K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 203: 2001. g. 13. - 20. jūlijs Privatizācijas aģentūra valstij liedz miljoniem ienākumu Diena. Tikai dienu pēc Latvijas gāzes (LG) veiksmīgās 2% akciju izsoles, kas valstij nesa gandrīz 10 miljonu latu ienākumus, ar šokējošu lēmumu piektdien noslēdzās Privatizācijas aģentūras padomes sēde. Šis lēmums valstij var liegt vairāku miljonu latu ienākumus. Proti, tā vietā, lai izmantotu situāciju, kad LG akciju tīkotāji gatavi par tām maksāt ļoti augstu cenu un biržas izsolēs valsts par naudu pārdotu arī atlikušos 6% uzņēmuma akciju, ar piecu PA padomes locekļu gādību tika izlemts, ka par naudu pārdos tikai 3% akciju, otrus 3% — par sertifikātiem. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis šādu iznākumu gan varēja novērst, taču neizmantoja nevienu no savās pilnvarās ietilpstošajām iespējām. Pieņemot, ka LG akciju cena arī turpmāk izsolēs varētu būt līdzvērtīga ceturtdien sasniegtajai, padomes balsojums valstij liedz 15 miljonu latu. Šāds lēmums tika izšķirts pīppauzes cienīgā laikā — PA padome par to nobalsoja pēc desmit minūšu pārtraukuma. PA padomē izlemto par absurdu un neizprotamu uzskata gan vērtspapīru tirgus pārstāvji, gan virkne politiķu. Viņu vidū arī premjers Andris Bērziņš, kurš tūlīt pēc padomes sēdes uzdeva ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim kā PA valsts pilnvarniekam apturēt lēmuma izpildi un jautājumu par LG akciju pārdošanu iesniegt izskatīšanai valdībā. Vienīgi Tautas partijas (TP) priekšsēdis Andris Šķēle padomes lēmumu nosauca par "optimālo risinājumu". Izšķirīgajā padomes sēdē no visiem 12 tās locekļiem piedalījās deviņi. Bez ilgas apdomāšanās par sliktu valsts ienākumiem vairāku miljonu apmērā balsoja trīs valdību veidojošo koalīciju partiju pārstāvji — Normunds Luste (TP), Juris Lorencs (Latvijas ceļš) un Judīte Oškalne (TB/LNNK). Viņiem pievienojās ārpus valdības koalīcijas esošās PCTVL pārstāvis Sergejs Dīmanis un Jaunās partijas deleģētais Anatolijs Jerumanis. Tieši viņš nāca klajā ar ierosmi akcijas pārdot par privatizācijas sertifikātiem. Lēmumu par sliktu valsts ienākumiem šie PA padomes locekļi pieņēma laikā, kad valsts budžetā trūkst naudas virknei sociālo vajadzību, to vidū medmāsu algām, bet valdība sadarbības memorandā ar Starptautisko valūtas fondu daļu privatizācijas ienākumu apņēmusies novirzīt valsts ārējā parāda segšanai (to nevar segt, maksājot ar sertifikātiem). Ņemot vērā, ka valstij neizdevīgais balsojums panākts tieši ar koalīcijas partiju pārstāvju atbalstu, premjers aicināja partiju vadītājus lemt par viņu atcelšanu no PA padomes locekļu amatiem. Paša vadītās LC pārstāvēto J.Lorencu vēstulē A.Kalvītim premjers lūdza atcelt no amata. Pēc A.Bērziņa vārdiem, J.Lorencs rīkojies ne vien pretēji PA valdes iesniegtajam padomes lēmuma projektam (tas paredzēja visu atlikušo 6% LG akciju, izņemot divu akciju, pārdošanu par naudu biržas izsolē), bet arī LC nostājai un valsts interesēm. LG pamatkapitālu veido 39,9 miljoni akciju 1 lata nominālvērtībā. No tām 25,6% LG akciju īpašniece ir Vācijas Ruhrgas; 17,1% — Vācijas E.O.N. Energy, 25% — Krievijas Gazprom, 17,7% — Itera Latvija Valsts īpašumā pēc ceturtdien pārdotajiem 2% LG akciju vēl ir 6% akciju; izsolē akcijas cenā sasniedza 12,51 latu, valstij nesot 9,98 miljonus latu. 1,3% no izsolē piedāvātajām akcijām ieguva Itera Latvija, līdz ar to tai tagad pieder 19% akciju. Pērn LG peļņa veidoja 8,298 miljonus latu; uzņēmums dividendēs nolēma izmaksāt 13 santīmu par akciju. Šā gada pirmajā pusē LG guva 5,38 miljonu latu peļņu. Izspiež naudu, liekot privatizēt NRA. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš atzina, ka Rīgā privatizācijas process ir apstājies pilnībā, jo pašvaldība izpilda 10% no apjoma, kas tai jāveic privatizācijas procesa gaitā. Kamēr kavējas plānveida privatizācija, iedzīvotājiem aizvien tiek piedāvāta iespēja dzīvokļus privatizēt paātrināti, par to papildus maksājot 20 latu. Rīgas pašvaldība privatizācijai mēnesī nododot tikai aptuveni 100 dzīvojamo māju, bet plānos esot paredzēts nodot vismaz 400 dzīvojamo māju. Lai gan Z. Ziediņš bija solījis tikties ar Rīgas domes pārstāvjiem un skubināt viņus paātrināt privatizācijas procesu, tas nav izdevies. “Rīgas dome mani jau ir iesūdzējusi tiesā. Ja no viņiem būtu prasīts kas vairāk, tad attiecībā uz mani tiktu veikts pasūtījums un izrakta bedre,” savu nespēju ietekmēt privatizācijas aizkavēšanos Rīgā skaidroja Z. Ziediņš. Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (RDzMPK) preses sekretāre Iveta Saksone sacīja, ka, neraugoties uz privatizācijas gauso gaitu, Rīgā privatizēti 82,2% dzīvokļu. 68,3% dzīvokļu gan privatizēti paātrināti, par to iekasējot papildus 20 latu. Viens no iemesliem gausajai privatizācijas gaitai Rīgā ir izmaiņas domes sastāvā, kā arī nepieciešamā daudzpakāpju saskaņošana. Aizkavēšanos rada arī tas, ka puse dzīvojamo māju tiek privatizētas kopā ar zemi, kurai jānosaka zemes lietošanas mērķis, taču Valsts zemes dienests pašlaik apturējis kadastrālā vērtējuma piešķiršanu līdz jaunu MK noteikumu apstiprināšanai. Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs atzina, ka Rīgā neesot nopietnu problēmu ar dzīvokļu privatizāciju. “Kas grib dzīvokli privatizēt, tas to var izdarīt paātrināti,” sacīja J. Karpovičs. Pēdējā laikā esot vērojama tendence, ka paātrinās plānveida privatizācija, bet uz paātrināto privatizāciju cilvēku piesakās aizvien mazāk. “Atlikušie 15% dzīvokļu, visticamāk, paliks neprivatizēti, jo daudzi sertifikātus ir pārdevuši – par šīm mājām gādās pašvaldība, ieceļot pilnvaroto pārvaldnieku. Manuprāt, iedzīvotājiem daudz drošāk, arī finansiālā ziņā, ir palikt pašvaldības paspārnē,” sacīja J. Karpovičs. Latvijas pašvaldību domes un padomes kopumā pieņēmušas lēmumu par 13 691 dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai, kas ir 93% no kopējā šo pašvaldību dzīvojamo māju skaita. Visveiksmīgāk dzīvojamo māju privatizācija norisinās Tukuma rajonā, kur privatizācijai piedāvāti 99,8% dzīvokļu, vairāk nekā 90% dzīvokļu privatizācijai piedāvāti arī Preiļu, Kuldīgas, Krāslavas, Ogres, Cēsu, Balvu, Alūksnes, Ludzas, Valmieras, Bauskas, Rēzeknes, Talsu, Gulbenes, Aizkraukles, Saldus, Limbažu, Liepājas un Valkas rajonā. Tomēr ne vienmēr tas, ka visi pašvaldības īpašumi ir privatizēti, ir pozitīvi vērtējams. Neatkarīgā rakstīja par vairākiem gadījumiem, kad pagasta vadība nespēj palīdzēt bez pajumtes palikušajiem, jo visi dzīvokļi ir privatizēti un vienīgā pajumte, ko pašvaldība var piedāvāt, ir, piemēram, kultūras nams. Arī politikas ēku celtniecībai pašvaldībām nav. Šādos gadījumos bez pajumtes palikušajam atliek paļauties tikai uz saviem spēkiem. Straujš ekonomikas pieaugums ES kandidātvalstīs NRA. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ES kandidātvalstīs pērn vidēji bija 5,2%, kas ir ievērojami vairāk nekā pašās dalībvalstīs, kur tas bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Statistikas dati liecina, ka Latvijas ekonomika pēdējos gados pārējo ES kandidātvalstu vidū izceļas ar vienu no stabilākajiem pieaugumiem. Stabils ekonomikas kāpums vērojams faktiski no 1996. gada, izņēmums ir 1998. un 1999. gads, kad Krievijas krīzes ietekmē ekonomikas tempi samazinājās attiecīgi līdz 3,9 un 1,1%, pret 1997. gadā notikušo 8,6% kāpumu. Pagājušajā gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja visai strauju izrāvienu un IKP pret iepriekšējo gadu pieauga par 6,6%. Pozītīvās tendences turpinās arī šogad. Gada pirmajā ceturksnī IKP pret šo pašu laika posmu pērn palielinājās par 8,2%. Tiesa gan, cits rādītājs, kas daudz vairāk ietekmē lielākās daļas sabiedrības dzīves līmeņa uztveri – iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes standarta Latvijai ir viens no zemākajiem starp ES kandidātvalstīm – 6600 nosacīto vienību, kas ir tikpat cik Lietuvai. Tas atbilst tikai 29% no vidējā ES rādītāja. Sliktāki rādītāji ir tikai Turcijai (6400), Rumānijai (6000) un Bulgārijai (5400). Latvijai cerīgs reitings Dienas Bizness. Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch IBCA paaugstinājusi Latvijas reitingam noteikto nākotnes vērtējumu jeb attīstības prognozi no stabila uz pozitīvu (a positive outlook). Jaunā attīstības prognoze nozīmē, ka Latvijai piešķirtos kredītreitingus nākotnē var paaugstināt. Fitch norāda, ka kredītreitinga nākotnes vērtējums ir pārskatīts, ņemot vērā Latvijas pēdējā gada ekonomisko attīstību. Tajā atzīmēts, ka Latvija spējusi samazināt budžeta fiskālo deficītu un neraugoties uz eiro vērtības vājumu, palielinājusi preču eksportu uz Eiropas Savienību. Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pērn bija 6,6 %, kārtējo maksājumu konta deficīts samazinājies līdz 6,8 % no IKP. Kaut gan Latvijā kavējas lielo uzņēmumu privatizācija, valsts parāda tendences ir ļoti labas - valsts parāds ir tikai 13 % no iekšzemes kopprodukta. Neskatoties uz pasaules ekonomikas tempu samazināšanos, Latvijā IKP pieaugums arī šogad var sasniegt 5,5 - 6%. Fitch pārstāvji arī atzīmē, ka lielās izmaksas, kas saistītas ar integrāciju ES un NATO, apgrūtina budžeta sabalansēšanu. Igaunijai un Lietuvai nākotnes vērtējums ir stabils, neparedzot iespējamu lielāku izaugsmi. Ekoloģiskā katastrofa Misas upē NRA. Lielie plūdi pēc Jāņiem, kuri izpostīja Jelgavas rajona zemnieku cukurbiešu, zemeņu un kartupeļu laukus, radījuši nopietnu piesārņojumu Misas upē, kas ietek Lielupē. Siltā laika ietekmē upē saskalotās organiskās vielas sākušas pūt, atņemot skābekli zivīm, tāpēc tās masveidā iet bojā. Līdzīgs process sācies arī dažos Iecavas upes posmos. Rīgas vides veselības centra (RVVC) vadītāja vietniece Marija Piščikova informēja, ka Misas upes piesārņojuma dēļ RVVC aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem epidēmiskās drošības jautājumos. Pagaidām mediķi paņēmuši ūdens paraugus gan no Misas upes, gan no tuvējo māju akas. Līdz analīžu rezultātu noskaidrošanai iedzīvotājiem ieteikts aizliegt peldēties upē, izmantot upes ūdeni saimnieciskām vajadzībām, kā arī liegta pārplūdušo dārziņu pašreizējās ražas izmantošana. Šī epidemioloģiski bīstamā situācija upē radusies tāpēc, ka no lielajām lietavām tā pārplūda. Lielā straume no upes gultnes uzrāvusi dūņas, turklāt, ņemot vērā to, ka Misa plūst caur kūdras ieguves vietām un purvu, no pārplūdušajiem grāvjiem upē ieskalota purva rāva, upē nonākuši arī notekūdeņi, organiskās vielas no pārplūdušajiem laukiem – tas viss siltā laika dēļ sācis sadalīties. Skābekļa daudzums ūdenī pazeminājies aptuveni desmit reižu. Olaines pagasta iedzīvotājs un deputāts Edgars Prūsis Neatkarīgajai stāstīja, ka noslāpušas zivis – sapali, raudas, līdakas un asari – Misas upē manītas vairāku kilometru garumā, jo upe tek cauri Ķekavas, Baldones, Vecumnieku pagastam. Upi steigušies pamest arī vēži un vardes. “Laksti un zāle pārplūdušajos laukos ir sapuvusi, un pa laukiem kā pa vircu rāpo balti tārpi. Grāvju galos sanestās ūdenszāles un beigtās zivis smird. Tagad esam palikuši bez peldvietām. Pašvaldība šeit varētu palīdzēt, tikai informējot par to, ka nav ieteicams peldēties, un vajadzības gadījumā piegādāt tīru dzeramo ūdeni,” sacīja E. Prūsis. Diemžēl ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pakļautā Latvijas Vides aģentūra, ne Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts nebija nedz veikuši analīzes, nedz saņēmuši Misas upes ūdens paraugus, tāpēc nevarēja reaģēt uz situāciju Misas upē un izvērtēt to. Matemātikas olimpiādē iegūst sudraba un bronzas medaļas LETA. Latvijas matemātikas izlase veiksmīgi startējusi šogad ASV notikušajā starptautiskajā matemātikas olimpiādē, informēja Latvijas matemātikas izlases vadītājs Agnis Andžāns. Olimpiādē sudraba medaļu ieguva 12.klases skolnieks Igors Gorbovickis, kurš ieguvis 22 punktus no 42 iespējamajiem. Bronzas medaļu ieguva 11.klases skolnieki Aigars Gedroics - 16 punkti un Aleksandrs Belovs 11 punkti. Atzinību ieguva Rihards Opmanis - 9 punkti, kuram līdz bronzas medaļai pietrūka viens punkts, kā arī Artūrs Verza - 7 punkti. Olimpiādes dalībniekus apbalvoja piektdien, 13. jūlijā, ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur notika arī pati olimpiāde, kurā kopumā piedalījās 450 skolēnu no 83 pasaules valstīm. Latvija no visas Rietumeiropas un Ziemeļeiropas zaudēja tikai Anglijai, Francijai un Vācijai pat absolūtajā vērtējumā, neņemot vērā iedzīvotāju skaitu, norādīja Andžāns. Sacensībās uzvarēja un maksimālo punktu skaitu saņēma divi pārstāvji no Ķīnas un divi no ASV. Sadalīti Rīgas mēra vietnieku pienākumi BNS. Rīgas mērs Gundars Bojārs 13. jūlijā izdeva rīkojumu par savu vietnieku pienākumu sadali, "tēvzemietei" Inesei Vaiderei uzticot četru komiteju pārraudzību, bet kreiso spēku pārstāvim Sergejam Dolgopolovam - trīs, par ko vicemērs uzzinājis, tikai saņemot rīkojumu. Mēra rīkojumā paredzēts, ka Vaideres pienākumos būs pārraudzīt Pilsētas attīstības komitejas, Vides komitejas, Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas un Kultūras, mākslas un reliģijas jautājumu komitejas darbību. Mēra pārziņā paliek Finansu komiteja, Drošības un kārtības jautājumu komiteja un Izglītības, jaunatnes un sporta lietu komiteja. Savukārt Dolgopolovam uzticēta Īpašuma un privatizācijas lietu, Satiksmes un transporta lietu un Sociālo jautājumu komitejas darbības pārraudzīšana. Dolgopolovs pauda neapmierinātību par to, kā tapis šis rīkojums, jo viņš iepriekš bija saņēmis plašākā rīkojuma projektu ar lūgumu sniegt savu atzinumu līdz 25.jūlijam, bet jau 12.jūlijā izdots pats rīkojums. Augstie ierēdņi rotēs! Dienas Bizness. Valdība ir akceptējusi valsts pārvaldes stratēģiju no 2001. līdz 2006.gadam, kas paredz ieviest augstāko ierēdņu rotācijas sistēmu jau no 2001. gada rudens. Tas plānots, lai novērstu korupciju un panāktu straujāku valsts attīstību. Vienas ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks, departamentu direktori un nodaļu vadītāji rotācijas kārtībā tiks pārcelti uz citu ministriju. "Ja konkrētais cilvēks ir profesionāls menedžeris, tad viņam nevajadzētu būt problēmām vadīt citu ministriju, kaut paies zināms laiks, lai iepazītos ar konkrētajiem apstākļiem", atzinis īpašo uzdevumu ministrs valsts reformu lietas Jānis Krūmiņš. Aptaujātie ierēdņi, uz kuriem šī kārtība attieksies, izteica pieņēmumu, ka tas varētu radīt lielu haosu un bremzēt darbu uz vairākiem mēnešiem. Latvijas zinātnieki veicina Marsa izpēti Diena. Salaspils zinātnieku rīcībā ir šķidro metālu sūknēšanas tehnika, ar kuras palīdzību var vadīt siltumu no neliela kodolreaktora uz elektrības ģeneratoru. To iekārojusi Eiropas Kosmosa aģentūra lidojumam uz Marsu Par kosmosa lielvalsti Latvijai cerēt kļūt ir pāragri, tomēr eiropiešu pirmais lidojums uz Marsu, iespējams, neiztiks bez tās līdzdalības - Latvijas zinātnieku rīcībā ir šķidro metālu sūknēšanas tehnika, ar kuras palīdzību var vadīt siltumu no neliela kodolreaktora uz elektrības ģeneratoru. Šo tehniku iekārojusi Eiropas Kosmosa aģentūra nākotnes lidojumam uz Marsu. Vienreizējās iespējas iemesls: dažiem sirmiem Salaspils Fizikas institūta zinātniekiem sadarbībā ar kolēģiem no Drēzdenes 1999.gadā izdevies veikt neticamo - pirmo reizi pasaules vēsturē, laboratorijas apstākļos maisot šķidru elektrovadītāju, radīt magnētisko lauku. Kamēr Latvijā par Salaspils eksperimentu ieminējās pāris avīžu, Rietumu zinātniskos žurnālus pārpludināja publikācijas par šo notikumu. Eksperimenta fakts, ņemot vērā Latvijas valdības bēdīgi slaveno skopumu pret zinātni, var šķist teju līdzvērtīgs brīnumam. Izmēģinājumu iespējamu darīja Sorosa starptautiskā zinātnes fonda piešķirtie līdzekļi. Vācu un franču zinātnieki nolēma attīstīt eksperimenta zinātnisko un ekonomisko potenciālu un iesniedza Eiropas Savienībā (ES) priekšlikumu par Eiropas magnetohidrodinamikas (MHD) centra dibināšanu Latvijā, kurā pētītu izkausētu metālu kustību magnētiskā laukā. ES izteikusi gatavību to sponsorēt. Galvenais nosacījums - Latvijas pusei (LAA, Izglītības ministrijai, zinātnes institūcijām) - jāspēj sagatavot labu pieteikumu projektam par šāda centra finansēšanu un izveidošanu. Liepājā atjaunos 'mirušo pilsētu' LETA. Lai palīdzētu radīt konkurētspējīgāku biznesa vidi uzņēmējdarbības attīstībai ārvalstu un vietējiem investoriem Liepājas Karostas teritorijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi sniegt Liepājai finansiālu atbalstu no Vides aizsardzības fonda Ls 200 000 apjomā, kas Liepājai iniciēta projekta ietvaros palīdzētu sakārtot apkārtējo vidi Karostas teritorijā atbilstoši starptautiskajām prasībām. Kā informēja Liepājas domes projektu koordinators Gunārs Ansiņš, ar Vides aizsardzības fonda līdzekļiem tiek plānots galvenokārt veikt videi īpaši bīstamu objektu demontāžu un vides sanāciju, piemēram, bijušajā akumulatoru noliktavu teritorijā, PSRS flotes Zemūdeņu bāzes teritorijā, kur ir ļoti liels piesārņojums, galvenokārt ar naftas produktiem. Latvijā sākta traktoru ražošana NRA. Pieprasījuma pieaugums pasaulē pēc maza gabarīta traktoriem ļāvis sākt to ražošanu arī Latvijā. Pašlaik SIA Ferrus sācis Krievijas Vladimiras traktoru rūpnīcas produkcijas komplektāciju. SIA Ferrus prezidents Aleksejs Maslovs pastāstīja, ka ir izdevīgi nodarboties ar mazgabarīta traktoru ražošanu, ko nosaka šis produkcijas cenas pieaugums pasaulē. Pēc firmas prezidenta uzskatiem, pašlaik Latvijā nav nekādu nopietnu šķēršļu mašīnbūves attīstībai. Galvenais noteicošais faktors ir pieprasījums, kam pagaidām tiek radītas visai labas nākotnes perspektīvas. Plānotā rūpnīcas ražošanas jauda ir 600 traktoru gadā. Projekta izstrādāšana ilga divus gadus un prasīja investīcijas 700 tūkstošu latu apmērā. A. Maslovs uzskata, ka ar produkcijas realizāciju lielām problēmām nevajadzētu rasties. Pašlaik samazinās pieprasījums pēc lielgabarīta traktoriem, taču rūpnīcā tiek izgatavoti mazgabarīta traktori, un pēc tiem pieprasījums pieaug. Tomēr cena pēdējos gados straujas izmaiņas nav piedzīvojusi, tā palielinājusies inflācijas robežās. Turklāt SIA Ferrus jau ilgāku laiku nodarbojies ar Krievijas un Baltkrievijas traktoru realizāciju ārvalstīs un pārzina turienes situāciju. Rūpnīcas produkciju paredzēts realizēt ASV, kur pieprasījums, neraugoties uz dažādām ekonomikas likstām, ir sevišķi liels. Liela konkurence nav gaidāma arī no Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem, jo tur izgatavota analoģiska produkcija pasaules tirgos tiek piedāvāta dārgāk. Turklāt šo valstu ražotāji pārsvarā piedāvā traktorus ar jaudu virs 50 ZS, savukārt SIA Ferrus plāno izgatavot traktorus ar jaudu no 20 līdz 48 ZS. Uzņēmums uz ASV eksportēs jauno Vladimiras traktoru rūpnīcas modeli VTZ–24478A, kurā iemontēts Vācijas kompānijas Deutz dzinējs. SIA Ferrus ir iespējas realizēt produkciju arī Eiropas Savienības valstīs, jo tai ir Grieķijā izdots kvalitātes sertifikāts, kas nodrošina iekļūšanu arī citu Eiropas valstu tirgos. Tomēr, lai iekļūtu pārējos Eiropas Savienības valstu tirgos, nepieciešama speciāla šo valstu kvalitāti pārbaudošas institūcijas atļauja. Pagaidām nav skaidrs, cik daudz uzņēmums savu produkciju piedāvās Latvijas tirgum, taču, pēc A. Maslova izteikumiem, šeit komplektētos traktorus būs iespēja iegādāties arī vietējiem zemniekiem. Nauda iztērēta, problēmas paliek Rīgas Balss. Valdība likvidējusi komisiju, kuras uzdevums bija koordinēt Krievijas maksātās Skrundas radiolokācijas stacijas zemes nomas maksas izlietojumu. Krievija savas saistības izpildījusi un izvākusi visas armijas paliekas no Skrundas apkārtnes, taču apkārtnes iedzīvotājiem veselības problēmas palikušas. Nomas nauda jau iztērēta, bet skrundenieku veselības stāvoklis rada bažas un neviens viņiem nespēj samaksāt par nodarīto kaitējumu. Šeit ir viena no augstākajām saslimstībām ar sirds slimībām, radiolokatora starojums savu negatīvo ietekmi atstājis visos iespējamos veidos, vēl nesen divi no trim Skrundas zīdaiņiem sirga ar hronisko hipoksiju jeb skābekļa trūkumu. Par laimi pēdējā laikā situācija uzlabojusies. No 1996. līdz 2000. gadam Krievija maksāja Latvijai zemes nomu piecus miljonus latu gadā. Puse no šīs naudas ir ieskaitīta valsts budžetā, bet otra puse iztērēta Skrundas pilsētas un apkārtnes infrastruktūras attīstībai - veselības aprūpes centra remontam, medicīniskā autotransporta un aparatūras iegādei, Kuldīgas slimnīcas būves pabeigšanai, datorklašu izveidei apkārtnes skolās, skolu autobusu tīkla izveidei, Kuldīgas rajona pašvaldību aprīkošanai ar datoriem, ceļu izbūvei un remontam, attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai utml. Joprojām nav skaidrs, kas atradīsies uz kādreizējās Skrundas lokatora zemes, kas tagad ir Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pārziņā. Aģentūra šo zemi iznomājusi sabiedriskajam fondam "Kurzeme", kas šeit vēlas ierīkot kaut ko līdzīgu "Latvijas Lasvegasai", tomēr skrundenieki netic, ka fondam te izdosies uzbūvēt atpūtas un izklaides centru. Bezdarba līmenis nemainās Rīgas Balss. Latvijā bezdarba līmenis jūlija vidū palicis nemainīgs -7,8%, liecina Nodarbinātības valsts dienesta informācija. Jūlija vidū reģistrēti 93 572 bezdarbnieki. Joprojām zemākais bezdarba līmenis ir Rīgā - 3,6%, bet augstākais bezdarba līmenis ir Rēzeknes rajonā - 27,8%. Ārpus Rīga pelna uz pusi mazāk Rīgas Balss. Konsultāciju firma "Fontes R&I" apkopojusi pētījumu par atalgojumu 20,7 tūkstošos darbavietu Latvijā. Dati rāda, ka atalgojuma līmenis Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Limbažu, Rēzeknes, Valkas, Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Ludzas, Madonas un Preiļu rajonos ir vidēji par 47% zemāks nekā līdzīgās darba vietās Rīgā un Rīgas rajonā. Vairāk maksā Ventspils, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Kuldīgas, Liepājas, Ogres, Saldus, Talsu, Tukuma un Valmieras rajonos - tomēr arī vidēji par 34% mazāk nekā Rīgā un Rīgas rajonā. Cēsis svin jubileju Lauku Avīze. Šonedēļ no 20. jūlija līdz 22. jūlijam Cēsu pilsētā būs Cēsu 795 gadu jubilejas svinības ar plašu kultūras programmu. Cēsu Svētā Jāņa baznīcā pirmo reizi tiks iesvētīts Cēsu pilsētas karogs, tiks atklāts Cēsu tūrisma informācijas centrs. Jau desmito reizi Cēsīs notiks Alus svētki, kuros piedalīsies 13 alusdarītavas. Uz Cēsu pilsētas jubileju ieradīsies viesi no Cēsu draudzības pilsētām - Rokišķiem Lietuvā, Divenafro Itālijā, Ahimas Vācijā un Tireso Zviedrija. No iemītnieka - par saimnieku Diena. Kaut arī lielākā daļa rēzekniešu dzīvokļu ir privatizēti, tāpat kā daudzviet citur valstī namu iedzīvotāju pašpārvaldes pilsētā vēl veidojas ļoti gausi. Lai palīdzētu iedzīvotājiem orientēties jaunajā situācijā, pēc Rēzeknes augstskolas vadības ieteikuma izveidota iniciatīvas grupa, kurā brīvprātīgi darbojas Rēzeknes augstskolas studenti - topošie juristi Ekonomikas fakultātes uzņēmējdarbības tiesību specialitātes 4.kursa studentes Lienītes Abrickas vadībā. Studentes staigā pa mājām, izskaidro, mudina, palīdz iedzīvotājiem sasaukt kopsapulci un pareizi noformēt juridiskos dokumentus, bet katru otrdienas vakaru pilsētas domē sniedz konsultācijas visiem interesentiem. Meitenes atzīst, ka visvairāk skumdina to cilvēku attieksme, kuriem liekas, ka tik un tā kāds atnāks un viņu vietā visu padarīs. Daudzus interesē tikai tas, kas notiek viņu dzīvoklī, bet tas, kas atrodas aiz durvīm, vairs nešķiet būtisks. “Šobrīd rēzeknieši ir sašutuši, ka ir mājas, kur par karstā ūdens kubikmetru maksā Ls 4, bet turpat netālu - 80 santīmu. Tas ir tikai tāpēc, ka tajā mājā nav saimnieka! Viens īrnieks apzināti vai neapzināti nepareizi nolasa skaitītāja rādījumus, bet uz nama kopīgā skaitītāja parādās reālā summa,” stāsta Lienīte. Pēc privatizācijas komisijas sniegtās informācijas, pilsētā privatizācijai nodoti 96,48% dzīvokļu, no tiem lielākā daļa, ap 80% reāli privatizēti. Arī valstī privatizācijas process praktiski ir uzskatāms par pabeigtu, jo kopš privatizācijas procesa sākuma privatizācijai ir nodoti 92,8% dzīvokļu no kopējā dzīvokļu skaita. Tomēr valstī reģistrētas tikai ap 350 dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības. Lai īstenotu valsts politiku mājokļu jomā, nodrošinot mājokļu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un uzraudzību, apkopojot un sniedzot informāciju mājokļu jomā, kā arī nodrošinot mājokļu privatizācijas procesa sekmīgu pabeigšanu, tiks veidota Mājokļu valsts aģentūra. Atrod vērtīgas senlietas NRA. Arheoloģiskajos izrakumos Ventspils rajona Puzes pagastā, netālu no pašreizējās kapsētas, atrastas jau 43 apbedījumu vietas un aptuveni 300 senlietas. Rietumlatvijas vēstures izpētes projektā no 2. līdz 19. jūlijam Puzē notiek izrakumi, bet darbs muzejā, pētot bagātīgos atradumus, vēl turpināsies vismaz gadu. Ventspils muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Armands Vijups stāsta, ka 19. gadsimta beigās šajā vietā bijuši nelieli izrakumi, 20. gadsimta 70. gados senajai kapu vietai pāri gājusi meliorācija un strādnieki paziņojuši par apbedījumiem. Tagad muzeja darbinieki, kopā ar antropologiem, arī palīdzot Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studentiem, svelmainajā saulē izrakumos aktīvi strādā astoņas stundas dienā, pēc tam viņi atrastās lietas attīra un inventarizē. Izrakumos atklātais liecina, ka Puzes apkārtnē dzīvojuši dzimbūtnieciski atkarīgi, tomēr pietiekami bagāti zemnieki. Antropoloģe Gunita Zariņa stāsta, ka epidēmijas šos ļaudis nebija skārušas, imūnā sistēma viņiem bijusi spēcīga, par ko liecinot dzīves laikā labi saaugušie, kādreiz lauztie kauli. Sieviešu vidējais mūža ilgums bijis ap 35 gadi, vīriešu – ap 47. Sievietes bieži mirušas dzemdību sarežģījumu dēļ. Atklātā kapu vieta attiecināma uz viduslaikiem – 14. gadsimta beigām līdz 17. gadsimtam. “Ir skaidri redzams, ka tā ir kristīgo kapsēta, jo mirušie guldīti ar galvu uz rietumiem, bet skatu uz austrumiem – saskaņā ar Jāņa atklāsmes grāmatu,” stāsta A. Vijups. Taču viduslaiku kristiešiem bijis arī daudz pagānisku tradīciju: viņā saulē līdzi dotas monētas, īleni, adatas, šķiļamdzelzs. Kā interesantākos atradumus speciālists min bronzas un alvas saktas. Piekariņi gan temperatūras svārstību ietekmē ir sairuši. Bronzas saktas ir ļoti daudzveidīgas – Puzē atrastas visas saktu formas un tipi. Izrakumos atrasti arī apkalti piekariņi: agrāk jau bija gadījies redzēt piekariņus ar lāča nagiem, bet nu pētniekiem izdevies atrast vēl ko neredzētu – piekariņu ar lūša nagu. Arheoloģiskajā materiālā tāda piekariņa vēl nebija. Atrasta arī 16. vai 17. gadsimta sleņģene – liela, pīta metāla josta ar sprādzi. Izrakumos ir daudz monētu. Kapsētā atrasti arī divu pusaugu meiteņu apbedījumi ar vainadziņu galvā un zīdainīša apbedījums, kas neparasti labi saglabājies. Cīņai pret latvāņiem pietrūcis līdzekļu Diena. Cīņā ar nezālēm latvāņiem, ar kuru sulu saskaroties cilvēks var gūt smagus ķīmiskus apdegumus, cerības uzvarēt ir tikai tad, ja būs izstrādāta vienota programma, kurā iesaistīsies gan valsts, gan pašvaldības, — uzskata zinātnieki. Pašlaik, kad latvāņi pakāpeniski iekaro Latvijas laukus, cilvēki nereti mēģina pret nelūgtajiem iebrucējiem karot ar izkaptīm vai pat cirvjiem — un parasti, smagi savainoti, cīņu zaudē. Klīst gan runas, ka pret latvāņiem cīkstēties var arī ar modernākiem — ķīmiskiem ieročiem, taču zinātnieki šādu informāciju neapstiprina. Ik gadus dziļus un grūti dziedējamus apdegumus gūst 10— 12 cilvēku. Patlaban Valsts apdeguma centrā smagākajam latvāņu upurim apdegumi klāj 35% ķermeņa. Līdz šim visi mēģinājumi latvāņu iznīcināšanai nav devuši vērā ņemamus rezultātus, skaidro Skrīveru zinātnes centra laukkopības nodaļas vadītājs Andris Lejiņš. Ja latvānis ir ielaists, tad no tā atbrīvoties ir gandrīz neiespējami, jo augs vairojas ne tikai ar sēklām, bet arī ar sakņu atvasēm un ir apbrīnojami dzīvelīgs. Vienīgais, kas latvānim nepatīk, ir regulāra zemes apstrādāšana, aršana un citas lietas, kas pārlieku kustina saknes. Tomēr arī tad nevar cerēt uz tūlītējiem panākumiem, taču nekoptā zemē latvānis vispār nav apturams. Padomju gados latvānis tika Latvijā ievests kā cerīgs lopbarības augs, taču lopi šā auga vērtību neprata novērtēt. Visvairāk latvāņu audžu ir Madonas un Cēsu rajonā, taču bešā nav palicis arī Rīgas un Jelgavas rajons, tāpat Tukuma puse un Talsi. Negaiss, karstums, mitrums. Tā bija visu nedēļu. Svētdien sāka līt tikai pašā vakarā, bet jau pirms lietus sākās pamatīga vētra, kas daudziem lauksaimniekiem nodarīja milzu postījumus. Pirmdien sāka līt jau pēc- pusdienā un tā turpinājās visu vakaru. Otrdien lija jau pa dienu, bez mitas lija visu nakti un vēl arī trešdien no rīta, tad mazliet pierima, bet dienas otrajā pusē atkal sāka līņāt, tikai nebija vairs negaiss - tas ar katru dienu palika arvien rāmāks. Nu cik tad ilgi var ducināt un zibeņot! Tempera- tūra gan visu laiku turas tuvu +30oC. Gaiss ir mitrs, un līdz ar to karstums ir vēl nogurdinošāks.Nu jau līšana ir tā kā mitējusies - ceturdiena bija sa- mērā saulaina, arī šorīt spīd saulīte un izskatās, ka vismaz Rīgā nelīs. Anda