K a s j a u n s L a t v I j ā ? Nr. 206: 2001. g. 3. - 10. augusts Nodokļu atlaižu likumspretrunā ar ES Diena. Neraugoties uz Valsts prezidentes lēmumu izsludināt likumu par nodokļu atvieglojumiem brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, viedoklis, ka tas pilnībā atbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām, nav pareizs. Likumu negrozot, Latvijai varētu rasties problēmas slēgt sarunu sadaļu ar ES par nodokļu politiku. Tā otrdien, dienu pēc likuma izsludināšanas atzina parlamenta Eiropas lietu komisijas vadītājs Edvīns Inkēns (Latvijas ceļš). Tāpēc, ņemot vērā, ka likums stājas spēkā nākamā gada sākumā, Saeimai jau rudenī nākšoties veikt tajā grozījumus. Lai arī likumā esot pretrunas, E.Inkēns Valsts prezidenti bija aicinājis to izsludināt, jo uzskatot, ka kopumā tas uzlabo nodokļu atvieglojumu piešķiršanu, izlīdzinot nosacījumos visās četrās brīvajās zonās. Nedēļas laikā pēc likuma pieņemšanas no valsts amatpersonām vienīgi finansu ministrs Gundars Bērziņš bija norādījis uz atsevišķu normu neatbilstību ES. Ņemot vērā ES stingro nostāju pret nodokļu atlaidēm, kas vieniem uzņēmējdarbības veikšanai rada labvēlīgākus nosacījumus, nekā citiem, var pieļaut, ka vēlāk likumu var nākties mainīt, bet atlaides mazināt. Tas arī var radīt pamatu firmām, kas veic darbību ostā un ieguldījušas naudu, rēķinoties ar nodokļu atlaidēm, celt prasību pret valsti par radītajiem zaudējumiem. Repše uz politikas sliekšņa Diena, NRA. Sev neierasti, negaidīti skarbi kritizējot valsts varu, norādot uz politiskās gribas trūkumu pārskatīt budžeta izdevumus un sakot, ka valsts varas gļēvulība un korumpētība sasniedz katastrofālus apmērus, Latvijas Bankas (LB) prezidents Einars Repše trešdien atzina, ka neizslēdz iespēju iesaistīties aktīvā politiskā darbībā, valdībā. Šis paziņojums ir svarīgs pavērsiens Latvijas politikā kā pirmais signāls, ka ideja par jauna politiskā spēka veidošanu var atdzimt, Dienai sacīja politologs Nils Muižnieks. Viņš uzskata, ka Einars Repše ir "tāda kalibra personība, kas var piesaistīt finanses un vēlētājus". Ņemot vērā E.Repšes augsto reitingu, stabilo un prestižo amatu, kurā LB prezidents saņem arī labu atalgojumu, saskaņā ar vairāku politiķu agrāk sacīto, lai viņš piekristu nākt politikā, būs nepieciešama ļoti liela pierunāšana līdz pat Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas atbalstošai attieksmei. Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga trešdien atkārtoja prezidentes jau agrāk teikto, ka jebkurš jauns politiskais spēks tikai savā darbībā var pierādīt, cik nopietnas ir tā nostādnes un vai tā ir ilgtermiņa partija. Lai arī speciālisti nenoliedz E. Repšes nopelnus monetārās situācijas stabilizācijā, LB prezidenta rosība savā amatā neesot bijusi pietiekami aktīva. Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes lietās Jānis Krūmiņš uzskata, ka E. Repše, septiņus gadus LB prezidenta amatā, nav izmantojis savas iespējas ietekmēt politisko un saimniecisko procesu. LB prezidents reti apmeklē valdības sēdes un, kad tās pagodina, tad uz īsu laiku atšķirībā no ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, kas esot patiesi ieinteresēts situācijas uzlabošanā. "LB interesējas tikai par fiskālo politiku un izrāda pārāk mazas rūpes par Latvijas saimniecisko atdzīvināšanu," vērtēja J. Krūmiņš. Līdzīgu viedokli pauda arī pazīstamā ekonomiste Raita Karnīte. "Ne Einars Repše, ne LB nekad nav rūpējušies par mikroekonomisko attīstību, kas īsti neatbilst pasaules praksei. Makroekonomiku uz īsu brīdi var noturēt ar despotisku rīcību, bet tai nepieciešams stabils mikroekonomiskais pamats. No šā viedokļa Einars Repše kā politiķis diez vai spētu veikt ko vairāk," sacīja R. Karnīte. Arī socioloģisko pētījumu firmas Latvijas fakti direktors Aivars Freimanis uzskata, ka LB darbojas kā valsts valstī un no saimnieciskajiem procesiem ir pārāk norobežojusies. Satversmes tiesā gandrīz 100 iesniegumu NRA. Kopš 1. jūlija, kad iedzīvotāji drīkst vērsties Satversmes tiesā, tā saņēmusi 95 privātpersonu iesniegumus. Lietas ierosinātas tikai četros gadījumos, vienā apvienoti divi iesniegumi. Pirmā lieta, kas ierosināta pēc privātpersonas iesnieguma, bija par Jutas Mencenas sūdzību, kura par savu tiesību aizskārumu uzskata uzvārda latviskošanu. Sieviete precējusies ar Vācijas pilsoni, un viņas uzvārda rakstība ir Mentzen. Latviski pasē sieviete nodēvēta par Mencenu, tāpēc viņai radušās problēmas. Pērkoņkrusta lietā notiesātais Andris Ķiploks Satversmes tiesā apstrīdējis likumu, kas liedz viņam saņemt kompensāciju par apcietinājumā nepamatoti pavadīto laiku. Likumdošana paredz tiesības to saņemt tikai attaisnojoša sprieduma gadījumā, bet ne tiesības lūgt kompensāciju par laiku, kas pavadīts apcietinājumā ilgāk nekā galīgajā spriedumā noteiktais soda termiņš. Augstākās tiesas senāts martā atstāja spēkā spriedumu, ar kuru A. Ķiplokam piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, taču viņš cietumā pavadījis apmēram divus gadus. Lieta Satversmes tiesā ierosināta arī pēc bijušā Latvijas vēstnieka Ivara Silāra iesnieguma, kurš apstrīd Saeimā pastāvošo kārtību, kādā deputātiem izmaksā kompensācijas - gan par transporta izmantošanu, gan par dzīvokļiem, gan citas. Viena lieta ierosināta, apvienojot pirmstiesas apcietinājumā esošu personu iesniegumus - Aivars Andersons un Kaspars Zandbergs apstrīd Tieslietu ministrijas noteikumu atbilstību Satversmei, kuri ieslodzītajiem liedz saņemt pienesumus. Celulozes rūpnīcas investori tirgojas NRA. Lai gan valsts ir atteikusies izpildīt vienu no celulozes rūpnīcas investoru vēlmēm par mežu nodošanu lietošanā jaunajai rūpnīcai, tomēr iespējams, ka krietna daļa valsts mežu vienam no investoriem tomēr būs pieejami. Tas iespējams, jo Somijas kompānija Metsaliitto, iegādājoties Somijas firmas Thomesto koksnes biznesa daļu, var kļūt par Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva 97,76% akciju īpašnieku. Latvijas Kokrūpnieku federācijas izpilddirektors Andrejs Domkins uzskata, ka šāds solis palielinās monopolu veidošanās bīstamību, īpaši papīrmalkas tirgū. Viņš skaidro, ka līdz ar Silvas īpašnieku maiņu tiek atņemtas pēdējās cerības papīrmalkas piegādātājiem par iespējamo iepirkuma cenu palielināšanos, jo pašreiz Latvijā papīrmalka tiek iepirkta par maksimāli zemāko cenu. “Būtu jocīgi, ja šajā gadījumā nebūtu vienošanās par iepirkuma cenām,” A. Domkins prāto, prognozējot, ka acīmredzot tuvākajā laikā būs sagaidāmi samērā asi pretsoļi no konkurentiem, piemēram, Stora Enso, kam līdz šim Silva piegādāja papīrmalku Skandināvijā, taču, kā būs pēc Silvas nonākšanas celulozes rūpnīcas investoru rokās, pagaidām grūti prognozēt. Federācijas izpilddirektors arī uzskata, ka šis darījums varētu palielināt neatkarīgo mežistrādātāju un mežu īpašnieku skaitu, kas papīrmalku centīsies realizēt caur Krieviju. Jau pašreiz daži no tiem labāk izvēlas šādu ceļu, jo Krievijā par papīrmalku tiek maksāts vairāk nekā Latvijā. Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir bankas klients BNS. Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir kādas bankas klients, Latvijas Bankas izdevumam "Averss un Reverss" atzinusi SIA "Baltijas Datu nams" valdes locekle un Baltijas Sociālo zinātņu institūta direktore Brigita Zepa. Viņa norādījusi, ka šobrīd 35% iedzīvotāju ir personiskais konts bankā (2000.gada jūlijā - 28%). "Tas ir labs rādītājs, kas liecina par cilvēku dzīves līmeņa, proti, finansiālā stāvokļa uzlabošanos un par uzticēšanos finansu sistēmai," atzinusi Zepa. Viņa norādījusi, ka pieaudzis gan latviešu, gan cittautiešu klientu skaits bankās. Turklāt pieaugums ir vērojams visās vecuma grupās, īpaši strauji - jaunu cilvēku grupā, kurā palielinājusies uzticēšanās arī Latvijas Bankai un latam. Sabiedrības aptauja, aptaujājot 1029 respondentus, kuri izvēlēti atbilstoši vairākpakāpju nejaušās izlases metodei, tika veikta šā gada martā. Koncertmītiņs "Jaunatne par sevi" Diena. Jaunatnes kustība Solidaritāte nolēmusi apvienot dažādu nacionalitāšu jauniešus, lai panāktu katra tiesības mācīties savā dzimtajā valodā pretēji Latvijas likumos paredzētajai pārejai uz mācībām valsts valodā. Svētdien Mežaparkā pieteikto 500 jauniešu vietā vairāki tūkstoši jaunu cilvēku piedalījās mītiņā, kas bija apvienots ar dažādu grupu un dziedātāju koncertu. Pasākuma dalībnieki demonstrēja plakātus un pēc Solidaritātes pārstāvja Ivana Staļnoja mudinājuma krievu valodā skaļi sauca aicinājumus: “Rokas nost no mūsu skolām”, “Mēs vēlamies mācīties dzimtajā valodā”, “Ja mēs būsim vienoti, tad mēs būsim neuzvarami”. Pāreja uz valsts valodu visās vidusskolās, izņemot nacionālo minoritāšu mācību iestādes, paredzēta 2004.gadā. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts (LC) Dienai pauda pārliecību, ka jaunieši, kas piedalījušies pasākumā, nepārzina likumus. Kaut arī nekā pretvalstiska viņu rīcībā neesot, pēc komisijas priekšsēža domām, pasākuma organizētājiem ir jāuzņemas atbildība par sabiedrības sašķelšanu, kas neveicina tās integrāciju. Pārliecībā, ka būtu iespējams atrast kopīgu valodu, A.Seiksts esot gatavs runāt (tiesa gan, valsts valodā) ar šā pasākuma dalībniekiem un jauniešu kustības pārstāvjiem, bet “ne ar tiem, kas stāv aiz viņu muguras”. Līdzekļi šā pasākuma rīkošanai iegūti no Starptautiskā pilsoniskās brīvības fonda - ASV, bet galvenais informatīvais atbalstītājs ir Russkoje radio. Rīgā ieradies Mstislavs Rostopovičš NRA. Pirmdien Latvijā ieradās pasaulslavenais čellists, neatdarināmais diriģents un interpretāciju brīnumdaris, kurš pirmo reizi piekritis kādam festivālam dot savu vārdu. Paša M. Rostropoviča uzstāšanās, kurā viņš atskaņos Dvoržāka koncertu čellam ar orķestri, notika festivāla noslēguma koncertā jeb tā dēvētajā triju paaudžu koncertā 9. augustā Dzintaru koncertzālē, kurā muzicēja pats Rostropovičs, viņa audzēkne J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore un festivāla mākslinieciskā vadītāja Eleonora Testeļeca un E. Testeļecas audzēkne – jaunā un daudzsološā latviešu čelliste Marta Sudraba. Lielvārde svin 800 gadu jubileju NRA. Lielvārde sestdien svinēja 800 gadu jubileju, kopš tās vārds pirmo reizi minēts Livonijas Indriķa hronikā. Taču pilsēta tika nodibināta tikai 1992. gada martā. Lielvārdes 800 gadu jubilejas svinību režisore un vadītāja Dace Jansone stāsta, ka pilsētas svinību pasākumi noris jau visu gadu; šodien paredzēta to kulminācija, un ar svētkiem Lielvārdes ļaudis grib parādīt, ka ne tikai Rīgā var svinēt lielas jubilejas. "Citi uz lieliem svētkiem aicina māksliniekus no ārzemēm, mēs uzskatām par goda lietu, ka svētkos uzstājas mūsu pašdarbnieki. Un mums tādu ir ļoti daudz," ar lepnumu saka D. Jansone. Svētki sāksies ar bērnu pasākumiem, A. Pumpura muzejā būs izstāde Lielvārde fotogrāfijās, bet vakarā tiks iesvētīts pilsētas karogs, kura centrā attēlots arī Lielvārdes jostā ieaustais krustu krusts, kas pasargājot no ļauna un esot atrodams arī baznīcu rotājumos. "Jaunie no šejienes projām neplēšas," saka Lielvārdes domes priekšsēdētājs Aivars Troska. Tiesa, daļa strādājot Rīgā un darbadienās Lielvārdē tikai braucot pārnakšņot. "Esam izstrādājuši tūrisma attīstības stratēģiju. Tad arī šeit būs vairāk darbavietu. Taču mūsu trūkums ir tas, ka atrodamies pārāk tuvu Rīgai, lai uz Lielvārdi brauktu ekskursijā uz visu dienu, bet pārāk tālu, lai atskrietu stundas laikā," prāto pilsētas mērs, tomēr cerot, ka Daugavas tuvums, senatnes elpa un kultūrvide mudinās tūristus ieraudzīt arī citas Latvijas pilsētas, ne tikai Rīgu. Svētceļnieki dodas ceļā uz Aglonu NRA. Lai svinētu ticīgo svētkus 15. augustā, kājām uz Aglonu no dažādām Latvijas vietām jau devušies vismaz 2000 svētceļnieku. Visas naktsmītnes Aglonā bijušas aizrunātas jau februārī. "Tagad tiem, kas brauks vai nāks kājām, jārēķinās, ka būs jānakšņo teltīs vai mašīnās," atceroties pagājušā gada ļaužu pieplūdumu, kad svinēt kristietības 2000 gadu jubileju uz Aglonu bija devušies vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, un arī šogad uz Māras zemes 800 gadu jubilejas atzīmēšanu prognozē apmēram tikpat daudz svētceļnieku, saka Aglonas bazilikas dekāns Andrejs Aglonietis. Šogad, tāpat kā iepriekšējos svētkos, ir paredzēts salūts. No Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles 100 cilvēku liela svētceļnieku grupa devusies ceļā jau 28. jūlijā. Viņi izvēlējušies garu maršrutu, ejot caur Saulkrastiem, lai apmeklētu iespējami daudz Latvijas dievnamu. Šodien grupai ir paredzēta svētā mise un dievkalpojums Vecpiebalgas baznīcā. Jēkaba katedrāles dežurante māsa Aina stāsta, ka arī padomju laikos ļaudis gāja kājām svētceļojumā uz Aglonu. Tad gan gājuši mazās grupiņās un nenesuši gājiena priekšā krustu, kā tas notiek tagad. Ventspils svētki priecē visus NRA. Ventspils pilsētas svētkos trijās dienās sev nodarbi atrada gan liels, gan mazs, gan sporta, gan literatūras cienītājs. Kad žūrija pilsētas ainavu arhitektes Anitas Neilandes vadībā ķērās pie darba, lai novērtētu no desmit Latvijas pilsētām, Minskas (Baltkrievija) un Mineapolisas (ASV) uz pirmo Latvijas ziedu paklāju festivālu sabraukušo 60 floristu izveidotos 20 ziedu paklājus, krastmalā jūsmotāju, par spīti lietum, bija simtiem. Varētu šķist, ka, divu dienu svētku nogurdināti, ventspilnieki no mājām nebūs izdabūjami, tomēr jau ilgi pirms skeitparka otrās kārtas atklāšanas un Ventspilī pirmo starptautisko skeiteru sacensībām visas sēdvietas bija aizņemtas. Kad Piejūras brīvdabas muzejā sita stunda atvērt Baibas un Eināra Dumpju Kurzemes cepli, ļaužu straumes izauga gluži kā no zemes. Naskākie tika pie tikko izceltās krūzītes, bļodiņas jau turēja rokās, neprasot pat, cik tas maksā. Dažādu senrīku, senu darba veidu vērošana muzejā turpinājās līdz pat pilsētas svētku noslēguma pasākumam Reņķa dārzā - koncertam ar grupu Turaidas roze, Autobuss debesīs piedalīšanos. NATO vasara 2001 Diena. Latvijas Transatlantiskais Jauniešu Klubs un Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar LR Aizsardzības Ministriju un ar LR Ārlietu Ministrijas un laikraksta "Diena" atbalstu organizē vasaras semināru - nometni jauniešiem "NATO VASARA 2001", lai jaunatnei dotu iespēja diskutēt, iegūt informāciju par drošības jautājumiem Latvijā, Eiropā un pasaulē, apvienojot to ar aktīvu atpūtu. Nometnē, kura norisināsies 4 nepilnas dienas - laikā no 9. līdz 12.augustam Limbažu pilsētas 3. vidusskolā jauniešiem vecumā no 17 līdz 25 gadiem, plānots piedalīties 85-90 dalībniekiem. Jauniešiem tiks dota unikāla iespēja nevien noklausīties Latvijā plaši pazīstamu starptautisko attiecību speciālistu, vēsturnieku, LR ministru, sabiedrisko darbinieku un speciālistu lasītās lekcijas, bet arī personīgi izmantot reto piedāvājumu uzstāties ar saviem priekšlasījumiem, piedalīties konkursā "Dienas Balvas izcīņa", piedalīties diskusijās ar diplomātiem un neskaidro jautājumu risināšanā, darboties grupās. Pasaules Latviešu biedrību konference NRA. 10.-12. augustā Rīgas latviešu biedrības namā notiks trešā pasaules latviešu biedrību konference Mēs - latvieši savā zemē un pasaulē. Konferenci rīko Rīgas Latviešu biedrība kopā ar Pasaules latviešu biedrību sadarbības komisiju. Šoreiz no dažādiem aspektiem tiks aplūkota latviešu darbība Latvijā un pasaulē, latviešu sadarbības iespējas. Galvenā konferences darbības diena būs 10. augusts, kad tiks nolasīti vairāki referāti: LU profesors Pēteris Zvirdiņš - Latviešu demogrāfiskais vērtējums (pēc 2000. gada tautskaites), dr. Rita Grāvere un Ilva Duļevska - Latviešu genotipa izmaiņas 20. gadsimtā, Māra Zirnīte - Dzīvesstāsts Latvijā un ārzemēs, dr. Dace Bula - Latviešu folklora globalizācijas kontekstā. Šajā dienā tiks atklāta arī Pasaules brīvo latviešu apvienības 45 gadu darbībai veltīta atceres izstāde un tiks izrādīts Agates Nesaules romāna Sieviete dzintarā iestudējums, ko veidojusi Sniedze Runģe (ASV). 11. augustā paredzēta konferences dalībnieku tikšanās izstādē, kur fotogrāfijās, videomateriālos un dalībnieku stāstījumā varēs iepazīt Latviešu biedrību darbu pasaulē. Svētdien, konferences noslēgumā notiks ekumēniskais dievkalpojums Doma baznīcā un tikšanās Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Pasaules Latviešu biedrību sadarbības komisija tika nodibināta otrās konferences laikā 1998. gadā, un šī komisija apvieno Austrālijas Lielbritānijas, Zviedrijas, Krievijas, Lietuvas un Latvijas Latviešu biedrības pārstāvjus, tās vadītājs ir Mārtiņš Štauvers - Monreālas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. Sanktpēterburga Rīgai dāvinās Raiņa krūšutēlu LETA--ITAR-TASS. Sanktpēterburga nolēmusi Rīgai 800 gadu jubilejā uzdāvināt Raiņa bronzas krūšutēlu, kas nostiprināts uz tumši sarkanas granīta kolonnas. Iecerēts, ka krūšutēls tiks novietots Rīgas domes ēkā. Tā kā Rainis un vairāki citi Latvijas inteliģences pārstāvji savulaik mācījās Sanktpēterburgā, pilsētas institūti savākuši arhīva materiālus par izcilo latviešu dzejnieku, kas arī tiks nodoti Rīgas domei. Raiņa bronzas krūšutēls, kuru Sankpēterburgas pilsēta gatavojas dāvināt Rīgai, ir tapis pēc Sanktpēterburgas varas iestāžu speciāla pasūtījuma. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs informēja, ka Sankpēterburgas vēlme Rīgai 800. jubilejā dāvināt dzejnieka Raiņa bronzas krūšutēlu ir saprotama kā labas gribas izpausme un to nebūt nevajadzētu saistīt ar Rīgas domes lēmumu dāvināt Krievijas ziemeļu galvaspilsētai Pētera I pieminekli. Iemēģina soļus Rīgas 800 gadu svinībām NRA. Aicinātiem viesiem otrdien bija ekskluzīva iespēja pāris stundās iepazīties ar Rīgas 800 gadu jubilejas svinību norisēm - rīdziniekiem un pilsētas viesiem nākamās nedēļas nogalē tam būs jāziedo trīs dienas. Jau no ceturtdienas Rīgas centrā būs manāmi ziņneši, kas rīdziniekus iepazīstinās ar pilsētas svētku norisi, lai ikviens varētu gūt interesējošo informāciju. Kā pastāstīja jubilejas svinību virsrežisors Uģis Brikmanis, svētki sāksies 17. augusta vakarā pulksten 20.40 ar laikrāža ieslēgšanu Doma laukumā. No rīta līdz vēlam vakaram 18. augustā Vecrīgā notiks centrālais jubilejas svinību pasākums Rīga gadsimtos. 800 gadi 800 minūtēs. No 800 gadu svinību kulminācijas vērienīgās programmas varētu izcelt projektu Rīga mēro spēkus - krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltu būs 12 x 20 metru liela skatuve, uz kuras uzstāsies latvju rokgrupas, starp šo skatuvi un Akmens tiltu tiks izvietoti 19 spēkošanās laukumi, uz kuriem tiks rīkotas sacensības, spēles un atrakcijas, kas raksturīgas 19 Rīgas sadraudzības pilsētām. Aģentūras Rīga 800 ģenerāldirektore Ingūna Rībena teica, ka “18. augusts ir klasiska dzimšanas diena - ikviens var ierasties ar ziediem pie Rīdziņas upes, un vakarā atnākt un nodziedāt Augstu laimi, prieku”, pilsētu sveicot. Šajā dienā tik tiešām tiks veidota ziedu upe ielās, kur savulaik tecējusi Rīdziņa, dodot vārdu Rīgas pilsētai. Starp citu, Rīgai tiks vēl viena milzonīga dāvana - Iļģuciema maiznīcas meistaru veidotā aptuveni 600 kilogramus smagā torte. Rīgas 800 gadu svinības noslēgsies 19. augustā ar Nākotnes dienu, kurā lielākie prieki būs bērniem kā jau pilsētas dzīves turpinātājiem. Pūlis trako Doma laukumā Diena. Trešdienas vakarā Rīgā Doma laukumā notikušā avīzes Moskovskij Komsomoļec–Baltija prezentācijas koncerta laikā tika ievainoti vairāki cilvēki un astoņi nogādāti Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Vecrīgā nepieredzētā haosā nekontrolējamu ļaužu tūkstoši, kas vēlējās par brīvu dzirdēt krievu estrādes zvaigznes, ātri salauza vieglo konstrukciju barjeras, kas norobežoja pūli no skatuves. Koncertā piedalījās Krievijas popmūzikas zvaigznes, to skaitā mūziķi Filips Kirkorovs, Anita Coja, Aleksejs Glizins un Igors Nikolajevs, grupas Strelki, Virus un Koņec fiļma. Latviju šajā koncertā pārstāvēja Jana Kei (Key), A-Eiropa un F.O.R.S.. Latvijā trūkst kempingu NRA. Strauji tuvojas Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumi, uz kuriem ieradīsies ne tikai viesi, kas spējīgi samaksāt par četru un piecu zvaigžņu viesnīcām, bet arī ļaudis, kas labprāt paliktu kempingos. Diemžēl kempingu gan Rīgas apkārtnē, gan arī citviet Latvijā ir maz vai arī tie nav kvalitatīvi. Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras (LTAA) tirgus izpētes speciālists Edvīns Buka stāsta, ka Latvijā kempingu trūkums ir to servisa zemā kvalitāte. Viņš uzsver, ka daudzi par kempingiem uzskata atpūtas bāzes, kas veidotas padomju laika tradīcijās. Rietumos ar kempingu izprot atpūtas vietu, kur var apmesties ar teltīm, treileriem un kur var būt arī izvietotas vieglas konstrukcijas būves. Tur kempingi ir ļoti populāri, bet Latvijā, pēc Tūrisma informācijas centru informācijas, ir 66 kempingi, un liela daļa no tiem esot bēdīgā stāvoklī. To izvietojums nav vienmērīgs: Ventspils rajonā ir 14, Alūksnes - 10, Liepājas - 8, Madonas - 7, Tukuma rajonā - 4 kempingi. E. Buka stāsta: kempingiem pielīdzināmo mītņu vidū salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad par 70% audzis pieprasījums, bet tikai par 23% pieaudzis vietu skaits. Lielākā daļa atpūtnieku ir tūristi no Latvijas, 5% ir ārzemnieki, un E. Buka domā, ka viņus varētu atbaidīt zemais servisa līmenis. Somijā, Vācija, Zviedrijā ir liels pieprasījums pēc kempingiem, un arī Latvijā tiem ir labas attīstības iespējas, jo paredzams, ka drīzumā vēl straujāk attīstīsies auto tūrisms. 3. augustā Ventspilī gan tika atklāts pirmais kempings Latvijā, kas atbilst Eiropas Savienības standartiem. Piejūras kempinga izveidi finansējusi Ventspils pašvaldība. Līdz šim projekta īstenošanā ir ieguldīti 458 000 latu. Kempings ir izveidots kā ekonomiskās klases naktsmītne. Kempinga viesu rīcībā ir 16 labiekārtotas četrvietīgas mājiņas ar divām istabām. No tām sešas ir aprīkotas ar WC, dušu, virtuvi un tās inventāru. Kempingā ir iekārtotas telšu vietas un nodrošināta ūdens, kanalizācijas un elektrības pievienošana treileriem. Viesiem bez maksas ir pieejams pilns pakalpojumu klāsts servisa mājā. Tajā ir sanitārais mezgls ar WC un dušām, virtuve, atpūtas telpa un veļas mazgāšanas telpa. Kempingā ir sporta laukumi, sporta inventāra un velosipēdu noma. Jaunpilī atdzims viduslaiki DELFI. 11.augustā Jaunpilī notiks gadskārtējie viduslaiku svētki un Jaunpils pils 700-gades svinības. Svinību organizatori atzīmē, ka šī ir pirmā reize, kad latvieši svin pils jubileju. Pils ir kā piemineklis divu tautu - vācu un latviešu attiecībām 700 gadu garumā. Pasākumu atbalsta Vācijas vēstniecība Latvijā. Svinību laikā paredzēta plaša kultūras un izklaides programma, kuras ietvaros notiks gan sacensības šaušanā ar arbaletu, cirvju mešana, šķēpu mešana. Skatītāji varēs vērot Ventspils bruņinieku sadzīves ainiņas un pils krogā baudīt viduslaiku ēdienus un mūziku. Svētku laikā notiks arī viduslaiku kāzas - divi jauni cilvēki tiks tiks salaulāti jaunpils 700-gades svinībās. Plkst. 19.00 Jaunpilī atdzīvosies īsti viduslaiki, notiks bruņinieku turnīri, savu prasmi rādīs akrobāti un žonglieri, redzēsiet faķīra un ugunsrijēja priekšnesumus. Pasākumu noslēgs balle pils pagalmā. Spēlēs "Iļģi". Laboratorijā Irbenē dzimst idejas NRA. Lai popularizētu pasaulē unikālā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (RT–32) iespējas un nozīmību Irbenē, festivāla Māksla + Komunikācijas 2001 laikā notika simpozijs Akustiskās telpas laboratorija, kurā piedalījās 35 pārstāvji no Austrālijas, Jaunzēlandes, Slovēnijas, Latvijas, Anglijas, Kanādas, Vācijas. Simpozija organizētāji Rasa un Raitis Šmiti atklāja, ka jauno mediju kultūras centrs RIXC ir ieinteresēts meklēt sadarbības partnerus – kultūras organizācijas un jauniešu alternatīvās un mākslas grupas (arī Ventspilī) – kopīgu projektu realizēšanai nākotnē. Bet simpozija sakaru koordinators Dereks Holcers no ASV pastāstīja, ka Irbenē projekta dalībniekiem – māksliniekiem, radioamatieriem, radio programmu veidotājiem – bija vienojošs mērķis: izzināt veidus un tehnoloģiskās iespējas komunikācijas robežu paplašināšanai ar "vietām, kuras nav metropoles". Simpozija dalībnieki atzina – ir brīnišķīgi, ja tik jaudīgu radioteleskopu var izmantot par milzīgu mikrofonu mūzikas, atmosfēras, izplatījuma skaņu ierakstiem! Daļa dalībnieku izteikusi vēlmi strādāt ar akustisko ainavu, proti, laikā, kad antena pagriezta pret kādām planētām, mēģināt ierakstīt uztvertās skaņas. Cita grupa veikusi novērojumus uz Veneras, Jupitera un Saules. Visi iegūtie materiāli tikšot apkopoti, vizualizēti un akustiski apstrādāti, un audiovizuālais mākslas darbs tiks prezentēts nedēļas nogalē klubā Kasablanka un Mākslinieku savienības galerijā. RT–32 direktors Edgars Bervalds apliecināja gatavību arī turpmāk sadarboties līdzīgos projektos, jo "cilvēces izziņas procesā zinātnei un mākslai vajadzētu atrast kopēju pieeju. Zinātne ir cilvēka prāta joma – formulas, pētījumi, secinājumi, pierādījumi, bet nereti ar to nepietiek, jo idejas taču dzimst dziļākās cilvēka dzīlēs, ko ar prātu grūti aptvert, un tālab šis aspekts ir tuvāks mākslas pasaulei". Laiks vēl arvien svārstīgs - gan silts, gan vēss, bet tas ir ļoti jauki, jo neesam ne pārkarsuši, ne no- saluši. Šonedēļ, atšķirībā no aizvadītās nedēļas, vairāk baudījām siltu laiku. Naktis gan bija tik pat vēsas kā pagājušā nedēļā, bet dienas - siltākas. Ik pa brīdim uzlīst lietus, bet tas tikai padara visu vēl skaistāku - zālīte ir za- ļa, zaļa. Dārzos zied krāšņās un cēlās dālijas un ne mazāk skaistās un daudzveidīgās asteres. Taču laiks atkal ir tik silts, ka pat šo rudenīgo puķu uzziedē- šana nemaz neliecina par rudens tuvošanos. Anda