Latviešu skaits procentuāli palielinās, skaitliski - samazinās Lauku Avīze. Pēdējā desmitgadē latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopējā skaitā ir palielinājies no 52% 1989. gadā līdz 57,7% pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie rezultāti. Vienlaikus ar procentuālā īpatsvara palielināšanos latviešu skaits pēdējos gados vēl aizvien turpina samazināties. Otro lielāko procentuālo daļu Latvijas iedzīvotāju nacionālajā sastāvā aizņem krievi un 2000. gada sākumā to īpatsvars bija samazinājies līdz 29,6%. Tas galvenokārt esot skaidrojams ar to, ka pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas diezgan liela daļa krievu tautības iedzīvotāju atgriezās uz dzīvi etniskajā dzimtenē vai arī izceļoja uz citām valstīm. Salīdzinājumā ar 1989. gadu samazinājies arī baltkrievu, ukraiņu un ebreju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju skaitā. Teritoriālā reforma prasīs miljonus Diena. Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš otrdien valdībai ierosināja atbalstīt administratīvi teritoriālās reformas projekta 102 novadu modeli, par beigu terminu tā ieviešanai nosakot 2003. gadu. Ilgāku laiku reformai plānots atvēlēt galvenokārt tādēļ, lai budžetā laikus paredzētu nepieciešamo finansējumu. Lemjot par pašvaldību apvienošanu, valstij organizatoriskām izmaksām būs jāatrod ap 5 miljoni latu, bet jau plānotā lauku ceļu un pašvaldību informācijas sistēmas sakārtošana prasīs vairāk nekā 30 miljonus latu. Krīze veselības aprūpē turpinās Diena. Rīgas pilsētas 1. slimnīca drīzumā vairs nepieņems akūtos pacientus no Latvijas reģioniem un nesniegs viņiem neatliekamo palīdzību, jo reģistrēto pacientu ārstēšanai iedalītais finansu līdzekļu limits ir izsmelts, otrdien informēja slimnīcas direktors Jānis Ozols. Slimokasu finansējuma gada limits slimnīcā iztērēts 5 - 6 mēnešu laikā J. Ozols prognozēja, ka līdz gada beigām neatliekama palīdzība varot netikt sniegta aptuveni diviem tūkstošiem pacientu, kuru ārstēšanu apmaksā Latvijas reģionālās slimokases. ASV investīcijas apsteidz Dāniju Dienas Bizness. 2001. gadā ASV ir apsteigusi pēdējo septiņu gadu ārvalstu investīciju līderi Latvijā Dāniju un ir kļuvusi par ārvalstu investīciju līderi Latvijā. LR Uzņēmuma reģistra galvenā valsts notāra vietniece Laima Saltuma norādīja, ka ASV vairāku gadu garumā stabili ieņēma ārvalstu investoru vicelīdera godu, un ASV reģistrēto kompāniju pieaugošās investīcijas Latvijā reģistrētajos uzņēmumos to ir izvirzījusi priekšgalā. Fiksētie ieguldījumu apjomi uzņēmumu pamatkapitālā (miljonos latu): ASV 124.02 Dānija 119.12 Vācija 90.70 Zviedrija 66.91 Krievija 65.46 Ar ārzemju kapitāla līdzdalību reģistrēto uzņēmumu skaits: Krievija 1330 ASV 1217 Vācija 824 Igaunija 775 Valsts prezidente Austrijas finansu forumā LNT. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vizītes laikā Austrijā pirmdien tikās ar federālo prezidentu Tomasu Klestilu un piedalījās plenārsēdē “Baltijas valstis”. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga informēja, ka Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Feihorgens sacīja, ka Latvijai ir labas izredzes tā turpinot jau 2004. gadā piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā jaunai dalībvalstij. Krievijas pilnvarotais Sergejs Kirienko sarunā ar Valsts prezidenti apliecināja, ka Eiropas Savienības dimensijas sakarā Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība ir neierobežota un pēdējā pusgada laikā tirdzniecības apjoms ir palielinājies. Centrāleiropas un Baltijas valstīs sadarbībā ir jātuvinās. Austrijas prezidents Tomas Klestils apstiprināja, ka nākamajā gadā ieradīsies valsts vizītē Latvijā. Gan diskusijās, gan tikšanās interviju laikā Valsts prezidente uzsvēra, ka Eiropas Savienība nav Latvijas pašmērķis tā ir lieliska iespējā paātrināt reformas un veicināt labklājību. Tātad tā atbilst Latvijas interesēm. Forumā tika runāts arī par korupcijas jaunajiem indeksiem. Prezidente aicināja ārvalstu investorus nedot kukuļus Latvijas ierēdņiem, ja viņi tādus sagaida, ja ārvalstu investori patiesi aizstāv brīvu un tiesisku uzņēmējdarbību Latvijā, jo korupcijā vienmēr ir divi vainīgie teica Valsts prezidente. Satversmes tiesai būs vairāk darba Rīgas Balss. Sākot ar vakardienu spēkā stājušies grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas paredz, ka turpmāk gadījumos, kad tiks pārkāptas Satversmē garantētās cilvēka pamattiesības, Satversmes tiesā pieteikumus varēs iesniegt arī privātpersonas. Grozījumi paredz, ka Satversmes tiesā turpmāk varēs vērsties arī tiesas, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu, zemesgrāmatu nodaļu tiesnesi, veicot nekustāma īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Konstitucionālas sūdzības būs iesniedzamas tikai par tiesību normu neatbilstību Satversmei, nevis par ikviena publiskas varas akta un tiesas sprieduma atbilstību Satversmei. Inženieru pietrūkst arvien vairāk Diena. Domājot par Latvijas ekonomikas sekmīgu attīstību, arvien skaļāk izskan bažas par izglītotu inženiertehnisku darbinieku trūkumu, kas nākotnē varētu kļūt par būtisku šķērsli gan rūpniecības nozares, gan arī visas tautsaimniecības izaugsmei. Dienas aptaujātie uzņēmēji un nozaru asociāciju pārstāvji norādīja, ka gan būvniecībā, gan mašīnbūvē un metālapstrādē, gan arī ķīmijā un citās jomās ir sarežģīti atrast labus speciālistus. Patlaban inženieri lielākoties ir vecāka gadagājuma cilvēki, savukārt jauni, izglītoti kadri esot liels retums. Arī personāla atlases firmas bilst, ka labu inženieri, kuram būtu gan atbilstoša izglītība, gan praktiskā darba pieredze, sameklēt ir daudz grūtāk nekā labu menedžeri vai finansu speciālistu, tādēļ bieži vien esot jāpazemina pretendentam izvirzāmās prasības un vēlāk uzņēmumam jātērē ilgāks laiks darbinieka izglītošanai. Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts intervijā Dienai atzina, ka Latvijā no vairāk nekā 100 tūkstošiem šogad studējošo tikai 16% ir nākamie inženieri un lauksaimniecības nozares speciālisti — pēc RTU rektora domām, pārāk maz, lai Latvijas rūpniecību nodrošinātu ar zinošiem darbiniekiem. Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) nesen sagatavotajā dokumentā Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija ir norādīts, ka valsts ekonomikas sekmīga attīstības scenārija īstenošanai jāmaina pašlaik dominējošais modelis, kas raksturojams ar lēta darbaspēka un pieejamo dabas resursu priekšrocību izmantošanu, produkcijas ar mazu pievienoto vērtību ražošanu. EM sagatavotajā dokumentā teikts, ka, ņemot vērā ierobežotos dabas resursus, tautsaimniecības mazās jaudas un tirgus mazo apjomu, kā arī nelabvēlīgos demogrāfiskos apstākļus, reālākais tautsaimniecības attīstības ceļš, kas var nodrošināt nepieciešamo iekšzemes kopprodukta pieaugumu, ir zināšanu un augsto tehnoloģiju intensīva izmantošana. Tas nozīmē, ka tautsaimniecības attīstība stipri atkarīga no tā, cik zinošu, augsti kvalificētu speciālistu dažādās jomās Latvija spēs sagatavot. Tajā pašā laikā tiek atzīts, ka pašmāju izglītības sistēmā ir vairāki būtiski trūkumi. Patlaban izglītības sistēma kopumā nav racionāla, tai trūkst mērķtiecīguma, tehnoloģiskā nodrošinājuma. Tiek vērtēts, ka augstākās izglītības kvalitāte kopumā neatbilst valsts vajadzībām un Eiropas kopējā darbaspēka tirgus prasībām. RTU rektors I. Knēts sacīja, ka par nopietnu šķērsli, kas kavē inženieru sagatavošanu pietiekamā skaitā, ir kļuvis arī fakts, ka jaunieši nelabprāt studē inženierzinātnes. Kopš 90.gadu sākuma RTU studentu skaits esot ievērojami sarucis. Daļēji tas esot skaidrojams ar Latvijas rūpniecības nozares ieilgušo krīzi, no kuras tā tikai nesen sākusi atkopties. Pēc I.Knēta vārdiem, jaunieši labāk izvēloties vieglākus studiju ceļus — sociālās vai ekonomiskās zinātnes. Uz kvalificētu speciālistu trūkuma tendenci norāda arī fakts, ka augstskolu 3.kursa studenti lielākoties jau tiek nodrošināti ar darbu. Spriežot pēc pašreizējā inženierzinātņu studentu skaita, šī problēma būs aktuāla vēl vismaz desmit gadus. Iznāk pārskats par etnopolitisko stāvokli NRA. Pagājušais gads etnopolitikas jomā nav bijis veiksmīgs, secināts pirmajā pārskatā par etnopolitisko stāvokli Latvijā un tā ietekmi uz sabiedrības integrāciju. Pētījuma galvenie mērķi ir uzlabot politiskās diskusijas līmeņus valstī un veidojot praksi ņemt vērā arī sabiedrības viedokli. Kā arī gan latviskās identitātes, gan nacionālo minoritāšu interešu saglabāšana. Pārskatā autori analizē valsts institūciju, politisko partiju, nevalstisko institūciju un mēdiju, galvenokārt preses darbību. Viens no pārskata veidotājiem uzsvēra, ka kopš 1993. gada valdība nav noteikusi etnopolitikas uzdevumus. Visskaidrāk savu nostāju etnopolitikas jautājumā formulējusi Tautas saskaņas partija, taču vislielākā parādniece šajā jomā ir Tautas partija, kas šo jautājumu savā partijas programmā nav vispār ietvēruši. Pārskatā uzsvērts, ka minoritātes netiek pieaicinātas dialoga veidošanā pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas, kā arī nav izveidota valsts institūcija, kas nodarbotos ar etnopolitikas jautājumiem, un arī likumdošanā šis jautājums nav sakārtots. Pārskatā uzsvērts, ka Latvijas iekšpolitikā ir jāatsakās no tendences publiskās un profesionālās dzīves priekšplānā izvirzīt personas etnisko piederību un no tās izrietošos vērtējumus. Vispirms būšot tilts Rīgas Balss. Jauno Daugavas šķērsojuma vietu - Dienvidu tiltu - varētu pabeigt jau 2003. gada beigās, uzskata Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Aivars Kreituss. Otrdien viņš presei pauda viedokli, ka Dienvidu tilta, kas savienotu rotācijas apli pie Slāvu tilta ar Pārdaugavu, projekts būtu realizējams vēl pirms Ziemeļu tuneļa projekta realizācijas. Kreituss, kurš vizītes laikā Rostokā iepazinies ar Ziemeļu tunelim līdzīga projekta realizāciju, norādīja, ka šāda tuneļa izveide ir ilgstošs process un Rīgai jauna Daugavas šķērsošanas vieta ir nepieciešama cik ātri vien iespējams. Krievijas traktorus saliks Rīgā, bet tirgos ASV Diena. A/s Ferrus jaunajā lauksaimniecības tehnikas salikšanas cehā jau pabeigta pirmo četru traktoru montāža, kuri tālāk mēros ceļu pie pircējiem ASV. Oficiālā ražotnes atklāšana paredzēta 11.jūlijā, Dienai pauda Ferrus valdes priekšsēdētājs Aleksejs Maslovs. Tādējādi ir realizēta jau padomjlaikos dzimusī iecere izveidot Latvijā lauksaimniecības tehnikas tehnoloģisko centru, kas nodarbotos ar Krievijā ražotās tehnikas salikšanu un pielāgošanu rietumu kvalitātes prasībām, sacīja A.Maslovs. Viņš norāda, ka Latvijā darba kultūra ir augstāka, tāpēc ārvalstu pircējs vairāk uzticas tādai precei, kas modernizēta un uzlabota Latvijā, nekā tiešā ceļā no Krievijas nākušai. Turklāt Ferrus ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi, tirgojot Krievijā ražoto lauksaimniecības tehniku ASV un Eiropā. Vladimiras rūpnīcā ražotie traktori šeit tiks modernizēti, aprīkoti ar mūsdienu standartiem atbilstošiem Vācijas firmas Deutz dzinējiem, un pēc tam sūtīti aiz okeāna, — tā, rādot glīti iekārtoto salikšanas cehu, Dienai stāstīja A.Maslovs. Arī Krievijas rūpnīcai tas esot izdevīgākais variants Rietumu tirgu iekarošanai. Nākotnē Ferrus grasās apgūt arī Eiropas un Latvijas lauksaimniecības tehnikas tirgus, kā arī attīstīt sadarbību ar citām Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas lauksaimniecības tehnikas rūpnīcām. Sākotnēji jaunajā ražotnē plānots salikt un pārdot ap 150 traktoru gadā, bet ražotnes jaudas atļauj šo skaitli palielināt līdz 600 tehnikas vienībām gadā. Viena traktora cena ASV tirgū svārstās ap 10 000 ASV dolāru. Pēc A.Maslova vārdiem, jaunajā ražotnē un administratīvajā ēkā uzņēmums jau investējis aptuveni 730 000 latu, bet kopā ar apgrozāmajiem līdzekļiem investīciju projekta kopējā vērtība ir ap miljons latu. Ferrus plānos ietilpst traktoru aprīkojuma, kā arī velosipēdu ar motoriem ražošanas attīstīšana. Iespējams, jau šonedēļ divi eksperimentālie velomotobaiku modeļi tiks nodoti testēšanai Latvijas policijai. Lielākā narkotiku lieta valsts vēsturē! BNS. Policijas darbiniekiem līdz svētdienas vakaram joprojām nebija izdevies atrast motociklistu biedrības "Brīvie vanagi" prezidentu Vilni Gavaru ar iesauku Mazais, kurš tiek meklēts saistībā ar sestdien Stopiņos konfiscēto lielo daudzumu narkotiku un psihotropo vielu lietu. Gavars ir vienīgais saistībā ar 100 000 latu vērto konfiscēto narkotiku lietu meklētais, svētdien apliecināja Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns. Stopiņu pagasta Smilgās policija naktī no piektdienas uz sestdienu konfiscēja vienu kilogramu kokaīna, trīs kilogramus koncentrēta amfetamīna, kā arī 100 gramus marihuānas, kas ir lielākais Latvijā līdz šim konfiscētais narkotiku daudzums. Atrasto narkotisko vielu tirgus vērtība ir vairāk nekā 100 000 latu. Uz aizdomu pamata par nelegālu narkotiku iegādāšanos un glabāšanu aizturēts 1952.gadā dzimušais Arnolds B. Ierosināta krimināllieta par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos un glabāšanu lielos apjomos. Kratīšanā konfiscēta arī nelegāli glabāta 12. kalibra bise un liels daudzums munīcijas. Gavars ir ne tikai kluba "Brīvie vanagi", bet arī Vēja brāļu ordeņa biedrs. "Brīvo vanagu" juridiskā adrese ir Stopiņu pagasta Smilgās - mājā, kur tika atrastas narkotikas. Gavaram pieder arī 200 daļu jeb 2000 latu uzņēmumā "Vilnis", kas nodarbojas ar sabiedrisko ēdināšanu un pārtikas produktu izgatavošanu. Viņam pieder arī 18 daļas jeb 1800 latu SIA VVM, kas nodarbojas ar apsardzi un kurā Gavars ir dibinātājs. Līdz šim visvairāk narkotiku Latvijā tika atklāts, lidostā aizturot Latvijas modeļu asociācijas vadītāju Dairu Silavu un menedžeri Rolandu Prīvertu. Pie Silavas atrada divus kilogramus, bet pie Prīverta - dažus gramus kokaīna. Tiesa Prīvertam piesprieda sešus gadus, bet Silavai - piecus gadus cietumsoda par narkotiku kontrabandu organizētā grupā. Iedzīvotāji vērtē saimniecisko situāciju Diena. 2000. gadā Latvijā pieauguši iedzīvotāju vidējie ienākumi, taču vienlaikus palielinājusies nevienlīdzība ienākumu sadalē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem pērn ienākumi vēl vairāk samazinājās vai arī to pieaugums bija neliels. Iedzīvotāju vērtējums par savu ekonomisko situāciju: Mēs jūtam, ka esam starp turīgajiem Latvijā 0,1% Neesam bagāti, bet dzīvojam labi 6,7% Neesam ne bagāti, ne nabadzīgi 47,3% Neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa 34,3% Mēs esam nabadzīgi 11,6% Ivanovs sūdzas par Latviju un Igauniju Lauku Avīze. "Neapmierinošā humānā situācija Latvijā un Igaunijā pastāvīgi atrodas mūsu uzmanības fokusā, " intervijā laikrakstam "Pravda" paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs. "Nevar uzskatīt par normālu situāciju, kad vienai trešdaļai valsts iedzīvotāju nav pilsonības, ir ierobežota tiesībās iegūt izglītību dzimtajā valodā, viņi tiek izstumti no sabiedriskās un politiskās dzīves," paziņoja ministrs. Ivanovs aicināja Latviju un Igauniju, kuras vēlas iestāties Eiropas Savienībā, ievērot nacionālo minoritāšu stāvokļa normatīvus. "Tad arī tiks novērsts kairinājums, ko šī problēma izsauc mūsu attiecībās," viņš piebilda. Dainu skapis būs “Pasaules atmiņā” Diena. Krišjāņa Barona veidotais Dainu skapis piektdien iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" sarakstā, kurā pašlaik ir 49 īpaši nozīmīgi arhivi, skaņu ierakstu, manuskriptu, foto un kino autentiskie dokumenti. Latvijai Dainu skapja iekļaušana pasaules sarakstā nozīmē ne tikai jaunas iespējas, bet arī papildu atbildību tā saglabāšanā. Uz augstā statusa saņemšanu "Pasaules atmiņas" starptautiskās komitejas 5. sanāksmē, kas notika Korejas pilsētā Seongju, pretendēja 40 projekti. Stradiņos veic nebijušu operāciju NRA. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā vakar veikta sarežģīta galvas smadzeņu operācija, izmantojot īpašu datoriekārtu. Neiroķirurģijas centra pacientei pirms neilga laika kompjūtertomogrāfijā tika konstatēts ļaundabīgs galvas smadzeņu audzējs. "Sieviete ar sūdzībām par redzes pasliktināšanos bija vērsusies gan pie ģimenes, gan acu ārsta," pastāstīja Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Igors Aksiks. Sievietei tika izrakstītas brilles, notika ilgstoši ārstēšanās pie acu ārsta, tomēr redze arvien pasliktinājusies, un sieviete ar kreiso aci vairs neredzēja. Pacientei sākās asas galvas sāpes, tad tika konstatēts ielaists smadzeņu audzējs. "Ja audzējs būtu atklāts laikus, operāciju varētu veikt caur degunu, un ķirurģiskā iejaukšanās nebūtu tik bīstama, kā tas ir, operējot ielaistus audzējus," atzina I. Aksiks. Tika izmantota klīnikas jaunā mikroneironavigācijas aparatūra, kas ļauj pirms operācijas izpētīt audzēja atrašanās vietu un izplānot operāciju, mazinot visus iespējamos riskus. Pirms operācijas ar datora iekārtu tika veikta galvas smadzeņu magnētiskā rezonanse, augiogramma, datortomogrāfija un izveidots smadzeņu atlass. Jaunā iekārta atvieglo operācijas plānošanu, jo ar datora palīdzību tiek izveidots telpisks audzēja attēls. Ar jaunās metodes palīdzību iespējams vienas operācijas laikā izoperēt divus audzējus. Operācija var ilgt līdz sešām stundām, tomēr pacientam nav jāiztur divas operācijas pēc kārtas. Ar jauno aparatūru jau veiktas vairākas operācijas, taču trešdien pirmoreiz operācija veikta, papildus izmantojot jaunu programmu. Iekārtu slimnīca iegādājusies par saviem līdzekļiem, ņemot 150 000 latu aizdevumu. Sieviete pēc narkozes pēcpusdienā jau bija atmodusies. Operācija bija veiksmīga. Redzi sieviete gan vairs neatgūs. "Problēmas, kas Latvijā pašlaik ir ar ģimenes ārstu sistēmu, absolūti neveicina agrīnu diagnosticēšanu," atzina ķirurgs. Bojāram būs amata ķēde Rīgas Balss. Rīgas mēram Gundaram Bojāram drīzumā būs amata ķēde, kuru pēc SIA "Rīgas nami" pasūtījuma izgatavo zeltkaļu darbnīca "Kalvis". Projekta autors ir mākslinieks Jānis Sturpulis. Mēra amatā ķēde būs no sudraba ar apzeltījumu un emalju. Ķēdi rotās senākais Rīgas pilsētas ģerbonis, kas tiek datēts ar 1225. gadu. Rīgas mēra amata ķēde izmaksās apmēram Ls 600. Ne pašreizējos noteikumos "Par Rīgas pilsētas simboliku", ne arī iecerētajos noteikumu grozījumos Rīgas mēram ķēde nav paredzēta, viņam pienākas tikai standarts, kas tiek pasniegts pēc ievēlēšanas Rīgas domes priekšsēdētāja amatā un paliek viņa īpašumā pēc pilnvaru beigām. Vai skolās būs videonovērošana? PBLA. Rīgas mērs Gundars Bojārs paudis atbalstu videonovērošanas sistēmu ierīkošanai Rīgas skolās, norādot, ka tādējādi ievērojami paaugstināšoties skolēnu drošība un tikšot novērsta narkotiku tirdzniecības mēģinājumi mācību iestāžu tuvumā, informē Rīgas dome. Priekšlikumi par videonovērošanas kameru uzstādīšanu pie skolu ēkām un to iekšienē atbalstīja domes drošības un kārtības komiteja, taču šos priekšlikumus izvērtēs arī citas komitejas. Videotehnikas uzstādīšana vienai skolai varētu izmaksāt 5020 - 8300 latu. Savukārt aptaujātie eksperti uzskata, ka skolēnu novērošana internetā ir neētiska un to varēs izmantot arī ļaunprātīgiem bērnu izspiegošanas nolūkiem. Plūdu zaudējumi – 160 tūkstoši latu BNS. Jelgavas rajonā lietus radītie plūdi nodarījuši lielus zaudējumus zemnieku tīrumiem un vietējiem ceļiem, par kuru kompensēšanu būs jālemj Zemkopības un Satiksmes ministrijām, informēja Jelgavas rajona padomes ārkārtas komisijas sekretāre Aira Treigūte. Kopumā zemnieku labības tīrumiem 664,7 hektāru platībā nodarīti zaudējumi aptuveni 160 201 lata apjomā. Tomēr galīgos zaudējumus paredzēts aprēķināt rudenī, un tad arī Zemkopības ministrijas atbildīgās iestādes lems par kompensāciju izmaksu zemniekiem. Vislielākie zaudējumi nodarīti Svētes pagastā, kur nopostīti vairāk nekā 500 hektāri labības tīrumu. Savukārt Vilces pagastā cietuši tīrumi nedaudz vairāk kā 100 hektāru platībā, bet Zaļenieku pagastā - 14,4 hektāru platībā. "Protams, ir applūdušas daudz lielākas platības, tai skaitā meži un pļavas, par ko, protams, netiks maksātas kompensācijas," sacīja Treigūte. Svētes pagastā vien, kur notikuši lielākie plūdi, kopumā applūduši aptuveni 1200 hektāri. Līgo un Jāņu dienu lietavas arī izskalojušas un sabojājušas pagastu ceļus, kuru remonti izmaksās 4500 latu. Treigūte sacīja, ka informācija par bojātajiem ceļiem jau nodota Satiksmes ministrijai un labošanas darbi tiks uzsākti tuvākajā laikā. Lietus radītie plūdi arī Jelgavas pilsētā nodarījusi zaudējumus pāris tūkstošu latu apjomā. Lielākoties applūdināti dārzi un dzīvojamo māju pagrabi. Lietus dēļ applūdušas arī vairākas teritorijas Jēkabpils rajonā. Savukārt lietavu izraisīts Mēmeles krasta nogruvums nopietni apdraud Bauskas pili. Latvija diskriminē homoseksuālistus Diena. Geju un lezbiešu diskriminācija ir plaši izplatīta un nopietna problēma lielākajā daļā Eiropas Savienības kandidātvalstu, un tā sastopama ne tikai sabiedrības, bet arī valsts attieksmē pret citādajiem. Ar šādu secinājumu pie ES institūcijām vērsusies Starptautiskā geju un lezbiešu asociācija (ILGA), savā uzrunā minot arī Latviju kā valsti, kurā amatpersonu publiski izteikumi pret seksuālajām minoritātēm ir bijuši netaisni. Latvija ir viens no ziņojumā minētajiem piemēriem, kurā uzsvērta Latvijas vadošo kristīgo konfesiju 1999. gada vienošanās par homoseksuālismu ka parādību, pret ko jācīnās. Likumdošanas ziņā Latvija ir viena no valstīm, kuru kriminālkodeksos nav diskriminējošu pantu pret homoseksualitāti, taču, no otras puses, nekādi speciāli likumi negarantē geju un lezbiešu tiesību aizsardzību. Berlīnieši iepazīstas ar baltiešu literatūru NRA. Pašā Berlīnes centrā, pie Brandenburgas vārtiem, pagājušajā svētdienā trīs literāti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - Māra Zālīte, Antans Gailus un Maimu Berga - iepazīstināja Berlīnes sabiedrību ar Baltijas valstu literatūru. Tikšanās, kas notika Berlīnes literatūras svētku ietvaros, neraugoties uz tās dienas daudzveidīgo kultūras piedāvājumu, ielas svētkiem un jauko laiku, bijusi ļoti labi apmeklēta, informēja Latvijas vēstniecība Vācijā. Tikšanos ar autoriem vadīja Berlīnes Literārās darbnīcas vadītājs Tomass Volfarts, kas klātesošajiem sniedza gan īsu ieskatu Baltijas tautu sarežģītajā vēsturē, gan bija ar mieru iejusties Advokāta lomā M. Zālītes jaunajā lugā "Margarete". M. Zālītes un T. Volfarta vācu valodā lasītie fragmenti no lugas, kas tapusi pēc J. V. Gētes "Fausta" motīviem, berlīniešos izsauca īpašu interesi. Atzinības vārdi tika veltīti arī lieliskajam Matiasa Knolla tulkojumam. Latvijas institūta mājas lapa kļūst arvien populārāka LI Ziņas. Šī gada maijā apritēja divi gadi kopš darbojas Latvijas institūta interneta portāls . Savā pastāvēšanas laikā tas produktīvi veicis savu svarīgāko uzdevumu – sniedzis informāciju ārzemju auditorijai svešvalodās par Latviju. Informācijas pieprasījumu skaits pa šo laiku pārsniedzis 660 tūkstošus. Visvairāk informācijas pieprasījumu ir saņemti no Amerikas Savienotajām Valstīm, vai to jurisdikcijā esošajiem serveriem. Otrajā un trešajā vietā Latvijas institūta interneta portāla apmeklētāju vidū ierindojas Vācija un Zviedrija. Apkopotie elektroniskie dati liecina, ka no Latvijas institūta sagatavotās plašās elektronisko faktu lapu informācijas klāsta, vispieprasītākā ir skaidrojošā informācija par Latvijas nacionālo simboliku, Latvijas vēsturi, kā arī vispārēja rakstura pārskats par Latviju ("Latvija īsumā"). Latvijas institūta interneta mājas lapa ir papildinājusies ar nozīmīgu informatīvo materiālu par Latviju 20.gadsimtā. Šis materiāls, kas apkopo 100 gadu ilgu posmu Latvijas vēsturē, atspoguļo mūsu valstij un tautai nozīmīgos vēsturiskos procesus - Pirmo pasaules karu, Latvijas brīvvalsts izveidi un nostiprināšanos, Latvijas neatkarības varmācīgo likvidēšanu, Otrā pasaules kara laika norises Latvijas teritorijā, kā arī vācu un tam sekojošo atkārtoto padomju okupāciju. Pārskatāmā un viegli saprotamā veidā pasniegta arī 20.gadsimta otrās puses Latvijas vēsture, kas saistās ar ilgstošā padomju okupācijas perioda norisēm un neatkarības atjaunošanu. Informatīvā materiāla teksta autors ir vēsturnieks un LI galvenais redaktors Raimonds Cerūzis. Jaunā literatūra jaunā mājas lapā DELFI. Atklāta jaunās literatūras interneta lapa “Textils” ( www.textils.org), kurā publicēta jauno autoru dzeja, proza, atdzejojumi un publicistika interaktīvā flash vidē sintēzē ar laikmetīgo vizuālo mākslu un mūziku, informē projekta autori. Projekta autori par savu uzdevumu uzskata literatūras popularizēšanu sabiedrībā ar alternatīvu pasniegšanas veidu - sintēzē ar vizuālo mākslu un mūziku, kas jau izpaužas lapas noformējumā. Pašreizējā situācija literatūras laukā ir kļuvusi stagnātiska - rakstnieki asociējas ar veciem vīriem saburzītos uzvalkos, kas ir pilnīgi atpalikuši no laikmetīgās dzīves, literārie pasākumi kopš padomju laikiem tikpat kā nav mainījušies, uzskata “Tekstila” radītāji. Tāpēc pati literatūra, kas bieži vien ir pietiekami kvalitatīva, nespēj sasniegt lasītājus, it sevišķi jauniešu auditoriju, jo tā tiek pasniegta kā "jauns zirgs ar veciem segliem". Trūkst jaunas, alternatīvas un reizē kvalitatīvas pieejas - un tieši to “Textils” piedāvā, uzsver projekta autori. Saule, maigs un silts vē- jiņš un liels karstums. Ar katru dienu kļūst arvien siltāks (šodien jau tiek solīts līdz pat +29oC). Tiesa, lielajam karstumam pa vidu piedzīvo- jām arī vētru - svētdienas vakarā pēkšņi sāka pūst stiprs vējš un tad jau arī sākās pamatīgs negaiss - lija tik spēcīgi, ka domājām, ka lietus lāses izsitīs logu rūtis, spēra pērkons, zibeņoja un šķita, ka zeme un debesis griežas kopā. Taču pirmdienas rītā par spēcīgo vētru vairs liecināja tikai zemē sakritušie koku zari un gaiss, kas bija kļuvis nedaudz vēsāks. Tagad atkal ir silts (drīzāk jau karsts). Un ir pa- visam skaidrs, ka negaiss bija tā- pēc, lai mums būtu kāda pār- maiņa pa starpu kar- stajam laikam.