K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 205: 2001. g. 28. jūlijs - 3. augusts Svētkos izdzied mīlestību Rīgai NRA, Diena. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs piektdien 27. jūlijā rīkoja pieņemšanu Dziesmu svētku viesiem no ārvalstīm, bet tikmēr svētki ritēja gan Vecrīgā, gan Kronvalda parkā, gan Skonto stadionā. Baudīt unikālo latviešu kultūru un dibināt sakarus ar Rīgu un rīdziniekiem bija ieradušies pārstāvji no Ķīnas, Austrālijas, Igaunijas, Polijas, Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Lietuvas, Vācijas. Kultūras cienītāji pie Kongresu nama varēja priecāties par lietišķās mākslas meistaru darinājumiem un vērot amatu demonstrējumus. Mākslinieki tirgoja gan tradicionālos klūdziņu pinumus, gan māla svilpītes, gan apgleznotu zīdu, gan arī senās latvju rotas. Izstāžu centrā Ķīpsalā bija 5. starptautiskā bērnu un jauniešu mākslas izstāde, Doma laukumā un Vērmanes dārzā skanēja viesu kolektīvu koncerti. Sestdienas vakarā Skonto stadionā deju lieluzvedumā piedalījās vairāk nekā 200 labāko tautas deju ansambļu no visas Latvijas. Dziesmotā gājienā svētdien simboliskā lokā pa Rīgu no Doma laukuma, gar Brīvības pieminekli, Ministru kabinetu un Rīgas domi līdz Rīgas pilij devās vairāk nekā 20 tūkstoši Dziesmu un deju svētku Rīgai 800 dalībnieki. Gājienam piebiedrojās un to sveica Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Ministru prezidents Andris Bērziņš, Rīgas mērs Gundars Bojārs un citas amatpersonas. Kopīgo prieku ne nieka nemazināja tas, ka sveicēju ielās bija krietni mazāk par svētku dalībniekiem. Vakarā visi Rīgu "izstaigāja" vēlreiz, svētku noslēgumkoncertā Mežaparka estrādē gan uz skatuves, gan klausītāju rindās izdziedot mūsu galvaspilsētas likteņstāstus īpaši veidotā dziesmu un vizuālo tēlu ceļā, kas veda uz Mūžīgo Rīgu — caur pilsētas jubilejai komponēto Mārtiņa Brauna Sapni par Rīgu uz vienotību J.Vītola Gaismas pilī un tautas dziesmā Pūt, vējiņi! Širaks bārsta solījumus NRA. Francija labvēlīgi izturas pret Latvijas un pārējo Baltijas valstu centieniem iestāties NATO, taču noteicošā loma Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanā būs ASV, vizītes laikā Rīgā sestdien paziņoja Francijas prezidents Žaks Širaks. Viņš apliecināja arī Francijas ieinteresētību iespējami ātrākā Eiropas Savienības paplašināšanā, atzīstot, ka Latvijai, turpinot sākto progresu, ir iespējas piedalīties 2004. gadā paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. "Katrai valstij ir brīvas tiesības izvēlēties alianses, kurās tā vēlas iestāties. Francija var pavadīt Baltijas valstu vēlmi integrēties NATO nākamajā sammitā Prāgā, kur tiks apspriesta šī problēma," sacīja Ž. Širaks. Viņš uzsvēra, ka NATO paplašināšanai nav jārada jaunas lūzuma līnijas nākotnes Eiropā un ka jāizvēlas tādi alianses paplašināšanas instrumenti, lai Baltijas valstu izvēles dēļ neviens netiktu apdraudēts. Bez ES un NATO paplašināšanās jautājumiem abi prezidenti apsprieduši arī veiksmīgo sadarbību kultūrā, un V. Vīķe-Freiberga informējusi Ž. Širaku, ka 2004.– 2005. gadā Latvija Francijā vēlas rīkot kultūras sezonu, sacīja prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs. Prezidentu līmenī tika apspriests, pēc Ž. Širaka teiktā, vienīgais strīdus jautājums starp abām valstīm, proti, par Latvijai pirms Otrā pasaules kara Parīzē, Pronī ielā 8, piederējušo vēstniecības ēku, kurā pašlaik atrodas Krievijas pārstāvniecība UNESCO. Vizītes laikā Lietuvā Ž. Širaks paziņoja, ka problēma par Baltijas valstu vēstniecību ēkām uzskatāma par atrisinātu. Jānis Naglis uzstājas "Delfos" DELFI. “Nedomāju, ka Privatizācijas aģentūras (PA) padomes locekļu balsojumu par 3% akciju pārdošanu par sertifikātiem var saistīt ar Šķēles un Lemberga vienošanos,” pavēstīja PA ģenerāldirektors Jānis Naglis, atbildot uz DELFI internetkonferencē saņemto lūgumu komentēt laikrakstā “Diena” izskanējušo viedokli, ka notikumi ap LG akciju privatizāciju norāda uz tā saukto “oligarhu vienošanos”. Ja Šķēle un Lembergs būtu vienojušies par “Latvijas gāzes” (LG) akciju iegādi, tad Ventspils uzņēmumi nebūtu piedalījušies akciju pirkšanā par naudu un nebūtu nopirkuši pēdējā izsolē aptuveni 200 000 akciju par cenu 12.51 Ls,” skaidroja Naglis. DELFI konferencē “Kā privatizēt LG atbilstoši sabiedrības interesēm?” Naglim nācās atbildēt uz visai kritiskiem portāla apmeklētāju jautājumiem, kas liecināja, ka pašlaik Latvijas sabiedrība aizdomīgi lūkojas uz kompānijas “Itera” vēlmi iegūt lielāku kontroli pār LG. Atbildot uz jautājumu, vai gāzes piegādātāju “Iteras” un “Gazprom” kontrole uzņēmumā nenovedīs pie situācijas, kad LG nāksies iepirkt gāzi par paaugstinātām cenām, Naglis mierināja, ka “LG tiek vadīta, atbilstoši starptautiskiem biznesa standartiem, peļņas griestus regulē gāzes tarifu padomes lēmumi, savukārt piegādāto gāzes cenu diktē mazuta cenas pasaules biržās.” Bez tam Naglis piebilda, ka akcionāru izmaiņas neesot par pamatu valdības apstiprinātajai gāzes tarifu maiņai, jo “tarifus mūsu valstī gāzei apstiprina tarifu regulēšanas padome”. Naglis skaidroja, ka “lēmumu pieņemšana LG akcionāru starpā pilnsapulcēs notiek atbilstoši akcionāru līgumam. Akcionāru līguma dalībnieki ir “Gazprom”, “Ruhrgas”, “E.ON.Energy” un Latvijas valsts. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai “Itera” palielina savu klātbūtni LG kā akcionārs, tā neietekmē lēmumu pieņemšanu svarīgākajos jautājumos - investīciju lēmumi, peļņas sadale un citi.” “Šādu lēmumu pieņemšana būs nākošos vēl 17 gadus, ja dalībnieki nepieņems lēmumu par akcionāru līgumu grozījumiem. Arī Latvijas valstij ar kaut vai 1 palikušo akciju būs iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pilnsapulcē tādā pašā mērā, kā citiem akcionāriem,” piebilda Naglis. Daži DELFI lasītāji pārmeta Naglim, ka piedāvāt daļu no atlikušajām valsts akcijām par sertifikātiem tomēr būtu bijis lietderīgāk. Naglis turpretī atbildēja, ka “nekādā ziņā nevarētu piekrist, ka ministru prezidenta Bērziņa pieņemtais lēmums par 3% akciju pārdošanu par privatizācijas sertifikātiem apturēšanu būtu kaitniecisks valsts interesēm.” Prognozējot akciju cenu nākošajā LG izsolē Rīgas Fondu biržā, Naglis teica, ka tā “būs starp 5.68 un 12.51 Ls par akciju” – tātad starp noteikto sākumcenu (pēdējo sešu mēnešu vidējo cenu biržā) un iepriekšējās izsoles “rekordcenu”. Uzņēmumus dibina mazāk Dienas bizness. 2001. gada pirmajā pusgadā Latvijā ir reģistrēti tikai 4005 jaundibināti uzņēmumi, kas ir par 186 uzņēmumiem jeb 4,5% mazāk nekā analogā periodā 2000.gadā, liecina LR Uzņēmumu reģistra (UR) apkopotā informācija. Šis ir vismazākais reģistrēto uzņēmumu skaits pēdējos gados. Tas tiek saistīts ar dažu uzņēmēju vēlēšanos sagaidīt jaunā Komerclikuma stāšanos spēkā, lai nebūtu jāveic vēlreizēja uzņēmuma statūtu un formas grozīšana. Jaundibināmo uzņēmumu reģistrāciju skaita samazināšanās liecina arī, ka vairums to cilvēku, kas vēlējušies uzsākt biznesu, to jau ir izdarījuši. UR galvenais notārs M. Gulbis tomēr norāda, ka ir arī vairāki faktori, kas Latvijā stimulē jaunu uzņēmumu dibināšanu. Kā vienu no pirmajiem M. Gulbis min valdības atbalstīto Mazo un vidējo uzņēmēju attīstības kreditēšanas projektu, kā arī perspektīvas uzņēmējiem saņemt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Joprojām jaunus uzņēmumus mēģina dibināt krāpnieki, jo tiek atklāti gadījumi, kad uzņēmumus vēlas reģistrēt ar mirušu cilvēku vai zagtām pasēm, kā arī ārvalstu personu pasēm, kuru īstumu pārbaudīt tikpat kā nav iespējams, secina UR galvenais valsts notārs. Partijiskā bezatbildība Dienas bizness. Latvija pirms astoņiem gadiem atjaunoja partijisko parlamenta vēlēšanu sistēmu. Tas notika laikā, kad partiju kā tādu faktiski Latvijā nebija, bet par partijām sevi dēvēja lielākas vai mazākas sazvērnieku grupas. Līdz ar to tīri vēsturiski Latvijas politiskajās partijās nav apvienojušies vienas šķiras vai ideoloģijas vadīti cilvēki, bet gan katras partijas biedrs izmanto partiju kā tramplīnu personīgai labklājībai. Tāpēc arī nevajag brīnīties, ka deputāti partiju piederību maina biežāk nekā čigāni zirgus, bet partiju pārstāvji dažādās padomēs uzšķauda uz valsts, valdības vai partijas politiku un vadās tikai no savām interesēm. Līdz ar to ir pilnīgi veltīga klaigāšana, ka ceļinieks Juris Lorencs vai kādas citas partijas biedrs, balsojot par ekonomiski šaubīgiem lēmumiem, nav ņēmis vērā savas partijas priekšsēdētāja un premjerministra formulētās valsts intereses, bet vadījies no savām personīgajām. Tāda nu mums tā partiju sistēma ir izveidojusies! Vēl pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām dažādi "politologi" tamborēja, ka visās pašvaldībās būtu jāvēl tikai pēc partiju sarakstiem, jo partijas esot atbildīgas par saviem biedriem. Patiesībā Latvijas deputāti līdz ar to noņem no saviem lēmumiem jebkādu atbildību - lai atbild abstraktā partija! Bet neviena partija līdz šim nav varējusi piespiest savus biedrus nobalsot pret lielo politiski-ekonomisko grupējumu interesēm. Pat tie, kas sevi dēvē par rubikiešiem, sociālistiem un kompartijas mantiniekiem, kā zaldāti ierindā nobalsos par sertifikātveidīgo privatizāciju vai astoņu miljonu lielām garantijām uzņēmumam ar 2000 Ls pamatkapitālu. Skandalozais Privatizācijas aģentūras padomes balsojums par Latvijas gāzes akciju privatizāciju par sertifikātiem ir kārtējā ilustrācija, kas pierāda, ka Latvijā nav politiskās partijas un to atbildība šo vārdu klasiskajā izpratnē un partijiskā vēlēšanu sistēma Latvijā faktiski ir cietusi fiasko. Varbūt ir vērts paņemt racionālākās idejas no J. Bojāra ierosinātā Satversmes grozījumu projekta un vismaz pusi Saeimas deputātu vēlēt nevis pēc partiju listēm, bet gan vienmandāta apgabalos, balstoties uz personīgu deputāta atbildību konkrētu vēlētāju priekšā. Šāda sistēma patiesībā nav nekas jauns - tamlīdzīga ir atzīta par efektīvāku gan Vācijā, gan Krievijā. Nesamērīgi dārgo kanāla pārbūvi turpinās NRA. Rīgas domes rīkotā izsole par tiesībām veikt pilsētas kanāla un kanālmalas apstādījumu otrās kārtas darbus izrādījusies tīri formāla – uzvarēja jau prognozētā firma SIA Skonto būve. Sākumā konkursa materiālus bija izņēmušas trīs firmas, taču konkursā nez kāpēc piedalījās tikai divas – vēl arī SIA BMGS. Abu konkursantu piedāvājumi bijuši aizdomīgi līdzīgi – piedāvājumu dokumentos pat kļūdas ir identiskas, taču Skonto būve piedāvājusi rekonstrukciju veikt 87 dienu laikā par 1 008 520 latiem, bet BMGS – 97 dienu laikā par 1 196 403 latiem. Ja ņem vērā, ka domes rīkotajā konkursā par tilta pār Buļļupi būvi uzvarēja līgumsabiedrība ar pilnu atbildību BMGS S, kas ir jau minēto firmu Skonto būve un BMGS šā gada 12. jūnijā dibinātā līgumsabiedrība, tad daudz kas ir nojaušams. Pilsētas budžetā kanāla un kanālmalas rekonstrukcijai atvēlēti 6 525 188 lati. Līdz šim jau iztērēti aptuveni 4,5 miljoni latu, vēl 54 045 lati piešķirti Rīgas dārziem un parkiem apzaļumošanas veikšanai līdz pilsētas 800 gadu jubilejai, bet tagad šim kanāla rēķinam klāt vēl var pieskaitīt minētos 1 008 520 latus, kas nepieciešami kanālmalas apzaļumošanai, elektrotīklu pārbūvei, apgaismojuma sistēmas modernizācijai, soliņu nomaiņai parkos utt. Lai gan kanāla tīrītājiem izdevies pat ietaupīt, prieka no tā maz. Kanāla tīrīšanai atvēlētie miljoni var arī izrādīties pilnīgi lieki – kanāla ūdeņus piesārņojošās caurules rekonstrukcijas gaitā tikai atklātas, bet ne noslēgtas (tas nav bijis paredzēts projektā), kanālā tiek sanestas kanālmalas nogāžu smiltis, tā caurtece nenodrošina pietiekamu ūdens plūsmu utt. Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme izteicās: zaļie nepieļaušot, ka nesodītas paliks tās amatpersonas, kas pieļāvušas šādu naudas šķērdēšanu – tiks veikta neatkarīgā ekspertīze, kuras rezultāti varētu pat būt par pamatu krimināllietas ierosināšanai. Arī Valsts kontrole tuvākajā laikā uzsāks revīziju par kanāla rekonstrukcijā tērēto līdzekļu izlietojumu. Izskata koncepciju par patvertņu būvi Rīgas Balss. Ministru kabinets otrdien izskatīja vērienīgu koncepciju par civilās aizsardzības aizsargbūvju (patvertņu) būvi un uzturēšanu, kas paredz šim nolūkam miljardiem latu lielus izdevumus. Plānu izstrādājušas Iekšlietu ministrijas struktūras, un tas paredz desmit gadu laikā savest kārtībā bumbu patvertnes un nodrošināt to uzturēšanu. Līdzekļus paredzēts iegūt ne tikai no valsts budžeta, bet arī no pašvaldībām un uzņēmējiem. Kādreizējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, tagad Rīgas domnieks no Tautas partijas Juris Dalbiņš "Rīgas Balsij" teica, ka šāda koncepcija ir nepieciešama, lai cilvēki mūsu zemē varētu justies droši. Tomēr to nevarēšot īstenot 10 gadu laikā. Jaunajā koncepcijā paredzēts, ka lielo jaunbūvju (lielveikalu, kultūras iestāžu, rūpniecības uzņēmumu u.c.) celtniekiem pieprasīs izbūvēt patvertnes vai tām piemērot pagrabtelpas - garāžas, noliktavas, komunikāciju telpas u.c. Tas būšot jādara ēku īpašniekiem par saviem līdzekļiem. Pašlaik Latvijā ir 384 patvertnes, no kurām 106 ir kritiskā stāvoklī. Vietu patvertnēs var rast tikai aptuveni 5% Latvijas iedzīvotāju, Rīgā - ap 9,2% iedzīvotāju. Aicina izvērtēt Gardas rīcību NRA. Sabiedrībā pazīstami cilvēki atklātā vēstulē Garda pret Latviju prasa partiju vadītājiem izteikt skaidru nostāju pret apgāda Viedas vadītāja Aivara Gardas provokācijām. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko pētījumu centra direktors Nils Muižnieks nosūtījis apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) vadītājam Mārim Grīnblatam, frakcijas priekšsēdētājam Ventam Balodim, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājam Jurim Bojāram un frakcijas priekšsēdētājam Egilam Baldzēnam atklātu vēstuli Garda pret Latviju, kurā aicina izteikt savu nosodošo attieksmi pret apgāda Vieda vadītāja Aivara Gardas provokācijām un šo partiju atsevišķu deputātu līdzdalību tajās. Kā norādīts vēstulē, A. Garda jau divas reizes rīkojis provokācijas, kas sekmē konfliktu sabiedrībā un nomelno Latvijas starptautisko tēlu. Vēstuli ir parakstījuši tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā N. Muižnieks, Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzevičs, sociologs Tālis Tisenkopfs, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, Rīgas Ebreju kopienas priekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs, Latvijas un Krievijas sadarbības asociācijas viceprezidents Dmitrijs Nikolajevs, Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta direktora vietas izpildītājs Mārtiņš Mits, vēstures doktors Leo Dribins un citi. Pēc vēstules autoru domām, pirmā provokācija bija skolēnu konkurss Par Latvijas atbrīvošanu no 700 000 kolonistiem. Vēlāk A. Garda sacerējumus izdeva grāmatā Nevienam mēs Latviju nedodam, kuras prezentāciju ar savu klātbūtni godināja arī divi TB/LNNK deputāti – Juris Vidiņš un Roberts Jurdžs. Divos sacerējumos ir lasāmi pirmskara Latvijas pērkonkrustiešu saukļi: "Nācija pāri visam! Cīņai sveiks!" un "Par latviešu Latviju cīņai sveiks!" Sacerējumos minēts arī par "asins tīrību" un par "nāciju un rasu bastardizāciju". Vēstules autori raksta, ka citur sacerējumos pavīdot primitīvi aizspriedumi pret krieviem, kas lasāmi tādās frāzēs kā "kropla krievu valoda, alkohols, destrukcija, sagandēta vide – neatņemami krievu pseidokultūras atribūti" un citās. Dažu sacerējumu autori arī raksta, ka "nav jābaidās izraisīt asumus un nelielus konfliktus starp tautām". Par otru provokāciju vēstules autori uzskata atklāto vēstuli, ko A. Garda un viņa domubiedri iesniedza Eiropas Savienības paplašināšanās komisāram Ginteram Ferhoigenam 20. jūlijā viņa vizītes laikā Rīgā. Vēstulē, ko parakstījis A. Garda, četras Latvijas Kultūras akadēmijas studentes un absolventes un arī LSDSP deputāts Jānis Leja, prasīts atbalstīt "Latvijas kolonistu repatriāciju" un sacīts, ka sabiedrības integrācija ir "noziegums pret cilvēci". Ja ātros tempos nenotikšot dekolonizācija, Latvijai draudot pilsoņu karš. Ministru prezidents Andris Bērziņš 20. jūlijā lūdza Satversmes aizsardzības biroju izvērtēt vēstulē minēto. 27. jūlijā tika pieņemts lēmums, ka krimināllieta netiks ierosināta nozieguma notikuma trūkuma dēļ. Bet A. Garda ir brīdināts, ka ar šādu darbību viņš var kaitēt valsts drošībai. Rīgas mērs Bojārs kļūst populārs BNS. Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga joprojām ir populārākā politiķe Latvijā, lai gan viņas reitings samazinājies. Otrais populārākais politiķis ir Latvijas Bankas prezidents Einars Repše, bet trešajā vietā no piektās pacēlies Rīgas mērs Gundars Bojārs. Viņš populārāko politiķu trijniekā iekļuvis pirmoreiz. Par to liecina SKDS jūlijā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Prezidentes reitings jūlijā bija 59 punkti, kas ir 3,8 punkti mazāk nekā mēnesi iepriekš, Repšes reitings krities par 7,9 punktiem un ir 37 punkti, savukārt Rīgas mēra reitings audzis par 3,2 punktiem un ir 14,3 punkti. Mērs arī apsteidzis savu tēvu, sociāldemokrātu līderi Juri Bojāru, kura reitings ir 13,3. Augsts reitings ir arī jaunās frakcijas līderei Ingrīdai Ūdrei (9,5), lai gan tas krities par 2 punktiem. Viņai seko "Latvijas ceļa" frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane (8,9)(+ 4,6 punkti), kas samainījusies vietām ar Saeimas priekšsēdētāja biedru Romualdu Ražuku, kura reitings julijā ir 5,5 (-1,2), viņam seko Jaunās kristīgās partijas līderis mācītājs Guntis Dišlers (4,9) (+ 5,4). Populārāko politiķu desmitnieku noslēdz "tēvzemietis" Vents Balodis, kura reitings ir 4,4 (+ 0,2). Latvijas vēstures skolotāji tiekas ikgadējā seminārā Izglītība un Kultūra. Jau vairākus gadus Latvijas vēstures skolotāji augustā pulcējas kopā, lai vasaras dienu ietvaros tiktos pirms jaunā mācību gada vairāku dienu seminārā. Šogad desmitiem skolotāju dosies uz Smilteni, lai no 6. līdz 8. augustam strādātu pie savas profesionālās kvalifikācijas celšanas. Pasākums būs ar starptautisku rezonansi, jo viesosies Eiropas vēstures skolotāju asociācijas prezidente Sue Benetta, A. Wrenn no Anglijas, E. Bakonis no Lietuvas, K. Bitjugovs no Krievijas, J. Pekka - Lehtonens no Somijas. Semināros varēs klausīties par to, kā Somijā māca Pilsoņkara vēsturi, kāda šobrīd Krievijā ir politiskā situācija, kā mācīt Otrā pasaules kara izcelšanās vēsturi. Mācību grāmatu izdevēji Raka un Zvaigzne ABC solījusi atvest jaunāko grāmatu klāstu. Paredzēts spriest arī par olimpiādi vēsturē, par skolēnu zinātniskajiem lasījumiem, par eksāmena un ieskaites pārbaudes darbiem vēsturē. Jaunieši domās ceļ jauno Latviju NRA. Vairāku sabiedrisko organizāciju, arī Latvijas un Austrālijas biedrības rīkotajiem vasaras lasījumiem Jaunais latvietis – jaunajai Latvijai savus darbus bija pieteikuši vairāk nekā 40 jauniešu no visas Latvijas. Skolēni zinātniskajos darbos gan pētījuši mūsu valsts vēsturi un attīstību, gan arī izsekojuši savas dzimtas lomai Latvijas kultūrā. Ideja par šādiem priekšlasījumiem radusies Austrālijas Latviešu biedrības vadītājam Ilgvaram Cīrulim, lai dziesmu svētku laikā, kad Latvijā uzturas arī daudz trimdas tautiešu, parādītu, ka jaunatni interesē arī vēsture, kultūra, ka viņi pētī iespējamās problēmas nākotnē, ka viņi būs tie, kas nākotnē vadīs Latviju. Siguldas valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Aelita Upīte vēstures skolotājas Ineses Bergas vadībā izstrādājusi darbu Dažādos gados Latvijā izdoto vēstures grāmatu salīdzinājums. Tas atklājot, cik atšķirīgi un reizēm pilnīgi pretēji ir traktēti vēstures notikumi Latvijā. Jāņa Raiņa Liepājas 6. vidusskolas 12. klases skolniece Diāna Atvare izstrādājusi darbu Valsts drošības komiteja 70.–90. gados. Krāslavas ģimnāzijas 12. klases audzēkne Marija Eksta analizējusi Latvijas prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas darbību 2000. gadā. Rēzeknes 5. vidusskolas 12. klases skolniece Ieva Ušpele izpētījusi keramiķu Ušpeļu dzimtas pēdas Latvijas kultūrā. Iecavas vidusskolas 12. klases audzēknis Armands Jaševs pētījis Iecavas dolomītu un tā izmantojumu nākotnē. Jelgavas 2. ģimnāzijas 11. klases skolniece Ilze Bukbārde izstrādājusi zinātnisko darbu Barikāžu laiks Latvijā: jelgavnieku atmiņas un skolēnu zināšanas. Rīga pārtop Eiropas kultūras pilsētā Diena. Visu augustu un septembri Rīgas ielās, izstāžu un koncertu zālēs, klubos un pagalmos būs jaušamas Eiropas kultūras vēsmas. Uz diviem mēnešiem Latvijas galvaspilsēta kļūs par visas Eiropas pilsētu, piedāvājot rīdziniekiem un Rīgas viesiem nobaudīt jaunākās tendences Vecās pasaules kultūrā. Oficiāli Eiropas Kultūras mēnesis (EKM) sākās ceturtdien, kad ar paceltu karogu peldējumā pa Daugavu devās pasākuma viesu piepildītā Noasa skatuve. Detalizēta mēneša programma lasāma EKM mājaslapā internetā www.riga2001.lv, turklāt pasākuma koordinatori sola, ka ar interneta starpniecību virtuālajā realitātē varēs sekot lielai daļai mēneša notikumu. Zaļie palīdz lauku skolām Rīgas Balss. Vides aizsardzības klubs (VAK) nolēmis mazās lauku skolas turpmāk atbalstīt ne tikai lekciju vai ekskursiju veidā, bet arī palīdzot, piemēram, salabot vai nokrāsot skolas jumtu. Kā informēja VAK, augusta vidū "zaļie" nokrāsos jumtu Limbažu pagasta Lādes pamatskolai. Krāsot jumtu esot apņēmies gan VAK prezidents Arvīds Ulme, gan mūziķis Haralds Sīmanis. VAK nolēmis palīdzēt šai skolai, lai tā pirms mācību gada uzsākšanas netiktu slēgta sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Lādes pamatskolā mācās apmēram 60 skolēnu, un, kā uzskata VAK, šīs skolas slēgšanas gadījumā mācības neturpinātu apmēram trešā daļa skolēnu. Turklāt, ja pamatskola tiktu slēgta, paaugstinātos arī bezdarba līmenis. VAK arī iepriekš palīdzējis dažādām lauku skolām, organizējot dažādas lekcijas un ekskursijas. Patlaban Haralds Sīmanis piepalīdzot labot jumtu kādai skolai Gaiziņa tuvumā. Pedvālē plenērs ‘Chilli’ BNS. Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā Talsu rajonā notiek glezniecības plenērs "Chilli", kurā piedalās gleznotāji no Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas. Pasākuma rīkotāji pavēstīja, ka plenēra ideja ir prieks "par radoši dedzinošu garšvielu klātbūtni ikdienas realitātē". Ar "Chilli" pēc dažu gadu pārtraukuma Pedvālē tiek atjaunota glezniecības plenēru tradīcija. Paredzams, ka šoreiz mākslinieki ne tikai strādās ierastajos formātos un tehnikās, bet arī pārsteigs ar kādu glezniecisku brīvdabas mākslas objektu. Latviju šajā plenērā pārstāv Aija Zariņa, Jānis Kupčs un Inga Brūvere, kas ir arī viena no šī pasākuma iniciatorēm. Vērienīgus darbus Pedvāles ainavā iecerējuši igauņu mākslinieki. Margita Jonasa gatavojas tradicionālā freskas tehnikā apgleznot kādu no Briņķu muižas saimniecības ēkas sienām. Savukārt jau nedēļu pirms plenēra oficiālā sākuma pie savas 6x7 metrus lielās brīvdabas gleznas iesāka strādāt mākslinieks Andruss Jonass. Viņa līdzi atvesto darbu izstāde "Aledoia" apskatāma Pedvāles krodziņā "Dāre". Plenēra "Chilli" darbu izstādi Pedvālē atklās 11. augustā. Represēto koris dosies pie Sibīrijas latviešiem Diena. Lai Sibīrijas latviešiem mācītu tautasdziesmas, pasniegtu mūzikas stundas, kā arī bagātinātu viņu zināšanas par tradīcijām, pēc folkloras ansambļa "Varavīksne" lūguma uz Omskas apgabala Tara rajona Augšbebru ciemu kopā ar tālo viesu delegāciju otrdien devās Valmieras politiski represēto vīru kora "Baltie bērzi" diriģente Inga Zirne. Sibīrijas latviešiem no Omskas apgabala pērnvasar izveidojās cieša draudzība ar Latvijā vienīgo represēto vīru kori "Baltie bērzi" no Valmieras, kas savukārt šogad tautiešus izmitināja savās ģimenēs un gādāja par dzimtenes apceļošanu. Jūlija nogalē vairāk nekā nedēļu Sibīrijas latvieši ciemojās savu senču dzimtenē, kur piedalījās arī Rīgas 800. jubilejai veltīto Dziesmu svētku gājienā. Delegācijas pārstāve Austra Iscenko - Āboliņa pauda dziļu saviļņojumu par Latvijā gūtajiem iespaidiem un sirsnīgo uzņemšanu. Taču visvairāk esot aizkustinājis gājiena ielu malās stāvošo tautiešu sirsnīgais aicinājums atgriezties dzimtenē. Vilki plosa aitas māju tuvumā NRA. Naktī uz 31. jūliju Valmieras rajona Ramatas pagastā apmēram 100 metru no mājām vilki pļaviņā saplosījuši vai aiznesušimežā astoņpadsmit aitas. Lopi nebija apdrošināti. Gotlandes kažokaitu saimniece Dzintāra Brezina stāsta, ka atklājusi vilku pastrādāto postu nākamajā dienā pēc notikušā. Astoņpadsmit aitas un viens kazlēns ir pagalam, četras aitas pazudušas, visticamāk, ienestas mežā, viena gandrīz pilnībā apēsta, citas – saplosītas. Trīs aitu mātes palikušas dzīvas, vetārsts tās apkopis, vēl palikuši divi jēri un viens teķis, kurš naktī uz 31. jūliju atradies kūtī. Saimniece paziņojusi par notikušo Valmieras virsmežniecībai, mednieki aplūkojuši vilku pēdas un secinājuši, ka posta darbā piedalījušies vismaz divi ļoti lieli vilki, citi bijuši mazāki. Kā atminas Dz. Brezina, pirms vairākiem gadiem kādā saimniecībā Ramatas pagastā, kas atradusies meža vidū, vilki saplosījuši piecdesmit aitu lielu ganāmpulku, bet to, ka vilki būtu nākuši tik tuvu mājām kā šoreiz, viņa neatcerējās. Pēterbaznīcas gailis rāda ačgārnu vēja virzienu LETA. Vecrīgā nereti var novērot savādu ainu - Sv.Pētera baznīcas gailis, kas tāpat kā pārējo baznīcu gaiļi pilda arī vējrāža funkcijas, rāda pavisam citu vēja virzienu nekā Doma baznīcas, Jāņa baznīcas un Jēkaba Katedrāles gaiļi. Sv.Pētera baznīcas direktore Marianna Ozoliņa šādu parādību skaidroja ar to, ka pārējo baznīcu gaiļi ir vieglāki. Ozoliņa piekrīt Ojāra Vācieša teiktajam, ka Pēterbaznīcai ir "pamatīgs Rīgas gailis", to nevar izkustināt viegla vēja pūsma, tam vajag nopietnu vēju. "Sv.Pētera baznīcas gailis sver vairāk nekā 100 kilogramus, tātad vējam nenākas viegli to izkustināt, tur vajag smagu vēju," sacīja Ozoliņa. Vasara jau iet uz otro pusi... arī laiks nepavisam vairs nav karsts, drīzāk pavēss. Ik pa laikam uzlīst vasarīgs lietutiņš. Līdz ar augusta ie- stāšanos termometra stabiņš samērā strau- ji sācis slīdēt lejup - it īpaši naktīs, kad tem peratūra sasniedz vairs tikai +10 - +12oC. Die- nā temperatūra turas ap +20 - +23oC. ...no rī- tiem nedaudz jūtama tāda kā rudens vēsā elpa, bet tā jau droši vien tikai liekas. Vēl jau vasara nav galā!.. Brīvdienas atkal tiek solītas ļoti siltas (ap +27oC). Tā ka vēl jau varēsim izbaudīt gan saulīti, gan ūdeni upēs un ezeros, kur tas vēl ir pietieka- mi silts (+20 - +22oC), lai varētu peldēties. Anda