Kas jauns Latvijā? Nr. 204 2001. g. 21. - 27. jūlijs Brīvības pieminekli atdod tautai LETA. Svinīgajā restaurētā Brīvības pieminekļa atklāšanā otrdien pieminekļa atjaunošanas fonda priekšsēdētājs Raimonds Bulte pasniedza Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai sudrabā kaltu Brīvības pieminekļa atveidojumu, tādējādi simboliski nododot atjaunoto pieminekli tautai. Pie Brīvības pieminekļa tika svinīgi atjaunota Godasardze. Bulte pateicās ziedotājiem Latvijā un tautiešiem visos piecos kontinentos, kuri kopumā Brīvības pieminekļa restaurācijai ziedojuši apmēram Ls 540 000. Ls 150 000 Brīvības pieminekļa atjaunošanai piešķīra pagājušā sasaukuma Rīgas dome. Valsts prezidente savā runā uzsvēra, ka Brīvības piemineklis ir celts Latvijas neatkarības cīņās kritušo piemiņai. "Šis tēlniecības un arhitektūras šedevrs tik veiksmīgi akmenī iekalis tautas dziļākās un svētākās jūtas, ka tas uz visiem laikiem sevi iezīmēja ne tikai Rīgas ainavā, bet arī tautas dvēseles panorāmā," teica prezidente. Vīķe-Freiberga sacīja, ka Brīvības piemineklis stāv kā atgādinājums tam, ka neatkarības cīņa nekad nav galā un nebeigsies, ka tajā ir jāiesaistās visiem, ne tikai karavīriem kaujas laukā, ne tikai bruņotiem spēkiem. "Pieminekļa sānos mēs redzam važu rāvēju, kas kailām rokām ar milzīgu spēku, sarauj verdzības un apspiestības važas. Šīs važas nav tikai svešu varu un valdnieku simbols. Šodien tās ir kļuvušas zīmīgas kā mūsu pašu iekšējās nebrīves simbols. Patlaban baudām tādu vēsturiskās atelpas brīdi, kad esam valstiski brīvi un spējīgi paši pār sevi lemt un valdīt. Bet vai esam tam tiešām gatavi? Vai mūs vēl nežņaudz mūsu pašu baiļu, bažu un pašnožēlu važas? Vai mūs nenomāc mūsu gļēvums, slinkums, nevīžība un neizdarība? Vai mūs vēl nesmacē mūsu pašu alkatība, mantrausība, negausība, negodīgums, nenovīdība, skaudība un skopums?" jautāja prezidente. Svētku otrajā daļā vakarā, Brīvības pieminekļa laukumā Nacionālā simfoniskā orķestra, koru - "Kamēr", "Balsis", "Konvents", "Fortius", kā arī Nacionālās operas solistu - Kristīnes Zadovskas un Jura Ādamsona izpildījumā skanēja komponista Zigmara Liepiņa kantātes "Tēvzemei un Brīvībai" pirmatskaņojums. Pie diriģenta pults bija Māris Kupčs. Dziesmu svētki sākušies NRA. Dziesmu svētki Rīgai 800 ir sākušies: galvenie koncerti - Skonto stadionā deju lieluzvedums Viena saule, viena zeme būs piektdien un sestdien, bet gājiens un dziesmu svētku koncerts Mežaparka Lielajā estrādē - svētdien, 29. jūlijā. Dziesmu svētku dalībnieki šonedēļ jau ir krietni pasvīduši un iepriecinājuši skatītājus: 25. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē notika izcilāko Rīgas sieviešu koru un vīru koru koncerts Dziesmu rota Rīgai, bet vakarā koristi pulcējās pie nesen pēc restaurācijas atklātā Brīvības pieminekļa. Vakar Vecrīgā norisinājās viens no interesantākajiem pasākumiem teātra cienītājiem. Šodien dziesmu svētku programma sākas jau pulksten 11. Pie Kongresu nama savu veikumu rādīs tautas lietišķās mākslas meistari: tautastērpu centrs Senā klēts, rokdarbu studijas Atkalnis, Bārbele, Rītausma, Irbi, audēju studija Rota un ziedu dizaina studija Rezēda. Pulksten 14 starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā atklāj 5. starptautisko bērnu un jauniešu mākslas izstādi Mūsu labā griba savai videi un pilsētai, pēcpusdienā ārzemju kori un ansambļi pieskandinās Doma laukumu, savukārt dejotāji būs redzami Vērmanes dārzā. Pulksten 18 Latvijas Universitātes Lielajā aulā būs koru konkurss, pulksten 22 Skonto stadionā - deju lieluzvedums Viena saule, viena zeme. Kopumā privatizēta zeme par 68 miljoniem latu BNS. No 1997.gada līdz šā gada jūlijam privatizēti zemesgabali 24,904 miljonu kvadrātmetru kopplatībā par kopējo cenu 68,021 miljons latu. Par to liecina Privatizācijas aģentūras sagatavotais pārskats par zemesgabalu privatizāciju. No kopējās summas 13,544 miljoni latu samaksāti naudā, bet 54,477 miljoni latu - īpašuma kompensācijas sertifikātos. Vislielākie līdzekļi kopš zemes gabalu privatizācijas gūti 2000.gadā. Pērn privatizēti zemesgabali 10 438 337 kvadrātmetru kopplatībā par 25,83 miljoniem latu. No 1997.gada līdz šā gada jūlijam privatizācijas noteikumi ir apstiprināti 1894 zemesgabaliem, bet par 1666 zemesgabaliem ir noslēgti pirkuma līgumi. 2000.gadā privatizācijas noteikumi tika apstiprināti 833 zemesgabaliem, 1999.gadā - 452 zemesgabaliem, 1998.gadā - 116, bet 1997.gadā 44 zemesgabaliem. Savukārt šogad privatizācijas noteikumi jau pieņemti 449 zemes gabaliem. Lorencam no amata jāšķiras Diena. Premjera un "Latvijas ceļa" priekšsēdētāja A. Bērziņa aicinājums atsaukt Juri Lorencu (LC) no Privatizācijas aģentūras padomes par atbalstu neizdevīgā lēmuma pieņemšanai saistībā ar "Latvijas gāzes" akciju pārdošanu trešdien guvis LC valdes atbalstu. Balsojums partijas valdē gan nebija obligāts, lai ekonomikas ministrs A. Kalvītis ierosinātu izmaiņas PA padomē, jo J. Lorencs ir ministra aicinātais pārstāvis tajā. A. Kalvītis lūdzis premjeram kā LC priekšsēdētājam ieteikt citu kandidātu darbam padomē. Ne Tautas partija, ne TB/LNNK negrasās atsaukt savus pārstāvjus no PA padomes, lai arī viņi tāpat kā J. Lorencs balsoja par 3% LG akciju pārdošanu par sertifikātiem. Latvijas gāzi pārdos par naudu LETA. Privatizācijas aģentūras (PA) darbinieki sākuši gatavot lēmumu par valstij piederošo 3% a/s "Latvijas gāze" akciju realizāciju Rīgas Fondu biržā speciālā atklātā izsolē par naudu. Preses konferencē trešdien PA ģenerāldirektors Jānis Naglis Naglis atzīmēja, ka PA ir saņēmusi ekonomikas ministra Aigara Kalvīša un premjera Andra Bērziņa vēstuli, kurā uzdots PA sagatavot jautājuma par atlikušo 3% LG akciju pārdošanu publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem izskatīšanu valdības sēdē un rīkojumu šādu lēmumu pagaidām apturēt. Akciju izsole varētu notikt augusta beigās vai septembra sākumā. Naglis žurnālistiem atgādināja par valstij piederošo LG akciju izsoļu vēsturi. Pirmā valstij piederošo LG akciju izsole notikusi 1999.gada 23.martā, kad tika izsolītas 720 000 akciju un vienas akcijas cena bija Ls 1,85. Nākamā izsole notika 2000.gada 27.martā, kad izsolē tika piedāvātas 10 713 151 LG akcija un vidējā akcijas cena izsolē bija Ls 2,63. Nākamā izsole bija tā paša gada 18.decembrī, kad tika pārdotas 798 000 LG akcijas - vidējā vienas akcijas cena bija Ls 4,72. Pēdējā valstij piederošo LG akciju izsole notika 19.jūlijā, kad tika izsolītas 798 000 akcijas un vidējā vienas akcijas cena bija Ls 12,51. Savukārt LG akciju publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem tika piedāvātas 5 399 862 LG akcijas, izsolē vienas LG akcijas cena sasniedza Ls 31,84 un tādējādi tika dzēsti privatizācijas sertifikāti par aptuveni 6 miljoniem latu. PA ģenerāldirektors arī uzsvēra, ka 3% valstij piederošo LG akciju realizācija publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem nebūs iespējama. "Ja viens no koalīcijas partneriem uzstāj uz lēmuma nepieņemšanu, valdībai nav iespēju pieņemt pozitīvu lēmumu. "Latvijas ceļš" ir viennozīmīgi definējis - akciju pārdošana par privatizācijas sertifikātiem LG gadījumā nav iespējama," paskaidroja Naglis. PA ģenerāldirektors prognozēja, ka diskusijas par tālāko valstij piederošo 3% LG akciju likteni turpināsies, taču sertifikātu īpašniekiem neizmantotos vērtspapīrus LG valstij atlikušo akciju privatizācijā izmantot nebūs iespēju. Lakučs lūdz ierosināt krimināllietu Lauku Avīze. Privatizācijas aģentūras padomes loceklis Normunds Lakučs vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot ierosināt krimināllietu par PA finansiālo darbību 1994. - 1999. gadā. Lakučs iepazinies ar publikācijām masu informācijas līdzekļos, kuros atreferēts Valsts kontroles atzinums par PA finansiālo darbību 1994. - 1999. gadā. Lakučs uzskata, ka publikācijās norādītajos gadījumos, kuros PA neracionāli un prettiesiski rīkojusies ar finansu līdzekļiem, saskatāmas nozieguma pazīmes. Saistībā ar šo iesniegumu prokuratūra veiks pārbaudi. Baltijas zeme iegūst vērtību Diena. Baltijas valstu tirgus ekonomikai uzņemot apgriezienus, mainoties konjunktūrai un reālākām kļūstot cerībām par iestāšanos Eiropas Savienībā un nonākšanu tās biznesa telpā, vērtību gūst un arvien pieaudzē visa pamatu pamats - zeme. Apzinoties, ka nekustamajam īpašumam ir ļoti liela loma gan valsts ekonomikas, gan privātā biznesa attīstībā, šķiet, jau garām ir laiks, kad ar pesimismu varēja teikt: "Zemei nav nekādas vērtības!" Raugoties tuvākajā nākotnē, kā to iezīmē valsts ekonomiskās attīstības stratēģija 10-20 gadu perspektīvā, domājams, tas attieksies uz visu valsts teritoriju. Tiesa, jāņem vērā, ka zemes cenas milzīgās atšķirības pilsētās, ekonomiski attīstos reģionos un attālos nostūros pastāvēs vienmēr. Ir saprotams, ka zeme ārpus ekonomiski aktīvas vides allaž būs lētāka - tā tas ir visā pasaulē. Tomēr zinātāji mēdz norādīt, ka kopumā zemes cenas kāps visās trijās Baltijas valstīs. Ja vien vajadzība nespiež, patlaban arī nebūtu īstais laiks izpārdot zemes platības tiem, kam tās pieder, - cena nākotnē noteikti celšoties. Lielākā vērtē lauku apvidos visās trīs Baltijas valstīs tagad ir mežu zeme. Saprotams, ka vislabākās cenas ir tiem mežu masīviem, kuros ir vērtīga koksne un iespējama ciršana. Kopumā starp visiem četriem Latvijas novadiem un arī visu trīs valstu reģioniem vislētākā cena pērn bijusi vienam hektāram zemes Latgalē - tur tā veidojusi tikai 143 eiro. Salīdzinājumam, piemēram, Zemgalē viens hektārs maksājis aptuveni 464 eiro. Pārskata sadaļa par Latviju ļauj spriest, ka vidēji lauksaimnieciskās zemes cena pērn tomēr mazinājusies un, ja 1999.gadā šādas zemes vidējā cena darījumos bijusi 265 eiro, tad pērn - 245 eiro par hektāru. Vidējā zemes platība darījumos bijusi salīdzinoši neliela - 20 hektāru. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksa valstī svārstījusies no 3,5 līdz pat 35 eiro par hektāru. Pavisam cita cenu aina veidojas mežu zemes cenām. Proti, vidēji rēķinot, meži ir vismaz 2-2,5 reizes dārgāki nekā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Šī tendence ir raksturīga visām trim valstīm, un lielās cenu atšķirības, protams, skaidrojamas ar koksnes vērtību uz šīm zemēm. Cenu nosaka arī piebraucamo ceļu kvalitāte, attālums līdz kokapstrādes uzņēmumiem un eksporta kokmateriālu iepirkšanas vietām. Ar mežu platībām bagātajā Latgalē viena hektāra vidējā cena pērn bijusi 625 eiro, kas ir pat 4,3 reizes lielāka nekā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cena. Visvairāk par mežaudzēm maksāts Vidzemē - 786 eiro par hektāru. Zemes cenas visu trīs valstu galvaspilsētās ir nesalīdzināmi augstākas. Rīgā zemes cena individuālai apbūvei var svārstīties no 1,5 līdz pat 54 eiro par kvadrātmetru. Vismazāk politika interesē jauniešus NRA. Vismazāk par politiskajiem notikumiem interesējas jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, liecina SKDS jūnijā veiktā aptauja. 15,2% jauniešu par politiku neinteresējas nemaz, un tas ir divas reizes vairāk, nekā neieinteresētības līmenis visās vecuma grupās kopā. Tikai 16,4% jauniešu līdz 24 gadu vecumam pastāvīgi seko līdzi ziņām par politiskajiem notikumiem Latvijā, bet reizēm tām seko 62,9 procenti. Jauniešu vidū raksturīga arī vislielākā neizlēmība - savu viedokli grūti pateikt bija 5,5% respondentu. Pēdējā laikā vērojama interesanta tendence - par ārzemju politiskajām aktualitātēm interesējas gandrīz tikpat daudz cilvēku kā par nacionālajiem politiskajiem notikumiem (attiecīgi 86,3% un 88,2%). Tas liecina par vienlīdzīgu intereses trūkumu gan par nacionālo, gan ārvalstu politiku (attiecīgi 9,8% un 10,4%). Vislielāko interesi par politiskajiem notikumiem Latvijā izrāda cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem (vairāk nekā 90%). Šajā vecuma grupā ir arī vismazāk tādu cilvēku, kas par politiku neinteresējas vispār, - 4,7 procenti. Vecumā no 35 līdz 44 gadiem par politiku interesējas 90,5% aptaujāto. Līdzīgas tendences vecuma grupās saistās arī ar interesi par politiskajiem notikumiem ārvalstīs. Kopumā par politiskajiem notikumiem Latvijā pastāvīgi interesējas 33,1%, bet reizēm - 55,1% respondentu. Salīdzinājumam - ārvalstu politiskajām aktualitātēm pastāvīgi līdzi seko 28,7%, bet reizēm - 57,6% respondentu. Aptauja veikta no 8. līdz 14. jūnijam. Tika aptaujāti 1047 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Puse iedzīvotāju neatbalsta izvairīšanos no nodokļiem LETA. Vairāk nekā puse jeb 52,7% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav attaisnojama daļēja nodokļu nemaksāšana, liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra "SKDS" jūnijā veiktās aptaujas rezultāti. 37,6% respondentu piekrituši, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir attaisnojama daļēja nodokļu nemaksāšana, bet 9,6% nezināja atbildi uz šo jautājumu. Pilnībā apgalvojumam, ka pašreizējā ekonomiskā situācijā ir attaisnojama daļēja nodokļu nemaksāšana, nav piekrituši 26,7% respondentu, daļēji nepiekrīt 26%, pilnībā atbalstījuši šo apgalvojumu 13% iedzīvotāju, drīzāk atbalstījuši - 24,7%. Aptaujas rezultāti liecina, ka pašreizējā ekonomiskā situācijā daļēju nodokļu nemaksāšanu vairāk atbalsta gados jaunāki respondenti - ja vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem šim apgalvojumam piekrituši 47,3% respondenti, tad vecumā virs 55 gadiem - 28,6% respondenti. Atbalstu daļējai nodokļu nemaksāšanai pašreizējā ekonomiskajā situācijā ietekmējis arī iedzīvotāju ienākumu līmenis. Ar vidējo ienākumu vienam ģimenes loceklim mēnesī Ls 42 apmērā apgalvojumam, ka pašreizējā ekonomiskā situācijā ir attaisnojama daļēja nodokļu nemaksāšana, piekrituši 36,2% respondentu, bet ar vidējo ienākumu vienam ģimenes loceklim mēnesī virs Ls 127 - 59,2% aptaujāto. Premjers noraida slēgtas lēmumu pieņemšanas esamību Diena. Politiķu un politisko procesu vērotāju viedoklis par sabiedrības iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā un to atbilstību tautas interesēm ir krasi atšķirīgs, trešdien pierādīja asā diskusija Sorosa fonda-Latvija rīkotajā otrajā sabiedriskās politikas forumā. Foruma mērķis bija politiķu, valsts pārvaldes darbinieku, žurnālistu, nevalstisko organizāciju un citu organizāciju lokā izraisīt plašāku diskusiju par politiskā procesa kvalitāti, ko analizē ANO Attīstības programmas šā gada pārskats par tautas attīstību. Pētījumā, kas tapis, aptaujājot 1000 iedzīvotāju un vairākus simtus politisko procesu dalībnieku, norādīts, ka nereti svarīgus jautājumus izlemj biznesa grupējumu vadītāji kopā ar politiskajiem līderiem un tā sauktajiem pelēkajiem kardināliem, turklāt noslēgtībā visbiežāk tiek lemts par ļoti būtiskiem ekonomiskiem jautājumiem, kas skar privatizāciju un uzņēmējdarbības vidi. A.Bērziņš norādīja, ka ir nepareizi paļauties uz iedzīvotāju ierasti kritisko viedokli par valstī notiekošo un neatsaukties uz zinātniskiem darbiem, un neatspoguļot kopējās attīstības tendences. Premjers arī noraidīja pārskatā pausto, ka noslēgtības stilu palīdz uzturēt tādi ārpusparlamenta veidojumi kā koalīcijas padomes, uzsverot, ka tā ļauj izzināt partiju viedokļus, bet tajā netiek pieņemts neviens lēmums. Žurnālisti gan ne reizi vien pārliecinājušies, ka koalīcijas padomēs nereti tiek pieņemtas būtiskas vienošanās, un ir reizes, kad tās krasi atšķiras no valdībā lemtā. To, ka padomē var lemt gandrīz par jebkuru jautājumu, kam vēlāk jāatspoguļojas parlamenta balsojumā, faktiski paredz arī koalīcijas līgums. Pārskatu gatavoja vairāki Latvijas sociologi, politologi un citu nozaru speciālisti. Pārskata galvenais redaktors Tālis Tisenkopfs uzsvēra, ka autori centušies izcelt arī pozitīvās tendences, un norādīja uz būtisku secinājumu, ka Latvijā ir iespējams izveidot aktīvu un atbildīgu demokrātiju. Taču, pēc viņa teiktā, vēlētāji nevar būt atbildīgi politiķu vietā un sabiedrībai ir tiesības prasīt godīgu lēmumu pieņemšanu nekavējoties. Viņš ar gandarījumu uzsvēra atklātību, ar kādu uzrunātie politiķi runājuši par trūkumiem politiskajos procesos. Lielākās diskusijas un klātesošo replikas par demagoģiju izraisīja ekspremjera Andra Šķēles bijušais padomnieks Mārcis Bendiks, debatēs par lēmumu pieņemšanu atklāti paziņodams, ka neredz nekā slikta, ja cilvēks par savu naudu nopērk ietekmi, kā arī asi kritizēdams Sabiedrības par atklātību Delna pieaicināšanu valdības sēdē, lai gan nevienās vēlēšanās tai tādas tiesības tauta neesot devusi. Vara ir naudai, ne tautai LETA. Pašreizējā situācijā Latvijā vara ir biznesa grupējumiem, naudai ir vara un nevis tautai, intervijā sabiedriskās politikas portālam "www.politika.lv" atzinusi Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane. Viņa pauž personīgo viedokli, ka liela daļa tautas neko daudz nezina par tiem cilvēkiem, kurus tā ievēl. "Uzķeras uz reklāmas āķa un izvēlas tos cilvēkus, kuriem, viņuprāt, varētu uzticēties," norāda kancelejas vadītāja, atzīstot, ka tikai neliela daļa iedzīvotāju mērķtiecīgi iesaistās politikas veidošanā, bet liela daļa "vēl pieņēmumus". Tai pat laikā Veismane intervijā uzsver, ka tiek darīts viss, lai likumprojekti līdzētu cilvēkiem, nevis biznesmeņiem vai kādai politiķu grupai. Pensiju reforma, veselības aprūpes un izglītības reformas ir domātas cilvēkiem, taču labo ieceru mērķauditorija tās neizprot. "Iemesls gluži vienkāršs - profesionālis neprot izteikties cilvēkiem saprotamā veidā un valodā. Tāpēc var veidoties situācija, ka ļoti labi iecerēta lieta līdz cilvēkam nenonāk, jo viņš neprot to paņemt," skaidro iestādes vadītāja. "Ja cilvēki saprastu, kā notiek lēmumu pieņemšanas process, domāju, ka daudz vairāk būtu apmierinātu nekā nepamierinātu cilvēku," uzsver Veismane, lēmumu pieņemšanas shēmu skaidrojot ar medmāsu algu problēmu risināšanas piemēru - valdība medicīnas darbinieku iniciatīvu atbalstīja, finansējumu piešķīra, taču reāls lēmums par atalgojuma paaugstināšanu bija jāpieņem katras slimnīcas direktoram un tas kavējas. Valsts kancelejas direktore arī aicina pārvērtēt padomju principu "valsts ir uzņēmusies par mani atbildību un valstij man ir jādod viss" un iespaidot lēmumu pieņemšanu valdībā. Visi tiesisko aktu projekti ir pieejami sabiedrībai krietni pirms to izskatīšanas atbildīgajās institūcijās, atgādina Veismane. "Cilvēkiem ir visas iespējas to ietekmēt. Viņš var sūtīt uz mūsu mājas lapu ["www.mk.gov.lv"] savus ieteikumus, bet tā nenotiek," atzīst ierēdne. Valsts kancelejas direktore informē, ka komunikācijas procesa uzlabošanai tiek veidots valdības interneta portāls. Katram likumdošanas aktam būs pievienoti komentāri, "turklāt tādā valodā, lai cilvēki to saprastu". Pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni ASV un Kanadas latviešiem Lauku Avīze. Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga otrdien pasniedza Triju Zvaigžņu ordeņus Solveigai Miezītei, Līgai Rupertei un Zigurdam Miezītim. Solveiga Miezīte ir Toronto universitātes profesore, kura devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Universitātes psiholoģijas zinātnes studiju atjaunošanā un zinātniskās pētniecības attīstībā Latvijā. S. Miezīte ir arī viena no 3x3 nometņu kustības aizsācējām Latvijā, aktīva Pasaules latviešu un zinātnieku kongresa skolotāju konferenču organizētāja. L. Ruperte īpaši nozīmīgu darbu veikusi latviešu nometņu rīkošanā trimdā, kā arī 3x3 nometņu iedibināšanā Latvijā, vienojot dažādas paaudzes cilvēkus. Savukārt Z. Miezītis aktīvi piedalījies dažādu psiholoģijas konferenču rīkošanā, labi pazīstama Miezīša kā horeografa līdzdalība dziesmu svētkos gan Latvijā, gan Ziemeļamerikā. Miris Helmars Rudzītis LETA. Šā gada 12.jūlijā savā mājā ASV, Atlantas piepilsētā Rosvelā, Džordžijas štatā, 98 gadu vecumā miris latviešu grāmatizdevējs un izcilais trimdas darbinieks Helmars Rudzītis. Par to ziņo latviešu laikraksts Amerikā "Laiks", kuru Rudzītis savā laikā dibinājis. 1926.gadā Rudzītis nodibināja apgādu "Grāmatu Draugs". Kopš 1928.gada "Grāmatu Draugam" Rīgā bija sava spiestuve ar modernu iekārtu. 30.gados Rudzītis izveidojis modernāko skaņuplašu rūpnīcu Baltijas valstīs ar nosaukumu "Bellacord Electro". "Grāmatu Drauga" un "Bellacord Electro" darbību pārtrauca komunistu okupācijas gads. Līdz 1944.gadam "Grāmatu Draugs" bija izdevis apmēram 1500 grāmatu latviešu valodā. Aivaram Ruņģim aizejot NRA. No Kalamazū (ASV), kur jau pusgadsimtu dzīvo kāda darbīga latviešu ģimene, pienākusi sēru vēsts: piektdien, 20. jūlijā, pie savas mīļās Valijas aizgājis Aivars Ruņģis. Šaisaulē paliek trīs viņu bērni, nu jau katrs sevi dzīvē apliecinājušie Sniedze, Raitis un Austris. Un paliek daudz kas vairāk nekā vienas dzimtas mīļuma tēls. Vaives pagastā 1925. gadā dzimušais Aivars Ruņģis beidzis Cēsu valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāziju. Visu mūžu, kurā bija arī leģionāra gaitas, bēgļu nometnes Lībekā un Eitinā, viņš palika uzticīgs savam publicista, literāta, tautas godaprāta vērtētāja aicinājumam. Viņa grāmatu, brošūru un referātu kopojumu klāsts vien ir iespaidīgs: no romāna Vai, bāliņi, tālu jāsi(1963) līdz apjomīgajam atmiņu stāstam Uz tām prūšu robežām(2000. gada decembris) par kara dienās Rietumprūsijā pieredzēto. Paralēli tam A. Ruņģis bijis rosīgs trimdas kultūras dzīvē, jo īpaši pirmajā posmā pēc ieceļošanas Amerikā. Viņš kopā ar Valteru Nollendorfu stāv pie žurnāla Jaunā Gaita šūpuļa, ir tās redaktors līdz 1959. gadam, rediģē bērnu žurnālu Mazputniņš. Tas viss ir viņa sirdsdarbs, jo dienišķā maize jāpelna ar tehniskām rakstu zīmēm auto rūpniecībā. A. Ruņģis pamatoti uzskatāms par vienu no aktīvākajiem latviešu trimdas publicistiem, kas jau no trešās atmodas pirmsākumiem vērīgi sekojis Latvijā notiekošajam. A. Ruņģis nav bijis ne ulmanists, ne aizdomu pilns pret cilvēkiem, kuriem svēta bija maize no mājām, ne eiforisks integrētājs van der Stūla garā. Drīzāk skalpeliski griezīga, nevis lēti samiernieciska ir pamatnots viņa miniatūrām Krievi kaimiņos (1995). Latvijā datorvīrusa epidēmija NRA. Jau vairākas dienas Latvijā izplatās bīstams datorvīruss I Worm.Sircam, kas jau izpostījis daudzu uzņēmumu failus un apakšdirektorijas Windows direktorijā. I Worm.Sircam pēc savām destruktīvajām īpašībām ir līdzīgs I-Worm.Magistr, kas ilgu laiku tika uzskatīts par bīstamāko datorvīrusu. Jaunais vīruss izplatās divas reizes ātrāk, informēja SIA Datoru drošības tehnoloģijas mārketinga direktors Valdis Šķesteris. 23. jūlijā I Worm.Sircam piecas reizes pārsniedza iepriekšējos rekordus, bet jau nākamajā dienā inficēto failu bija desmit reižu vairāk kā I-Worm.Magistr. SIA Datoru drošības tehnoloģijas otrdien vien ir pārtvērusi 1000 inficētu e-pasta vēstuļu, taču, tā kā ar to nodarbojas arī citi uzņēmumi, šis skaits noteikti esot lielāks. I Worm.Sircam izplatās pa e-pasta vēstulei pievienotajiem failiem un var radīt tādus bojājumus visos failos un apakšdirektorijās Windows vidē, ka programma pēc tam jāinstalē no jauna. Pēc tam vīruss var izplatīties lokālajos tīklos un radīt defektus arī citos datoros. V. Šķesteris gan uzsvēra, ka pašreiz uzņēmējiem lielākās problēmas rada nevis tas, ka sabojājas programmatūra, bet tas, ka izplatās konfidenciāli faili. Bīstamais vīruss, iekļuvis datorā, sameklē kādu Word vai Excel failu un pēc tam to pārsūta tālāk citām e-pasta adresēm. I Worm.Sircam nešķiro, vai dokuments ir konfidenciāls vai ne, tāpēc bieži gadās, ka slēptā informācija nonāk atklātībā. Par citām šā vīrusa destruktīvajām īpašībām precīza informācija vēl nav apkopota, taču tādas noteikti vēl atklāsies, stāstīja V. Šķesteris. Pašlaik 117 uzņēmumos ir konstatēti I Worm.Sircam radīti bojājumi programmās, un V. Šķesteris uzskata, ka nu jau var runāt par datorvīrusa epidēmiju. Mazirbē lībiešu nometne Rīgas Balss. Līdz 4. augustam Mazirbē notiek bērnu un jauniešu vasaras nometne, kurā mazajiem un pieaugušajiem lībiešiem būs iespēja apgūt un dziļāk iepazīties ar savas tautas valodu, tradīcijām un paražām. Nometnē jaunieši un bērni katru dienu mācīsies valodu, lībiešu tautasdziesmas, apgūs dažādus seno lībiešu nodarbošanās veidus. Jūrmalnieki svin svētkus NRA. Šosvētdien Jūrmalā notika Jomas ielas svētki, kuros jūrmalnieki beidzot varēja apzināties savu piederību šai pilsētai - galu galā Jūrmala taču nav tikai vienkārši kūrorts. Svētki iesākās jau dienas vidū ar jahtas Amata atdzimšanu pie Majoru stacijas. Šī jahta būvēta 1909. gadā. Iespējams, rīdzinieki to vēl skatīs pilsētas 800 gadu jubilejas svinību laikā. No Dzintariem līdz Majoriem notika starptautiskais smilšu skulptūru festivāls Baltijas zelta smiltis 2001. Pludmalē bija skatāmas aptuveni 30 smilšu skulptūras. Kā pastāstīja skulptori, nekādas dižās naudas balvas par uzvaru konkursā neesot solītas - tikai kastīte alus. Bet tas jau šajā karstumā neesot tas mazākais, atzina mākslinieki. Latvāņu iznīdēšanas līdzeklis jau atrasts LETA. Zemkopības ministrija ir izsludinājusi konkursu par latvāņu izplatības ierobežošanu Latvijā. Konkursa mērķis ir apzināt optimālo paņēmienu un metožu kopumu latvāņu izplatības ierobežošanai. Līdz 6.augustam zinātniski pētnieciskās iestādes, zinātnieki, lauksaimnieki - praktiķi un citi interesenti var pieteikties konkursam, lai vēlāk izstrādātu priekšlikumus, par efektīvāko cīņas metodi pret latvāņiem. Galveno iesniegto darbu vērtēšanas kritēriji ir agroekoloģiskā efektivitāte, ekonomiskā efektivitāte un atbilstība vides aizsardzības prasībām. Trīs labāko konkursa darbu autori saņems balvas. Latvāņi nav neiznīdējami, ja vien šim mērķiem netiek lietoti specifiski ķīmiskie preparāti, kurus izstrādājuši Latvijas zinātnieki, apgalvo lauksaimniecības zinātņu doktors Ivars Holms. No 1998. līdz 1999.gadam Holms kopā ar lauksaimniecības zinātņu doktoru Jāni Paegli strādājuši pie efektīvākās latvāņu izskaušanas metodes. Tajās vietās, kuru apstrādei tika lietots herbicīdu šķīdums, kādu laiku neauga nekas, jo visi augi tiki iznīcināti, bet pēc tam auga tikai zāle, stāstīja Holms. Izmēģinājumus lauksaimniecības doktori veica Priekuļu un Vaives pagastos, un finansējumu tam deva Priekuļu pagasta padome. "Herbicīdi nebija tik dārgi kā nepieciešamās palīgierīces - aizsargtērpi, miglotāji un citas lietas, kas kopumā veidoja "pasakainas summas"," teica Holms. Viņš nevēlējās atklāt herbicīda sastāvdaļas, norādot, ka ķīmiskajā preparāta ir ieguldīts pārāk daudz laika un naudas, lai to publiskotu. Latvāņu pētnieks arī norādīja, ka nekādā gadījumā nepiedalīšoties Zemkopības ministrijas izsludinātājā konkursā par latvāņu izplatības ierobežošanu Latvijā, jo viņš "ir izteicis neuzticību valsts pārvaldei" un ir pārliecināts, ka valsts savlaicīgi nenorēķināsies par latvāņu izplatības ierobežošanai veiktajiem pasākumiem. Santo Versače atzinīgi vērtē Latvijas modi NRA. Dažas dienas Rīgā neoficiālā vizītē uzturējās pasaulslavenās modes dizaina korporācijas Versace vadītājs, traģiski bojā gājušā modes magnāta Džanni Versače vecākais brālis Santo Versače. S. Versače Rīgā atradās veikala Palazzo Italia aizgādībā un piedalījās vairākos Latvijas biznesmeņu rīkotajos pasākumos. Pirms četriem gadiem, pēc Dž. Versače nāves, uzņēmumu pārņēma viņa vecākais brālis Santo un māsa Donatella, kura ir modes nama galvenā dizainere. "Manuprāt, Latvija sasniegusi pietiekami augstu līmeni, lai šeit parādītos tāds pats modes preču klāsts kā Milānā. Esmu pārliecinājies, ka šeit būtu lietderīgi modes dizaina produkciju piedāvāt tikpat aktuālu kā citās modes avangarda pilsētās," preses konferencē teica S. Versače. Eltona Džona priekšnesums iekaroja skatītāju sirdis DELFI. Sestdien Skonto stadionā sers Eltons Džons sniedza brīnišķīgu muzikālu priekšnesumu, iekarojot koncerta apmeklētāju sirdis. Pasaules mūzikas leģendas virtuozā klavierspēle un dziesmu izpildījums Latvijā ilga 2,5 stundas, pulcējot vairāk kā 17 tūkstošus cilvēku, informēja koncerta aģentūras BDG Latvija sabiedrisko attiecību menedžere Liliāna Ozoliņa. Koncerta apmeklētāji, par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un negaidītajam lietum, bija aizrāvušies ar mākslinieka lielisko skatuves improvizāciju - dziedāja, aplaudēja un juta līdz. Hīta "Crocodile Rock" laikā lielākā daļa koncertu apmeklētāju piecēlās no savām sēdvietām, lai dziedātu un dejotu līdzi mākslinieka aizraujošo un sirsnīgo dziesmu izpildījumam. Tostarp, dažiem no skatītājiem izdevās iegūt mākslinieka autogrāfu. Nākamais koncertaģentūras FBI projekts - grupas "Depeche Mode" koncerts 29. augustā. Liels karstums un neviena pati lietus pilīte. Tā vien liekas, ka pagā- jušajā nedēļā būs nolijusi, ja ne mē- neša, tad šīs nedēļas norma gan. Šur tur pamalē ducina pērkons un arī mazliet zibe- ņo, bet lietus nelīst - Rīgai tas iet garām... Tā kā lietus nav lijis, tad gaiss nav mitrs un karstums nav tik nogurdinošs kā pāgājušajā nedēļā. Un tas noteikti nespēj nomākt to sajūtu un noskaņu, kāda mīt mūsos un visā pilsētā, sagaidot Rīgas 800-gadei veltītos Dziesmu un Deju svētkus !!! Anda