašās LNT programmas izkārtotas tā, lai neizjauktu raidījumu parasto lietu kārtību. Sestdien jau no rīta ierastajā raidījumā 7 Baiba Kranāte mēģinās saskaitīt, cik īsti Jāņu strādā LNT un ko viņi domā par šiem svētkiem. Uz gastronomisko Miksli Egils Zariņš šoreiz aicinājis Jāni Zariņu no populārā šova Savādi gan, kurš izrādās arī talantīgs galdnieks. J.Zariņš visus aicina savā darbnīcā, kur demonstrēs, kā pagatavot īstu galdnieka maltīti. Jāņu tēmai veltītais Savādi gan domā atkal plkst. 21.06 būs saistīts ne ar alus, bet... tējas dzeršanu. Šoreiz kadrā redzamie varoņi būs tik veci, ka garo bārdu dēļ vairs nevar iedzert tēju, tomēr galvas joprojām skaidras. Raidījums būs retrospektīvs un liks aizdomāties par ātri aizejošo laiku, ātri dziestošo tēju un labākajiem draugiem. Tomēr no smieklu krampjiem nav pasargāts neviens. Atšķirībā no TV 3, kas Līgovakarā saviem skatītājiem piedāvā slavenas amerikāņu oskarotās filmas - mūziklu Mūzikas skaņas un trilleri Dzelonis, LNT sarūpējis divas pašmāju filmas. Īsi pirms septiņiem vakarā sāksies ģimenes piedzīvojumu filma Ja nebūtu šī skuķa, kuras režisors ir Rihards Pīks, un plkst. 21.40 būs skatāma nu jau klasiskā muzikālā komēdija Īsa pamācība mīlēšanā (Imanta Krenberga režija, Raimonda Paula mūzika). Pašu siets jāņusiers Diena. 6 litri piena (2%), 1 kg vājpiena biezpiena, mazliet safrāna vai kurkuma, ķimenes, 2 olas, mazliet sviesta, sāls. Lielā katlā ielej 6 litrus piena un uzkarsē (nevāra!). Liek karstajā pienā biezpienu. Katlā drīz vien veidosies sūkalas un siera pamatmasa - tāds gumijots pikucis. Jo treknāks piens un biezpiens, jo mazāk siera iznāks. Iegūto pamatmasu liek caurdurī, lai notek sūkalas. Sūkalas ārā gan nelej. No tām sanāk lielisks padzēriens, tajās var iemaisīt pankūkas. Katliņā uzkarsē bezveidīgo pikuci, maisot to, lai veidojas viendabīga masa. Liek klāt ķimenes, pāris olu. Ja grib, var likt arī mazliet sviesta. Jo siers būs liesāks, jo tas būs stingrāks un vieglāk varēs sagriezt šķēlēs. Pieber arī sāli. Ja gribas sieru izteikti dzeltenā krāsā, var pievienot safrānu vai kurkumu. Iegūto masu liek bļodiņā vai marlē, lai notekas. Uz nakti noliek vēsumā, lai sastingst un - siers gatavs cienāšanai. Šonedēļ laiks bija apmācies, bet silts (+20oC). Katru dienu lija - brīžiem smidzināja smalks, silts lietutiņš, brīžiem lija diezgan spēcīgi, tad savu spēku parādīja arī pērkons un zibens. Ik pa laikam uzspīdēja saulīte, bet gri- bējās jau, ka tā savu jauko vaigo parādītu vairāk... Zemenes dārzos ir tādas pavisam bālas, ne koši sarkanas kādām tām vajadzētu būt, un, augdamas bez saulītes, tās nav arī īpaši saldas. Bet toties Jāņu zāles, pateicoties lietum, aug griezdamās! Tā ka Līgo vakarā par to trūkumu sūdzēties nevajadzēs. Arī ozoli ir zaļi un Jāņiem vai- nagi noteikti būs tikpat krāšņi kā meitām ziedu vainadziņi. Lustīgu līgošanu un priecīgu Jāņu dienu! Anda.