K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 202: 2001. g. 6. - 12. jūlijs Attīstības ziņā Latvija ir līdzās Tobago Diena. Latvija tautas attīstības ziņā 162 pasaules valstu vidū ieņem 50. vietu, ziņots ANO Attīstības programmas (UNDP) publiskotajā ikgadējā pārskatā par tautu attīstību 2001. gadā. Gada laikā kopš pagājušā pārskata publicēšanas Latvijā novērots progress un tās vieta starp valstīm paaugstinājusies par 13 punktiem. Taču tā joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kas attiecīgi ierindojušās 44. un 47. vietā. Interesanti, ka pirms Latvijas 49. Vietā ierindojusies Tobago, bet pēc mūsu valsts 51. vietā palikusi Meksika. Baltkrievija ieņēmusi 53., bet Krievija 55. vietu. Šogad par 1. vietas cienīgu atzīta Norvēģija, kas pērn bija otrā, bet šogad otrā ir Austrālija. Iepriekšējo sešu gadu līdere Kanāda 2001. gadā ierindota 3. vietā. Nolemj neveidot Reģionālās attīstības un plānošanas ministriju LETA. Vakar Ministru kabinets (MK) mainīja savu iepriekš konceptuāli pieņemto lēmumu par jaunās Reģionālās attīstības un plānošanas ministrijas (RAPM) izveidi, tā vietā pieņemot lēmumu īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskām finansu institūcijām sekretariātu iekļaut Finansu ministrijā (FM). MK līdz šā gada 1.oktobrim uzdeva atbildīgajām institūcijām sagatavot tiesību aktu projektus pārkārtojumu īstenošanai. Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle žurnālistiem atzina - diemžēl koalīcijas partneri nesaņēmās jaunas institūcijas veidošanai, kas būtu nepopulārs, bet lietderīgs solis. Zīle pauda nožēlu par dažiem koalīcijas partiju vadītājiem, kuri atbalsta neskaidrus biznesa projektus, bet neatbalsta skaidru projektu valsts kapacitātes paaugstināšanai. Ministrs atzina, ka valdības daļēja kompromisa lēmums ir īpaši būtisks saistībā ar nākamnedēļ paredzēto Eiropas Savienības komisāra reformu jautājumos Mišela Barnjē vizīti Latvijā. Latvija parāda politisku gribu labot nesenajā Eiropas Savienības progresa ziņojumā pausto kritiku par reģionālās attīstības un strukturālo fondu koordinēšanu. "Ceram, ka tas tiks novērtēts," sacīja Zīle. Valdības prioritātes - aizsardzība, ES un izglītība LETA. Trešdien valdība izskatīja un pamatā akceptēja izdevumus prioritārajām nozarēm 2002. gadā. Lielākā daļa atbalstīto izdevumu saistīti ar integrāciju ES, piemēram - vides aizsardzībā, lai varētu slēgt šīs nozares sarunu sadaļu. Šādā aspektā izskatīti arī Ekonomikas ministrijas piedāvātie pasākumi Centrālās statistikas pārvaldes darbības uzlabošanai un citi pasākumi, lai varētu slēgt sarunu sadaļas ar ES. Izglītībā paredzēti budžeta izdevumi, lai arī nākamgad turpinātu pedagogu algu palielināšanu un nodrošinātu pirmsskolas bērnu izglītību. Kā informēja ekonomikas ministrs, nākamnedēļ varētu sasaukt vēl vienu valdības sēdi, lai izskatītu citus ministriju pieprasījumus. Kā norādīja premjers Andris Bērziņš, aizsardzība, integrācija ES un izglītība ir tā saucamās pārejošās prioritātes, kuras nevar apstādināt. Premjers norādīja, ka Finansu ministrija veiks papildu aprēķinus, jo ministrijas ir iesniegušas papildu pieprasījumus aptuveni 90 miljonu latu vērtībā. Kā skaidroja premjers, tas ir 7 reizes vairāk nekā būs iespējams apmierināt pieprasījumus, tāpēc gaidāma sarežģīta diskusija. Valsts budžeta projekts nākamajam gadam valdībai Saeimā jāiesniedz līdz 1.oktobrim. Gaismaspils projektu aizēno blēdīgs balsojums Diena. Ar minimālo balsu skaitu un tikai trešajā piegājienā Saeima ceturtdien 5. jūlijā otrajā lasījumā atbalstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) likumprojektu. Sociāldemokrātu frakcija balsojumu uzskata par negodīgu, jo projekts tika atbalstīts tikai tāpēc, ka vismaz četru zālē neesošu deputātu vietā balsošanas pogas spieda viņu kolēģi. Kultūras ministre Kārina Pētersone, nevēloties komentēt deputātu rīcību, tomēr atzina, ka nepārliecinošā balsojuma dēļ gandarījumu par atbalstu projektam viņa nejūt. "Šāda veida projekts ir jāpieņem ar pārliecinošu atbalstu, tāpēc gandarījuma par šodienas lēmumu man nav," Dienai atzina K.Pētersone. Viņa norādīja, ka kā kultūras ministre nevar uzlabot koalīcijas partneru attiecības un mazināt viņu aizdomas citam pret citu, taču vēlas aicināt deputātus bibliotēku uztvert vispirms kā valsts attīstības projektu - līdzīgi kā bioetanola ražotni vai celulozes rūpnīcu, kuriem politiskais atbalsts nāca vieglāk. LNB likumprojekts paredz bibliotēku finansēt no puses LK privatizācijas un trešās mobilo sakaru operatora licences izsoles līdzekļiem, mērķmaksājuma Ls 500 apmērā par katru nopirkto auto, kas dārgāks par Ls 10 000, elektrības mērķmaksājuma Ls 0,001 apmērā par kilovatstundu un loterijas. Saeima liedz sabiedrībai vērtēt ierēdņu godīgumu Diena. Pāris nedēļu laikā pārstrādājusi vairākus būtiskus pantus valsts un pašvaldību iepirkumu likumprojektā, Saeima 5.jūlijā bez īpaši garām diskusijām to pieņēma galīgajā lasījumā. Sabiedrība par atklātību Delna norāda, ka likumprojekts, kas turpmāk noteiks aptuveni trešdaļas valsts budžeta apsaimniekošanu, pieņemts neizprotami klusi, nevalstisko organizāciju uzstājīgi paustajā viedoklī ieklausoties ļoti "gariem zobiem". Likums joprojām neapmierina arī Latvijas Būvnieku asociāciju (LBA), kas pēc izvērtēšanas nopietni apsvērs iespēju lūgt Valsts prezidenti to neizsludināt. Pilnīgi bez diskusijām tika akceptēta virkne pantu, kurus korupcijas iespēju mazināšanas labā aicināja vēlreiz izvērtēt Delna un citas nevalstiskas organizācijas. Delnas direktore Diāna Kurpniece, norādot, ka likuma iekļaušana ārkārtas sēdē pretēji iepriekš plānotajam to skatīt tikai rudenī Delnas pētniekiem bijis liels pārsteigums, kā būtiskākās uzsvēra normas par informācijas pieejamību. Salīdzinot ar otrajā lasījumā akceptēto variantu, tā kļuvusi vēl ierobežotāka, jo no konkursa noslēguma protokola publiski pieejamās informācijas izņemtas visu pretendentu piedāvātās cenas. Līdz ar to sabiedrības iespējas kontrolēt izvēles pamatotību kļūst ļoti ierobežotas. Krīze veselības aprūpē tuvojas Lauku Avīze. Rīgas novada slimokases direktors Andris Glāzītis ceturtdien 5. jūlijā preses konferencē žurnālistiem paziņoja, ka Rīgas mediķi pagaidām veltīgi gaida algas paaugstinājumu. No 1. jūlija ārstiem noteikta 114 latu pamatalga, vidējam medicīnas personālam - 84 lati, jaunākajam medicīnas personālam - 60 lati. Andris Glāzītis skaidroja, ka no budžeta Saeima piešķīrusi naudu tikai medmāsu algām, bet slimokasē un tātad arī slimnīcās šī nauda vēl nav nonākusi. Tā kā augustā pie lielākas algas medmāsām vēl joprojām netikt. Ārstiem un jaunākajam medicīniskajam personālam nauda algu pielikumam esot jārod no ārstniecības iestāžu iekšējām rezervēm. Bet nekādu rezervju jau neesot. Veselības pakalpojumi tagad kļuvuši dārgāki. Slimnīcās par ārstēšanu jāsaņem lielāka samaksa, taču tā kā naudas tik daudz nav, pacienti saņems daudz mazāk pakalpojumu nekā līdz šim. Mediķi nebūs noslogoti, daļa zaudēs darbu. Iespējams, kādas nodaļas pat tikšot slēgtas. Veidosies daudz garākas rindas uz operācijām un uz ārstēšanos. "Ja slimokase no budžeta līdz šim slimnīcā varēja apmaksāt 100 operācijas mēnesī, pēc jaunajām izmaiņām tā varēs apmaksāt tikai 80", teica Glāzītis. Vēl slimokases direktors pauda viedokli, ka "šādi valstī pakāpeniski notiek pāreja uz maksas medicīnu". Valstī strauji palielinās noziedzība NRA. Pirmajā pusgadā policija reģistrējusi 25 021 likumpārkāpumu, un tas ir par 5,3% vairāk nekā gadu iepriekš šajā pašā laikā. Salīdzinājumā ar pērno gadu gandrīz uz pusi pieaudzis ar narkotiskajām vielām saistīto noziegumu skaits. Policija atklājusi 10 629 jeb 42,5% likumpārkāpumu, un tas ir par 1440 vairāk nekā gadu iepriekš. Šogad Reģistrēts arī 481 noziegums, saistīts ar narkotikām, un tas ir par 77,5% vairāk nekā pērn. Savukārt Kriminālpolicija no 19 538 šogad reģistrētiem noziegumiem atklājusi 7674 jeb 39,3%, Rīgā no 7995 atklāti 1998 jeb 25%, - informēja Iekšlietu ministrijas preses centra vadītāja Vita Noriņa. No šogad Latvijā reģistrētajām 118 slepkavībām atklātas 73, Rīgā reģistrētas 44 slepkavības, un no tām atklāta 21. Salīdzinājumā ar 2000. gada pirmo pusgadu ievērojami samazinājies izvarošanu skaits - šogad reģistrēti tikai 52 gadījumi, kas ir par 31 mazāk nekā pērn sešos mēnešos, tiesa, atklāti ir tikai 29. Arī smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumu skaits ir samazinājies. Sešos mēnešos tie reģistrēti 183 reizes, kas ir par 33 mazāk nekā pērn. Šogad valstī pastrādāti arī desmit noziegumi ar sprāgstvielu lietošanu, un no tiem atklāti trīs. Policija konstatējusi 1690 noziegumu, ko paveikuši nepilngadīgie. Salīdzinot ar 2000. gada pirmo pusgadu, viņi izdarījuši par 155 likumpārkāpumiem vairāk. Mazgadīgo paveikto noziegumu atklāšanas īpatsvars atklāto likumpārkāpumu kopskaitā ir 17,3%. Reģistrēti 3459 noziegumi, kas pastrādāti grupā, 375 - narkotiku ietekmē, un tas ir par 202 gadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. 6043 reizes likumu pārkāpušas personas, kas nekur nemācās un nestrādā. Pusgadā Latvijā oficiāli reģistrēti 35 kukuļņemšanas un 249 krāpšanas gadījumi. Atklāti 28 kontrabandas gadījumi, kas ir par diviem mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Kopumā sešos mēnešos reģistrēti 1186 ekonomiskās jomas likumpārkāpumi, no kuriem atklāti 750. Bijuši arī 43 gadījumi, kad kāds izvairījušies no nodokļu maksāšanas, 114 naudas viltošanas un valsts vērtspapīru izgatavošanas un izplatīšanas gadījumu, kā arī pieci kredīta un citu aizdevumu negodprātīgas saņemšanas un izmantošanas gadījumi. Notikušas 1389 laupīšanas, no kurām atklātas 370, izdarītas 14 279 zādzības, savukārt no 1346 mašīnu aizbraukšanas gadījumiem policija atklājusi tikai 177. Salīdzinājumā ar pirmo pusgadu pērn šogad nozagts par 39 jeb 3% automobiļu vairāk. No visām aizdzītajām mašīnām Rīgā pazudušas 873, un atrastas tikai 34. Iespaidīgs ir arī no auto izdarīto zādzību skaits. Pirmajā pusgadā reģistrēti 2142 šādi gadījumi, tomēr tas ir par 279 gadījumiem mazāk nekā pērn šajā laikā. Krasi pieaudzis mantas piesavināšanas gadījumu skaits. Sešos mēnešos tas reģistrēts 408 reizes, kas ir par 227 vairāk nekā pirmajā pusgadā pērn. Visvairāk noziegumu atklājuši dienestu inspektori, kas nevar lepoties ar īpaši lielu atalgojumu - viņi piedalījušies 5033 likumpārkāpumu atšķetināšanā. Viņiem seko kriminālpolicisti, kuru kontā ir 4839 atklāti noziegumi. Savukārt dežūrdaļu darbinieki piedalījušies 1326 noziegumu atklāšanā. Ievērojamu ieguldījumu devusi arī Valsts policijas firma Apsardze, kas aktīvi piedalījusies 445 likumpārkāpumu atklāšanā, bet, piemēram, daudz kritizētā Pašvaldības policija roku pielikusi tikai 20 likumpārkāpumu atklāšanā. Nelikumīgi apbūvē Daugavu NRA. Privāto māju īpašnieki arvien biežāk un atklātāk ignorē likumus. Patvaļīgi tiek apbūvēti ne tikai prestižie Lielupes un Baltezera krasti - tauvas josla netiek ievērota arī pie Daugavas Ogres pusē. Braucot gar Daugavas senleju Aizkraukles virzienā, skatam paveras ne vien pļavas un smilšainie krasti, bet arī pašā upes krastā celtas mājas, kuru labi koptos pagalmus žogi ieskauj līdz pašai ūdens malai, liedzot iespēju pārvietoties gar upes krastu. Apkārtējo māju īpašnieki stāsta, ka divos greznajos namos, kas cieši kopā slejas Daugavas krastā, dzīvo kāds vietējais baņķieris un divi brāļi - uzņēmēji. Savukārt trešajā dižajā savrupmājā tieši Daugavas piekrastē dzīvojot abu brāļu radiniece. Zvejniecības likumā paredzēts, ka privātmāju īpašniekiem, kuru mājas atrodas ūdens tuvumā, ir jāatstāj vismaz desmit metru plata josla gar krastu, taču, ja īpašniekam pieder arī paši ūdeņi, kā tas iespējams tikai gadījumā, ja māja atrodas pie kāda ezeriņa, tad jāatstāj četrus metrus plata tauvas josla, pa kuru brīvi var pārvietoties visi dabas baudītāji. Taču, kā zināms, gan Lielupes krasti Jūrmalā, gan Baltezers nu ir pieejami tikai izredzētajiem. Par nelikumīgas apbūves veikšanu tauvas joslā pašvaldība var piespriest 150 latu naudassodu. Jūrmalas dome, kuras teritorijā daudzi neievēro tauvas joslu, pēc situācijas novērtēšanas noteica termiņu - 6. jūliju -, līdz kuram žogiem tauvas joslās jābūt nojauktiem. Nu šis termiņš pagarināts līdz 9. jūlijam, lai kāds to varētu izdarīt vēl brīvdienās. Pieļauta masveida centralizēto eksāmenu darbu norakstīšana BNS. Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) īpaši izvērtēs aptuveni 10 Latvijas skolu centralizēto eksāmenu darbus un pārbaudījumu novērotāju rīcību, jo šajās skolās ir pamatotas aizdomas par pārbaudījumu masveida norakstīšanu veselu klašu līmenī. ISEC vadītājs Māris Krastiņš informēja, ka dažās no šīm skolām norakstīšana notikusi ne tikai vienā pārbaudījumā, bet pat vairākos. Tas liecinot, ka eksāmena novērotāji un skolas vadība nav nevainojami pildījusi savus pienākumus. ISEC līdz apelācijas sūdzību iesniegšanas termiņa beigām izvērtēs visus iespējamos norakstīšanas gadījumus, pēc tam informēs attiecīgās izglītības pārvaldes, pašvaldību un skolas vadību. Rīgas domi sāk mīlēt NRA. Pēdējā mēneša laikā Rīgas dome piedzīvojusi neticamu savu pavalstnieku mīlestības pieaugumu - no reitinga mīnus 6,3 aprīlī mēneša laikā domes reitings pieaudzis līdz plus 5,5. Pēc sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS datiem, jūnijā pašvaldības darbu pozitīvi vērtējuši 41,9% rīdzinieku, bet negatīvi - 36,4% respondentu. Sava viedokļa par domes darbību nav vairāk kā piektajai daļai iedzīvotāju jeb 21,7% rīdzinieku. Aprīlī Rīgas domes darbu pozitīvi vērtēja 32,7 % aptaujāto, negatīvi - 39%, bet 28,3% rīdzinieku nebija konkrēta viedokļa par jaunās domes darbu. Savukārt par domes vadošajām amatpersonām rīdzinieki gan nav sajūsmā. No domes vadības popularitātes kāpumu piedzīvojis tikai Rīgas mērs Gundars Bojārs (reitings aprīlī 15,6, jūnijā +16,7) un domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (aprīlī +15,7, jūnijā +22,8). Līdzīgu reitingu izdevies saglabāt Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam Aivaram Kreitusam (aprīlī +15,0, jūnijā +14,9) un Vides komitejas priekšsēdētājam Valdim Kalnozolam (aprīlī +2,3, jūnijā +2,4). Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs kļuvis nemīlētāks, taču, vienalga, saglabā pozitīvu reitingu (aprīlī +15,9, jūnijā +12,1), pozitīvs tas ir arī jaunievēlētajai mēra vietniecei Inesei Vaiderei (+6,0). Par sevi pozitīvu viedokli izdevies saglabāt vēl tikai pilsētas izpilddirektoram Mārim Tralmakam (aprīlī +5,5, jūnijā +0,9), bet pārējie domnieki grimst mīnusos. Vai Latvija kļūs vēžu lielvalsts? Dienas Bizness. Latvijā ir arvien vairāk zemnieku, kas sāk pievērsties vēžkopībai, uzskatot to par perspektīvu nozari. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā uz Eiropu tika eksportētas aptuveni 18 tonnas vēžu. Speciālisti lēš, ka pieprasījums pēc platspīļu vēžiem Eiropas tirgū nākotnē varētu būt aptuveni 100 tonnu gadā. 1998. gadā Latvijā izveidota Vēžu audzētāju asociācija, un šā gada aprīlī tā pārtapa par Vēžu un zivju audzētāju asociāciju, kurā patlaban ir 86 dalībnieki. Vēžu audzēšanas programmu Latvijā atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvalde, kuras paredz izveidot 4 - 5 līdzīgus metodiskos centrus un vēžu mazuļu audzētavas. Tiek uzskatīts, ka Latvijas vēžkopji ar laiku varētu ieņemt vadošo vietu Eiropā. Stabilizējas izrāžu skaits Latvijas teātros NRA. Pēdējo gadu laikā izrāžu skaits gadā Latvijas teātros ir stabilizējies un mainījies tikai minimāli, liecina Kultūras ministrijas publiskais pārskats par 2000.gadu. Kopumā pērn astoņos lielākajos Latvijas teātros bijušas 2287 izrādes, 1999.gadā - 2266, bet 1998.gadā - 2420 izrādes. Salīdzinot ar 1999.gadu, pērn minimāli izrāžu skaits pieaudzis Valsts Leļļu teātrī (525), Latvijas Nacionālajā teātrī (451), Valmieras Drāmas teātrī (243), Jaunajā Rīgas teātrī (214) un Liepājas teātrī (138). Tomēr statistika liecina, ka 1998.gadā teātros bijis ražīgāks darbs, jo gandrīz visos teātros skatītājiem piedāvāja vairāk izrāžu. 2000.gada pārskats liecina, ka Latvijas profesionālo teātru atbalsta programmas ietvaros no valsts saņemti vairāk nekā 107 tūkstoši latu, no kuriem lielākā summa - 35,3 tūkstoši latu - atvēlēta Rīgas Krievu drāmas teātrim ugunsdrošības sistēmas rekonstrukcijai, 26 tūkstoši latu - Valmieras drāmas teātrim, Dailes teātrim piešķirti 18,5 tūkstoši latu tiem pašiem mērķiem. Baltijas tautu komeršs pulcē korporantus NRA. Baltiešu un baltvācu studentu korporāciju gadskārtējie svētki jeb Baltijas tautu komeršs Rīgā pulcējis apmēram 700 korporantu jeb buršu. Kā sestdien stāstīja korporācijas Selonija filistrs Kaspars Korbs, Baltijas tautu komeršs pulcējis 540 studentu korporācijas un 140 studenšu korporācijas no Latvijas, Igaunijas, Vācijas un Polijas. Kā viesi komeršā piedalās arī divas korporācijas no Lietuvas un daži individuāli viesi no Šveices. Pēc viņa teiktā, šis komeršs lielā mērā ir veltīts Rīgas 800 gadu jubilejai, jo korporācijas ir vienas no vecākajām organizācijām Rīgā, turklāt daudzas ir vecākas par pašu Latvijas valsti. Baltijas tautu komeršā Latvijas Universitātes Vēstures muzeja zālē ir atklāta plaša vēstures izstāde. Tajā apkopoti unikāli Latvijas studentu un studenšu korporāciju vēstures materiāli - fotogrāfijas, dokumenti, korporāciju regālijas, publikācijas, materiāli par izciliem korporāciju dalībniekiem. Viens no izcilākajiem izstādes eksponātiem ir 1919. gadā dibinātās Kalpaka bataljona Studentu rotas karogs (rotu izveidoja piecu latviešu studentu korporāciju dalībnieki). Rīko vasaras nometni invalīdiem BNS. Engures pagasta Abragciemā invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" pirmdien svinīgi atklāja vasaras nometni, kurā piedalās cilvēki ar un bez invaliditātes, tādējādi cenšoties īstenot vienlīdzīgas sabiedrības modeli. Nometnē ap 50 cilvēkiem, brīvprātīgi piedalās dažādās nodarbībās - ratiņdeju pamatsoļu apgūšanā, pārgājienos, makšķerēšanā, sporta un izklaides spēlēs, atklātās diskusijās, "ķīniešu" vingrošanā, par atbalsta grupām stāstīs Ņujorkas universitātes profesors un tamlīdzīgi. Pasākums ilgs līdz 13.jūlijam un tā nav pirmā šāda veida akcija, ko rīko "Apeirons". Organizācijas pamatfilosofija ir - ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti ir nepieciešama pieejama vide, vienādas starta pozīcijas izglītības iegūšanai, un nodarbinātība, kā arī kvalitatīva atpūta. Cēsu alu brūvēs jaunā rūpnīcā NRA. Cēsu alus pagājušās nedēļas nogalē atklāja jaunu ražotni, kas ir lielākais investīciju objekts Vidzemes reģionā un viena no lielākajām alus rūpnīcām Baltijas valstīs. Jaunās rūpnīcas izveidē Cēsu alus akcionāri - Somijas kompānija OLVI (tai pieder 75 procenti uzņēmuma akciju) - ieguldīja sešus miljonus latu. Lēmums par jaunas darītavas būvniecību tika pieņemts pagājušā gada sākumā, jau aprīlī tika sākta ražotnes celtniecība. "Vēl pirms gada, kad tika iemūrēts pirmais pamatakmens un mēs stāvējām gandrīz klaja lauka vidū, bija gūti noticēt, ka drīz šajā vietā sāks strādāt moderna rūpnīca, kuras kapacitāte - 20 miljoni litru alus, minerālūdens un bezalkoholisko dzērienu gadā," sacīja Cēsu alus direktors Edgars Štelmahers. Viņš teica, ka jaunā ražotne izveidota, paredzot iespēju nākotnē ražošanu paplašināt. Latvijas futbolisti iegūst Baltijas kausu BNS. Latvijas futbolisti 5. jūlijā "Skonto" stadionā ar 4:1 (1:1) uzvarēja Lietuvas valstsvienību un kļuva par Baltijas kausa izcīņas turnīra uzvarētājiem. Spēles sākums veiksmīgāks izdevās lietuviešiem, kurus 12. minūtē pēc brīvsitiena izspēles soda laukumā ar spēcīgu sitienu zem vārtu pārliktņa vadībā izvirzīja Nerijus Barasa. Izlīdzinājumu laukuma saimnieki panāca pirmā puslaika izskaņā, kad precīzu soda sitienu izpildīja Andrejs Rubīns. Vadību mājiniekiem ieguva Marians Pahars, kura sitienu no soda laukuma lietuviešu vārtsargs 52. minūtē nespēja tvert. Latvijas izlase uzvaru nostiprināja spēles beigu posmā, sešu minūšu laikā gūstot divus vārtus. Vispirms pēc soda sitiena izspēles bumbu vārtos 84. minūtē raidīja Oļegs Blagonadeždins. Arī piecas minūtes vēlāk Latvijas futbolisti realizēja standartsituāciju - soda sitiena izpildīšanā nekļūdījās Vladimirs Koļesņičenko. Baltijas kausa izcīņā pirmo reizi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas izlases spēkiem mērojās 1928. gadā, kad Tallinā uzvarēja latvieši. Pēc ceturtdien gūtā panākuma Latvijas futbolisti ir Baltijas kausa izcīņas veiksmīgākā komanda, kas 18 turnīros uzvarējusi astoņas reizes. Septiņas uzvaras ir lietuviešu , bet trīs - Igaunijas futbolistu rēķinā. Līdz šim pēdējo panākumu Latvijas izlase bija guvusi 1995. gadā, kad Baltijas kausa izcīņa arī notika Rīgā. Rīgas jubilejai veltīts vides mākslas objekts Diena. Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā liepu alejas galā pirmdien aģentūra Rīga 800 atklāja vienu no pilsētas jubilejai veltītiem vides mākslas objektiem - 800. Instalācija, kuras autors ir mākslinieks Holgers Elers, veido bezgalības zīmi, un no dažādiem rakursiem ir nolasāms skaitlis 800. Instalācija realizēta metālā un novietota uz pamatnes, kurā iemontētie gaismas ķermeņi objektu izgaismos dienas tumšajās stundās un naktīs, dodot iespēju metālā veidot krāsu spēles. Kā informēja Rīga 800 direktore Ingūna Rībena, identiska instalācija šonedēļ tiks novietota Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā. Prezidente dodas atvaļinājumā Diena. No 8. līdz 17. jūlijam Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga būs atvaļinājumā. Daļu atvaļinājuma prezidente pavadīs Latvijā, savukārt no 13. jūlija līdz 16. jūlijam prezidente privātā vizītē pēc Somijas prezidentes Tarjas Hallonenas ielūguma apmeklēs viņas rezidenci. "Milda" braukā pa pasauli Diena. Trešdien sākās jahtas "Milda" pasaules apceļošanas ekspedīcija, kas ilgs aptuveni divus gadus. Iecerēts, ka ekspedīcijas gaitu atspoguļos Latvijas televīzijā, kā arī radio SWH. Jahta "Milda" pasaules apceļošanu sāka no Ventspils ostas. Jahtu iegādājās a/s "Kalija parks" un Ventspils uzņēmumi sponsorēja lielus līdzekļus šai ekspedīcijai. Var teikt, ka šonedēļ ir ideāls laiks - nav visu laiku karsts un sauss, uzlīst arī lietutiņš. Citādi tas karstums, kas mūs mocīja jau vairāk kā nedēļu, kļuva nedaudz nogurdinošs. Bet tagad... uzlīst lie- tutiņš, tad paliek nedaudz vēsāks. It īpaši no rītiem jūtams vēsums un naksnīgā lietus smar- ža, kas virmo gaisā... Pēc tam atkal uzspīd saul- īte un ir karsts, un tad vienīgais glābiņš ir spir- dzinošais vējiņš. Vai arī siltais, jaukais ūden- tiņš upē vai ezerā. Jūrā gan ūdens tempe- ratūra pēķšņi nokritās un tur nu pel- das tikai drosmīgākie. Tāds nu ir laiciņš šajā nedēļā! Anda.